Vija Piziča: „Latvijā nepieciešams nodrošināt zvērinātu tulku/tulkotāju institūcijas tiesisko pamatu.”
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Lai zvērinātu tulku/tulkotāju institūcijai būtu nodrošināts tiesiskais pamats, ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt likumu par zvērinātiem tulkiem/tulkotājiem. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem zvērināts notārs ir tiesīgs:
Ar šo dokumentu Latvijā faktiski tiek lāpīts „caurums” normatīvajos aktos un tiek imitēta t.s. zvērinātu tulku esamība. Realitātē tulkojums šādā veidā faktiski netiek apliecināts un neviena persona neuzņemas atbildību par veiktā tulkojuma patiesumu un kvalitāti.
Praksē ir gadījumi, kad tulkotāji sadarbojas ar kādu konkrētu zvērinātu notāru, savukārt zvērināts notārs, uzsākot sadarbību ar tulkotāju, pārliecinās par viņa zināšanām, iepazīstoties ar viņa izglītības dokumentiem.
"Patlaban Latvijā tulkojums faktiski netiek apliecināts un neviena persona neuzņemas atbildību par veiktā tulkojuma patiesumu un kvalitāti."
Normatīvie akti neuzliek zvērinātam notāram šādu pienākumu, taču, lai nodrošinātu preventīvu tiesvedību un juridisko drošību, zvērināts notārs var šīs darbības veikt, tādējādi gādājot par klienta tiesībām saņemt pareizu un kvalitatīvu dokumenta tulkojumu.
Pēc Notāru padomes ieskata, zvērinātu tulkotāju/tulku institūcija būtu jāorganizē pēc brīvo profesiju parauga, tādējādi neieguldot šīs sistēmas izveidē valsts budžeta līdzekļus. Sadarbojoties Tieslietu ministrijai un Latvijas Profesionālo tulkotāju un tulku asociācijai, Latvijā būtu iespējams izveidot tādu institūciju, kas spētu nodrošināt zvērinātu tulku/tulkotāju darba kvalitātes garantijas (eksāmenus, sertifikāciju, zināšanu regulāru atjaunošanu, strīdu izšķiršanu gadījumos, kad šāda tulkojuma dēļ radušās nevēlamas tiesiskas sekas vai, pēc pakalpojuma saņēmēja domām, tas veikts nekvalitatīvi u.c.).