VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
22. maijā, 2014
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Drošība
18
18

Pārmaiņas administratīvo pārkāpumu jomā: jaunie administratīvo sodu veidi un atšķirības no pašreizējās sistēmas

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Likumprojektā „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” paredzēts ne tikai nodalīt pamatsodus no papildsodiem, bet arī samazināt pamatsodu veidu skaitu.

LV portāla infografika

Tuvākajā laikā Saeimā izskatīšanai tiks iesniegts jaunais likumprojekts „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (APPL).
Lai informētu sabiedrību par jaunā likumprojekta konceptu, Tieslietu ministrijas atbildīgie speciālisti ir sagatavojuši skaidrojošus komentārus, kuros iepazīstina ar topošā likuma administratīvo sodu un to procesuālās piemērošanas aspektiem. Šajā komentārā TM pārstāve izskaidro atšķirību starp patlaban spēkā esošo un likumprojektā paredzēto administratīvo sodu sistēmu.

Informāciju sagatavoja  Ilze Andruškina,

Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriskonsulte

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepastāv strikts sodu iedalījums pamatsodos un papildsodos, jo ir trīs sodi, kurus var piemērot gan kā pamatsodus, gan kā papildsodus. Likumprojektā paredzēts ne tikai nodalīt pamatsodus no papildsodiem, bet arī samazināt pamatsodu veidu skaitu. 

Likumprojektā APPL ir paredzēti divi pamatsoda veidi – aizrādījums un naudas sods. Aizrādījums paredzēts kā salīdzinoši visvieglākais sods mazāk kaitīgu administratīvo pārkāpumu gadījumā, kā arī, piemēram, ja pārkāpums tiek izdarīts pirmo reizi, un šobrīd praksē visefektīvākais pamatsods – naudas sods.

Arī papildsodi ir paredzēti divi – tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums. Pēc savas izpausmes šie papildsodi neatšķirsies no Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau noteiktajiem, tomēr tie ir definēti vispārīgāk, ar mērķi pielāgot tos katras nozares specifikai un vienkāršot to piemērošanas nosacījumus.

Likumprojektā paredzēts atteikties no administratīvā aresta, jo, izvērtējot šā soda būtību, efektivitāti un praktiskos īstenošanas aspektus, tas atzīstams par nepiemērotu un neadekvātu administratīvo sodu sistēmai. Paredzams, ka administratīvā aresta izslēgšana no sodu sistēmas samazinās arī tiesu noslodzi, jo tiesām vairs nebūs jādarbojas kā iestādēm, piemērojot administratīvo sodu un risinot jautājumus, kas saistīti ar administratīvā aresta izpildi.

Izmaiņas paredzētas arī naudas soda tiesiskajā regulējumā, ne tikai attiecībā uz tā minimālo un maksimālo apmēru, bet arī veidu, kādā tas izteikts. Līdzīgi kā Krimināllikumā naudas sods ir izteikts mēnešalgās, arī likumprojektā paredzēts naudas sodu izteikt nevis konkrētos skaitļos, bet par pamatu ņemot noteiktu lielumu – vienību, kuras apmērs ir pieci eiro.

Papildsods - tiesību atņemšana – ir personai piešķirto speciālo tiesību anulēšana, nosakot aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības. Beidzoties termiņam, uz kādu speciālās tiesības atņemtas, personai no jauna jāizpilda nepieciešamās prasības, lai iegūtu šīs tiesības, piemēram, jānokārto eksāmens, jāsamaksā valsts nodeva, kā arī jāizpilda citas kvalifikācijas prasības.

Savukārt tiesību izmantošanas aizliegums personai noteiktu laiku neļaus izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību. Tādējādi speciālo tiesību izmantošanai tiks uzlikts liegums. Beidzoties termiņam, uz kādu noteikts liegums, speciālo tiesību darbība atjaunosies. Tās nebūs jāiegūst no jauna, bet tiks atgrieztas atpakaļ, vai arī tās ir tādas tiesības, kuras pēc būtības nemaz nevar atņemt, bet var tikai uz laiku ierobežot, piemēram, tiesības ieņemt amatus.  Konkrētās tiesības, kuras tiks atņemtas vai kurām tiks uzlikts liegums, noteiks ar likumu un ietvers attiecīgā pārkāpuma sankcijā.

Tādējādi būs iespēja paredzēt dažādus papildsodus atbilstoši katras nozares specifikai. Nebūs pieļaujams atņemt vai aizliegt izmantot tādas tiesības, kuras saistītas ar cilvēktiesību realizāciju (piemēram, vēlēšanu tiesības, tiesības uz sociālo palīdzību).

Likumprojekts neparedz administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju kā sodu, jo ar pārkāpumu saistītās mantas atņemšanai jānotiek procesuālā kārtībā. Krimināltiesībās noteiktā mantas konfiskācija kā sods tiek attiecināta uz likumīgā ceļā iegūta īpašuma atsavināšanu, bet noziedzīgi iegūtie vai pārkāpuma izdarīšanai izmantotie rīki nav atņemami ar konfiskāciju, bet šie jautājumi risināmi procesuālo darbību ietvaros. Tādējādi likumprojekts paredz pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka procesuālo konfiskāciju, amatpersonai pieņemot lēmumu par attiecīgo mantu izņemšanu. Pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, amatpersona lems par rīcību ar izņemtajām mantām.

Turpmāk vēl.

TEMATS

Administratīvo pārkāpumu reforma (publikāciju saraksts)

Vienotas izpratnes un lasītāju ērtības labad LV portāls Tieslietu ministrijas sagatavotos komentārus par likumprojektu APPL publicē savstarpēji integrētā sasaistē:

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI