VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
07. janvārī, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Valsts pārvalde

Kāda būs projektu uzraudzība nākotnē?

Karikatūras autors: Zemguss Zaharāns

Valsts kanceleja un Sabiedrības integrācijas fonds 2007.–2013.gada Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā uzrauga 279 Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētu projektu ieviešanu. To starpā ir projekti, kas stiprina nevalstisko organizāciju spējas piedalīties valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā un kuru laikā radīti jauni pakalpojumi iedzīvotājiem, uzlabota pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte, tiek mazināti administratīvie šķēršļi uzņēmējdarbībā un citās jomās, kā arī tiek veicināta sadarbība starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

Lai sekotu līdzi projektu ieviešanas gaitai, izvērtētu to sasniegumus un laicīgi novērstu iespējamās problēmas projektu īstenošanas laikā, Valsts kanceleja izveidojusi Pasākumu uzraudzības komiteju1 (PUK), kuras sastāvā ietilpst valsts pārvaldes institūciju, nevalstiskā sektora, pašvaldību un sociālo partnerorganizāciju pārstāvji. Jāatzīmē, ka šāda formāta pārraudzība netiek noteikta un pieprasīta ES regulā – tā ir nacionāla līmeņa iniciatīva. Komitejas sēdēs izlases kārtībā klātienē izskata īstenotos projektus, tādā veidā veicinot valsts un pašvaldību iestāžu, biedrību, nodibinājumu un sociālo partneru līdzdalību katra pasākuma plānošanas, ieviešanas un uzraudzības procesā, kā arī sekmējot informācijas apmaiņu un sadarbību starp visiem partneriem.

Kopumā no 2010.gada līdz 2014.gada decembrim notikušas 19 komitejas sēdes. Tuvojoties PUK darba noslēgumam, Valsts kancelejas ES struktūrfondu departaments apkopo PUK dalībnieku novērtējumu par šīs prakses lietderību un nepieciešamību. Šī departamenta vadītājs Haralds Beitelis norāda, ka svarīgs ir dažādu iesaistīto pušu godīgs un atklāts viedoklis par PUK darbu – kas ir labi, ko vajadzētu darīt citādāk, ko pilnveidot, bet galvenais – vai šāda iniciatīva ir attaisnojusies. Tāpēc šajā rakstā apkopoti dažādu iesaistīto pušu viedokļi un vērtējumi.

Projektu īstenotājiem palīdz personīgā saskarsme

Visi aptaujātie PUK dalībnieki un projektu ziņotāji piekrīt, ka PUK praksei – tiešās klātienes tikšanās – ir nozīme, tā vērtējama pozitīvi un to noteikti vajadzētu turpināt. Tomēr viedokļi atšķiras par organizatoriskiem jautājumiem, formātu un arī par PUK saturisko pusi, kuru varētu pilnveidot.

Kā pozitīvos PUK aspektus liela daļa aptaujāto min iespēju tikties ar citiem projektu īstenotājiem, apmainīties viedokļiem un informāciju. PUK sniedz iespēju ne tikai prezentēt savu projektu un iegūt papildu publicitāti, bet arī paust savu viedokli projektu pārraugiem.

Projektu īstenotāji uzsver neformālo aspektu un informācijas apmaiņu projektu īstenotāju starpā un ar projektu pārraugiem. Tā ir ideju apmaiņas un dialoga iespēja, un Latviju pat ES līmenī var vērtēt kā pozitīvu partnerības pieredzes piemēru, kur dialogā tiek iesaistīti nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. PUK nozīmīgākais potenciāls ir partnerībā, jo tā ir platforma, kur NVO, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji var paust viedokli un sabiedrība sekot līdzi ES fondu projektu īstenošanai. Taču, kā atzīst atsevišķi aptaujātie, sarežģīts ir jautājums par NVO kapacitāti un resursiem, kas var ierobežot to iespējas pilnvērtīgi piedalīties PUK darbā, tāpēc nākotnē varētu apsvērt iespēju sniegt atbalstu NVO dalībai.

Aptaujas dalībnieki uzsver, ka PUK vērtība ir cilvēciskais kontakts, jo citādi, īstenojot projektus, vienīgā saskares forma ar projektu pārraugiem būtu tikai bezpersoniskas atskaites uz papīra. PUK ir iespēja tiešā kontaktā tikties ar projektu pārraugiem, gūt jaunas idejas, kas izskan ziņojumos par citiem projektiem.

Atsevišķi projektu īstenotāji atzīst, ka PUK noteikti nav administratīvais slogs, bet gan tiešā, cilvēciskā komunikācija, kuras Latvijā pietrūkst un kuru ir jāstiprina. NVO pārstāvji uzsver, ka reizēm tieši neformālas sarunas pirms pasākuma uzraudzības komitejas sēdes vai pēc tās ir visvērtīgākās, jo sniedz iespēju izrunāt jautājumus par to, kā citi finansējuma saņēmēji tiek galā ar projekta īstenošanas izaicinājumiem un uzraugošās institūcijas aizrādījumiem.

Iespēja gūt plašāku skatu par notiekošo un meklēt kopīgus risinājumus

Kā vēl viens būtisks PUK aspekts tiek minēts tas, ka PUK dod iespēju izvērtēt projektus kopskatā – starpnozaru griezumā, jo nozaru ministrijas ikdienā primāri koncentrējas uz savām politikas jomām. Turklāt komitejas dalībnieku sastāvā tika iekļauti partnerorganizāciju pārstāvji, kas nodrošina iespēju risināt birokrātiskos un administratīvos šķēršļus. PUK sniedz iespēju ne tikai noklausīties atskaites, bet ņemt vērā projektu iesniedzēju viedokļus un reāli mainīt un ieviest uzlabojumus.

Atsevišķi projektu īstenotāji norāda, ka reizēm process nav bijis viegls, taču galu galā tas izvērties par efektu – papildu informāciju un publicitāti par projektu, kā arī tas palīdzējis disciplinēt projektā iesaistītos. Piemēram, paveikto atzinīgi novērtējuši Eiropas revīzijas palātas auditori, sniedzot pozitīvu atzinumu par projektu, kā tas bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projekta "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" gadījumā.

Ilze Freiberga, Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta ESF uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece, norāda, ka laika gaitā varēja vērot, kā Valsts kancelejas darbinieki iestrādājas, paaugstinās viņu kompetence un PUK darbs kļūst arvien kvalitatīvāks gan organizatoriski (savlaicīga materiālu sagatavošana un to pieejamība vietnē), gan saturiski. I.Freibergas vērtējums: "PUK koncentrēšanās uz projektu ieviešanas kvalitāti palīdz pilnveidot saturisko fonu un pienesumu, un rezultātā uzlabojas normatīvā vide".

Noderētu plašāka un neformālāka sadarbība

Runājot par to, kas būtu pilnveidojams, maināms vai uzlabojums, aptaujātie dalībnieki min dažādus PUK darbības aspektus.

PUK dalībnieki uzskata, ka būtu vēlams elastīgāks un neformālāks PUK formāts, kas ļautu kā dalībniekus iekļaut arī ekspertus no atbilstošām nozarēm, kuru nozaru projektus apspriež kārtējā sēdē, kā arī paredzēt iespēju PUK dalībnieku rotācijai. Tādā veidā projektu uzraudzība kļūtu kvalitatīvāka, jo PUK apstiprinātie dalībnieki ne vienmēr spēj būt eksperti visās nozarēs, kurās tiek īstenoti projekti. Tas arī izslēgtu situāciju, kad PUK dalībnieks, piemēram, sociālais partneris vai NVO, vienlaicīgi ir arī ziņotājs par savu projektu.

Svarīgs aspekts no projektu īstenotāju puses ir arī starpnozaru koordinācija un informācijas apmaiņa starp ministrijām, kas kopumā jau notiek, taču to būtu vēlams pastiprināt, lai efektīvāk nodotu informāciju par projektiem, par kuriem ziņo PUK sēdē, citām ar nozari saistītām institūcijām, lai novērstu dublēšanos, kā arī institūcijas varētu cita no citas pārņemt veiksmīgāko projektu uzraudzības un īstenošanas pieredzi.

Runājot par projektu ziņojumiem, ko uzklausa PUK sēdēs, projektu īstenotāji uzsver, ka svarīgs ir cilvēciskais aspekts – dialogs, nevis formāla atskaitīšanās. Svarīgi ir ne tikai ziņot par ES finansējuma apgūšanu un koncentrēšanos uz cipariem, piemēram, noorganizēti pieci semināri, bet stāstīt arī par projektos sasniegto rezultātu vērtējumu plašākā mērogā. Aptaujātie dažādu organizāciju pārstāvji atzīst, ka nav viegli izvērtēt projekta ietekmi un izskaidrot, ko nozīmē, piemēram, "kapacitātes stiprināšana", lai gan ir ļoti daudzi veiksmīgi projekti, kas jau noslēgušies, un to rezultātā dažādām mērķgrupām Latvijā pieejami jauni pakalpojumi dažādās dzīves jomās vai – tieši otrādi – ir samazināti administratīvie šķēršļi. Tas pats attiecas arī uz PUK darbu, jo tā darbības rezultātā ieviestas izmaiņas, kas atvieglo projektu īstenošanu, piemēram, līgumu un atskaišu administrēšanā, administratīvo šķēršļu mazināšanā.

Kopumā aptaujas dalībnieki atzīst – uzkrāto pieredzi, pat ja tā ir pozitīva, nevar automātiski pārcelt uz citu ministriju vai arī uz nākamā plānošanas perioda projektu īstenošanu. Tāpēc būtu vērts pārdomāt PUK radītās priekšrocības un izvērtēt gūtās pieredzes izmantošanu projektu uzraudzībā 2014.–2020.gada plānošanas periodā.

Turpmāk PUK var būt gan kā diskusiju vai apmācību forums, gan iespēja apzināt mērķauditoriju viedokļus dažādās ES fondu projektu vadības fāzēs. Tam būtu jābūt abpusējam dialogam, kuru projektu īstenotāji izmanto ne tikai atskaitēm, bet arī atgriezeniskās saites un ieteikumu sniegšanai.

Plašāka informācija par PUK darbību pieejama http://mk.gov.lv/content/pasakumu-uzraudzibas-komiteja.

PUK darbības izvērtēšana un aptauja veikta 2014.gada septembrī–novembrī. Aptaujā piedalījās: Laura Anteina, bijusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece, Ilze Freiberga, Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta ESF uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece, Jānis Glazkovs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana", Liene Liekna, projekts "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana", Sandra Rieksta, bijusī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktora vietniece, Jānis Ulme, biedrības "Zemes draugi" padomes loceklis, Selīna Vancāne, Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētāja.
 


1Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.prioritātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana" 1.5.1. pasākuma "Labāka regulējuma politika" un 1.5.2.pasākuma "Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana" uzraudzības komiteja.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU