Taču daudzās valstīs šis process, kā valodu pratējs kļūst par zvērinātu tulkotāju/tulku, ir ievērojami sarežģītāks. Bieži nepietiek tikai ar labu valodu prasmi. Pat gadījumos, ja tulkotājs specializējies juridisku tekstu tulkošanā, tas vien viņam var nedot iespēju uzreiz kļūt par zvērinātu tulkotāju/tulku. Nereti paši profesionāļi - zvērināti tulkotāji/tulki, tāpat kā advokāti un notāri savā jomā, ir tiesīgi pieņemt tulka/tulkotāja zvērestu pēc noteikta kritēriju kopuma izpildīšanas. Ir valstis, kurās ar to nodarbojas valsts institūcijas.
Noteikumi, kādi pastāv citās valstīs attiecībā uz zvērinātu tulkotāju/tulku institūciju
Argentīna
Atbilstoši īpašam likumam visi dokumenti jātulko, jāparaksta un jāapzīmogo īpašam sertificētam valsts tulkotājam. Šī prasība attiecas kā uz privātpersonām, tā valsts institūcijām. Tulkotāju sertificē īpaša Tulkotāju profesionālā organizācija, kas arī legalizē parakstu un zīmogu. Lai kļūtu par valsts tulkotāju, nepieciešams iziet īpašus kursus universitātē.
Beļģija
Zvērināti tulkotāji un zvērināti tulki ir nodevuši zvērestu sava apgabala pirmās instances tiesas prezidentam. Parasti personai ir augstskolas diploms par konkrētas valodas/valodu apgūšanu.
"Valstis dažādi regulē, kādā veidā nodrošināt to, ka tulkojums, kurš tiek atzīts par tiesisku ekvivalentu oriģinālam, adekvāti ir arī iztulkots."
Dienvidāfrika
Tulkotāju autorizē valsts Augstākā tiesa. Personai jāuzrāda oriģināls (vai notariāli apliecināta kopija), kas ir tulkots, un zvērests jāsniedz par pašu tulkojumu. Tādam dokumentam, kuru tulkojis autorizēts tulkotājs, vairs nav nepieciešams notariāls apliecinājums.
Itālija
Itālijas tiesām un vēstniecībām ir dotas tiesības nozīmēt oficiālos tulkotājus, kuri pirms tam nokārtojuši īpašu eksāmenu vai arī uzrādījuši apstiprinājumu savai valodas prasmei, kas visbiežāk ir universitātes diploms.
Indonēzija
Zvērināti tulkotāji vai arī sertificēti vai autorizēti tulkotāji vispirms iegūst jurista tulkotāja kvalifikāciju. Pēc tam viņiem jānokārto eksāmens, kuru organizē Indonēzijas Universitāte, pēc tam jānodod zvērests Džakartas gubernatoram.
Norvēģija
Tie tulkotāji, kuri vēlas iegūt autorizēta tulkotāja statusu, vispirms nokārto profesionāli sarežģītu eksāmenu, kuru pieņem Valsts autorizēto tulkotāju asociācija, kas dibināta jau 1913. gadā. Tos, kuri eksāmenu nokārtojuši sekmīgi, pēc tam autorizē Norvēģijas valdība, dodot viņiem tiesības tulkot un parakstīt savu tulkojumu zem vārdiem "Apliecināts pareizs tulkojums".
"Spānijā zvērināti tulkotāji iziet universitātes kursu, kurā tiek apgūta ne tikai svešvaloda, bet arī tieslietu pamati."
Polija
Tulkošanas standartus nosaka Polijas Tieslietu ministrija. Katram tulkotājam, kurš vēlas kļūt par zvērinātu tulkotāju, jānokārto eksāmens, pēc tam viņš iegūst šo statusu. Lai tulkotu dokumentus, kas nesatur juridisku terminoloģiju, pietiek ar to, ka tulkotājs ir biznesa, administrācijas vai citas jomas neatkarīgs eksperts.
Spānija
Valstī oficiālas iestādes pieņem tikai zvērinātu tulkotāju tulkojumus. Lai kļūtu par zvērinātu tulkotāju/tulku, kandidātam nepieciešams iziet Spānijas Ārlietu ministrijas veiktu sertificēšanu, tādējādi iegūstot zvērināta tulkotāja un tulka statusu. Ministrijā ir izveidota datubāze, lai sabiedrībai būtu pieejams zvērinātu tulkotāju/tulku saraksts. Datubāzē reģistrēts katra tulkotāja/tulka zīmogs un paraksts, kā arī pakalpojumu izmaksas.
"Zviedrijā Tieslietu padomes eksāmens autorizētiem tulkotājiem ir ļoti sarežģīts."
Lai kļūtu par zvērinātu tulkotāju/tulku, vispirms jāiziet universitātes kurss, kurā tiek apgūta ne tikai svešvaloda (svešvalodas), bet arī tieslietu pamati.
Vācija
Tiesības nozīmēt zvērinātus tulkotājus ir federālo zemju tiesām. Katrā federālajā zemē šī procedūra ir atšķirīga, bet pastāv ierasta prakse – pirms šī statusa iegūšanas vispirms jānokārto īpašs eksāmens.
Zviedrija
Valstī ir Tiesu padome – oficiāla aģentūra, kurai dotas tiesības autorizēt tulkotājus un tulkus. Lai iegūtu autorizētu tulku/tulkotāju statusu, kandidātam jānokārto Tiesu padomes organizēts eksāmens, kam ir augstas prasības. Autorizēti tulkojumi tiek atzīti kā juridiski saistoši, un tiem nav nepieciešama papildu autorizācija.