VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Agnese Ērgle
LV portāls
11. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 15 minūtes
3
3

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums – kā to vērtēt

LV portālam: MĀRIS KUČINSKIS, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors; INGA VILKA, LU asoc.prof.; ULDIS SESKS, Liepājas domes priekšsēdētājs, ANDRIS JAUNSLEINIS, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs; ALĪNA GENDELE, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja

Esošā PFI sistēma nemotivē pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību, tādēļ jaunajai sistēmai būtu ne tikai jāvienkāršo finanšu pārdale, bet arī jāstimulē pašvaldības veikt saimniecisko darbību.

FOTO: SXC

Par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) likumu ir diskutēts gana ilgi. Jūnija sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jauno PFI likumu. Lai arī jaunā PFI likuma izstrādes gaitā tika iesaistīti dažādu ar pašvaldībām saistītu nozaru speciālisti – tostarp arī pašvaldību vadītāji, tomēr jaunpieņemtais likums daudziem šķiet neviennozīmīgs. Tas gan paredz vienkāršotāku finanšu izlīdzināšanas sistēmu nekā līdzšinējais modelis, tomēr šī likuma oponenti problēmu saskata tajā, ka ilgtermiņā jaunais likums var pašvaldībām radīt ne tikai sociālas, ekonomiskas, bet arī politiskas problēmas.

Jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis ir precizēt pašvaldību finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Likums arī nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

LV portāls jautā: kā Jūs vērtējat jauno PFI likumu, un kā tas tieši ietekmēs pašvaldības?

Māris Kučinskis, Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors:

Uzskatu, ka jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma pieņemšana ir viens no nozīmīgākajiem šīs Saeimas veikumiem, kuri vērsti uz valsts attīstību ilgākā termiņā. Te gan jāatzīmē arī Finanšu ministrijas pārdomātā un arī saprotamā jaunā izlīdzināšanas mehānisma izstrāde, kā arī komunikācija ar pašvaldībām, izskaidrojot šo mehānismu. 

Lielākais ieguvums valstij un pašvaldībām ir tieši pieminētā, ar piedāvāto finanšu izlīdzināšanas mehānismu iegūtā finanšu stabilitāte un prognozējamība, kas nodrošina iespējas plānot savu attīstību jau zināmā tālākā termiņā - pretēji līdzšinējai sistēmai, kas bija stipri atkarīga no dotāciju apjomiem, kuri varēja mainīties atkarībā no valdības "žēlastības" katru rudeni, pirms nākamā finanšu gada. Plānošana ilgākā termiņā arī būs priekšnoteikums katrai pašvaldībai vairāk domāt par attīstību, par jaunu darba iespēju vai dzīves telpas piedāvājumu cilvēkiem, kuru nodokļi attiecīgi ietekmēs pašvaldības budžetu.

Nedomāju, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana (pat visideālākā) ir tas instruments, kas nodrošinās to, ka starpība starp bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām pēkšņi sāks izlīdzināties, un ka tāpēc pēkšņi enerģiski uzņēmēji laukos un mazpilsētās sāks parādīt lielāku interesi uzņēmumu veidošanā. Centrtiece uz Rīgu, Pierīgu, arī uz lielākajiem centriem (ceru- mazāk uz ārzemēm), protams, turpināsies, cilvēkiem dodoties tajos virzienos, kuros ir lielākas iespējas nodrošināt sev izdevīgākas darba un naudas pelnīšanas, kā arī labas izglītības iespējas. Tāpēc tā kritika, kas izskan no pašvaldībām, ka tām likums nenodrošinās finanšu (praktiski - cilvēku, jo pašvaldību finanses galvenokārt veido darba algas nodokļi) samazināšanos visās pašvaldībās, nav objektīva. Valstij tāpat būs jādomā par attālināto teritoriju (pierobeža, Latgale) atbalstu ar citām programmām un fondiem, jo tikai tāpēc, ka pašvaldību budžets varbūt tur (ar kādu īpašu koeficientu) kļūtu nedaudz lielāks, tāpat būtu par maz. Toties pieminētais, salīdzinoši vienkāršais finanšu izlīdzināšanas mehānisms ļaus labāk redzēt un analizēt teritoriju attīstības tendences, kas ir pamats lēmumu par šādu programmu nepieciešamību pieņemšanai.

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs:

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekta apspriešana līdz šim ir bijusi emociju pārpilna, un tas ir arī saprotams, jo kopējais naudas maciņš nemainās, taču vieniem pēc jaunās kārtības tiek nedaudz vairāk, bet citiem nedaudz mazāk. Tā jau arī ir izlīdzināšanas būtība, lai veidotu līdzsvarotu un vienmērīgu reģionālo attīstību.

Līdz šim mūsu problēma ir bijusi tā, ka finanšu resursi pamatā koncentrējas Pierīgas pašvaldībās, kā Babīte, Mārupe, Garkalne un citas, kas būtībā ir kā guļamrajoni galvaspilsētā strādājošajiem. Taču ražošana un loģistika galvenokārt norit lielajās pilsētās, tai skaitā reģionos. Reģionos uzņēmējdarbība ģenerē gan pievienotās vērtības, gan akcīzes, gan citus nodokļus, kas nonāk Valsts kasē. Šī jaunā finanšu izlīdzināšanas kārtība kaut daļēji ļaus izlīdzināt iespējas, tādējādi reģioniem labā nozīmē vairāk konkurēt ar Rīgu – gan jaunu speciālistu piesaistē, gan investīcijām labvēlīgas vides radīšanā u.c.

Pašvaldībām ir svarīgi plānot darbus ilgtermiņā, un šis likumprojekts to ļauj.

Alīna Gendele, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja:

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome 2015.gada 1.aprīļa sēdē Rīgā izskatīja jautājumu par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa likumprojekta izstrādes gaitu un tā prognozēto ietekmi uz Latgales reģiona pašvaldību fiskālo stāvokli.

Uzklausot FM ziņojumus un sniegto informāciju, kā arī ņemot vērā padomes locekļu diskusijā izteiktos viedokļus, Latgales plānošanas reģiona attīstības padome nolēma: lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību starp pašvaldībām finanšu resursu pieejamības ziņā, FM izstrādātajā un prezentētajā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā bija papildus jāizstrādā šādi kritēriji:

  • bija jāievieš koeficients, kas ņemtu vērā pašvaldības attālumu (vairāk nekā 160 km no galvaspilsētas Rīgas), kas ir būtisks un visaptverošs pašvaldības izdevumus palielinošs un vienlaicīgi arī uzņēmējdarbības attīstību bremzējošs faktors;
  • vajadzēja paredzēt pārejas periodu, kas garantētu pašvaldībām pieejamo finanšu līdzekļu apjomu vismaz 2015.gada līmenī arī nākamo triju – 2016.-2018.gada periodā;
  • palielinoties valsts budžeta ieņēmumiem, proporcionāli ir nepieciešams palielināt pašvaldību valsts budžeta dotāciju apjomu.

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis:

Diskusija par nepieciešamajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā ir notikusi ilgāku laiku, un tā nekad nav bijusi vienkārša pašvaldību atšķirīgo viedokļu un interešu dēļ.

Kā jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pozitīvais pienesums tiek minēts, ka tas atšķirībā no šobrīd spēkā esošā izlīdzināšanas modeļa nodrošinās reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu resursu pieejamību visām pašvaldībām un veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt savā teritorijā saimniecisko darbību. Ja norobežojamies no skaistajiem saukļiem un aplūkojam jaunā modeļa rezultātu, tad aina ir mazliet citāda.

Ņemot vērā, ka jaunais modelis neparedz lielāku valsts budžeta līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tad daļai pašvaldību ieņēmumu pieaugums, iespējams, tikai uz ieņēmumu samazinājuma rēķina citām pašvaldībām. Līdz ar to nākamgad notiks būtiska resursu iekšējā pārdale starp pašvaldībām, un būs gan tādas, kas modeļu maiņas rezultātā iegūs, gan tādas, kas zaudēs.

Aprēķini ar 2015.gada datiem rāda, ka jaunajā izlīdzināšanas modelī no 53 pašvaldībām tiek "izņemti" 22,1 milj. eiro, un attiecīgi šie līdzekļi tiek novirzīti pārējo – 66 pašvaldību – ieņēmumu pieaugumam. Vislielākais līdzekļu samazinājums paredzēts Latgales novadiem, kuri jau šobrīd pēc ieņēmumu apjoma ir saraksta beigu galā. Latgales novadiem situācija vēl vairāk pasliktināsies – tiem samazināsies iespējas uzlabot infrastruktūru, nodrošināt izglītības un sociālās palīdzības pakalpojumus un sakārtot citas būtiskas jomas. Ieņēmumu samazinājums gaidāms arī Pierīgā, bet lielākie ieguvēji no sistēmas maiņas būs republikas pilsētas, Zemgales un Vidzemes novadi.

Nākamgad situāciju glābs likuma pārejas noteikumos ietvertais nosacījums, ka pārejas periodā - 2016.gadā - nevienai pašvaldībai ieņēmumi pēc izlīdzināšanas nevar būt mazāki par aprēķinātajiem ieņēmumiem pēc izlīdzināšanas 2015.gadā, taču pēc tam papildu atbalsts vairs nav paredzēts.  

Jaunajā izlīdzināšanas modelī nav svarīgi, kādi finanšu līdzekļi ir nepieciešami pašvaldībām noteikto funkciju un pienākumu izpildei, tajā būtisks ir tikai viens aspekts – ieņēmumi. Pašvaldību izlīdzināšanas aprēķinā tiek izmantoti demogrāfiskie kritēriji (iedzīvotāju skaits un struktūra) un pašvaldības teritorijas platības kritērijs, taču šim kritērijam ir tik mazs svars, kas tas nespēlē būtisku lomu līdzekļu sadalē. Līdz ar to lielākas iespējas jaunajā izlīdzināšanas modelī ir tām pašvaldībām, kurās ir lielāks iedzīvotāju skaits un /vai kurās ir iedzīvotāji ar salīdzinoši lieliem ieņēmumiem. Pārējām pašvaldībām nākotnes izredzes nav visai iepriecinošas.

Pozitīvi, ka jaunajā modelī mēģināts veicināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā, taču jāņem vērā, ka strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Latvijas teritorijā atšķiras apmēram divas reizes, kā rezultātā, protams, ir atšķirīgi arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas apjomi un attiecīgi arī pašvaldībām piekrītošā šī nodokļa daļa. Izveidojoties vienai darbavietai, piemēram, Rīgā un Latgalē, pašvaldību ieguvumi var būt būtiski atšķirīgi. Pēc būtības modelis stimulē atbalstīt salīdzinoši labi atalgotu darbavietu veidošanos, un arī šajā spēlē no Rīgas attālākās pašvaldības var palikt zaudētājas.

Saeima, pieņemot likumu, neņēma vērā pašvaldību priekšlikumus par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā; par pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā, par griestu noteikšanu iemaksām izlīdzināšanas fondā lielākajiem donoriem u.c.

Jaunais likums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu ir pieņemts un kā fakts vērtējams pozitīvi, taču likums nerada pārliecību par spēju darboties ilgtermiņā. Un pretēji apgalvotajam varētu radīt vēl lielākas attīstības līmeņa atšķirības starp pašvaldībām un veicināt lauku teritoriju depopulāciju.

Inga Vilka, Latvijas Universitātes asoc. prof., eksperte pašvaldību jautājumos, Latvijas reģionālās attīstības pētniece

Jautājums par to, ka PFI likums ir jāpilnveido, dienas kārtībā ir jau ļoti ilgu laiku, un to nedrīkst skatīties izolēti no reģionālās attīstības. Kopumā skatoties, jaunais PFI likums ir taisnīgāks, jo pozitīvais tajā ir tas, ka visi sajutīs palielinājumu. Likuma izstrādātāji varēja nebaidīties un likt vēl vairāk kritēriju, kas noteiktu izlīdzināšanas metodi.
 

Jānis Reirs, finanšu ministrs

4. jūnijā Saeimā atbalstītais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nodrošinās līdzsvarotu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām, kas ir likuma galvenais mērķis.

Kopš Finanšu ministrija uzņēmās darbu pie jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas regulējuma, tas no tukšiem vārdiem pārtapa reālā un kvalitatīvā piedāvājumā. Tiešās diskusijās ar pašvaldību vadītājiem mēs rekordīsā laikā nonācām līdz reālam likumprojektam, kas sāks darboties jau no nākamā gada 1. janvāra.

Jaunais modelis sniegs visām pašvaldībām sabalansētas iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus – uzlabot infrastruktūru, nodrošināt sociālo palīdzību un sakārtot citas būtiskas jomas. Saeimas atbalsts ir zaļā gaisma šo iespēju īstenošanai.

Likumā noteikta kārtība, kādā turpmāk tiks veikta pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Pašvaldības ar zemākiem ieņēmumiem tuvināsies bagātāko pašvaldību līmenim. Tāpat jaunais modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dos arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu.

Jaunais modelis ir vienkāršs un caurskatāms. Tas ļaus pašvaldībām ilgtermiņā vienkāršāk plānot savas finanses. Tāpat jaunā kārtība izmainīs valsts budžeta dotācijas sadales principus – sadalīs to taisnīgi starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju.

Vienlaikus jaunajā modelī ir būtiski vienkāršota modeļa aprēķina formula. Jebkura pašvaldība varēs attiecīgi aprēķināt no izlīdzināšanas fonda saņemamās dotācijas apmēru vai fondā veicamās iemaksas apmēru. Tāpat esam saglabājuši arī esošā modeļa labākos principus.

Saeimas atbalsts un pozitīvais lēmums nozīmē reālus uzlabojumus pašvaldībā, uz ko tiecāmies garās un vairākkārtējās diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm. Likuma izstrādes laikā kopā ar ministrijas kolēģiem apmeklējām 77 Latvijas pašvaldības (65% pašvaldību).

Vēlos uzsvērt, ka rezultāts ir mūsu kopīgs darbs ar ministrijas kolēģiem, pašvaldībām un visbeidzot Saeimas akceptu. Vairākus priekšlikumus, kas ieviesti modelī, sniegušas tieši pašvaldības, kurām vēlos pateikties par sniegto ieguldījumu.

Jauno kārtību esmu pārrunājis ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kuri atzinīgi novērtēja mūsu veikumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekta izstrādē un atbalstīja tā ieviešanu jau no 2016. gada 1. janvāra.

Būtiski, ka jaunās sistēmas ieviešanas gadā tiks arī nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU