Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
BVKB direktors Pēteris Druķis: “Ja pērn problemātisko būvju bija ap 11%, tad jau tagad redzam, ka šogad šis skaitlis varētu būt virs 20%.”
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
BVKB uzdevums ir apsekot un uzraudzīt publiskās ēkas ar ietilpību vairāk nekā 100 cilvēku. Cik ēkas kopš darbības sākuma, 2014. gada oktobra, esat apsekojuši – vai jau visas? Un kuras no tām ir nedrošas?
Birojam piekritīgas ir apmēram 10 000 publiskās ēkas, un tās plānojam pārbaudīt piecu gadu laikā. Detalizētas informācijas, kur varētu paskatīties, kādas ēkas birojam ir jāuzrauga, Latvijā nav. Tie ir biroja dati, vērtējot Valsts zemes dienesta un citu institūciju informāciju.
Birojs savā pārbaužu plānā iekļāvis tās publiskās ēkas, kura kopējā platība ir virs 1000 kvadrātmetriem, pieņemot, ka tās varētu būt piekritīgas biroja kontrolei (vai tas patiešām tā ir, tiek konstatēts jau pārbaudē). Tās nav tikai skolas, bērnudārzi un veikali, bet arī biroji, kultūras pasākumu ēkas un citas iestādes.
Pērn pārbaudījām 2076 objektus Latvijā, no kuriem daļa gan nebija BVKB piekritīgas, jo saņēmām neprecīzu informāciju no būvvaldēm. Bet no ēkām, kuras bija mūsu pārziņā, 11% bija problēmas. Tomēr lielākajā daļā gadījumu – deviņos no desmit - nav jāierobežo ēku ekspluatācija. Būvju īpašniekiem devām noteiktus termiņus, kuros ir jānovērš nepilnības. Savukārt 14 objektos pieņēmām lēmumu par to daļēju vai pilnīgu slēgšanu.
Birojam ir vēl apmēram 8000 publisko ēku, kuras Latvijā ir jāpārbauda.
Jā, tā ir. Esam ieskicējuši, kāda izskatās vidēji bīstama ēka – vecums, īpašnieks, novietojums utt. Balstoties uz pērnā gada analīzi, šogad veicam precīzākas un detalizētākas izpētes - dodamies uz bīstamākajām ēkām.
Raksturojiet, lūdzu, vidēji bīstamo ēku Latvijā!
Tā ir ēka, kuras ekspluatācijas laiks ir pārsniedzis 50 gadus, tā iekļaujas jaukta tipa konstrukcijas un mūra ēku kategorijā, un tās īpašnieks ir valsts.
Cēloņi, kāpēc šādā stāvoklī ir valstij piederošas būves, ir dažādi, bet tāpēc šogad, plānojot biroja pārbaudes, visvairāk dodamies uz valstij piederošām ēkām. Pārbaudes ir detalizētākas, kontrolējamo ēku skaitu šim gadam noteicām 800 objektiem. Ja pērn problemātisko būvju bija ap 11%, tad jau tagad, ņemot vērā arī mūsu fokusu uz iespējami problemātiskām ēkām, redzam, ka šogad šis skaitlis varētu būt virs 20 procentiem.
Kāpēc tieši valstij piederošās ēkas ir visnesakārtotākās?
Valsts zināmā mērā nav rīkojusies atbilstoši tirgus attiecību principiem. Redzam, ka, nododot ēku lietošanā valsts institūcijām, tās maksā nelielu nomas naudu vai to nedara nemaz. Šie līdzekļi nav pietiekami, lai investētu būvju kvalitatīvā uzturēšanā.
Teicāt, ka, iespējams, šogad problemātisko būvju varētu būt vairāk nekā 20% no visiem apsekojamiem objektiem un lielākā daļa no tiem pieder valstij. Vai tās visas apsaimnieko VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vai arī citas valsts institūcijas?
"Valsts nekustamie īpašumi" ir lielākais valsts ēku apsaimniekotājs. Bet sliktā stāvoklī esošas būves pieder arī dažādām ministrijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai – sporta būves, piemēram, Daugavas stadions, Olimpiskā vienība Mežaparkā.
Jau ilgāku laiku ir diskusija, kā valstij uzturēt īpašumus un kas par to atbild. Uzskatām, ka vajag vienu profesionāli - institūciju, kas atbild par visām valsts būvēm. Īpašnieka zināšanas un pieredze ir ļoti izšķiroša.
Norvēģu kolēģi ir stāstījuši, ka īpašu uzmanību vajadzējis pievērst pašvaldību publiskajām būvēm - jo tālāk no Oslo, jo situācija sliktāka. Savukārt Latvijā galvenā problēma ir ar valsts īpašumiem, ne tik daudz ar pašvaldībām, izņemot Rīgu. Un tas atkal ir pārsteidzoši, ka ne attālā reģionā.
"Valsts nekustamie īpašumi" jau vairākus gadus mēģina saprast, kas viņiem pieder un izstrādāt apsaimniekošanas stratēģiju.
Jā, ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" tiekamies regulāri. Sabiedrība ļoti labi zina, ka viņiem piederošās ēkas šogad tiks analizētas un vērtētas visvairāk. Tā ir valsts kā īpašnieka, arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atbildība - vai pieņemt lēmumu būvēt jaunas ēkas vai investēt esošo uzturēšanā.
Daudz vienkāršāk un lētāk ir uzcelt jaunu būvi pļavā nekā rekonstruēt vecu namu.
Par situāciju esam informējuši gan VAS "Valsts nekustamie īpašumi", gan ministrijas, un mums ir pārliecība, ka attieksme no valsts puses mainīsies.
Kas ir šīs bīstamās ēkas? Neapdzīvotas vai tajās notiek darbība?
Birojs pārbauda tikai tādas ēkas, kurās notiek darbība un kuras sniedz publiskos pakalpojumus. Tās būves, kuras VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir slēgusi un ir pat bīstamas, tās nepārbaudām.
Esam radījuši interaktīvo karti, kurā ikviens var redzēt, kādā stāvoklī Rīgā vai konkrētā reģionā ir publiskās ēkas. Kad ieliekam objektu kartē, gan iedzīvotāji, gan reģionālie žurnālisti interesējas, kas šie ir par namiem, un tādējādi attiecīgie īpašnieki tiek papildus motivēti veikt ēkas uzlabojumus. Laba sadarbība, piemēram, bija ar Bauskas medijiem – tika publiskota informācija par trīs ēkām, kuras bija aizliegts ekspluatēt, un Bauskas mediji momentā to aktualizēja.
Bīstamas publiskas ēkas ir gan reģionos, gan Rīgā. Kā piespiedīsiet to īpašniekus namus sakārtot?
Birojs izdod administratīvos lēmumus, kuros noteiktā termiņā uzdod novērst konstatētos trūkumus. Ja tas netiek pildīts vai nav sniegta informācija, kāpēc trūkumi noteiktā termiņā nav laboti, BVKB var sākt piespiedu izpildes – uzliekot naudas sodu robežās no 10 līdz 1495 eiro. Šādu piespiedu naudu var piemērot ik pēc septiņām dienām, kamēr lēmums tiek izpildīts.
Birojs vēl līdz šim piespiedu izpildi nevienam ēkas īpašniekam nav piemērojis.
Bet var jau BVKB lēmumam nepiekrist un tiesā pārsūdzēt.
Var, protams, tiesā lēmumu pārsūdzēt, bet tas nemaina trūkumu novēršanas izpildes gaitu, jo birojs valsts vārdā ir izdevis administratīvo aktu. Nama īpašnieks var sūdzēties par aktā ietvertajiem uzdevumiem, bet, izdodot administratīvo aktu, birojs arī izvērtē tādu kritēriju kā ekonomiskā lietderība un īpašnieka maksātspēja.
Kādos termiņos ēku īpašniekiem objekti ir jāsakārto?
Būves bīstamību nevar novērst īsā termiņā - vienā, divās dienās. Ir jāizstrādā projekts, jādodas uz vietējo būvvaldi saņemt būvatļauju. Tādēļ atkarībā no katras konkrētās situācijas un ēkas stāvokļa bojājumu novēršanas termiņi ir no trīs mēnešiem līdz pat vienam gadam. Birojs termiņus izdiskutē kopā ar objekta īpašnieku, tas nav vienpusējs lēmums. Protams, ņemam vērā riskus, tāpēc ir gadījumi, kad esam pateikuši - ekspluatācija ir jāpārtrauc nekavējoties. Bet lielākajā daļā gadījumu ir uzdots novērst bīstamību noteiktos termiņos.
No likumdevēja puses birojam ir mandāts ne tikai objekta īpašniekam uzdot novērst konkrētos defektus. Varam uzdot veikt arī tehnisko izpēti, ar kuras palīdzību inženierizpētes speciālisti dod savu vērtējumu par konkrēto objektu un sniedz priekšlikumus, kas jādara, lai novērstu bīstamību. Līdz ar to birojs tiešā veidā konkrēti nesaka – nostipriniet sienu vai pamatus, salabojiet jumtu, bet īpašnieki no eksperta saņem slēdzienu, kas tālāk būtu jādara.
Vai namu īpašnieki bieži iebilst?
Kopumā, vērtējot pērnā gada pārbaudes, esam secinājuši, ka ēku īpašnieki ir saprotoši un atsaucīgi, viņi ar mums kašķēties negrib. Nav bijušas diskusijas par defektiem, ir bijušas sarunas tikai par bojājumu novēršanas termiņiem.
Bet ir viens izņēmums - tas ir Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja pārējās pašvaldības ir lepnas, ka šo vietējo varu teritorijā nav nevienas bīstamas publiskās ēkas, tad galvaspilsētas pašvaldībā publisko ēku ekspluatācijas problēmas nevis risina, bet krāmē čupā. Šķiet, ka Īpašuma departamentam nav īsti skaidrs, ko viņi ar to visu darīs. Paredzu, ka piespiedu izpildes tuvākajā laikā varētu sākties tieši attiecībā uz Rīgas pašvaldības īpašumā esošajiem objektiem.
Kuri objekti Rīgā būtu jāsakārto?
Tās ir vispārizglītojošās skolas, vairāki bērnudārzi, mūzikas un mākslas skolas, tehniskie centri. Pašvaldībām, uzliekot pienākumu sakārtot ēkas, tiek dots ilgāks termiņš, jo tām jāveic publiskais iepirkums. Ja lūdz termiņu pagarinājumu, esam saprotoši un to atbalstām.
Kopumā Latvijā birojam patlaban aktuālas ir 284 administratīvās lietas, no tām Rīgā – 122. Slavējama situācija ir privātajā sektorā. Tad, kad sastādām atzinumu (bet tas vēl nav administratīvais lēmums), mēneša laikā privātpersonai ir jāsniedz paskaidrojums. Bieži vien šo laiku privātie īpašnieki izmanto ne tikai, lai sniegtu paskaidrojumu, bet atklāto trūkumu novēršanai, un birojam vairs nav jāpieņem administratīvais lēmums.
Vai Rīgas pašvaldība attiecībā pret konkrētiem objektiem nav lūgusi termiņa pagarinājumu?
Rīgas domes Īpašuma departaments ir īpašs. Viņi uz biroja vēstulēm atbild īpaši reti.
Kur redzam problēmas Rīgā? Tās ir visaptverošas. Redzam ēku renovācijas un siltināšanas problēmas. Rīga, salīdzinot ar citām pašvaldībām, ir atpalikusi arī šajos rādītājos. Nerunājot nemaz par procentiem, bet par absolūtajiem cipariem. Ja salīdzina renovēto ēku skaitu Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Rīgā, tad galvaspilsēta ir ārkārtīgi pasīva. Vai līdzētu iedzīvotāju pašiniciatīva? Nē, šie jautājumi neizkustēsies no vietas, ja nebūs domes vadības iniciatīva.
Tad birojs vienkārši piestādīs rēķinu?
Jā, tas ir viens no mehānismiem, kuru šobrīd apsveram attiecībā uz šo pašvaldību. Esam Rīgas domi arī vairākkārt par to brīdinājuši. Aprīlī vēl plānojam tikties ar pašvaldības vadību, iespējams, ka tā nezina, kas notiek vietējās varas dienestos. Ja Rīgas vadība pievērsīs būvju problēmām uzmanību un liks Īpašuma departamentam rīkoties, tad, iespējams, no piespiedu naudas sodiem izbēgsim.
Diezgan absurdi, ka visneapzinīgākā sanāk valsts un Rīgas pašvaldība.
Es teiktu - kūtra. Kas ir kūtruma cēlonis – naudas, apzinīguma trūkums vai kas cits, motīvi varētu būt dažādi.
Bet vai birojs varētu pieņemt lēmumu par kādu Rīgas pašvaldībai piederošo objektu, piemēram, bērnudārza, slēgšanu?
Jā, protams. Tas ir viens no biroja potenciālajiem risinājumiem. Iespējams, tiek uzskatīts, ka BVKB tā nedarīs, jo kur tad mēs bērnus liksim? Bet, ja izdodam administratīvo lēmumu par objekta slēgšanu, tad šīs jau ir objekta īpašnieka galvassāpes. Mēs vadāmies tikai un vienīgi pēc ēkas drošības apsvērumiem.
Novembra sākumā BVKB nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgā ir septiņas bīstamas ēkas, kuru ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc, un divdesmit trīs sliktā stāvoklī esošas ēkas jeb tādas, kurās būtu jāuzlabo drošība.
Visiem objektiem pārsvarā ir mehāniskās stiprības problēmas. Pārbaudes neveicam ziemā, lielāko daļu kontroles īstenojam no aprīļa līdz novembrim. Un, ja namos netiek veikti uzlabojumi, pēc nākamās ziemas stāvoklis būs krietni sliktāks. Ticēt solījumiem – mēs pārziemosim un nekas sliktāk nebūs kļuvis, nevar. Jo, kur ir problēmas ar mehāniku, tur ir arī mitrums, kondensāts un plaisas.
Ēkas slēgšana ir visdrastiskākais paņēmiens. Vai no īpašnieka nesekotu tiesas darbi un alternatīvas ekspertīzes?
Pret biroju nav iespējamas alternatīvās ekspertīzes. Tiesa, lēmumu var apstrīdēt vispirms biroja vadītājam, un nākošais solis patiešām ir tiesa. Bet, pieņemot attiecīgos lēmumus, esam 100 un vairāk procenti pārliecināti, ka birojam ir taisnība – biroja būvinspektoru kompetence ir augsta.
Pieņemot lēmumu par objekta ekspluatācijas apturēšanu, tas nenozīmē, ka ēka ir uzreiz jānojauc. Ir gadījumi, kur namam ir aizliegta tikai publiskā funkcija. Piemēram, Rīgas cirka gadījumā – izpētes darbi telpās var notikt, bet tur nedrīkst notikt publiskie pasākumi.
Skolas gadījumā tas nozīmētu pārtraukt mācību procesu. Pērnruden daļēji tika slēgta Pļavnieku vidusskola, tomēr tā darbu pārkārtoja tā, ka mācības norit telpās, kurās bīstamība netika konstatēta.
Vienīgā ēka, kas sakarā ar BVKB lēmumu apmeklētājiem tika slēgta šogad 11. februārī, ir Rīgas cirks. Kas patlaban notiek ar šo objektu?
Man ir informācija, ka tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai atslogotu ēkas fasādi no satiksmes vadiem, un nama izpēte, lai identificētu, kā tālāk rīkoties ar šo celtni kopumā. Pēc tam tiks sagatavoti attiecīgie projekti.
Bet patlaban objekta īpašnieks – Kultūras ministrija – apzina, kādu gribam redzēt cirku pēc diviem, trim gadiem. Un tad, izejot no šīm diskusijām un secinājumiem, atbilstoši tam tiks pielāgota cirka ēka.
Savukārt Rīgas Cirka atbalsta biedrība bažījas, vai šis nav kāds "bezgalīgais stāsts", lai cirku slēgtu un tas vairs neeksistētu. Mūsuprāt, tā nebūs, lai gan tas ir īpašnieku jautājums. Cik cirkam daudz vajag pašvaldības, cik valsts naudu, vai tas ir jādotē vai nav – tas nav biroja jautājums. Tas, ko birojs akcentē – ēkā ir jāinvestē, lai tā būtu droša.
Pērnruden BVKB apturēja tirdzniecības centra "Apelsīns" paplašināšanas darbus Ādažos, jo tie nebija veikti atbilstoši pārbūves projektam. Patlaban jau ir atļauts daļēji turpināt būvdarbus attiecībā uz darbiem, kuriem ir saskaņots būvprojekta risinājums. Vai ir vēl kādi objekti Latvijā, kur būvniecības darbi ir apturēti?
"Apelsīna" gadījumā biroja būvinspektori konstatēja patvaļīgo būvniecību. Kopumā patlaban esam pieņēmuši piecus lēmumus par būvdarbu apturēšanu, no tiem visi saistīti tieši ar patvaļīgo būvniecību.
Jaunais Būvniecības likums nosaka, kā ir jāveic būvdarbi. To paredz arī vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi. Bet ir gadījumi, kad cilvēki nerīkojas, kā ir noteikts normatīvajā regulējumā. Viens no cēloņiem varētu būt neinformētība. Birojs, no pērnā gada vidus veicot arī būvdarbu kontroli, šobrīd vēl ir salīdzinoši pielaidīgs. Būvdarbu apturēšana ir galējais līdzeklis, un ar to neaizraujamies. Uzskatām, ka regulējuma darbības pirmajā gadā liela uzmanība jāpievērš skaidrojošajam un izglītojošajam darbam. Bet šī gada otrajā pusē gan kļūsim prasīgāki. Izveidosim arī interaktīvo karti, kurā būs redzams, kur objektos Latvijā birojs veic kontroli – gan pārbūvēs, gan jaunbūvēs.
Sākot no šī gada, BVKB sāka piešķirt sertifikātus ekspertiem, kas veic būvprojektu pārbaudes.
Līdz 1. jūlijam Būvniecības likumā ir paredzēts pārejas periods – līdz gada vidum vēl var strādāt ar līdzšinējiem sertifikātiem, bet pēc 1. jūlija – tikai ar biroja izsniegtiem dokumentiem. Ar sertifikācijas palīdzību plānojam sekot līdzi publisko objektu būvprojektiem. Ja slikts būs projekts, arī pati būve neatbildīs būvniecības normām.
Projektētāju un būvdarbu veicēju izpratne par jauniem normatīviem, arī projektēšanas standartiem, kas paredz citu izpildījumu konstruktīvajos risinājumos, parāda, ka liela problēma ir ar būvkonstrukciju projektētājiem, kuri neseko līdzi tam, kā projekti tālāk tiek īstenoti dabā. Tas ir izpratnes trūkums cunftes ietvaros. Ja apturam būvdarbus, tad ir jautājums par speciālistu darba atbilstību viņiem izsniegtajiem sertifikātiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka līdz šim gan tie nevienam nav atņemti.
Aprīļa vidū būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība vērsušies pie Valsts prezidenta un Ministru prezidenta, lūdzot steidzami izvērtēt BVKB darbību saistībā ar būvekspertu sertifikāciju, norādot uz biroja nespēju nodrošināt būvniecības procesu saskaņošanai nepieciešamo speciālistu sertifikāciju un kavēšanos ar ekspertīžu veikšanu.
Satraukumam un bažām nav pamata – birojs ir izdarījis visu nepieciešamo, lai veiksmīgi īstenotu speciālistu sertifikāciju un nepieciešamības gadījumā ir gatavs strādāt septiņas dienas 24 stundu režīmā, lai visiem pretendentiem dotu iespēju kārtot eksāmenu un iegūt sertifikātu. Tomēr ir svarīgi saprast, ka sertifikācija var notikt, pastāvot diviem apstākļiem – pirmkārt, speciālistiem ir jāatnāk uz biroju (eksāmenu mājās nokārtot nav iespējams), otrkārt, jābūt pietiekami zinošiem un kvalificētiem, jo sertifikācijas mērķis – apliecināt, ka speciālists spēj strādāt un uzņemties atbildību atbilstoši mūsdienu būvniecības augstākajiem kvalitātes standartiem. Aicinu eksāmena kārtošanu neatlikt uz pēdējo brīdi, bet laicīgi to paveikt, lai 1. jūlijs nebūtu šķērslis profesionālās darbības turpināšanai.
Esmu dzirdējusi, ka Latvijā ir realizēti vairāki līdzīgi projekti kā Zolitūdes sagruvusī "Maxima".
Jā, ja runājam par dalītām kopnēm, šādi īstenoti projekti ir vairāki, jo kopņu dalīšana ar likumu nav aizliegta. Galvenais, lai šādas konstrukcijas nestspēja atbilstu tai paredzētajai slodzei.
Būvniecības likums ir spēkā jau otro gadu. Vai var teikt, ka tiesiskais regulējums ir sakārtots?
Būvniecības likumam nav ne vainas – tas ir īss un kodolīgs jumta regulējums. Cita lieta, ka daudz kas tiek reglamentēts, pieņemot MK noteikumus. Galvenā problēma ir tā, ka likumā esam pārgājuši uz jaunām attiecībām, bet MK noteikumos saglabājam veco pieeju – detalizētu pienākumu sadali. Ir vajadzīga MK noteikumu vienkāršošana un konsolidēšana. Piemēram, Norvēģijā ir tikai vieni administratīvie noteikumi, turpretim Latvijā tādi ir deviņi, un gatavojamies ģenerēt vēl. Birokrātija aug.
Ekonomikas ministrija ir izsludinājusi konkursu uz valsts sekretāra vietnieka amatu būvniecības jomā. Vai tas ko risinās?
Noteikti. Šī amata pienākuma veicēja izaicinājums būs īstenot likumdevēja gribu, Būvniecības likumu ieviešot reālajā dzīvē.
