Latvijā oficiāls zvērināta tulka statuss nepastāv

Zvērināts notārs apliecinājumos norāda dokumentu iesniedzējus. Apliecinājumus raksta uz paša noraksta vai tulkojuma. Norakstu un tulkojumu apliecinājumā tiek norādīts, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā. Ir aizliegts apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Ja tulkojums nav uzrakstīts uz paša dokumenta, tas jāpievieno dokumentam Notariāta likuma noteiktajā kārtībā.

Lai veiktu notariāli apliecinātu tulkojumu, ir nepieciešams pilnībā noformēts un juridiski spēkā esošs dokuments, nevis vienkāršs teksts, piemēram, avīzes raksta, neparakstīta līguma projekts, izdrukas, faksi, neapliecinātas dokumentu kopijas u.tml., kā arī ārvalstu dokuments bez legalizācijas. Dokumenta kopijas apliecināšanas gadījumā ir noteikti nepieciešams dokumenta oriģināls, lai to varētu iesniegt zvērinātam notāram.

Dokumentam ir jābūt noformētam atbilstoši 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" un jāsatur šāda informācija:

• dokumenta autora nosaukums;
• dokumenta izveides datums;
• dokumenta izveides, izdošanas un parakstīšanas vai pieņemšanas vietas nosaukums;
• paraksts (-i).

Lai organizācijas dokumentam būtu juridisks spēks, papildus minētajam ir jābūt:

• dokumenta veida nosaukumam, izņemot vēstules;
• dokumenta numuram;
• tiesību aktos paredzētajos gadījumos dokumentā ir jābūt arī zīmoga nospiedumam vai dokumenta apstiprinājuma uzrakstam vai atzīmei par dokumenta apstiprinājumu.

Apliecinājums jāraksta uz apliecināmā tulkojuma un tulkojuma apliecinājumā obligāti jābūt:

• apliecinājuma datumam (gads, diena, mēnesis);
• apliecinājuma taisīšanas vietas adresei;
• zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;
• zvērināta notāra konstatējumam par tulkojuma atbilstību iesniegtajam dokumentam;
• dokumenta iesniedzēja vārdam, uzvārdam;
• reģistra numuram;
• zvērināta notāra parakstam;
• ziņām par visām par veikto apliecinājumu iekasētajām naudas summām.

Pastāv šādi tulkojuma notariālā apliecinājuma veidi:

• apliecinājums pie dokumenta oriģināla - pie oriģinālā dokumenta tiek pievienots tulkojums, ko apliecina tulks, kura parakstu apliecina zvērināts notārs. Zvērināts notārs valodas pārzināšanas gadījumā ir tiesīgs pats veikt dokumenta tulkošanu, nepieaicinot tulku;
• apliecinājums pie kopijas - no dokumenta oriģināla tiek noņemta fotokopija, kurai tiek pievienots tulka apliecināts tulkojums attiecīgajā valodā. Fotokopiju un pievienoto tulkojumu zvērināts notārs apliecina tikai tad, kad tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.

2008. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.747 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" 25. punkts paredz tulkojuma pareizības apliecināšanu, iekasējot par katru apliecināto lappusi valsts nodevu Ls 2,75. Savukārt 53. punkts nosaka atlīdzības taksi Ls 2,20 par lappusi zvērināta notāra tulkojumam, respektīvi, ja zvērināts notārs veic tulkojumu pats.

"Lai veiktu notariāli apliecinātu tulkojumu, nepieciešams pilnībā noformēts un juridiski spēkā esošs dokuments, nevis vienkāršs teksts vai ārvalstu dokuments bez legalizācijas."

Notariāli apliecināta tulkojuma nepieciešamība ir minēta vairākos normatīvajos aktos (Komerclikumā, Zemesgrāmatu likumā u.c. tiesību aktos) tādiem dokumentiem kā, piemēram, ārvalstīs izdotiem publiskiem dokumentiem, kurus iesniedz par komercreģistrā reģistrējamu/reģistrētu subjektu; dokumentiem, kurus iesniedz par šķīrējtiesu reģistrā reģistrējamu/reģistrētu subjektu un citiem dokumentiem.

Tulkojumus Latvijā notariāli apliecina zvērināti notāri. Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs likumā paredzētās notariālās darbības (t.sk. tulkojumu apliecināšanu) veic konsulārā amatpersona.

2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", 2000. gada 22. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā" un Notariāta likums nosaka dokumentus, kuriem aizliegts apliecināt tulkojumus:

• dokumenti, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu;
• pase, pasi aizstājošs dokuments, deputāta apliecība, politisko un sabiedrisko organizāciju biedra karte;
• dokumenti, kuri rakstīti ar zīmuli;
• dokumenti, kuros ir neatrunāti labojumi, dzēsumi un svītrojumi;
• juridiskas personas izdoti dokumenti, kas rakstīti uz vairākām lapām, kuras nav sanumurētas, caurauklotas un to skaits nav apliecināts ar dokumenta izsniedzēja zīmoga nospiedumu un kompetentas amatpersonas parakstu.

Tulka vai tulkošanas biroja apliecināts tulkojums

Citiem tulkojamajiem dokumentiem, ja normatīvie akti nenosaka citādi, var būt nepieciešams tikai tulka vai tulkošanas biroja apliecināts tulkojums. Tas nozīmē, ka tulkojumu apliecina tulkošanas birojs ar tulkotāja parakstu un biroja zīmogu. Šādi tulkojumi tiek noformēti saskaņā ar 2000. gada 22. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.291 "Kārtība, kādā apliecināmi tulkojumi valsts valodā".

Apliecinājums rakstāms tulkojuma pēdējā lapā. Apliecinājumā obligāti jābūt:

• ar lielajiem burtiem rakstītiem vārdiem "TULKOJUMS PAREIZS";
• tulka vārdam, uzvārdam un personas kodam;
• tulka parakstam;
• apliecinājuma vietas nosaukumam;
• apliecinājuma datumam.

Šāds pakalpojums, kad tulks apliecina iztulkoto dokumentu, ir pieejams tulkošanas birojos.

Masu saziņas līdzekļos, tulkošanas biroju interneta mājaslapās un tulkošanas birojos personai tiek sniegta informācija par zvērināta tulka pakalpojumu pieejamību, kas ir nepareizs. Latvijā zvērināta tulka institūts šobrīd nepastāv, līdz ar ko zvērinātu tulku pakalpojumu piedāvāšana ir nelikumīga.

"Latvijā šobrīd tulkotājiem nav tiesību apliecināt tulkojumus kā zvērināta tulka darbu un piedāvāt zvērināta tulka pakalpojumus."

Sabiedrības un pašu tulkošanas biroju nepilnīgo zināšanu dēļ šobrīd ir izveidojies nepareizs priekšstats, ka zvērināts tulks ir tulks, kas ir devis zvērestu zvērinātam notāram, apņemoties veikt pareizus un precīzus tulkojumus.

Šobrīd tulkotājiem nav tiesību apliecināt tulkojumus kā zvērināta tulka darbu. Turklāt zvērināti notāri ne vienmēr ir kompetenti tulkot dokumentus, jo nepārzina valodas. Līdz ar to prakse ir tāda: tulkotāju biroji vai tulks individuāli sadarbojas ar kādu konkrētu zvērinātu notāru, un savukārt zvērināti notāri, uzsākot sadarbību ar kādu tulku, pārliecinās par viņa zināšanām, iepazīstoties ar viņa izglītības dokumentiem.

Zvērināts notārs ir tiesīgs brīdināt un brīdina tulku, ka par apzināti nepatiesu un/vai nepareizu tulkojumu saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikuma 300. pantu (Apzināti nepatiesa liecība, atzinums, tulkojums un paskaidrojums) un 302. pantu (Atteikšanās dot liecību, atzinumu un izdarīt tulkošanu) tulkam jāuzņemas pilna atbildība. Tomēr  tas nav un nevar būt pietiekami, lai tulks iegūtu statusu "zvērināts", jo saskaņā ar zvērināta notāra pilnvarām, viņam nav tiesību tulkam piešķirt šādu statusu.