“Altum”: 85 miljoni eiro mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera plāns* jeb Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda līdzekļi (ESIF) ir pieejami jau vairāk nekā gadu, taču Latvija ir starp tām sešām valstīm, kas vēl nav noslēgusi nevienu līgumu.

Tā saucamā Junkera plāna finansējuma ietvaros nevienai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij nekāds finansējums netiek iezīmēts, šī nauda jau tagad ir pieejama arī Latvijai. Jautājums ir, kurā brīdī konkrēts projekts tiks atbilstoši noformēts un saņems finansējumu.

Konkrēts finansējuma apjoms gan ir nodalīts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem finansējumu izsniedz Eiropas Investīciju  fonds (EIF). Visām ES dalībvalstīm šie līdzekļi ir apmēram 75 miljardi eiro.

"Altum" ir Junkera plāna nacionālais kontaktpunkts Latvijā.

Šis plāns ir trīsdaļīgs instruments: viena daļa ir finansējums, otra – konsultāciju dienests un investīciju portāls, kura mērķis ir veicināt papildu privāto investoru iespējamo piesaisti konkrēta projekta īstenošanai, bet trešā – investīciju, projektu piesaistes vides uzlabošana, kas ir katras konkrētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un Eiropas Komisijas (EK) atbildība par strukturālajām reformām. Patlaban strādājam, lai varētu piesaistīt finansējumu no investīciju platformām, konkrēti no EIF.

Lielo projektu (virs 50 miljoniem eiro) attīstītāji var kontaktēties tieši ar Eiropas Investīciju banku vai, ja ir nepieciešamas papildu konsultācijas, izmantot arī Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC), kas ir izveidots ESIF ietvaros kā vienas pieturas aģentūra ar mērķi sniegt konsultācijas projektu izstrādei un sagatavošanai, kā arī sniegt informāciju investoriem par projektiem. Tāpat projekta attīstītājs, ja nepieciešams, var konsultēties ar "Altum", kas ir EIKC nacionālais kontaktpunkts.

Tātad uz "Altum" nemaz nav jānāk.

Nav obligāti. Taču tiem klientiem, kas griežas "Altum", varam veikt projekta sākotnējās atbilstības novērtējumu,  sakontaktēties ar EIKC dažādu jomu ekspertiem, kas palīdz tehniski sagatavot projektu, palīdzēt saziņā ar EIB.

Vairāki projekti kopumā par 400,3 miljoniem eiro no Latvijas ir iesniegti apstiprināšanai Junkera plānam.

Par katru konkrētu projektu ir jāprasa tieši to īstenotājiem, turklāt, kā iepriekš minēju, visi projekti netiek virzīti caur "Altum". Līdz ar to nevaram runāt par konkrētām summām. Kopumā projektu dokumentācijas standarts un prasības – gan no finanšu, gan no tehniskā viedokļa - ir ļoti augstas

(Finanšu ministrija skaidro, ka šobrīd vistuvāk iespējamai līguma slēgšanai ir Ķekavas apvedceļa projekts. Par pārējiem izvērtēšanā esošajiem projektiem līdz līguma noslēgšanai informācija nav publiskojama.)

"Altum" ar EIF palīdzību cer vairot  finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

"Altum" kopā ar EIF patlaban strādā pie dažādiem  risinājumiem. Viens no tiem būtu pārgalvojuma saņemšana "Altum" izsniegtajām garantijām, tādā veidā uzlabojot garantiju nosacījumus gala saņēmējiem un palielinot savu portfeļa apjomu. Kopā ar EIF strādājam arī pie tā, lai spētu piedāvāt portfeļgarantijas, kas būs jauns "Altum" instruments mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

"Altum" EIF atbalstu varētu izmantot divu investīciju programmu – "InnovFin" un "Cosme" - ietvaros.

Uz šo programmu rēķina varētu izsniegt gan vairāk garantiju, gan labākas garantijas Latvijas uzņēmējiem. "InnovFin" programmai finansējums divu gadu laikā paredzēts 30 miljoni, bet "Cosme" - 15 miljoni eiro. "InnovFin" tādā veidā varētu atbalstīt 100, bet "Cosme" – 200 uzņēmumus.

Vēl darbojamies, lai kopīgi ar Junkera plāna finansējumu varētu dubultot mezanīna aizdevuma programmas apjomu.

Ko nozīmē portfeļgarantijas?

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir divu veidu garantijas. Var sniegt individuālo garantiju, kad katrs darījums tiek izvērtēts "Altum" atsevišķi. Otrs veids - ar banku vienojas par konkrēta sektora konkrēta darījuma summu, parametriem, mērķiem un citiem kritērijiem, par to, ka viss, kas konkrētā portfelī tiks ielikts, saņems garantiju un līdz ar to arī labākus bankas nosacījumus.

Kad abas programmas varētu sākties?

Mūsu ambīcija ir līgumu ar EIF parakstīt jau maijā.

Uzņēmējiem pie "Altum" jānāk pēc pāris mēnešiem?

Lauksaimnieki un citi komersanti var nākt jau tagad, jo arī šobrīd ir pieejamas garantijas. Tās ir atbilstošas gan pēc cenas, gan pēc citiem parametriem, lai tie uzņēmēji, kuriem ir labs bizness, bet pietrūkst nodrošinājuma, varētu saņemt aizdevumu bankā. Nevienam uzņēmējam neiesaku gaidīt.

Ceram gan, ka tad, kad noslēgsim līgumu ar EIF, garantijas būs nedaudz pievilcīgākas. 

Tiek apspriesta arī iespēja piesaistīt EIF investīcijas sēklas kapitālam un iesācējuzņēmumu finansējumam, kā arī izaugsmes kapitālam. Varētu arī attīstīt biznesa eņģeļu kopinvestīcijas fondu. 

Izvērtējot tirgus nepilnības, ir nolemts, ka tiks piedāvāti no struktūrfondiem finansēti gan akselerācijas fondu pakalpojumi, gan pirmsēklas, sēklas izaugsmes kapitāla fondi un arī tā saucamais biznesa eņģeļu kopinvestīcijas fonds. Šo fondu finansējums kopumā varētu būt  apmēram 85 miljoni eiro. Šis ir tā saucamais fondu fonds, kura noteikumi tika apstiprināti Ministru kabinetā (MK) marta sākumā. Šis finansējums un tā instrumenti šobrīd ir sagatavošanas stadijā, un ceram tuvākā laikā sākt darbu.

Kad MK tiks apstiprināti akselerācijas fonda noteikumi, varēsim sākt iepirkumu, lai izvēlētos starpniekus. Līdz ar to piedāvājums un šie finanšu instrumenti tirgū ir un būs.

Ceram, ka Junkera plāna finansētā nauda caur EIF varēs nonākt šajos fondos, lai tie ātrāk varētu savākt finansējumu, kas vajadzīgs. Izvērtējot to, kas notiek tirgū, skatīsimies, vai vajag palielināt finansējumu šiem fondiem. Šobrīd viedokļi dalās, vai 85 miljoni eiro ir pietiekami, varbūt vajag vairāk. Skatīsimies, kā šī lieta ies, un, ja vajadzēs, apjomu palielināsim.

Kāpēc tieši 85 miljoni eiro? Kā to nosakāt?

Tas tika secināts Ekonomikas ministrijas un citu institūciju veiktajā tirgus nepilnību izvērtējumā. Pagājušajā plānošanas periodā naudas šiem fondiem bija mazāk. 

Cik?

Faktiski tika piešķirti 73 miljoni eiro. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējumu piedāvā ne tikai valsts atbalstītie fondi. Ir arī privātie riska kapitāla fondi. "Altum" un valsts mērķis ir privāto investoru attīstība. Gan Junkera plāna, gan "Altum" uzdevums ir iesaistīt, ievilkt projektu finansēšanā privātos investorus.

Junkera plāna lielo projektu finansēšanas nosacījumi to labi parāda: Eiropas  Stratēģisko investīciju fonds aizdod pusi, 50% , uzņemoties daļu risku un piedāvājot labākus nosacījumus, bet piesaistot arī privāto finansējumu. Tā ir projekta būtība.

Lai privātie investori būtu līdzatbildīgi ar savu naudu, lai projektu finansējums tiktu izmantots lietderīgi?

Tam ir abpusēji faktori. Jā, protams, viens ir tas, ka privātais nāk ar savu naudu un privātie, īpaši riska kapitāla fondi, ir eksperti šajā jomā. Un, lemjot par valsts naudas ieguldīšanu, reizē investē arī savus līdzekļus. Tas ir viens aspekts, un tas ir pozitīvi, skatoties no "Altum" puses. Otra lieta, kas ir būtiska: Eiropas vai valsts nauda zināmā mērā nodrošina  komfortu un riska uzņemšanos arī privātajiem. Tas ir abpusēji izdevīgi. Tas, ko kopumā redzam un kas ir viens no Junkera plāna mērķiem, ir, ka, no vienas puses, Eiropā naudas ir ļoti daudz, bet nauda netiek investēta projektos. Tāpēc arī viena no Junkera plāna būtiskākām īpašībām ir riska uzņemšanās. Ar šo naudu var uzņemties nedaudz lielākus riskus nekā bez šīs finansējuma. Mērķis ir radīt apstākļus, lai iesaistītu privātos investorus. Tāpēc ir runa par konsultācijām un tehnisko palīdzību – kvalitatīvu dokumentu un projektu sagatavošanu, par strukturālām reformām un investīciju vides uzlabošanu.

Kādi ir finansēšanas saņemšanas nosacījumi šo fondu fondu apguvei – tādi paši kā iepriekšējā ES struktūrfondu periodā vai atšķirīgi?

Patlaban tie vēl ir izstrādes stadijā. Tie ir gan specifiski katram projektam, gan katram fondam, tā ka šo jautājumu pēc būtības var noskaidrot tikai tad, kad projekts ir sagatavots un iesniegts.

Projektus Junkera plāna finansējuma saņemšanai iespējams iesniegt līdz 2017.gada beigām. Vai tas attiecas arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?

Tāds ir Junkera plāna darbības termiņš. 2017.gads ir brīdis, kad līgumam par projekta realizāciju jābūt parakstītam. Bet portfeļgarantijas atkarībā no tā, kā vienosimies, darbosies vēl, piemēram, desmit gadus pēc līguma noslēgšanas.

Mazo un vidējo uzņēmumu projektu līdzfinansēšanai jāpiesaista privātie līdzekļi, arī riska kapitāls. Bet pasaulē riska kapitāla fondi izceļas ar to, ka tikai viens no desmit ieguldījumiem dod atdevi, pārējie projekti pārsvarā bankrotē. Ar kādu neveiksmes procentu rēķināties, izsniedzot šos 85 miljonus eiro?

Jāsaprot, ka situācija lielajiem un mazajiem projektiem finansējuma piešķiršanā ir atšķirīga. Ja runājam par pirmajiem, tad līdz 50% no kopējām izmaksām aizdod ESIF, 40% finansētāji var būt gan komercbankas, gan ES struktūrfondu līdzekļi, riska kapitāla fondi, granti vai citi privātie investori, bet vismaz 10% ir projekta realizētāju pašfinansējums.

Savukārt mazajiem projektiem riska kapitāls vai pašu finansējums ir būtiski mazāks, jo cita veida līdzekļi tiek nodrošināti caur investīciju platformu. Pašu projektu realizētāju nauda, piemēram, var būt 25 procenti. Finanšu instrumenti, kurus kopumā piedāvā Junkera plāns, ir trīs – aizdevumi, garantijas un riska kapitāls.

Savukārt, ja runājam par riska kapitāla instrumentu veiksmes faktoru, tā jau ir riska kapitāla un kredīta atšķirība. Aizdevums parasti ir ļoti lēta nauda, kas meklē ļoti drošus projektus, tāpēc viss, ko finansētājs saņems, ir savs aizdevums plus procenti. Tātad, ja uzņēmums strādā ļoti veiksmīgi, tas saņem peļņu, bet finansētājs - tikai procentus. Ja ir neveiksme, tad finansētājam ir jāatgūst sava nauda.

Savukārt riska kapitāla klasiskajā versijā tas piedalās projektā, nav aizdevuma atmaksas grafika un riskē tādā pašā mērā kā uzņēmējs. Bet tajā brīdī, kad uzņēmums ir ļoti veiksmīgs, peļņa vai ieguvums tiek dalīts proporcionāli. Līdz ar to riska kapitāls, veidojot investīciju portfeli, parasti spēj būt pozitīvs, ja divi no desmit gadījumiem ir veiksmīgi.

Tāpēc uzņēmumiem, kas ir ļoti agrīnā attīstības stadijā, riska kapitāls ir gana piemērots instruments un gandrīz vienīgais, kas šajā situācijā darbojas, ja vien tas nav tradicionāls darbības veids, ko var nomērīt.

Bet vai rēķināties ar kādiem zaudētiem līdzekļiem, ja projekts neizdodas? It sevišķi atbalstot iesācējuzņēmumus.

Zināmā mērā - jā, jo programmas ir strukturētas tā, ka, lai "Altum" varētu uzņemties lielākus riskus, zināmu riska segumu uzņemas ES struktūrfondi. Tie grūtākie vai lielākie neveiksmju cipari, ar kuriem rēķināmies, ir uzņēmumi agrīnā stadijā. Savukārt, ja runājam par tālākām uzņēmuma attīstības stadijām, tad prognozējam, ka fondu darbības rezultāts būs pozitīvs.

Kas ir šie mazie un vidējie uzņēmumi, kas nāk un piesakās gan sēklas, gan iesācējuzņēmuma kapitāla saņemšanai? Kādās nozarēs tie strādā un kādus projektus attīsta?

Pēc garantijām uz "Altum" nāk tradicionālās nozarēs – ražošanā, pārstrādē, tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā - strādājošie mazie un vidējie uzņēmumi.  Visi, kuriem tas ir atļauts, izņemot pāris nozares, piemēram, alkohola segmentā strādājošās kompānijas.

Savukārt, ja runājam par riska kapitālu, tie ir uzņēmumi, kas strādā pie projekta, kas veiksmes gadījumā var būt viegli atkārtojams un apjomos būtiski palielināms un kas parasti ir orientēts uz visu pasauli vai pietiekami lielu tirgu. Tie ir gan tehnoloģiski orientēti uzņēmumi, gan tādi, kas izstrādā aplikācijas un IT programmas. Arī parfimērijas, kokapstrādes, metālapstrādes kompānijas ir riska kapitāla portfeļos. Ir uzņēmumi, kas izstrādā medicīnas zinātnes tehnoloģijas.

Akcents uz inovatīviem uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību.

Jā, protams.

Kas ir tie uzņēmumi, kas noteikti nevar cerēt uz "Altum" atbalstu?

Tie uzņēmumi, kas ir iedomājušies, ka tās ir dāvanas. ESIF, kā jau minēju, piedāvā aizdevumus, garantijas un riska kapitālu – tie ir instrumenti, kas ir jāatpelna un savlaicīgi jāatmaksā. Savukārt visi uzņēmumi, kuriem ir dzīvotspējīgi projekti, var vērtēt, vai viņiem ir interesants šis piedāvājums vai var izmantot kādu citu tirgū esošo finansējumu, jo naudas pieejamība ir labā līmenī.

Varu droši teikt, ka jebkurš tirgus situācijai atbilstošs mazais uzņēmums ar savu projektu – vai tā ir neliela paplašināšanās, vai jauns bizness –, varēs iegūt atbalstu no "Altum" esošām programmām un Junkera plāna piedāvātā finansējuma.

Vai "Altum" konsultāciju centrā mazajiem uzņēmumiem sniedz ne tikai padomus, bet palīdz izstrādāt arī biznesa plānu un projektu?

Uzņēmēji pēc konsultācijām noteikti var griezties "Altum" klientu konsultāciju centros reģionos un Rīgā, jo aktīvas ir gan garantiju, gan riska kapitāla, gan aizdevuma programmas. "Altum" darbinieki biznesa plānus neraksta, bet varam ieteikt konsultantus. "Altum" ir sadarbības partneri, kas var palīdzēt noformēt biznesa plānu.

Cik šāds pakalpojums maksātu?

Tas vairāk ir mūsu biznesa partneru jautājums. Katrā ziņā šobrīd, ja ir runa par garantijām, gan komercbankas ir par tām informētas, gan par tām izsmeļoši var izstāstīt konsultāciju centros. Savukārt visi riska kapitāla partneri ir redzami "Altum" mājaslapā, var tieši vērsties pie viņiem. Atkarībā no tā, kādā stadijā ir konkrētais uzņēmums, riska kapitāla fonds atbilstoši reaģēs un piedāvās finansējuma variantus.

"Altum" patlaban strādā, lai tuvākajā nākotnē piedāvātu plašāku partneru loku, kas var konsultēt un sniegt tehnisko palīdzību.

Kāpēc tas ir nepieciešams, jūtat vajadzību pēc plašākām konsultācijām?

Projektam, kas ir pareizi noformulēts un sastrukturēts, ir lielāka varbūtība saņemt finansējumu. Savukārt labs projekts, kas nav atbilstoši noformēts, lai gan varbūt ir veiksmīga ideja, netiks finansēts.

Naudas, visticamāk, šobrīd ir stipri vairāk nekā zināšanu.

Vai no uzņēmējiem Latvijā jūtat interesi par Junkera plāna finansējumu?

Lielie projekti – jā, interese ir pietiekami liela. Nevajadzētu gan gaidīt, ka mūsu valstī būs vairāki simti milzīgi lieli projekti, kas tiks finansēti no Junkera plāna. Desmit projekti no Latvijas – tas būtu ļoti labs rādītājs.  

Junkera plāna būtība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir dažādas investīciju programmas. "Altum" jau šos produktus piedāvā, bet ar Junkera plāna palīdzību piedāvājumu varēsim palielināt vai nedaudz uzlabot. Redzam, ka ir interese par garantijām, par riska kapitālu.

Kopumā "Altum" kapacitāte ir lielāka, bet tas ir informēšanas un izglītošanas jautājums.

Junkera plāns 2014.gada beigās tika radīts, lai veicinātu ES ekonomikas izaugsmi. Arī Latvijas ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) neaug tik strauji, kā gribētos - Latvijas Banka samazināja šī gada IKP prognozi no 2,7 % līdz 2,3%. Vai ja Junkera plāna nauda varētu sasniegt mērķi,  tautsaimniecība atdzīvotos straujāk?

Junkera plāna izveidošana noteikti ir vērtējama pozitīvi – tas palīdz labāk finansēt projektus Latvijā un Eiropā. Vai tas ir pietiekams faktors? Par to ir grūti spriest. Domāju, ir jābūt arī citiem pozitīviem faktoriem, piemēram, produktivitātei, lai ekonomikai dotu vajadzīgo efektu. Viens pats Junkera plāns, visticamāk, nepalīdzēs.

Junkera plāns ir pozitīvs faktors, bet cerēt, ka visu pārējo var nedarīt, nevar.

To, ka naudas tirgū ir daudz, bet tā netiek izsniegta aizdevumos, runā visu laiku.  Šajā gadījumā arī – ar papildu investīcijām mēģina stimulēt ekonomikas attīstību.

Jā, tas ir tas, par ko runājām – ir vajadzīgas gan zināšanas, gan ambīcijas, gan vēlme un projekti. Ir tik daudz dažādu faktoru, arī ģeopolitiskā situācija, Eiropas kopējā ekonomikas attīstība, kuriem kopumā vispirmām kārtām jārada uzņēmējiem vēlme investēt. Kad vēlme ir, vajadzīgas zināšanas, izpratne un iespējas. Kad tas viss saliekas kopā,  tad arī nauda ir pieejama.

Kā Latvijas uzņēmējiem, jūsuprāt, pietrūkst?

Latvijas uzņēmēji ir pierādījuši savas spējas piemēroties daudzām grūtām situācijām un apstākļiem un spēj labi strādāt. Kas mazliet dara piesardzīgu: uzņēmēji ir palikuši vai nu mazāk ambiciozi, vai arī stipri vairāk piesardzīgi, kas kopumā no uzņēmumu veselības viedokļa varbūt ir labi – krīze ir devusi savu mācību, un uzņēmēji ļoti rēķina, ja gatavojas investēt.

Gan zināšanas, gan iespējas, gan resursi ir, jautājums tikai – vai Latvijas uzņēmēji gribēs to izmantot, vai būs ambīcijas?

Šis ir pēdējais ES  struktūrfondu periods, un tik liela nauda pēc 2020.gada vairs nebūs pieejama.

ES struktūrfondi Latvijā, visticamāk, vairs nebūs. Tas liecina, ka kopumā mums ir jāstrādā pie tā, lai spētu piemēroties un attīstīties bez ES fondiem. Jā, Latvijai tas būs izaicinājums.

*2015.gada jūnijā Eiropas Parlaments atbalstīja EK piedāvāto Junkera investīciju plānu, kas paredzēja izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kurā kapitāls piecu miljardu eiro apmērā nāk no EIB, savukārt 16 miljardi ir garantiju fonds (astoņi miljardi piešķirti no ES budžeta). Iecerēts, ka sākotnējais ieguldījums ļaus piesaistīt vairāk nekā 300 miljardus eiro papildu investīcijas.