Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Armands Eberhards: “Plānojam, ka 2017. un 2018.gadā ES fondu nauda sāks strādāt lielākajos apjomos.”
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Finanšu ministrija ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas
Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) vadošā iestāde Latvijā.
2014.-2020.gada plānošanas periodā šajos ES fondos Latvijai kopumā ir pieejami
4,418 miljardi eiro.
A.Eberhards: Nedaudz atskatīšos vēsturē. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, mums bija pieejami dažādi instrumenti no ES, kas ir paredzēti nabadzīgākām vai mazāk attīstītām valstīm. Viens instrumentu kopums, lai mazinātu dzīves līmeņa atšķirības, veicinātu ekonomisko attīstību un investīcijas, ir saistīts ar Kohēzijas politikas ieviešanu, kuras ietvaros ir izveidoti minētie trīs fondi - ERAF, ESF un KF. Patlaban esam nosacīti trešā ES fondu perioda sākumā, kura laikā Latvijai tiešām būs pieejami vairāk nekā 4,4 miljardi eiro. Līdzīgi tas bija arī iepriekšējā 2007.– 2013.gada ES fondu plānošanas periodā.
Ja paskatāmies uz šīm investīcijām kopumā, tad tās veido aptuveni 70% no visām publiskajām investīcijām. Tās dod būtisku pienesumu iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstībai - reālā IKP dinamika 2015.gadā sasniedza 1,4 procentpunktus. Būtiski ieguldījumi ir faktiski visās jomās, izņemot aizsardzību. Atsevišķās jomās ES līdzekļi ir pamatinvestīcijas un dod neaizvietojamu ieguldījumu Latvijas publiskās infrastruktūras – ceļu, dzelzceļu, jūras ceļu, lidostas -, uzņēmējdarbības attīstībā, vides jautājumu risināšanā, izglītības reformas finansēšanā.
Līdz ar to patlaban, 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros, esam sākuši darbu ar šo programmu ieviešanu. Latvija pirms diviem gadiem bija starp pirmajām dalībvalstīm, kuras panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par to, kam, kādiem mērķiem un kādā veidā izmantojam Kohēzijas politikas atbalstu, un bijām starp pirmajām valstīm, kas noslēdza vienošanos par darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".
Neskatoties uz to, ka Latvija bija viena no pirmajām, kas noslēdza vienošanos ar EK, pirms neilga laika pat premjers mudināja "saraut", pasteigties ar ES fondu ieviešanu. Rit jau šī perioda trešais gads, bet naudas apguve vēl pa īstam nav sākusies, jo kavējas Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana.
Pagājušajā gadā un šogad valdība un ministrijas strādā pie tā, lai veiktu mājasdarbus, kuri ir nepieciešami, lai programmu nauda varētu "sākt strādāt". Tā, pirmkārt, ir politikas dokumentu precizēšana, otrkārt, normatīvo regulējumu sagatavošana, jo katrā no jomām (vairāk nekā 120 specifiskām aktivitātēm, kurās plānojam ieguldījumus) jāsagatavo normatīvais regulējums, lai finansējuma saņēmējiem, iesaistītām pusēm un sabiedrībai kopumā būtu skaidri spēles noteikumi. Piemēram, ko un kā investējam ceļos, apmācībās vai jebkādā citā aktivitātē.
Šajā situācijā ir jāizšķir vairāki jautājumu bloki. Kopumā EK Latvijai bija uzdevusi 15 mājasdarbus, bez kuru izpildes nav iespējams atvērt ES fondu programmas. Pašlaik ir saskaņoti desmit no tiem, četrus vērtē EK, bet viens, par kuru atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija, tiek precizēts.
Tātad pirmais solis ir ar EK saskaņot kritērijus atbalsta piešķiršanai - līdz februāra beigām 73 kritēriju kopas ir iesniegtas apstiprināšanai, kas ir 60 procenti.
Otrais solis jeb lielākais vezums, kas vēl ir jāuzvelk kalnā, ir saistīts ar MK noteikumu apstiprināšanu konkrētajās jomās. Valsts sekretāru sanāksmēs ir izsludināta nedaudz vairāk kā puse jeb 63% no visām plānotajām aktivitātēm, bet apstiprināti tikai 35% - tas ir nedaudz vairāk par 40 no kopumā vajadzīgiem 120 MK noteikumiem. Tikai tad, kad ir apstiprināti spēles noteikumi, CFLA var izsludināt projektu konkursus, veikt projektu vērtēšanu, slēgt līgumus ar projektu īstenotājiem un, kas ir būtiskākais no FM viedokļa, nonākt pie maksājumiem finansējuma saņēmējiem.
Būtiski ES fondu sakarā ir saprast, ka, no vienas puses, tas ir resurss, kas ir pieejams, bet no otras - lai finansējums sāktu strādāt, ir jāiziet cauri noteiktam algoritmam. Vispirms ir projekti, tajos tiek veikti izdevumi, tad no EK atgūstam ieguldītos līdzekļus, un tādējādi veidojas budžeta ieņēmumi. Redzam, ka sākotnējās prognozes par izdevumiem 2016.gadam ir par vairāk nekā 100 miljoniem eiro optimistiskākas, tāpēc viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nozaru ministrijām maksimāli ātri strādāt pie regulējumu izstrādes un ieviešanas.
Tas nozīmē, ka ES naudas apgūšanas gaitu būtiski kavē nozaru ministrijas?
Negribētu rādīt ar pirkstu, bet ir skaidrs, ka MK noteikumus par konkrētām aktivitātēm sagatavo attiecīgo nozaru ministrijas. Lai šo procesu paātrinātu, marta otrajā nedēļā tika sasaukta speciāla darba grupa, un tā izskatīja kopējo kalendāru – kas ir izdarīts, kas vēl jāpaveic un kur gribam nonākt gada beigās. Darba grupa uzdeva ministrijām vadīties pēc šī kalendāra. Plāns paredz, ka gada beigās būs apstiprināti 90% no programmām. Tas nozīmē, ka četri miljardi eiro, kas ir lielākā daļa no aktivitātēm, būs pieejami un sāksies to ieviešana.
Un kad tiks apstiprināti atlikušie 10% no programmām?
Lai varētu darīt tālāk, dažas aktivitātes ir izrietošas no iepriekš sāktajām darbībām. Bet šobrīd visbūtiskāk ir palaist aktivitātes 90% apjomā, sākt investīcijas. Kāpēc tas ir svarīgi? Pirmkārt, Latvijai pērn beidzās iepriekšējā plānošanas perioda resursi. Lai būtu stabils investīciju ieplūdums, ir jāpalielina finansējuma apjoms šajā ES fondu periodā.
Otrkārt, ir virkne jomu, kur, apgūstot ES naudu, tālākie pasūtījumi ir saistīti ar praktiskiem darbiem būvniecībā. Tādi ir aptuveni 66% no izdevumiem. Būvniecības sektorā liela daļa pasūtījumu nāk no valsts. Piemēram, ļoti intensīvi ir sākušās ceļu būves aktivitātes. Citās jomās vēl gaidām uzrāvienu.
Plānojam, ka 2017. un 2018.gadā ES fondu nauda sāks strādāt lielākajos apjomos.
Ja patlaban ir pieņemti tikai 35% no visiem vajadzīgiem MK noteikumiem, kas jums dod pārliecību, ka gada beigās spēsiet akceptēt 90 procentus?
Pieminētājā darba grupā ministri izvērtēja gan "top desmit" problēmas, gan kopējo progresu. Netika identificēti nekādi būtiski, nepārvarami šķēršļi, un laiks, kas ir vajadzīgs, lai dokumenti pārtaptu par MK noteikumiem, ir saprātīgs.
FM seko līdzi visām aktivitātēm, regulāri monitorē visu procesu, lai arī starpposmi noritētu atbilstoši precizētajam plānam. Ministri vienojās nevis plāna pēc, bet tāpēc, lai viss notiktu. Situācija patlaban ir tāda, ka jātiek pāri tai suņa astei.
No 120 programmām patlaban ir atvērtas 33. Kādas ir nopietnākās programmas, kas jau tiek ieviestas no šiem trim fondiem?
A.Krūmiņa: Jā, atlase ir uzsākta vai jau noslēgusies 33 programmās. Patlaban vairāk nekā 70 projektu ir īstenošanas fāzē, un kopējais līgumu apjoms jau ir vairāk nekā pusmiljards eiro.
Pagaidām vēl ārpus šīs summas ir daļa projektu, kuriem valdība ir devusi mandātu tos uzsākt pirms līgumu noslēgšanas, proti, īstenot tos kā ātrāk uzsākamos pasākumus. Piemēram, reģionu ceļu sakārtošanas programma, kur projektu atlases procedūra ir sākta tikko, taču darbi vairākās projektu īstenošanas vietās jau tiek veikti vai pat ir finiša taisnē. Tas nozīmē, ka brīdī, kad noslēgsim līgumu, ļoti ātri varēsim nonākt pie maksājumiem, pie finansējuma, kas jau ir izpildītāja paša investēts.
No būtiskākajām programmām, kas šobrīd ir īstenošanā, satiksmes jomā jāmin vēl otra programma - valsts ceļu sakārtošana. Tajā jau ir noslēgti 12 līgumi, katrs par atsevišķiem ceļu posmiem. Šo līgumu apjoms ir 145 miljoni eiro, no kuriem esam veikuši maksājumus 69 miljonu eiro apmērā.
Apjomīga ir bezdarbnieku apmācības programma, kur ir noslēgts līgums par 78 miljoniem eiro un ir veikti maksājumi par pieciem miljoniem eiro. Šī projekta ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu 85 000 bezdarbnieku.
Kā viena no prioritātēm no ES puses ir izvirzīta jauniešu nodarbinātības veicināšanas programma, kurā noslēgti līgumi par vairāk nekā 28 miljoniem eiro. Tā ir gan aktivitāte jauniešu nodarbinātības veicināšanai, gan arī profesionālajai izglītībai.
Aktīvi norisinās projektu īstenošana, kuras ietvaros tiek sniegts atbalsts jauniešiem, kas nav nodarbināti un nav pietiekami izglītoti. Šīs aktivitātes ietvaros ir noslēgti līgumi par 7,6 miljoniem eiro.
11.martā esam izsludinājuši atklāto atlasi kompetenču centru programmā. Tā ir viena no programmām, kuru ļoti gaidīja uzņēmēji. Projektu iesniegšanas termiņš ir 16.maijs. ES fondu finansējums šai programmai ir vairāk nekā 25 miljoni eiro.
Līdz 24.martam ir atvērta programma "Atbalsts nodarbināto apmācībām", kur šobrīd notiek projektu iesniegšana. Programmas kopējais finansējums ir 21 700 000 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 18 000 000 eiro. Pirmās kārtas ietvaros uzņēmēju biedrībām apmācību rīkošanai šajā programmā ir pieejami 9 miljoni eiro no ERAF.
CFLA mājaslapā ir pilna informācija par visām izsludinātajām atlasēm, kas ir atvērtas, kā arī par atlašu ietvaros jau apstiprinātajiem projektiem. Tāpat iespējams sekot līdzi specifisko atbalsta mērķu ieviešanas laika grafikam - reālajam progresam dokumentu izstrādē, kas nepieciešami, lai varētu uzsākt atlasi. Mājaslapā ērti pieejami ir visi projekta sagatavotājam un iesniedzējam svarīgie un nepieciešamie materiāli, kas ir ietverti katras atlases nolikumā, t.sk. arī projektu vērtēšanas kritēriji.
EK šajā ES fondu periodā liek uzsvaru uz projektu rezultātu sasniegšanu. Kā CFLA strādā, lai tiešām no projektiem būtu atdeve, lai tā nebūtu tikai iztērēta nauda?
A.Eberhards: "Ieguldījumu efektivitāte" un "labāka atdeve" ir bijuši atslēgas vārdi, kas ir iebūvēti 2014.- 2020.gada ES fondu plānošanas perioda izmaiņās. Uzsākot šo plānošanas periodu, tika veikta Kohēzijas politikas reforma. No politikas, kas atsevišķās jomās bija tāda kā izdevumu politika – iztērējam noteiktu naudas summu un tikai tad saprotam, kas sanāk vai nesanāk, tā ir virzīta uz ieguldījumu politiku, ar mērķi veicināt nodarbinātību un izaugsmi. Tāpēc arī Latvijai bija jāveic noteikti mājasdarbi, kurus jau pieminēju. Pirms sākam tērēt naudu, ir skaidri jāsaprot investīciju loģika – kāpēc tādiem mērķiem un tādā veidā. Otrkārt, ir jābūt skaidriem kritērijiem rezultatīvo rādītāju mērīšanai. Ir iezīmēts ceļš, kā nonākam pie mērķa.
Šī pieeja tagad ir līdzvērtīga visās dalībvalstīs, lai var salīdzināt savstarpējo progresu. Līdz šim tas nebija iespējams, jo katra valsts izvēlējās citu veidu, citu pieeju un mērījumu. Bija grūti demonstrēt, kā šī politika kopumā ir devusi savu pienesumu.
Sagatavojot programmu un plānojot nozaru investīcijas katrā no atsevišķām jomām, bija jāsagatavo mājasdarbi gan attiecībā uz satura plānošanu, gan skaidrākiem spēles noteikumiem MK noteikumu kontekstā. Papildus ir tas, ka rezultāti ir mērāmi gan no finansiālā, gan no kvantitatīvo un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas viedokļa.
Nesekmīga snieguma gadījumā dalībvalsts riskē zaudēt finansējumu. No šī viedokļa Latvijai aktuāls ir 2018.gads, kad jāsasniedz gan noteikti finanšu, gan rezultatīvie rādītāji programmu ietvaru ziņā. Plāns ir veidots tā, lai riskus mazinātu.
Kurās ministrijās ir lielākie izaicinājumi, bažas par termiņu nobīdēm?
Patlaban trīs ministriju atbildībā esošās jomas prasa papildu stimulu un iesaisti. Tās ir trīs Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās programmas: daudzdzīvokļu māju siltināšana (166 miljoni eiro), finanšu instrumentu programma (2014.-2020.gada plānošanas periodā no ERAF 126 miljoni eiro, kā arī tiks piesaistīts privātais finansējums 36 miljoni eiro, papildus pieejamas 2007.-2013.gada plānošanas perioda atmaksas 39 miljoni eiro), valsts ēku siltināšanas aktivitāte (115 miljoni eiro).
Otra ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kur runājam par ieguldījumiem profesionālās izglītības un nodarbināto profesionālās kompetences aktivitātēs.
Trešā ir Kultūras ministrija, kuras pārziņā ir lielu objektu, piemēram, Daugavas stadiona, attīstība. Kultūras objektu sakārtošanā paredzēts ieguldīt daudzus desmitus miljonus, bet izvēle, kādā veidā to darīt, kavējas un prasa skaidrību. Te laika rāmis ir diezgan spiedīgs. Arī aktivitātē, kas ir saistīta ar dabas un kultūras mantojuma izmantošanu ekonomikas stimulēšanā, redzam nobīdes laikā.
Vēl varu minēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ar ūdenssaimniecības jautājumiem, Veselības ministrijas aktivitātes.
Vai iespējamas arī kādas soda sankcijas no EK, ja projekti nesekmēsies?
Sankcijas var būt vairākos veidos. Nesasniedzot noteiktos rādītājus, Latvijai var nebūt pieejams viss 4,418 miljardu eiro finansējums, tā saucamā snieguma rezerve – 6% no summas, kas ir lieli līdzekļi.
Otra lieta – katrai dalībvalstij ir jāpiestāda rēķini EK par izdarītiem darbiem.
2018.gadā Latvijai EK ir jāizraksta rēķins par 1,28 miljardiem eiro.
Jā, tā ir kopējā summa, kas būtu 2018.gadā jāsasniedz. Pirms diviem gadiem bijām situācijā, kad atsevišķu aktivitāšu jomā nebija veikto darbu un rēķinu, ko piestādīt EK. Tas nozīmēja, ka fiziski varējām zaudēt pieejamos naudas resursus. Lai situāciju risinātu, veicām investīciju portfeļa pārgrupēšanu.
Šajā plānošanas periodā noteikti negribētu, lai projektus nenovilcina līdz pēdējam brīdim. Tad var kristies darbu kvalitāte – to redzējām iepriekšējā ES fondu periodā. Pat ja spiež termiņš, darbiem ir jābūt kvalitatīviem.
Cik saprotu, galvenā rūpe ir par lielajiem infrastruktūras projektiem, ar kuru realizēšanu valstij līdz šim veicās ne pārāk labi - Stradiņu slimnīcas korpusa būve, gudrona dīķi.
A.Eberhards: Varbūt precizēsim – tagad runājat par iepriekšējā ES fondu perioda projektiem.
Jā, bet, piemēram, gudrona dīķu sanācijas projekts sākās iepriekšējā periodā un šajā turpināsies.
A.Eberhards: Nenoliedzami, daudzās dalībvalstīs, arī Latvijā, pieredze un spēja tikt galā ar lielajiem infrastruktūras projektiem nav tāda, kādu to vēlētos redzēt. Šie ir bijuši pirmie tāda mēroga un sarežģītības projekti, nav bijis, no kā mācīties. Piemēram, sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts ir augstas bīstamības padomju mantojuma likvidācija. Lai gan projekta gaitā tika piesaistīti eksperti, tostarp arī starptautiskie, taču redzam, ka institūciju spējas nav bijušas tādas, kas ļautu bez jebkādiem sarežģījumiem veikt iepirkumus, uzraudzīt projekta ieviešanas gaitu.
Ir skaidrs, ka lielo projektu īstenošana (70 miljoni iepriekšējā, 50 miljoni eiro šajā plānošanas periodā) prasa atšķirīgu pieeju. Runājot par turpmākajiem lielajiem projektiem – nozaru kapacitāte un spēja tikt ar tiem galā būs viens no primārajiem jautājumiem. Gan tad, ja runājam par dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas Latvijas ES fondu vēsturē būs lielākais projekts – vairāk nekā 400 miljoni eiro, gan citiem. Izaicinājumi ir un saglabājas. Tikai sadarbojoties dzelzceļam kā finansējuma saņēmējam, Satiksmes ministrijai kā nozares uzraugam un Finanšu ministrijai no ES fondu līdzekļu uzraudzītāja viedokļa varam šos izaicinājumus sekmīgi pārvarēt. Ne tikai cīnoties par ES finansējuma nezaudēšanu – kā tas bija gudronu dīķu, Krievu salas un citos gadījumos, bet mēģinot no pirmajām dienām to visu būvēt citādāk.
Gudrona dīķu sanācija izrādījusies ļoti dārga - pirmajā posmā paveikti darbi par 28 miljoniem eiro, bet otrajā plānotās izmaksas ir apmēram 25 miljoni eiro.
Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā mērķis netika sasniegts – gudrona dīķu sanācija nav pabeigta. Tehniski šo projektu esam sadalījuši starp ES fondu periodiem un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir jānāk ar priekšlikumu projekta pabeigšanā.
Tāds pats risinājums ir radīts, piemēram, arī Krievu salas gadījumā – ir izveidotas piestātnes, taču nav nodrošināta uzņēmēju pārvākšanās un darbs jaunajā teritorijā. Nav izpildīts sākotnējais mērķis.
Vai tas nozīmē, ka Krievu salai vēl tiks piešķirti ES līdzekļi?
Nē, pārvākšanās uz jauno teritoriju jāveic par komersantu, par Rīgas brīvostas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā ir jāsadarbojas Satiksmes ministrijai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas brīvostas pārvaldei, un pašvaldībai jāveic zonējuma maiņa.
EK ir paredzējusi zināmu elastību, pārejas periodu, kurā var līdz galam īstenot projektus. Šādiem lieliem projektiem ir izvēlēta taktika, ka noteiktu laika periodu pēc programmas maksājuma perioda beigām Latvijas institūcijas ar saviem resursiem nodrošina mērķu sasniegšanu.
Šobrīd CFLA veic pārbaudi par finansējuma izlietojumu atbilstoši ERAF līgumam Stradiņu slimnīcas korpusa būvei 28 miljonu eiro apmērā. Vai nauda tiks samaksāta?
A.Krūmiņa: CFLA vērtēšanā ir pēdējais maksājuma pieprasījums, būvniecības darbi tika pabeigti pērnā gada beigās. Pārbaužu rezultāti liecina, ka maksājums tiks veikts, un to izdarīsim līdz marta beigām. Protams, ar priekšnosacījumu, ka turpināsim projekta uzraudzību arī tālākā posmā – līdz brīdim, kad tiks sasniegts projekta mērķis, t.i., līdz 2017.gada marta beigām. Ir jau noslēgta vienošanās ar Veselības ministriju par atbildības sadalījumu tālākā uzraudzības procesā – sekosim līdzi visiem iepirkumu līgumiem, kas bija noslēgti ES fondu projekta ietvaros.
Vai, jūsuprāt, lielie projekti, kuru summa sākas no 50 miljoniem, ir riskanti?
A.Krūmiņa: Apzināmies, ka riski pastāv vienmēr. Jebkurā lielajā projektā ir svarīgi, kā šie riski tiek vadīti.
A.Eberhards: Šī brīža FM uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai minimizētu risku zaudēt naudu valsts budžetā. Darīt visu iespējamo, lai ar visiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā, nodrošinātu projektu pabeigšanu.
Ja paskatāmies uz cēloņiem, tad lielā mērā nokavēta, neveiksmīga, problemātiska lielo projektu uzsākšana akumulējas termiņa beigās – pēdējā brīdī viss bija jāizdara. Tāpēc, domājot par jaunā ES fondu perioda projektiem, šis ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem. Runājot ar kolēģiem nozaru ministrijās – vai tas būtu veselības jomā par Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājumu vai ar Satiksmes ministriju par dzelzceļu – iespējami ātri ir jāizdara izvēles, kā ejam uz priekšu, kāds ir plāns "B", ja kaut kas nenotiek, kā iecerēts. Būtiski, lai tie, kas ir iesaistīti sarežģītu projektu īstenošanā, būtu kompetenti un kvalificēti. Tas nav vienas ministrijas vai viena finansējuma saņēmēja jautājums, tas ir jāskata plašāk. Redzam, it īpaši atsevišķās jomās, ka sarežģījumi, aizkavēšanās atsevišķu projektu realizācijā ir noveduši pie tā, ka cīnāmies ar sekām, nevis cēloņiem. Piemēram, neveiksmīgais pasažieru vilcienu iepirkums, kurā jauniem vilcieniem bija paredzēti 100 miljoni.
Naudu vilcieniem tā arī nedabūjām. Brīžiem šķiet, ka nekad nebrauksim komfortabli, vagonos, kuros ir arī kondicionieri.
Pazaudējām iespēju nopirkt vilcienus, bet naudu kopumā nezaudējām – SM izvēlējās ieguldīt dzelzceļa infrastruktūrā, tostarp peronu labiekārtošanā un ritošā sastāva modernizācijā.
Aicinām kolēģus, lai viņi domā, kādas ir alternatīvas lielo projektu realizācijā un kā minimizēt risku – nevis tad, kad tas iestājas, bet sākotnēji un savlaicīgi.
CFLA 2014.gadā kļuva par vienīgo sadarbības iestādi ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ieviešanā un uzraudzībā, vienkāršojot administrēšanas sistēmu. Savukārt ministrijas saka, ka pieejat birokrātiski.
A.Krūmiņa: Pagājušā gada novembrī tika veikta Latvijas iedzīvotāju, tostarp ES fondu projektu īstenotāju, aptauja, kuras viens no mērķiem bija noskaidrot iedzīvotāju vērtējumu par ES fondu investīciju efektivitāti, atdevi un sniegt priekšlikumus, kā uzlabot ES fondu investīciju ieguldīšanu. Sabiedriskās domas pētījuma rezultāti parādīja, ka sabiedrība joprojām uzskata, ka fondu projekti ir gan jākontrolē stingrāk, gan jāvērtē kritiskāk. Tā kā jautājumam par birokrātiju ir divas puses.
Bet par administrēšanas vienkāršošanu – visās programmās ir izstrādāts standarta pamats iesnieguma veidlapai, protams, katrā projektā ir savas nianses. Vienota pieeja ir ieviesta arī atskaitīšanās sistēmai.
Dokumentus ir iespējams iesniegt gan elektroniski, gan papīra formā. Mudinām klientus to darīt elektroniski, jo tā ir daudz ērtāk un ātrāk. Projektu iesniegšanā ir ieviesta e-kohēzija. Sistēmā ir iespējams elektroniski ievadīt projekta datus, un tādā veidā tiek novērstas dažāda veida tehniskas, aritmētiskas kļūmes, kas bija agrāk. Arī līgumu slēdzam elektroniski – ar e-parakstu.
CFLA reģionālās nodaļas darbojas Cēsīs, Kuldīgā un Rēzeknē, šī gada otrajā pusē plānojam atvērt ceturto nodaļu - Zemgalē, Jelgavā. Un gandrīz gadu darbojas CFLA klientu apkalpošanas centrs, kas atrodas Vecrīgā, Meistaru ielā 10, tā dēvētajā Kaķu namā. Mēs sniedzam informāciju par pieejamo ES fondu atbalstu ikvienam interesentam, kā arī konsultācijas – projektu iesniedzējiem.
