Pašvaldību finanses pārmaiņu priekšā

Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai vietējā vara pildītu savas likumā "Par pašvaldībām" (15.pants) noteiktās funkcijas, lai pilsētā vai novadā ir labas skolas un bērnudārzi, normāli ceļi, sociālā nodrošināšana un citi pakalpojumi. Pašreiz spēkā esošais likums "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" tika pieņemts 1998.gadā. Kopš tā laika šis normatīvais akts piedzīvojis vien nenozīmīgus grozījumus, bet ne kardinālas izmaiņas, kas bija nepieciešamas, piemēram, īstenojot pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Pēc vecās sistēmas tālāk dzīvot nav iespējams

Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas (PFI) trūkumiem spriests jau gadiem ilgi, ir bijuši mēģinājumi izstrādāt jaunus likumprojektus, bet tie nav bijuši sekmīgi. Tā ir sasniegts slieksnis, ka esošais regulējums vairs nenodrošina visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus funkciju izpildei. To pašvaldību atbalstam, kurām ieņēmumi ir īpaši mazi, kopš 2010.gada ikgadējā valsts budžeta likumā tiek paredzēts speciāls pagaidu risinājums dotāciju veidā, un PFI notiek vairākās kārtās pēc dažādiem kritērijiem. Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas pieņem noteikumus par PFI fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību attiecīgajā saimnieciskajā gadā. Pašvaldībām tas, protams, nenodrošina stabilitāti un iespēju plānot savu finanšu apriti ilgtermiņā.

Jauna PFI likuma izstrāde diezgan ilgstoši bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, taču tā ar šo uzdevumu netika galā. Veidojot pašreizējo valdību un izstrādājot valdības deklarāciju, uzdevums tika deleģēts Finanšu ministrijai (FM).

"Jaunajai PFI sistēmai ir jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī."

Ministrija likumprojektu operatīvi izstrādājusi, un ir iecerēts, ka jaunajai PFI sistēmai ir jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī. Tagad viss norisinās ļoti ātri. Par likumprojektu atbildīgā parlamenta Budžeta un finanšu komisija 14.aprīļa sēdē nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas 16.aprīļa sēdē steidzamības kārtībā, pieņemot 1.lasījumā, lai līdz 4.jūnijam, kad plānots Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu pieņemt galīgajā lasījumā, vēl būtu iespējami daudz laika priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanai. Komisijā pat neņēma vērā dažu deputātu un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieces Sanitas Šķilteres aicinājumu sagaidīt domes sēdē 22.aprīlī formulētu oficiālo šīs pašvaldības pārstāvošās organizācijas oficiālo viedokli par jauno PFI modeli.

Tā kā Saeimas 16.aprīļa sēdē izsludināts pārtraukums līdz 23.aprīlim, tad steiga izrādījusies lieka un likumprojekta oponenti ieguva nedēļu laika savu priekšlikumu izstrādāšanai un iesniegšanai. Straujo likumprojekta virzīšanu FM pamato ar nepieciešamību jauno PFI modeli apstiprināt līdz jūlijam, lai to saskaņotu ar nākamā gada valsts budžeta likumu.

Pašreizējās kārtības trūkumi

Pašreizējās PFI sistēmas trūkumus FM valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme Saeimas komisijas sēdē 14.aprīlī raksturoja šādi: "Sistēma ir sarežģīta, tā nenodrošina reģionāli līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, kā arī līdzšinējais finanšu izlīdzināšanas aprēķins paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām – attiecīgi 48 procentus un 52 procentus, kaut gan iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs; lielākajai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nav atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms finanšu izlīdzināšanas, un tādējādi pašvaldības nav motivētas veicināt saimniecisko darbību."

Viņa uzsvēra, ka pašvaldību ieņēmumi visā Latvijas teritorijā ir ļoti atšķirīgi: ir pašvaldības, kuras pašas nopelna ļoti niecīgu ieņēmumu daļu – mazliet pāri par 200 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet ir arī tādas, kas nopelna vairāk nekā 1000 eiro. Finanšu izlīdzināšanu veido vairākas kārtas. Viena ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācija, un tad ir speciālie finanšu atbalsta īstermiņa risinājumi no valsts budžeta – dotācijas republikas pilsētām, kurām kopš 2010.gada ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, kā arī kopš 2013.gada dotācijas aptuveni 90 trūcīgajām novadu pašvaldībām.

"Valsts budžeta likumā sākotnēji tika noteikts, ka novada pašvaldība saņem 90 procentus, bet tad redzējām, ka tas ir par maz - pašvaldības nespēj savas funkcijas nodrošināt, tādēļ nākamajā gadā dotāciju paaugstinājām uz 97 procentiem, bet 2015.gadā šis dotācijas apjoms jau sasniedzis 99 procentus no finanšu nepieciešamības. Ir skaidrs, ka būtībā šis risinājums ir izsmelts, valsts budžeta iespējas nav neierobežotas, un ir jāizstrādā jauns piedāvājums."

Diezgan nožēlojama ir situācija arī PFI fondā: tikai 16 pašvaldību ir tā dēvētie donori, kas spēj veikt iemaksas fondā, 17 ir tādas, kuras iemaksas neveic, bet arī nesaņem dotācijas (tā dēvētā pelēkā zona), bet pārējās visas ir saņēmēju kārtā. Turklāt PFI mehānisms, kā jau iepriekš minēts, neatbilst iedzīvotāju skaita reālajai struktūrai, un ir radījis situāciju, ka četras republikas pilsētas parādās kā nabadzīgākās pilsētas visā valsts teritorijā.

Kāds būs jaunais modelis

Jaunais PFI modelis izveidots pēc gluži citiem principiem, un, kā skaidro finanšu ministrs, tapis gana demokrātiskā kārtībā.

J.Reirs stāsta – lai likumu izveidotu iespējami kvalitatīvāku, tika izveidota Pašvaldību konsultatīvā padome, kurā iekļauti pārstāvji no visiem trim blokiem, kuros tās apvienojušās, – Lielo pilsētu asociācijas, Attīstības centru asociācijas un Novadu pašvaldību asociācijas. Tā tika veidota darba grupa, kas sāka strādāt pie šā projekta. Finanšu ministrija apkopoja visus viedokļus, un, izstrādājot likumprojektu, tie tika ņemti vērā. Prezentējot jauno modeli, ministrijas speciālisti jau tikušies ar vairāk nekā 70 pašvaldībām, un šis izskaidrošanas un domu apmaiņas process arvien turpinās – tuvākajā laikā paredzētas tikšanās ar Kuldīgas apkārtnes un Latgales pašvaldībām.

 Projekts prezentēts arī Valsts prezidentam, kas pēc projekta dokumentu analīzes atbalstījis tā tālāko virzību. "Esam saņēmuši atbalstu no pašvaldībām, nešķirojot tās, kurām projekts ir vairāk vai mazāk izdevīgs. To, ka šī formula un sistēma ir loģiska, apliecinājušas visas pašvaldības, ar kurām esam tikušies, un esam arī saņēmuši ieteikumu jauno sistēmu ieviest jau ar 2016.gadu."

Līdz šim galvenais kritērijs PFI bija pašvaldību finanšu nepieciešamība (lielums, kas nodrošināja to, ka pašvaldību iemaksas un valsts budžeta dotācija iznākumā veidoja kopējās dotācijas pašvaldībām). Pašvaldības vairs netiks dalītas republikas pilsētās un novados, un pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas, vadoties no pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Tas ir jauns termins un lielums, uz kuru balstīta jaunā PFI sistēma. Katrs pašvaldības iedzīvotājs tiek kvalificēts kā viens nosacītais iedzīvotājs, un nosacīto iedzīvotāju skaitu ar noteiktu koeficientu palielina bērni līdz sešu gadu vecumam, skolēni un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma.

Nosacīto iedzīvotāju rādītāju ietekmēs arī teritorijas platība, un no šā kritērija viedokļa ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu iedzīvotāju blīvumu.

Pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija: katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un tām pašvaldībām, kas šajā rangā būs augšgalā, dotācija būs mazāka; jo tālāk pašvaldība atradīsies no "bagāto gala", jo šī dotācija būs lielāka.
Finanšu ministrija PFI rosina rēķināt vienā kārtā un izlīdzināšanu veikt pēc lineāras funkcijas, tuvinot visas pašvaldības vidējiem vērtētiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Savukārt valsts budžeta dotācija tiktu piešķirta pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi uz nosacīto iedzīvotāju ir zemāki par valstī augstākajiem - ar valsts budžeta dotāciju pašvaldību ieņēmumi tiks tuvināti turīgākās pašvaldības ieņēmumiem.
Tomēr, kā atzīst J.Plūme, zaudētājos var nonākt tās pašvaldības, kas lielākoties iztiek no dotācijas, kā arī tās, kuru ieņēmumu pieauguma temps ir ļoti straujš – tas galvenokārt attiecināms uz Pierīgas pašvaldībām. Tomēr arī pēc finanšu izlīdzināšanas šīs pašvaldības arvien būs bagātākās, bet tās, kuras nespēj pašas nopelnīt, arī pēc finanšu izlīdzināšanas rindā loģiski būs pēdējās, un tām patiešām būs jādomā, kā attīstīt teritoriju, lai palielinātu ieņēmumus.

"Pašvaldību ieņēmumi visā Latvijas teritorijā ir ļoti atšķirīgi."

Tātad skaidrs ir viens – bagātajām pašvaldībām PFI fondā būs jāmaksā vairāk, bet arī pašas nabagākās turpmāk vairs nevarēs dzīvot tik labi kā senāk, kad finanšu nepieciešamība visā pilnībā tika nodrošināta ar dotāciju palīdzību.

LPS eksperte ekonomiste Raita Karnīte ir norādījusi uz riskiem, kas saistās ar jauno PFI modeli - pašvaldības tādējādi zaudē ievērojamu daļu ekonomiskās patstāvības: tām paliek iespēja brīvi rīkoties un lemt tikai par 40% savu ienākumu, turklāt "šajā piedāvājumā ir redzama matemātiskā jēga un loģika, bet nekāda sociāli ekonomiskā pamatojuma tam nav".

LPS pārstāve S.Šķiltere Saeimas komisijas sēdē savukārt pauda bažas par to, kā pēc 2016.gada (kas ir pārejas posms un kurā nevienai pašvaldībai ieņēmumi pēc PFI salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nesaruks), kad jaunais modelis stāsies spēkā visā pilnībā, iztiks un spēs veikt savas funkcijas tieši mazās un trūcīgākās pašvaldības. Uz šo piebildi komisijas sēdē izskanēja arguments, ka tad šīs pašvaldības ja ne citādi, tad būs motivētas domāt par apvienošanos ar citām pašvaldībām, tādējādi stiprinot savu ekonomisko varēšanu.

Ministrija gan norāda, ka PFI modelis ir testēts gan 2016.gadam, gan vidējā termiņā un ir gūta pārliecība, ka tā formula ir viegli piemērojama, aprēķināma un saprotama.

Finanšu izlīdzināšanas sistēmā arī nākamgad paredzēta valsts budžeta dotācija 36,5 miljonu eiro apmērā.

"Pašreizējā modelī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme paredzēta 22 procenti, taču, ja tiks nolemts nodokli tomēr par vienu procentu nesamazināt (uz to aicina arī pašvaldības), tad pašvaldību ieņēmumi varētu vēl papildināties par 30-40 miljoniem eiro. Tad daudzām pašvaldībām būs nozīmīgs ienākumu pieaugums, nedaudzām – mazāks, bet zaudētājos nebūs neviena," sacīja finanšu ministrs.