Kravas (ne-)nostiprināšana pārvadājumos ceļu satiksmē: cēloņi un sekas

Pa Latvijas autoceļiem pārvadā vairāk nekā 90% kravu, kuras nav nostiprinātas vai nostiprinātas nepietiekami tā, ka apdraud cilvēkus, dzīvniekus, personu īpašumu, ieskaitot transportlīdzekļus, un apkārtējo vidi. Nenostiprinātās kravas pārvadājumos rada materiālus zaudējumus ceļu satiksmes dalībniekiem, pārvadājumos iesaistītajām pusēm un personām, ceļa īpašniekam, tā apsaimniekotājam, bet dažkārt - tikai šoferim vai kravas saņēmējam. Lielākā daļa autotransporta, ko izmanto kravu pārvadājumos, nav paredzēta vai iekārtota atbilstoši drošai kravu pārvadāšanai.

Ko nav izdarījis likumdevējs?

Ja kravu transportlīdzeklī nav iespējams nostiprināt vai kravas transportlīdzeklis nav paredzēts attiecīgās kravas pārvadāšanai, tad Ceļu satiksmes likumā un Autopārvadājumu likumā paredzētā kravas pārvadātāja vai nosūtītāja atbildība nav noteikta ar piemērojamu sodu: Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) par šādu pārkāpumu paredz sodīt tikai un vienīgi autotransportlīdzekļa vadītāju ar 40 latu sodu.

Šobrīd Latvijā nav neviena konsultanta vai pārvadātāja, kas autovadītāju spētu nodrošināt ar nepieciešamo aprīkojumu kravu nostiprināšanai un paskaidrot, kas šoferiem jāievēro drošai kravu pārvadāšanai ceļu satiksmē.

Likumdevējs nav izstrādājis atbildības apmēru kravas nosūtītājam, pārvadātājam un iekrāvējam. Tātad nav paredzējis, ka par neatbilstoša transportlīdzekļa izvēli, nepareizi iekrautu un izvietotu kravu, transportlīdzekļa neaprīkošanu ar nostiprināšanas punktiem un nenodrošināšanu ar nostiprināšanas iekārtām sodīt var ne tikai šoferi, bet arī pārvadātāju (fizisku vai juridisku personu), kravas nosūtītāju un iekrāvēju. Vēl vairāk – par nespēju vai atteikšanos sniegt konsultācijas un aprēķināt nostiprināšanas līdzekļu skaitu kravu nostiprināšanā pārvadājumu vadītājam atbildība un soda apmērs nav paredzēts.

Likumdevējs tehniski nav noteicis arī kravas nostiprināšanas darbu kārtību, kā arī konkrētu soda apmēru par šiem darbiem atbildīgajam nosūtītājam vai pārvadātājam pārkāpumu gadījumā. Atliek vien administrācijas draudi – atbrīvot no darba šoferi, ja tas iedrošinātos ko iebilst darba devējam.

"Pa Latvijas autoceļiem pārvadā vairāk nekā 90% kravu, kuras nav nostiprinātas vai ir nostiprinātas nepietiekami."

Likumdevējs tāpat nav izstrādājis tehniskās prasības kravu pārvadājumiem un to nostiprināšanai ceļu satiksmē, kas atbilstu fizikas pamatlikumiem.

Likumdevējs tiesību aktos nav nostiprinājis Eiropas Savienības standartiem atbilstošas prasības,  tāpat trūkst atsauces uz ieteikumiem un priekšlikumiem kravu pārvadājumos. Turpretī, izskatot pārkāpumus ceļu satiksmē, kas radušies nenostiprinātas kravas dēļ, tiesa vadās pēc Eiropas standartu prasībām šajā jomā, kas pieejami vien angļu, vācu vai franču valodā, bet ir kļuvuši arī par Latvijas valsts standartiem (Latvijas kravu nostiprināšanas standarti LVS EN 12195; LVS EN 12640 – prasības kravas telpas nostiprināšanas punktiem un to tehniskajam raksturojumam).

Ko darba devējs iesāks ar nepaklausīgu šoferi?

Ceļu satiksmes likums un Autopārvadājumu likums nosaka tiesības un pienākumus kravas nosūtītājam un pārvadātājam. Saņemot kravu pie kravas nosūtītāja, visbiežāk pārvadātāja pārstāvis ir transportlīdzekļa šoferis. Ko darba devējs iesāks ar autovadītāju, kas atsakās no kravas pārvadāšanas, ja nosūtītājs nenovērš trūkumus, ko šoferis konstatējis kravas iekraušanā un nostiprināšanā?

No Autopārvadājumu likuma:

"12. pants. Nosūtītāja un pārvadātāja pienākumi, pieņemot un nododot kravu pārvadāšanai

(1) Nosūtītāja pienākums ir nodot kravu pārvadāšanai tādā tarā vai iesaiņojumā, kāds nepieciešams kravas saglabāšanai.

(2) Krava jāsagrupē un nepieciešamie dokumenti jāsagatavo katram saņēmējam atsevišķi.

(3) Pieņemot kravu pārvadāšanai, pārvadātājs pēc nosūtītāja pieprasījuma uzrāda viņam pārvadājuma tiesības apliecinošus dokumentus. Pārvadātājam jāpārbauda, vai krava autotransporta līdzeklī iekrauta un nostiprināta atbilstoši satiksmes drošības un autotransporta līdzekļa ekspluatācijas prasībām. Ja pārvadātājs, veicot ārējo apskati, konstatējis, ka krava iekrauta un nostiprināta nepareizi un ir apdraudēta tās saglabāšana, viņa pienākums ir par to ziņot nosūtītājam. Nosūtītājam pēc pārvadātāja pieprasījuma jānovērš kravas iekraušanā un nostiprinājumā konstatētie trūkumi. Kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.

(4) Ja nosūtītājs atsakās novērst kravas iekraušanā un nostiprinājumā konstatētos trūkumus vai ja krava neatbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem, pārvadātājs ir tiesīgs atteikties no šīs kravas pārvadāšanas un uzskatīt kravu par nenodotu pārvadāšanai."

Vai autovadītājam, lai nezaudētu darbu, ir jāuzņemas 40 latu liels risks pārvadāt nenostiprinātu kravu ar iespējamām turpmākām atbildības sekām, ko paredz Krimināllikuma 260. un 266.pants? Atbilde ir – jā!

Kravas pārvadājumi un apdrošināšana

Pret personu, kas zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku, OCTA apdrošinātājs ir tiesīgs griezties ar regresa prasību atlīdzināt izmaksāto zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušajam. Protams, ka autovadītājam bija ļauns nolūks - pārkāpt tiesību aktu prasības un piedalīties ceļu satiksmē, nenostiprinot kravu.

"Likumdevējs nav izstrādājis atbildības apmēru kravas nosūtītājam, pārvadātājam un iekrāvējam."

Taču iespējams arī tāds variants, ka transportlīdzekļa vadītājam kravas telpā atrodas kravas nostiprināšanas līdzekļi, kurus viņš nav izmantojis kravas nostiprināšanā vai izmantojis tos nepareizi. Tā rezultātā ceļu satiksmes negadījumā ar krītošu kravu tiek nodarīti zaudējumi trešajai personai, kurus atlīdzinot OCTA apdrošinātājs par tīšu noziedzīgu nodarījumu ir tiesīgs izvirzīt regresa prasību autovadītājam – atmaksāt apdrošinātāja izdevumus. OCTA gadījumā autovadītājs saņems regresa prasību no apdrošinātāja vai netiešā veidā no pārvadātāja, ja apdrošinātājs prasību piesūtīs transportlīdzekļa īpašniekam.

No Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma:

"41.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:

(..) e) zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu. (..)

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku (..)."

Ko paredz Ministru kabineta noteikumi?

Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) definē prasības, kas autovadītājam jāievēro saistībā ar kravu pārvadāšanu.

No Ceļu satiksmes noteikumiem:

"(..) 4. Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības (šeit un turpmāk autora uzsvērums – red.), kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.(..)

10. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.(..)

15. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.(..)

112. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).(..)

172. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

172.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u.tml.);(..)

195. Aizliegts vilkt:

195.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;(..)

205. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par kravu nostiprināšanu noteiktajām prasībām tā, lai krava:

205.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu (..)."

Kravas izvietošanas un nostiprināšanas prasības ir tikai daļēji aprakstītas MK noteikumos Nr.166 "Noteikumi par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu autopārvadājumos", kas izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 12.panta trešo daļu. Jāatzīst, ka šie noteikumi atbilst praksei tikai pirmajos piecos noteikumu sākuma punktos. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz līdzīgiem  1992.gada Vācijas noteikumiem, un kopš tā laikā nav mainīti.

Tas nozīmē, ka šodien vairāk nekā divdesmit gadu veci noteikumi autovadītājiem uzliek veikt kravu nostiprināšanu, kaut sen vairs nav izmantojama paaugstināto satiksmes drošības prasību un nostiprināšanā izmantojamo iekārtu un paņēmienu tehnoloģiskās attīstības dēļ.

Tādēļ, kad lasu lekcijas Vācijā par kravu nostiprināšanas praksi Latvijā, redzu klausītājus atplaukstam smaidā par tikšanos ar savas valsts vēsturi Eiropas austrumos.

Kāpēc Latvijā nav jānostiprina kravas?

Nenostiprināt kravu ir izdevīgi pārvadātājam un vienlaikus arī kravas nosūtītājam. Vispirms jau kravas nostiprināšana pagarina laiku, ko autovadītājs pavada darbā, bet par nenostiprinātu kravu papildu atalgojums nav jāmaksā. Otrkārt, ņemšanās ar kravas nostiprināšanu komersantam ir zaudēts laiks un izmaksas, jo šoferis bez tā visa spēj piegādāt preci ātrāk. Turklāt uzņēmējam, kas reizēm autovadītājam par nenostiprinātas kravas pārvadāšanu policijas uzlikto 40 latu sodu pat atmaksā, tas šķiet niecīgs tēriņš.

"Likumdevējs tiesību aktos nav ieviesis normatīvās un standartu prasības, kam ir jāatbilst Eiropas Savienībā noteiktajām."

Pārvadātāja loģika, atmaksājot vadītājam uzlikto sodu, ir tāda – ja šoferi sodīs reizi vai divas gadā, ienākums no ietaupītā kravas nostiprināšanā iztērētā laika un izmaksām par nostiprināšanas materiālu iegādi un apmācībām daudzkārt pārsniegs likumdevēja neatbilstoši noteiktā soda (ne-)sadalījumu un apmērus. Tā nu pārvadātājam atliek līdzekļi, ko ieguldīt arvien jaunu kravas pārvadājumu braucienu organizēšanā "bez kravas pārbaudēm".

Kāpēc nav vadlīniju kravu nostiprināšanā?

Eiropas standarts ir apstiprināts kā nacionālais standarts ar paziņojuma adaptācijas metodi bez izmaiņām standartā. Latvijas kravu nostiprināšanas standarti LVS EN 12195 paredz kravu nostiprināšanai nepieciešamo spēku un līdzekļu skaita aprēķinu, prasības kravas nostiprināšanas saitēm, ķēdēm, trosēm. Savukārt LVS EN 12640 – prasības kravas telpas nostiprināšanas punktiem un to tehniskajam raksturojumam.

Standartu izmantošana ir brīvprātīga, ja Ministru kabinets nav noteicis tos kā obligāti piemērojamus. Taču standartu ievērošana nodrošina cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību, produktu un sistēmu saderību, veicina kravu brīvu kustību. Standartu lietošana novērš nesaskaņas, paskaidro tiesību aktos neaprakstīto, jo tajos ietvertās prasības ir viennozīmīgas.

Diemžēl standartus var iegādāties tikai par maksu. Latvijas standarti kravu nostiprināšanā ir iegādājami tikai trīs Eiropas pamatvalodās – angļu, vācu un franču valodā – , tādējādi jāatzīst atklāti - tie katram autovadītājam nav pieejami.