2013.gada maijā sākām sarunas par iestāšanos OECD, bet jaunās valdības deklarācijā rakstīts, ka tās jāpabeidz līdz 2016.gada beigām. Kāpēc Latvijai tas ir svarīgi?
Pirmoreiz par to, ka Latvijai tāpat kā divām pārējām Baltijas valstīm vajadzētu pievienoties šai organizācijai, tika runāts vēl ļoti tālajā 1996.gadā. 2013.gadā mūsu diplomātu pūliņu rezultātā saņēmām uzaicinājumu sākt sarunas par iestāju OECD, un patlaban esam nonākuši noslēguma fāzē – no 21 sadaļas 18 ir slēgtas. Savā runā gan ārpolitikas debatēs, gan atbildot uz daudziem jautājumiem, skaidroju, kāpēc Latvijai vajadzētu pievienoties OECD.
Pirmkārt, dalība šajā organizācijā ir vēl viens valsts kvalitātes apliecinājums investoriem. Tātad tieši attīstīto valstu, kas ir šīs organizācijas dalībvalstis, investoriem tas apliecina, ka mūsu uzņēmējdarbības vide, tiesiskā vide ir laba, lai šeit investētu.
Otrkārt, tas ir valsts kredītreitinga uzlabojums. Tas atkal ir būtiski, lai tie, kas vēlētos attīstīt ekonomisko attiecību spektru ar Latviju, to ņemtu vērā. Līdzīgi, kā tas šobrīd notiek ar Igauniju, jo no Baltijas valstīm OECD dalībvalsts ir tikai Igaunija. Lietuva arī ir pievienošanās procesā, līdzīgi kā Latvija.
Treškārt, savā ziņā ir lietas, kuras varbūt paši no brīva prāta, no daudziem aspektiem raugoties, negribētu sakārtot, bet šāds integrācijas process tās palīdz atrisināt. Tas ir jautājums par cīņu ar korupciju, jo OECD ir daudz stingrāki standarti cīņā ar korupciju gan iekšienē, gan ar tā saucamo ārvalstu amatpersonu kukuļošanu. Latvijas finanšu sektora sakārtošana ir nacionālās drošības jautājums. Šīs lietas Latvijai ir un arī būtu jāsakārto - ar dalību OECD vai bez.
Pēdējais aspekts, OECD ir ļoti kvalitatīva domnīca. Šī organizācija piesaista viskvalificētākos ekspertus un sniedz novērtējumu un padomus gan valsts ekonomiskajai attīstībai, gan arī izglītības sistēmai. Ļoti daudzreiz, kad dzirdam vai lasām informāciju par to, ka Latvijas studenti vai skolēni tiek vērtēti tajā vai citā kategorijā kā labi, kā ļoti labi vai ne tik labi, šis novērtējums nāk no OECD.
Ļoti gribu cerēt, ka Latvija tiešām iestāsies šajā organizācijā. Bet tas, cik mēs no šīs organizācijas iegūsim, cik spēsim šos padomus, šo visu manis minēto spektru izmantot, ir tikai un vienīgi mūsu rokās.
Tomēr OECD darbojas tikai 34 valstis, lai gan pasaulē to ir ap 200. Tas ir ļoti maz no kopējā skaita.
Jā, bet paskatieties, kas ir šīs valstis! Tās ir pasaules attīstītākās ekonomikas. Šīs ir valstis, uz kurām vienmēr skatāmies kā uz zināmu paraugu un vēlamies sasniegt to dzīves līmeni. Līdz ar to dalība OECD ir stimuls tiekties uz to, lai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis attīstītos līdz šīs organizācijas vidējam. Tas nebūs izdarāms ne gada, ne divu laikā, to mēs visi saprotam. Bet, ja paskatāties OECD dalībvalstu sarakstu, tās ir attīstītākās Eiropas Savienības dalībvalstis, tiesa, ne visas. Tās ir ASV, Austrālija, Jaunzēlande, daudzas attīstītākās Āzijas valstis – Japāna, Korejas Republika.
Zinu, ka bieži vien ir tāda latviskā skepse – kāpēc mums OECD ir jāpievienojas, mums tāpat ir labi. Bet mums ir jādara viss, lai tiešām izmantotu visus instrumentus, lai celtu Latvijas dzīves kvalitāti.
Sabiedriskajā telpā ik pa laikam dzirdama skepse par Latvijas iestāju OECD. Šīs organizācijas pielīdzināšana elitāram klubam, kam pievienoties Latvijai būšot liels gods, esot demagoģija, jo arī šajās dalībvalstīs, piemēram, ASV, notiekot banku un atsevišķu kompāniju sabrukumi. Ko jūs atbildētu šiem skeptiķiem?
Kāpēc Latvijai ir jābūt bagātnieku pulciņā? Lai pašiem būtu labāk un lai mēs būtu bagātāki. Tas ir viens. Tā ir ļoti vienkārša atbilde.
Tas pats par sevi, protams, nenozīmē, ka, iestājoties šajā organizācijā, rītdien mums katram pieaugs ienākumu līmenis. Bet tas ir viens no ceļiem.
Otrkārt, manuprāt, jau esmu pietiekami daudz, atbildot uz pirmo jautājumu, skaidrojis, kāpēc, un negribētu atkārtoties.
Treškārt, gribu atgādināt, ka arī šīs Māra Kučinska valdības deklarācijā pievienošanās OECD ir ierakstīta kā mērķis, un tas ir valdības mērķis. Protams, turpināsim skaidrot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Bet varu tikai apliecināt, ka, par spīti atsevišķu politiķu izteikumiem, šī ir visu triju valdību veidojošo koalīcijas partiju vienošanās un apņemšanās darīt visu, lai Latvija pievienotos šai organizācijai.
Vai šis termiņš ir īstenojams, vai Latvija līdz gada beigām kļūs par pilntiesīgu 35.OECD dalībvalsti?
Jā, šis mērķis ir sasniedzams. Latvijai ir daži mājasdarbi, kas vēl ir jāizdara. Tieši šodien [18.februārī] Saeimā otrajā lasījumā tika apstiprināti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma grozījumi. Esam diezgan daudz darījuši, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldi. Ir pieņemti jauni likumi, ir stājušās spēkā jaunas normas.
Esam diezgan daudz darījuši, lai uzlabotu finanšu sektora pārskatāmību un kontroli. Tā kā tas ir izdarāms. Bet tas nenozīmē, ka varam atslābt.
Latvijas izvērtējumi ir noslēgušies 18 no 21 OECD komitejas. Vairumā šo komiteju ir pieņemti pozitīvi formālie lēmumi par Latvijas gatavību pievienoties OECD. Kādas bija svarīgākās lietas, kas šajos pāris gados ir paveiktas?
Katrā komitejā ir savs jautājumu loks. Esam pilnībā noslēguši visu jautājumu bloku, kas skar sociālo sfēru, Latvijas ekonomikas pamatlietas. Vēl ir palikušas komitejas, kas atbild par kapitālsabiedrību pārvaldi, finanšu sektoru, pretkorupcijas lietām.
Izglītības, veselības, attīstības sadarbības jomās Latvijas standarti pilnībā atbilst OECD standartiem.
Tas, ka esam noslēguši sarunas, nenozīmē, ka turpmāk par šīm lietām vairs netiks runāts. Taisni otrādi. Gan par Latvijas veselības, gan par kapitālsabiedrību pārvaldi, gan mūsu ekonomiku un finanšu sektoru, arī izglītību - katru gadu par šīm lietām eksperti sniegs novērtējumu un rekomendācijas, kas būtu uzlabojams. Labi zinām, cik daudz patlaban cīnāmies ar veselības aprūpes un izglītības sistēmas problēmām. Vai šos padomus pieņemsim, ir mūsu ziņā. Neviens ar pirkstu nerādīs un neko neuzspiedīs. Taču, domāju, mūsu interesēs ir izmantot OECD ekspertu padomus, lai uzlabotu to, ko paši saprotam, kas mums klibo.
Ir jautājumi, kuros Latvijai nepieciešams uzrādīt tālāku progresu: korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un valsts kapitālsabiedrību pārvaldē. Nesen banku nepietiekamas uzraudzības dēļ atkāpās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs, Saeima ir iecēlusi jaunu. Valstij gada laikā lielākajās kapitālsabiedrībās ir jāizveido padomes. Vai redzat, ka izmaiņas, kas tagad notiek, šos divus jautājumus sakārtos?
Tā ir mūsu nelaime no 90.gadu vidus, kad stājāmies Eiropas Savienībā un NATO, vienmēr teicām: Brisele mūs kaut ko liek darīt. Un tikai tāpēc, ka Brisele liek kaut ko darīt, mēs to sakostiem zobiem arī darījām. Gan finanšu sektora, gan pretkorupcijas un valsts kapitālsabiedrības sakārtošanas jautājumi ir mūsu pašu interesēs. Ja ir nekontrolētas naudas plūsmas, bieži vien nelikumīgi iegūtas, ja notiek naudas atmazgāšana, tas ir Latvijas nacionālās drošības jautājums. Tas nav kaut kāda mistiska OECD [jautājums], kas mums tagad ir paprasījis kaut ko izdarīt.
No šiem padomiem, rekomendācijām, kritērijiem redzam, kas Latvijai būtu jādara, lai tiešām atbilstu normālas, civilizētas pasaules valsts standartiem. Bet nav tā, ka tas ir jādara tikai tāpēc, jo kāds onkulis Parīzē to liek darīt. Tas ir jādara mūsu interesēs. Ja Latvijā ir tik liela nezināmas, pat kriminālas izcelsmes naudas plūsma, neaizmirsīsim, ka šī nauda savā ziņā var ietekmēt Latvijas politisko lēmumu pieņemšanas procesu.
Tas pats attiecas arī uz visiem korupcijas jautājumiem. Valsts kapitālsabiedrību pārvalde, paskatieties, kas Latvijā notiek! Mums ir neveiksmīgi pasažieru vilcienu iepirkumi jau cik gadus [gandrīz desmit]! Diemžēl ir "Latvenergo" ["Latvenergo" amatpersonu kukuļošanas krimināllietas] un "Latvijas dzelzceļa" [bijušais vadītājs Uģis Magonis tika aizturēts aizdomās par kukuļņemšanu] kriminālprocesi. Tātad kaut kas Latvijā nav kārtībā ar lielo valsts kapitālsabiedrību pārvaldi. Vai nu uzlabojam šo situāciju, vai arī sēžam un priecīgi bļaustāmies, cik viss ir labi, kā visiem vajag parādīt dūri un nospļauties uz visām prasībām, bet paši sēdēsim kaut kādā peļķē.
Šie jautājumi Latvijai bija jāsakārto. Man, piemēram, nav viegli skatīties Moldovas kolēģiem acīs brīdī, kad zinu, ka Latvijas bankas ir atmazgājušas vienu miljardu šīs valsts iedzīvotāju naudu. Cik zinu, vēl līdz galam lēmumi par sodiem nav pieņemti.
Mums ir jāsaprot, ka šo jautājumu risināšana ir mūsu pašu interesēs, un OECD ir tikai palīgs, rīks un instruments, kā pašiem sakārtot atsevišķas savas valsts darbības jomas.
Vai FKTK jaunā vadītāja Pētera Putniņa pirmie soļi – nerezidentu banku audits un, iespējams, likumdošanas izmaiņas, lai novērstu nepilnības attiecībā uz naudas atmazgāšanu caur bankām, – ir pareizs darbības virziens?
Jā, tas neapšaubāmi ir pareizs virziens, un Putniņa kungam vēlu izdošanos šo darbu veikšanā. Man ļoti gribētos cerēt, ka pēc kāda laika Latvija netiks minēta kā viena no naudas atmazgāšanas paradīzēm. Gan iepriekšējā FKTK, gan šī vadība ir daudz ko darījusi šo jautājumu sakārtošanā. Tā nav kampaņa, šim ir jābūt pastāvīgam darbam katru gadu – vienalga, ir Latvija OECD vai nav. Neaizmirsīsim, ka šis nav tikai jautājums, ka var iegūt vieglu peļņu. Būtiskais ir Latvijas drošības jautājums.
Ceru, ka jaunajai FKTK vadībai izdosies vēl aktīvāk strādāt ar šiem jautājumiem.
Par labu valsts korporatīvo pārvaldību – caurspīdīgi, profesionāli, objektīvi padomju atlases kritēriji - Latvijā tiek runāts jau sen. Pastāv viedoklis, ka problēmu neatrisinās un padomes joprojām būs kā partiju barotnes, ja nepalielinās partiju finansējumu no valsts. Tomēr apšaubu, ka, šogad lielajās kapitālsabiedrībās veidojot padomes, ko krīzes laikā likvidēja, uzlabos lielo infrastruktūras objektu pārraudzību, naudas izlietošanu.
Tas, ka esam pieņēmuši un arī ierakstījuši gan likumā, gan attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, tas rada rāmi, ka padomes nebūs tādas, kādas tās bija līdz 2009.gadam. Kā likumus izpildām, ir mūsu pašu ziņā. Protams, savā ziņā varam rēķināties, ka [valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai] sekos līdzi arī OECD. Brīdī, kad organizācija redzēs, ka novirzāmies no kursa, tiks ieslēgta sarkanā signāllampiņa. Savulaik, jā, man arī bija tāda sajūta, ka padomes ir partiju barotavas. Likvidēsim padomes, viss notiks! Paskatieties, kas notika! Faktiski tagad politisko partiju cilvēki visi ir iecelti valdēs.
Tomēr, izvērtējot labas pārvaldības principus, ir skaidrs, ka ir jādala atbildība starp to, kas ir ikdienas menedžments, un to, kas ir stratēģiskā vadība un kontrole. Man gribētos cerēt, ka tuvākajā laikā, kad būs pirmās padomes, kuras ir jāizveido atbilstoši jaunajam likumam un Ministru kabineta noteikumiem, tomēr tās taps, par pamatu ņemot profesionalitāti, nevis partejisko piederību un tos kritērijus, kas noteikti likumā un MK noteikumos. Starp citu, bija ļoti smags likuma un MK noteikumu pieņemšanas process. Riski ir, bet tieši tāpēc, manuprāt, ir mainījusies šī izpratne, ka – ja esi saistīts ar politisko partiju, tad noteikti laikam ne līdz galam būsi labs biznesa pārvaldītājs. Bet, no otras puses, mazliet kādreiz aizraujamies. Jo vienu otru reizi dzirdam, ka tas, ka cilvēks ir politiski aktīvs un iestājies kādā partijā, tas uzreiz viņu diskvalificē jebkuram darbam. Politiskā piederība, politiskā pārliecība pati par sevi arī nav kaut kāda stigma, kur vajadzētu teikt: ja viņš ir saistīts ar šo politisko partiju, tad viņš ir neprofesionāls visās jomās.
Gribētu cerēt, ka šajā jautājumā nebūs pārspīlējumi ne vienā, ne otrā virzienā. No vienas puses, ka nebūs tā, kā tagad – un tas lielā mērā atkarīgs no konkursa izvērtēšanas komisijām -, ka tiek salikti ar politiskām partijām saistīti cilvēki. Bet no otras puses, ka pati par sevi politiskā piederība nebūs uzreiz tabu, pat ja cilvēks ir profesionāli kvalificēts. Mums Latvijā reizēm ir tāda vēlme skriet no viena grāvja otrā.
Latvijai izejot no krīzes, nākamais mērķis ir ekonomiskais izrāviens, par kuru tiek runāts jau vairākus gadus, bet tā nav – iekšzemes kopprodukts (IKP) aug par apmēram 3% gadā.
Paskatieties, lūdzu, uz pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm – vai varam minēt kādu, kur IKP ir vairāk? Protams, es gribētu atkal 10-11% [IKP], kā pirms desmit gadiem, bet, ar ko tas beidzās, arī labi atceramies. Bet paskatīsimies uz pārējo Eiropas Savienību - nebūt neesam sliktākā situācijā. Gribētos labāk, bet salīdzinoši ir labi.
Bet, lai ātrāk sasniegtu Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni un lai cilvēki labākas algas meklējumos nebrauktu prom, ir jāaug ātrāk – to atzinuši daudzi ekonomisti. Šī iestāšanās OECD palīdzētu, lai Latvijas tautsaimniecība augtu straujāk un katrs no mums dzīvotu labāk.
Tas ir papildu stimuls, papildu iespēja. Dalība šajā organizācijā pati par sevi uzreiz neko nepiesaistīs, bet tā ir kvalitātes zīme un papildu iemesls, lai tie [investori], kas skatās uz mums un arī uz kaimiņiem, redz: šī valsts ir OECD dalībvalsts, tātad varu rēķināties ar noteiktu tiesisko rāmi, noteiktu kvalitāti investīciju ziņā, lai izvēlētos ieguldīt naudu Latvijā. Tā ka pati par sevi dalība uzreiz neko nedos, bet tas ir nopietns rādītājs daudziem investoriem, ka viņi var rēķināties Latvijā ar to, ar ko var rēķināties Japānā, Austrālijā, ASV. Pat ne tik daudz Eiropas Savienībā.
Viens no ieguvumiem, iestājoties OECD, ir tas, ka tā ir kvalitatīva domnīca. Latvijai klibo reformas veselības, izglītības un tieslietu sistēmā. Kā OECD pieredze tās līdzētu risināt raitāk, varbūt izmantot kādu jau īstenotu modeli?
Vissliktākais, ko varētu darīt, ir mēģināt kopēt kaut ko no citām valstīm. Latvija pati ir unikāla ar savu attīstības līmeni, ar savu sabiedrības struktūru. Tas, ko šie eksperti jau ir savulaik teikuši un, domāju, mums kā dalībvalstij viņi sniegs ieteikumus, kas ir tiešām vairāk piemēroti mūsu situācijai. Jebkurš mēģinājums kādreiz akli nokopēt citas valsts modeli nekad ne ar ko labu nav beidzies. Tāpēc mums ir jāklausās padomi, tie jāizvērtē, bet, vai tos piemērosim vai ne, – tas jau būs mūsu pašu ziņā.
Laika posmā no 2013. līdz 2015.gadam jau esam saņēmuši daudz padomus un izvērtējumus; kaut vai par Latvijas profesionālās, vidējās un augstākās izglītības kvalitāti. Cik tos ņemsim vērā, tas ir mūsu pašu ziņā. Nevarēsim pēc kāda laika, pēc trim gadiem teikt: nekas nav sanācis, jo OECD neko nav izdarījis un sakārtojis.
Padomi būs, bet Latvijas valsts attīstība ir mūsu pašu atbildība.
Cik Latvijai izmaksā iestāšanās process OECD, un cik liela gadā būs biedra nauda?
Dalības maksu varēs precīzi noteikt tikai tad, kad pievienošanās process būs pilnībā noslēdzies. Pēc sākotnējām sarunām ar OECD Sekretariātu un balstoties uz Igaunijas pieredzi, kura OECD pievienojās 2010.gadā, Latvijas prognozētā dalības maksa varētu būt ap 2,8 miljoni eiro gadā.
Vai no šīs organizācijas dalībvalsti var izslēgt?
Cik zinu, no šīs organizācijas neviena valsts pati nav izstājusies un nav arī izslēgta. Tā nav situācija, kurā, ja nepildāt kādas rekomendācijas, tiekat izslēgti. Nē, tā nav. Tā ir absolūti labprātīga organizācija. Tas, ka OECD tika nodibināta 60.gadu sākumā un no organizācijas neviena valsts nav izstājusies, bet tās ir centušās maksimāli izmantot iespēju, ko dod šī dalība, šis fakts pats par sevi ir ļoti daiļrunīgs. Mūs neizslēgs, ja kaut ko neizdarīsim. Latvija, protams, maksās biedra naudu, aktīvi piedalīsies. Līdz ar ko šis jautājums varbūt ir priekšlaicīgs – vispirms iestāsimies, pirms domāt par to, vai mūs izslēgs.
Igaunija OECD iestājās 2010.gada beigās, Lietuva iestāšanās sarunas šajā organizācijā sāka pērn. Kādus padomus, pieredzi no OECD ir izmantojuši mūsu ziemeļu kaimiņi?
Latvijai patīk sevi salīdzināt ar Igauniju. Viņi ir malači, daudzās jomās igauņi OECD padomus ir izmantojuši un vienā otrā gadījumā pat ļoti veiksmīgi.
Lietuva pievienošanās procesā ir mazliet iepalikusi. Bet, lasot Lietuvas prezidentes un ārlietu ministra izteikumus par šī gada un turpmāko gadu prioritātēm, viņiem pievienošanās OECD ir ļoti augstu.
