VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Andris Vilks
finanšu ministrs
28. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Eiropas Savienība

ES finansējums izaugsmei: nākotnē raugoties

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Šis laiks ES fondu plānošanā Latvijai ir ļoti būtisks, jo vienlaicīgi tiek aktīvi vadīti divi plānošanas periodi – esošais un jaunais 2014. – 2020. gada periods. Mūsu šī brīža mērķis ir vēl 2007. - 2013. gada plānošanas perioda finansējuma pilnīga un veiksmīga ieguldīšana tajos mērķos, kurus izvirzījām kā prioritārus teju pirms astoņiem gadiem. 2007.–2013. gadā Latvija koncentrējās uz infrastruktūras pilnveidošanu, izglītību, zinātni, uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu un investīcijām Latvijas galvenajā vērtībā – cilvēku kapitālā. Ieguvējs ir katrs iedzīvotājs vai uzņēmums, ja ne tiešā, tad pastarpinātā veidā.

Jāatzīmē, ka kopumā Latvijā ES fondu ieviešana esošajā plānošanas periodā noritējusi veiksmīgi un sniegusi reālus ieguvumus Latvijas tautsaimniecībā.  Šobrīd Latvija ir starp līderēm 2007.-2013. gadā veikto ieguldījumu ziņā, par to, kā mums veicies kopumā, spriest gan varēsim nedaudz vēlāk, jo šī plānošanas perioda ieguldījumi veicami vēl līdz 2015. gada noslēgumam. Jāuzsver, ka, salīdzinot ar citām valstīm, mums ir viens no zemākajiem veikto maksājumu apjoms ES fondu projektos. Vienlaicīgi šajā periodā ir arī gūtas vairākas mācības, kas ņemamas vērā, lai nākošais plānošanas periods tiktu realizēts vēl veiksmīgāk, kā viena no tām ir sistēmas centralizēšana, kas izpaužas gan finanšu līdzekļu plānošanā, gan administrēšanas sistēmā.

Paveiktais 2014. - 2020. gada plānošanas perioda uzsākšanā

Nākamo septiņu gadu prioritātes Latvijā nosaka ES padomes rekomendācijas, Nacionālais attīstības plāns un izaugsmes stratēģija Eiropa 2020. Jaunajā plānošanas periodā nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un iesaistot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā. Tāpat plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm.

Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, investīcijām ir jābūt pārdomātām, ilgtspējīgām un vērstām uz rezultātu, nodrošinot pēc iespējas augstāku atdevi. Šobrīd Latvijas stratēģiskais redzējums fondu līdzekļu sadalījumā jau apstiprināts -  20. jūnijā Latvija bija viena no pirmajām dalībvalstīm, kas parakstīja Partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju (EK). Partnerības līgums sevī ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā, tajā ir izklāstīta Latvijas stratēģija attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu.

Paralēli Partnerības līguma izstrādei aktīvi strādāts pie darbības programmas saskaņošanas EK. Darbības programma jau konkrēti definē, kur un cik ES fondu finansējuma esam gatavi ieguldīt, lai sasniegtu Partnerības līgumā noteiktos Latvijas stratēģiskos mērķus. EK skatījumā ir ļoti būtiski, lai jaunajā plānošanas periodā fondi tiktu koncentrēti tematiskajās prioritātēs un netiktu izkaisīti daudzās jomās. Tas ļautu ieguldījumu rezultātus pārvērst konkrēti izmērāmos rādītājos. Tādēļ arī jaunajā plānošanas periodā Latvijā tiks apstiprināta tikai viena darbības programma, nevis trīs, kā tas bija šajā plānošanas periodā. 

Darbības programmas saskaņošanas procesā Latvija panākusi vienošanos attiecībā uz vairākiem EK izteiktiem komentāriem, veicot precizējumus un pārskatot Latvijas sākotnējo naudas sadalījumu un tā prioritātes. Vienošanās paredz, ka no 4,4 miljardiem eiro, kas nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami Latvijai kohēzijas politikas ietvaros, 1,2 miljardi tiks ieguldīt transporta nozarei. Saglabājot kopējo transporta sektorā plānoto investīciju apjomu, izdevies nosargāt finansējumu arī reģionālo ceļu rekonstrukcijai, pret ko sākotnēji EK bija iebildusi. Kā sākotnēji plānots, transporta infrastruktūras sakārtošanai atvēlētā nauda būs proporcionāli jāsadala gan ceļu, gan arī dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanai, kas EK ieskatā ir prioritāra kā videi draudzīgāks transports. Līdz ar to kopumā, pēc šī brīža aplēsēm, nākamajā plānošanas periodā varētu tikt rekonstruēti 919 kilometri autoceļu un uzbūvēti vai atjaunoti vairāk nekā 900 kilometri dzelzceļa.

EK aizstāvēts arī kopējais veselības jomā plānotais investīciju apjoms, kas saskaņā ar mūsu aplēsēm paredz nākamo gadu laikā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 775 ārstniecības iestādēs. Panākta vienošanās arī par finansējuma sadali sociālās iekļaušanas jomā, atvēlot naudu bezdarba samazināšanai, jauniešu darba pieredzes gūšanai, jaunu darbavietu radīšanai.

Šobrīd vitāli svarīgajās programmās jau ir sākti projekti, kuri līdzfinansējumu saņems no jaunā plānošanas perioda līdzekļiem. Tie ir projekti, kas skar sociālo atbalstu un nodarbinātību, kā arī autoceļu rekonstrukciju. Jaunā plānošanas perioda nauda tiks izmantota arī pašreiz notiekošā Salu tilta remonta finansēšanai. Kopumā valsts galveno ceļu rekonstrukcijai no jaunā plānošanas perioda līdzekļiem šogad plānots izlietot 40 miljonus eiro, bet reģionālo autoceļu labošanai — septiņus miljonus eiro.

Mūsu mērķis jaunajā plānošanas periodā ir samazināt administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem, vienlaikus nezaudējot uzraudzības kvalitāti. Jaunajā plānošanas periodā nozaru ministriju pārziņā paliks nozares politikas plānošana un mērķu definēšana ES fondu jautājumos, bet visas projektu administratīvās funkcijas veiks viena institūcija — Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Tādējādi visa informācija, kas saistīta ar projekta īstenošanu,  būs pieejama vienuviet. Tāpat tiks ieviesta e-kohēzija, kas projektu iesniegšanu, dokumentu glabāšanu, atskaišu veidošanu un citus procesus ļaus nodrošināt elektroniskā veidā, tādējādi  nodrošinot šīs informācijas operatīvu apriti.

Latvijas mērķis ir tuvošanās vidējam ES labklājības līmenim jau nākamajos gados. Gudri un atbildīgi izmantojot mums sniegtās ES fondu iespējas, mūsu katra rokās ir iespēja celtu savu un savas valsts labklājību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU