Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Speciālisti ir pierādījuši, ka nepieciešams ceturksnis stundas, bet ne ilgāks miegs, pēc kura nogurušie autovadītāji var turpināt ceļu.
FOTO: CSDD
CSDD sistemātiski apkopotā informācija liecina, ka aptuveni puse avāriju, kurās iet bojā autovadītāji un pasažieri, ir tādas, kurās iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis. Šo negadījumu iemesls varētu būt droša braukšanas ātruma pārsniegšana, neuzmanība vai autovadītāja miegainība, kas gan ir grūtāk pierādāms faktors. Pērn februārī publiskajā telpā izskanēja informācija par negadījumu Talsu novadā, kur pie stūres aizmigušais autovadītājs iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar mikroautobusu, gūstot smagas kāju traumas. Taču šis nav vienīgais līdzīga rakstura negadījums uz Latvijas ceļiem.
Par šofera aizmigšanu kā garāmbraucēji spriežam arī tad, ja skaidri redzams, ka auto aizbraucis garām līkumam un iegāzies grāvī vai labākajā gadījumā "iearies" klajā laukā.
Pasākums brīvprātīgs, bet ļoti vajadzīgs
CSDD sadarbībā ar partneriem noguruma mērījumus veic kopš 2010.gada. Šajā laikā "nomērīti" vairāk nekā 500 autovadītāju. Svarīgākie līdz šim Latvijā īstenoto noguruma mērījumu starprezultāti ļauj secināt:
Arī citās valstīs vairāku gadu garumā veiktie noguruma mērījumi liecina:
Pētījuma ietvaros mērījumus veic speciālisti fiziologi, izmantojot unikālu, ne vien Latvijā, bet visā Austrumeiropā vienīgo aparatūru (tā pieder CSDD), ar kuras palīdzību, izmantojot pupilogrāfijas metodi, tiek reģistrētas acu zīlīšu spontānās svārstības.
"Mērījuma laikā, kas ilgst 11 minūtes, atsevišķi autovadītāji pat vairākas reizes piedzīvo tā dēvēto sekundes miegu. Tas liek secināt, ka daļa cilvēku pie stūres sēžas tik neizgulējušies vai pārguruši, ka viņu fizioloģiskais stāvoklis apdraud kā paša, tā arī citu satiksmes dalībnieku drošību," pēc iepriekšējā pētījuma rezultātu apkopošanas stāstīja tā vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docents fiziologs Leons Blumfelds.
"CSDD atsākusi šoferu noguruma mērījumus visā valstī."
Arī šogad interesenti noguruma pētījuma veicējus degvielas uzpildes stacijās "Statoil" varēs atpazīt pēc anketētāja, kurš no pētījuma dalībniekiem apkopos nepieciešamo informāciju. Turpat būs arī automašīna – kemperis, kurā norisināsies pats pētījums.
CSDD pārstāve Agnese Korbe LV portālam skaidro: "Sadarbībā ar speciālistiem veiktie mērījumi notiek, balstoties uz brīvprātības principu: šoferīšiem tas nav obligāti. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka Eiropas Savienības valstīs spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz vieglo transportlīdzekļu vadītāju noguruma obligātu/piespiedu pārbaudi. Tiesa, smago transportlīdzekļu vadītājiem Eiropas valstīs ir īpaši mehānismi, kā kontrolēt un pārbaudīt šoferu noslodzi un pie stūres pavadīto laiku,- tahometri."
Miega trūkums – ierasta dzīves kārtība
Pirms pāris gadiem veiktajā pētījumā bija iesaistīti 308 dalībnieki vecumā no 18 līdz 82 gadiem, un lielākā daļa (82%) no viņiem bija vieglo automobiļu vadītāji. Miegainības objektīvais mērījums liecināja, ka 11% no apsekotajiem ir augsts iemigšanas risks, bet 20% - paaugstināts. Taču, kā jau minēts, 96% no mērījumu dalībniekiem (arī grupās ar paaugstinātu miegainības risku) uzskatīja, ka viņiem nav nekāda riska iemigt pie stūres, un 37% pie stūres bija piedzīvojuši sekundes miegu.
Aptauja arī liecina, ka autovadītāji nesaista miega ilgumu iepriekšējā naktī vai nedēļā ar risku iemigt pie stūres, taču ievērojamai daļai nakts miegs ilgākā laika periodā bijis nepietiekams. Diemžēl no visa iepriekš minētā var secināt: paaugstināts iemigšanas risks lielai daļai autovadītāju nav gadījuma rakstura situācija, bet gan ierasta dzīves kārtība.
Taču ne tikai vienkāršs miega trūkums var radīt bīstamību, ka braucējs pie stūres aizsnaužas un var nosisties ne tikai pats, bet apdraud arī savus līdzbraucējus un citus satiksmes dalībniekus.
"Ja 31% autovadītāju ir paaugstināts vai augsts risks iemigt pie stūres, tad var pieņemt, ka 7% no šiem cilvēkiem varētu būt miega apnoja," uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža. Miega apnoja ir slimība, kuras laikā rodas elpošanas traucējumi miegā, kā dēļ cilvēks regulāri neizguļas.
"Aptuveni puse avāriju, kurās iet bojā autovadītāji un pasažieri, ir tādas, kurās iesaistīts viens transportlīdzeklis."
"Noteikti, ka kāds no nogurušajiem šoferiem bija miegains, jo, pašam nezinot, slimo ar miega apnoju," pētījuma rezultātus skaidroja J.Svaža, minot piemēru, ka Maskavā ar šo kaiti slims autobusa vadītājs ietriecās mājas sienā un dzīvību zaudēja deviņi, bet savainojumus guva vairāki desmiti pasažieru. "Tieši tādēļ desmit Eiropas Savienības valstīs, ASV, Kanādā un Austrālijā autovadītāja apliecība netiek piešķirta tiem cilvēkiem, kuri miega apnojas gadījumā neārstējas."
ES paredzēts pilnveidot direktīvu 91/439/EEC, nosakot vienotus noteikumus autovadītāja apliecības iegūšanai visās ES dalībvalstīs, un apnoja smagā formā tiktu iekļauta to slimību skaitā, kuru dēļ aizliegts iegūt autovadītāja apliecību. ES ir aprēķināts, ka ārstēt miega apnoju par valsts līdzekļiem ir ievērojami lētāk (samazinās ceļa satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaits, kas valstīm rada lielus izdevumus utt.).
Svētīgais stundas ceturksnis
Taču šobrīd galvenā problēma ir tā, ka autovadītāji nemaz neapzinās savu kaiti, un tādēļ jo vairāk ir bīstami satiksmes dalībnieki.
J.Svažas nosauktie miega apnojas simptomi, vienkāršoti raksturojot, ir šādi: skaļa krākšana; pauzes elpošanā miega laikā; miegainība, nogurums dienā; liekais svars; paaugstināts asinsspiediens.
L.Blumfelds pēc pagājušiem mērījumiem stāstīja, ka gandrīz 6% no visiem apsekojamiem bija tik miegaini, ka mērījuma laikā uz brīdi iemiga, daži pat vairākkārt. Iespējams, šogad "miegaino" šoferu būs mazāk. Tā būtu laba ziņa, bet šķiet, ka nav nekāda pamata uz to cerēt. Taču katrs, kam miegainība ‘Statoil" pagalmiņā būs izmērīta, vismaz zinās, kā īsti ir, un varbūt padomās arī par ārstēšanos.
"Miegainības objektīvais mērījums liecināja, ka 11% no apsekotajiem ir augsts iemigšanas risks, bet 20% - paaugstināts."
Šonedēļ mērījumi jau notika "Statoil" degvielas uzpildes stacijās Ādažos, Ķekavā, bet 5.jūnijā – aptuveni no plkst. 10 līdz 16 būs Ogrē, 6.jūnijā – Kandavā, 7.jūnijā – Jelgavā, 8.jūnijā – Saulkrastos, 9.jūnijā – Slokā. Par turpmākajām aktivitātēm varat uzzināt CSDD mājaslapā.
Tomēr arī tiem, kuriem gudrā mērīšana ies secen, ir kāds (visā Eiropā atzīts, pētīts un par labu atzīts) paņēmiens, kā izvairīties no miegainības riska: "15 minūšu miegs". Speciālisti ir pierādījuši, ka nepieciešams ceturksnis stundas, bet ne ilgāks miegs, pēc kura nogurušie autovadītāji var turpināt ceļu.
Tomēr ir viens priekšnosacījums – pirmām kārtām ir pašam objektīvi jānovērtē sava pašsajūta un jāatzīst, ka miegainība (iemigšanas risks) ir klāt un spēkrats, un paša smadzenes stundas ceturksni ir jāatpūtina.
