SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. februārī, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
11
23
11
23

Pārmaiņu laiks profesionālajiem šoferiem: kas jāzina jau tagad, un ko nedrīkst nokavēt

FOTO: Aigars Jansons. A.F.I

Dodoties ceļā ar satiksmes autobusu, gribam būt pārliecināti, ka pie stūres sēž cilvēks ar perfektām braukšanas prasmēm, ceļu satiksmes noteikumu zināšanām, kurš gan Latvijā, gan svešā zemē neapjuks kādā neparedzētā situācijā. Arī komersants, uzticot vērtīgu kravu šoferim, vēlas būt drošs, ka tā nodota profesionāļa ziņā.

Lai paaugstinātu autovadītāju kompetenci un nodrošinātu augstākas prasības viņu teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām, 2003. gada jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/59/EK.

Tajā noteikts, ka šoferiem, kam pasažieru un kravu pārvadāšana ir profesija, vairs nepietiks tikai ar transportlīdzekļa vadīšanas apliecību, bet būs vajadzīgs īpašs profesionālās kompetences apliecinājums paaugstinātas bīstamības arodprasmēm. Direktīvas prasību ieviešana ES dalībvalstīs bija noteikta līdz 2007. gadam.

Šoferi tika sadalīti – profesionālos un pārējos

Mūsu valstī 2007. gadā tas tika īstenots daļēji – ar izmaiņām Ceļu satiksmes likumā un Autopārvadājumu likumā, taču netika radīti normatīvie akti, kas sīkāk reglamentētu direktīvas ieviešanas mehānismu. Kaut arī direktīvā rakstīts: „Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2006. gada 10. septembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.”

Pērnā gada 2. februārī tika pieņemti MK noteikumi Nr. 103 „Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība” un 13. aprīlī - MK noteikumi Nr. 358 „Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām”.

Tādējādi, izpildot direktīvas prasības, bīstamo (ADR) un pārējo kravu pārvadājumos automobiļu vadītāju iedalījumu profesionālos un neprofesionālos (personas, kas iegūst C1, C1E, C un CE kategorijas transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju) piemēro no 2009. gada 10. septembra. Personām, kas minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju ieguvušas līdz 2009. gada 9. septembrim, jaunās normas piemēros no 2014. gada 10. septembra.

Autobusu vadītāju iedalījumu profesionālos un neprofesionālos (personas, kas iegūst D1, D1E, D un DE kategoriju) piemēro no 2008. gada 10. septembra. Personām, kas minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju ieguvušas līdz 2008. gada 9. septembrim, jaunās prasības piemēros no 2013. gada 10. septembra.

Tātad šoferi tiek dalīti ne tikai profesionālos un neprofesionālos, bet faktiski arī jaunajos un vecajos jeb pieredzējušajos.

Autopārvadājumu likuma 6.1 un 30.1 pantā ir minēti izņēmumi, kad profesionālā kategorija transportlīdzekļu vadītājiem nav vajadzīga. Pirmkārt, saistībā ar kravas un pasažieru pārvadājumiem tā netiek prasīta, lai vadītu transportlīdzekļus, kurus izmanto nekomerciāliem nolūkiem, tai skaitā pašpārvadājumiem un personiskajām vajadzībām. Izņēmums ir arī transportlīdzekļi, ar kuriem pārvadā materiālus vai iekārtas, kuras vadītājs izmanto sava darba laikā, ja transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja galvenā darbības joma, kā arī transportlīdzekļi, kurus izmanto apmācībām, glābšanas darbos un citās līdzīgās situācijās.

Pamata ideja ir tāda, ka profesionālās kvalifikācijas apliecinājums jeb tā dēvētais 95. kods ir vajadzīgs šoferiem, kuri nodarbojas ar komercpārvadājumiem.

Pieredzējušajiem vadītājiem – viss vienkārši

Ar pieredzējušajiem šoferiem, kuri vadītāja apliecības ieguvuši līdz 2009. gada 9. septembrim un 2008. gada 9. septembrim, viss ir samērā vienkārši – viņiem ir jāapmeklē tikai periodiskās apmācības un nekādi papildu eksāmeni nav jākārto.

Šīs mācības nodrošina autoskolas, kam ir tiesības sagatavot C vai D kategoriju transportlīdzekļu vadītājus.

Kā informē Latvijas Profesionālo autoskolu federācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis, mācību kursa ilgums ir 35 stundas, un nodarbību skaits vienā dienā nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Mācību laikā tiek padziļināti apgūtas un atkārtotas zināšanas sociālajā jomā, tiesību aktos un to grozījumos, vadītāja darba un atpūtas laiku uzskaitē, satiksmes drošībā, kravu nostiprināšanā, vadītāja rīcībā pēc ceļu satiksmes negadījuma, OCTA apdrošināšanā, pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā un daudzās citās lietās.

"Pieredzējušajiem šoferiem jāapmeklē tikai periodiskās apmācības."

Pēc periodiskajām apmācībām, kā jau minēts, vadītājam eksāmens nav jākārto. Mācību iestāde par attiecīgā kursa apgūšanu informē CSDD, kā arī izsniedz autovadītājam sertifikātu. Šis dokuments ir derīgs piecus gadus, skaitot no tā izsniegšanas brīža pēdējā mācību dienā.

Ē. Griģis uzsver: pārejas posmā – šo piecu gadu laikā līdz 2013. vai 2014. gadam – šoferiem vienkārši ir jānoklausās šie lekciju kursi un bez valsts eksāmeniem jānomaina vadītāja tiesības. Bet problēma esot tā, ka no 64 tūkstošiem pieredzējušo vadītāju pašlaik to izdarījuši tikai simts.

LV.LV aptaujātajiem vecajiem šoferiem pašlaik savi argumenti: bez akūtas vajadzības negribas mācībās sēdēt, jo vairāk tādēļ, ka tam nākas tērēt ne tikai naudu, bet arī brīvdienas; turklāt, piemēram, līdz 2014. gadam jau būs pagājusi lielākā daļa no atvēlētajiem pieciem gadiem, un drīz atkal viss jāsāk no gala.

„Trakums būs tad, kad šie 60 tūkstoši sadomās mācīties pēdējā gadā, tad autoskolās būs rindas, neapšaubāmi arī mācību cena būs daudz augstāka... Var gadīties tā, ka pēdējā datumā, tas būs attiecīgā gada 9. septembrī, viņi vakarā noliks automašīnu un nākamajā dienā ar to braukt nedrīkstēs. Tā būs visā Eiropā,” brīdina Ē. Griģis. Viņš informē, ka Latvijā ir pussimts pasniedzēju, kam CSDD apstiprinājusi tiesības rīkot periodiskās apmācības pieredzējušajiem vadītājiem.

Jauno vadītāju mācības un eksāmeni

Ar jaunajiem šoferiem ir sarežģītāk. Viņi atkal dalāmi it kā divās grupās: tie, kas tiesības vadīt kravas auto vai autobusu ieguvuši pēc 2009. gada 9. septembra un 2008. gada 9. septembra, un tie, kuri to dara pašlaik.

Neizdevīgākajā situācijā ir tie šoferi, kas C vai D kategorijas vadītāja tiesības ieguvuši pēc minētajiem datumiem. Lai iegūtu sākotnējo profesionālo kategoriju (95. kods), viņiem CSDD speciāli jānokārto profesionālais praktiskais eksāmens, kuram ir trīs posmi: 1) trīs jautājumi par transportlīdzekļa uzbūvi, aprīkojumu, kravas stiprināšanu; 2) figūru izpilde; 3) braukšana ceļu satiksmē ne mazāk par 90 minūtēm.

Normatīvajos dokumentos netiek prasīts, lai šie vadītāji apmeklētu mācības autoskolā; viņi to var darīt pēc brīvas izvēles vai arī vajadzīgo informāciju sameklēt patstāvīgi, piemēram, internetā. CSDD vietnē ir pieejams profesionālās C kategorijas tests, kurā ir 45 jautājumi.

Ē. Griģis zina teikt, ka „no jaunajiem apmēram 2300 vadītājiem, kas ir pēc šā noteiktā termiņa izmācījušies, valsts eksāmenu nokārtojuši un kodu ir dabūjuši aptuveni 1500 šoferu. Viņiem tas ir vajadzīgs, citādi taču nedrīkst braukt”. Taču, vismaz pēc šiem skaitļiem spriežot, brauc gan... Iespējams, ka par šiem jaunajiem noteikumiem viņi nemaz nezina un nezina vai izliekas nezinām arī viņu darba devēji – autopārvadāšanas uzņēmumu vadība. Protams, tas iespējams līdz pirmajam sodam. Bet par to vēlāk.

Tagad par jaunajiem vadītājiem, kuri vai nu tikai grasās iegūt C vai D kategoriju, vai to dara pašlaik. CSDD Kvalifikācijas nodaļas speciālists Lauris Kumpiņš skaidro: „Piemēram, cilvēks ir sasniedzis 24 gadu vedumu, viņam ir B kategorijas vadītāja apliecība, bet tagad viņš vēlas iegūt C kategoriju, jo zina, ka nodarbosies ar starptautiskiem kravu pārvadājumiem. Tad šoferis dodas uz autoskolu, izvēlas apmācību C kategorijai. Pirms tam vēlams painteresēties arī par to, vai skola kā papildu pakalpojumu piedāvā koda iegūšanas prasībām atbilstošu apmācību. Protams, cilvēkam ir daudz vienkāršāk, ja pēc noteiktas programmas profesionāls pasniedzējs visu izklāsta – par darba un atpūtas laiku, par kravu stiprināšanu, par nepieciešamajiem dokumentiem komerckravu vai pasažieru pārvadājumos, jo to visu prasīs eksāmenā. Taču šī apmācība nav obligāta. Zināšanas atļauts apgūt arī pašmācības ceļā. Obligāta ir apmācība C kategorijai.

"Jaunajiem šoferiem CSDD jānokārto profesionālais praktiskais eksāmens."

Un tad cilvēks nāk uz CSDD kārtot eksāmenu. Atšķirība starp parasto un profesionālo eksāmenu ir tā, ka cilvēkam ir jākārto divi teorijas eksāmeni – par satiksmes drošību un tīri profesionālām lietām, kur ir 45 specifiski jautājumi. Atšķirīgs ir arī braukšanas eksāmens – tas ilgst pusotru stundu ceļu satiksmē un ir divreiz garāks par parasto eksāmenu. Vēl pusstundas laikā viņam ir jāpastāsta par transportlīdzekli, tā uzbūvi, apsekošanu, ergonomiku, kā viņš nostiprinās kravu.

Vēl var darīt tā, ka šoferis vispirms nokārto C eksāmenu un pēc tam nāk kārtot profesionālo, lai iegūtu 95. kodu, bet tad ir jākārto divi braukšanas eksāmeni.”

Stāsta autoskolas „Credo” vadītāja vietnieks Vitālijs Petrovs: „Tā ir katra paša izvēle – papildu zināšanas iegūt pašmācības ceļā vai skolā. Ir cilvēki, kuri joprojām izvēlas tikai parasto apmācības kursu - lai, piemēram, paši ar savu kravas auto varētu pārvadāt kādas mantas, veikt nekomerciālus braucienus. Bet viņš nedrīkst būt darba ņēmējs šoferis, kam autokravu vai pasažieru pārvadāšana ir profesionāls algas darbs.”

Šāda nesaprašanās, starp citu, pērn radās un šogad turpinās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) neformālās izglītības programmā, kad valsts bezdarbniekiem apmaksā mācības pamatzināšanu ieguvei, bet nesedz papildu maksu eksāmeniem 95. koda iegūšanai. Tātad par valsts naudu apmācītie cilvēki nav tiesīgi profesionāli strādāt nedz pasažieru, nedz kravu pārvadājumos, kas gan noteikti bijis programmas sākotnējais mērķis.

 NVA atbildīgie speciālisti to skaidro tā, ka laikā, kad norisinājās publiskais iepirkums par mācību nodrošināšanu, vēl nebija spēkā normatīvie akti ar jaunajām prasībām. Taču lielākā daļa apmācīto vadītāju papildu eksāmenu esot nokārtojuši par savu naudu, bet plānots, ka no marta programmā līdz ar jaunā publiskā iepirkuma procedūras noslēgšanos tiks iekļauta arī maksa par sākotnējiem profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem.

Sekas un sodi par braukšanu bez koda

Latvijā šis pārkāpums atbilst Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 pantam „Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana”, informē Ē. Griģis. Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, ir piemērojami šādi sodi:

  • naudas sods transportlīdzekļa vadītājam – no 30 līdz 200 latiem; pārkāpumu uzskaites punktu sistēmā vadītājam ieskaita 3 pārkāpuma punktus;
  • OCTA apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ir vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli un izraisījis ceļu satiksmes negadījumu;
  • OCTA apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret personu – pārvadātāju, kas ir autotransporta īpašnieks vai turētājs un kas zaudējumu nodarījis ar ļaunu nolūku, pieņemot darbā un dodot norīkojumu pārvadāt pasažierus vai kravu vadītājam bez [95.] papildinformācijas koda, ja pielaidei ceļa satiksmē vadītājam ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas apstiprinājums;
  • šķērsojot Latvijas robežu, ES valstīs ir pieņemti sodi - līdz 5000 eiro vadītājam, līdz 20 000 eiro - pārvadātājam par autobusa vai kravas automobiļa un to sastāvu vadīšanu bez profesionālā [95.] papildinformācijas koda.

Bet Ē. Griģis cieši atgādina par vēl vienu iespējamo nepatikšanu cēloni, kas var izraisīt arī iepriekš minētos bargos sodus. Par to var kļūt parasta piekabe.

"Latvijā pārkāpums atbilst Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 pantam „Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana”."

„Gadās tā, ka vadītājam, kam jau sen ir šīs profesionāļa tiesības, darba devējs auto liek piestiprināt piekabi. Ar esošo kategoriju šoferis drīkst braukt līdz termiņa beigām - 2014. gada septembrim, bet ar piekabi viņš braukt nedrīkst, jo ir jāiegūst profesionālais kods. Tad ir jāizvēlas – vai kārtot valsts eksāmenus ar visu teoriju un braukšanu, lai iegūtu tiesības braukt ar šo piekabi, vai nekavējoties apmeklēt šo 35 stundu kursu un par „veciem nopelniem” tūlīt apmainīt tiesības, iegūstot minēto kodu.

Kas pašlaik notiek Latvijā? Vadītāji iegūst tiesības vadīt vilcēju ar piekabi (CE), bet neviens nav informējis, ka braukt ar tām nedrīkst! Policija to parasti nekontrolē, bet, ja pārbauda, tad jāmaksā sods. Bet vissliktāk ir ar apdrošinātājiem – ja tie atklāj šādu lietu, tad, neraugoties uz vadītāja izdarīto pārkāpumu, uzliek regresa prasību tam pārvadātājam, kurš šo vadītāju ir pieņēmis darbā un licis braukt ar piekabi. Diemžēl arī pārvadātāji nav informēti par šo prasību.

Vēl lielākas nepatikšanas, braucot ar piekabi var rasties, piemēram, Vācijā, kur kontrolētāji jau „stāv rindā”. Problēmas var būt arī uz Francijas robežas. Savukārt Itālijā skatās nevis uz pašu kodu vadītāja apliecībā, bet vēl prasa koda apstiprinājuma sertifikātu. Ja tā nav, tad uzliek sodu. Vadītājs ar policistu, protams, itāliski izskaidroties nespēj, turklāt direktīvā ir rakstīts, ka var būt apliecība, apliecinājums, sertifikāts par kodu vai vadītāja apliecībā jau iezīmēts 95. kods. Itālijā nav šīs prakses par kodu apliecībā, un policisti visiem prasa apliecinājumu. Tā ir tāda vietējā īpatnība, ko Latvijas šoferiem tālbraucējiem būtu lietderīgi ņemt vērā.”

Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU