VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
06. maijā, 2015
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pašvaldības
1
1

LPS: jaunais modelis nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums, bet pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, tiek atņemts pārāk daudz finanšu līdzekļu.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Saeima 30.aprīlī konceptuāli atbalstīja jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, atzīstot to par steidzamu. Latvijas Pašvaldību savienība jau iepriekš iesniegusi par likumprojektu atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu komisijai priekšlikumus jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pilnveidei nolūkā panākt, ka valsts nopietnāk uzņemas līdzatbildību par reģionālo attīstību.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē 22.aprīlī, kurā bija klāt lielākā daļa Latvijas pašvaldību vadītāju, pieņemts lēmums, kurā norādīts – valdība bez ekonomiska un sociāla pamatojuma jau vairākus gadus piedāvā Saeimai samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā, līdz ar to pašvaldību funkciju izpildei finanšu nepietiek.

LPS domes svarīgākie priekšlikumi

Lai gan pašvaldību vadītāju vērtējumā jaunais modelis ietver atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, kopumā tas nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību; turklāt tas tālākā nākotnē, pēc pārejas perioda, daļai pašvaldību pasliktina finansēšanas iespējas.

Dome ar balsu vairākumu uzsvēra, ka nav pieļaujama steidzamības noteikšana Saeimā iesniegtajam jaunajam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelim.

Savukārt, ņemot par pamatu piedāvāto modeli, jānovērš tā galvenie trūkumi, piemēram, tas pieļauj valdības iespēju samazināt pašvaldību daļu valsts kopbudžetā, tādējādi būtiski samazinot pašvaldību lomu. Daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums, bet pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, tiek atņemts pārāk daudz finanšu līdzekļu.

Būtiski arī, ka pretēji valsts demogrāfijas politikai tiek samazināta bērnu un jauniešu īpatsvara ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem.

Pamatojoties uz domes lēmumu, LPS parlamentā iesniedza virkni priekšlikumu jaunajam modelim un iestāsies par šo priekšlikumu iestrādāšanu likumprojektā.

Daži no priekšlikumiem ir šādi:

  • nodrošināt, ka pašvaldību patstāvīgie ieņēmumi aug vismaz proporcionāli bruto darba algas pieaugumam valstī;
  • nodrošināt izlīdzināto ieņēmumu minimumu vismaz 90% apmērā no vērtētajiem ieņēmumiem uz nosacīto iedzīvotāju katrai pašvaldībai;
  • nodrošināt, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk par 20%;
  • valsts budžeta vispārējo dotāciju izlīdzināšanas fondam noteikt aprēķinu ceļā un paredzēt iepriekš minēto trūkumu novēršanai;
  • atkārtoti izvērtēt piedāvāto kritēriju svara ietekmi uz pašvaldībām, kā arī iespēju iekļaut attālumu līdz Rīgai kā papildu kritēriju;
  • sākotnējo valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondā nesamazināt un turpmāk to palielināt vismaz proporcionāli valsts budžeta ieņēmumu pieaugumam;
  • pārejas periodam nepieciešamo izlīdzināšanas trešās kārtas finansējumu iegūt no valsts dotācijas, nevis atņemot to pašvaldībām.

Ekspertu aprēķini: kuras pašvaldības iegūs un kuras - zaudēs

Lai sagatavotos domes sēdei un veiktu Finanšu ministrijas piedāvājuma izvērtējumu, LPS eksperti veikuši rūpīgus aprēķinus, salīdzinot pašvaldību finansējumu pie esošā modeļa un iespējamām izmaiņām, ja tiks pieņemta jaunā kārtība.

Finanšu ministrijas izstrādātais PFI modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos.

Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko PFI aprēķinu 2016.gadam (bez pārejas perioda) ar 2015.gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams:

  • Garkalnes novadam – par 967 tūkst. eiro (par 12%),
  • Viļānu novadam – par 334 tūkst. eiro (par 9,1%),
  • Babītes novadam – par 721 tūkst. eiro (par 8,1%),
  • Aglonas novadam – par 179 tūkst. eiro (par 8%),
  • Zilupes novadam – par 151 tūkst. eiro (par 7,9%),
  • Krāslavas novadam – par 763 tūkst. eiro (par 7,7%),
  • Vārkavas novadam – par 81 tūkst. eiro (par 6,7%),
  • Varakļānu novadam – par 131 tūkst. eiro (par 6,4%),
  • Daugavpils novadam – par 885 tūkst. eiro (par 6,3%),
  • Riebiņu novadam – par 190 tūkst. eiro (par 6%)
  • Rēzeknes novadam – par 1 milj. eiro (par 6%).

Jāuzsver, ka 98% no Latgales novadiem vērojams vērtēto ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums.

Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts:

  • Jēkabpils pilsētai – par 1,9 milj. eiro (par 15,1%),
  • Ķeguma novadam – par 456 tūkst. eiro (par 13,8%),
  • Ventspils novadam – par 1 milj. eiro (par 13,7%),
  • Liepājas pilsētai – par 5,5 milj. eiro (par 13,7%),
  • Rucavas novadam – par 130 tūkst. eiro (par 12,5%),
  • Nīcas novadam – par 231 tūkst. eiro (11,3%),
  • Krimuldas novadam – par 324 tūkst. eiro (par 10,6%),
  • Naukšēnu novadam – par 115 tūkst. eiro (9,9%),
  • Pāvilostas novadam – par 165 tūkst. eiro (par 9,9%)
  • Beverīnas novadam – par 172 tūkst. eiro (par 9%).

Finanšu ministrija paredz nodrošināt, ka jaunās PFI sistēmas ieviešanas pirmajā gadā nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā, taču šāds speciāls risinājums ir plānots tikai kā vienreizējs. Ilgtermiņā izlīdzināšanas modeļu maiņas rezultātā radušās negatīvās sekas pašvaldībām nav paredzēts kompensēt.

Jaunais PFI modelis sagatavots saskaņā ar Valdības rīcības plānā doto uzdevumu izstrādāt jaunu PFI sistēmu, kas nodrošinās līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu resursu pieejamību visām pašvaldībām.

Pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu izmaiņas jaunajā PFI modelī salīdzinājumā ar esošo modeli pie 2015.gada datiem un provizoriskajiem 2016.gada datiem grafiski attēlotas pielikumā pievienotajās kartēs - 2015.gada un 2016.gada ieņēmumi.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU