Pirms piecpadsmit gadiem, veicot pensiju sistēmu maiņu, valstij bija divi uzdevumi: pirmkārt, nodrošināt pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem; otrkārt, darbspējīgos iedzīvotājus motivēt maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Esošā pensiju sistēma balstās uz diviem principiem – šodienas nodokļu maksātāji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, t.i., bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus šodien veiktās iemaksas tiek reģistrētas katra individuālajā kontā, kas tiek virtuāli uzkrātas un, aizejot pensijā, tiks ņemtas vērā, aprēķinot pensijas. Šodien veikto iemaksu vērtības nezaudēšanai nākotnē tās katru gadu tiek aktualizētas jeb indeksētas.
"Pensijas apmērs būs atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra – jo tās lielākas, jo lielāks pensijas apmērs."
Tātad tikai visi tie, kas darba gaitas būs uzsākuši pēc 1996. gada, būs pilnīgi jaunās sistēmas dalībnieki, t.i., pensijas apmērs būs atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra – jo tās lielākas, jo lielāks pensijas apmērs. Sava nozīme būs arī pensiju sistēmas 2. līmenim un 3. līmenim, bet par to šoreiz nerunāšu.
Tomēr līdz pat 2030. gada vidum Latvijas pensiju sistēmā ir un būs pārejas periods, t.i., pensijā dosies tie, kuriem ir lielāks vai mazāks darba stāžs līdz 1996. gadam, kur nostrādāto laiku vērtē pēc citiem principiem. Tāpat mums ir liela tā pensionāru paaudze, kuri pensionējās līdz 1996. gadam (2011. gadā no visiem pensionāriem tādi bija 43,2%).
"Ekonomiskās krīzes apstākļos ir samazinājies gan iemaksu veicēju skaits, gan iemaksu apjoms, tai pašā laikā pieaudzis pensionāru skaits."
Ekonomiskās krīzes apstākļos ir samazinājies gan iemaksu veicēju skaits, gan iemaksu apjoms, tai pašā laikā pieaudzis pensionāru skaits. Pēc statistikas datiem, 2011. gada janvārī valstī bija 477,5 tūkst. vecuma pensionāru, savukārt vidējā pensija – 183,71 lats. Vienā mēnesī vecuma pensiju izmaksām ir nepieciešami 90 milj. lati. Jā, diemžēl kopš 2009. gada sociālās apdrošināšanas sistēma strādā ar negatīvu bilanci, kas pagaidām tiek finansēts ar iepriekšējo gadu uzkrājumu. Tomēr galvenais balsts pensiju sistēmas stabilitātei ir legāla uzņēmējdarbības attīstība, jaunu darbavietu radīšana un godprātīga valsts obligāto maksājumu veikšana, bet ne esošo pensiju samazināšana.
Šobrīd līdz 200 latiem pensiju saņem 80% vecuma pensionāru. Tai pašā laikā kopš 2010. gada janvāra pārtikas cenas ir palielinājušās par 8,5%, maksa par elektroenerģiju – par 11%, par gāzi – par 11,3% un siltumenerģiju – par 18,5 procentiem. Vai uz pensionāriem minētie maksājumi neattiecas? Attiecas!
"2011. gada janvārī valstī bija 477,5 tūkst. vecuma pensionāru, savukārt vidējā pensija – 183,71 lats."
Vai, mākslīgi samazinot pensijas, būs atrisinātas ekonomiskās problēmas valstī? Vai līdz ar to būs veicināta dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā? Nē, tā būs budžeta "lāpīšana", lielu daļu iedzīvotāju vēl vairāk iedzenot nabadzībā un veicinot darbspējīgo iedzīvotāju neuzticēšanos gan valsts pensiju sistēmai, gan valstij kopumā.
Ja ir pats par sevi saprotams, ka valstij ir jāpilda savas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, tad vēl jo vairāk tai ir jāpilda arī saistības pret iedzīvotājiem, saviem nodokļu maksātājiem.
