Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts pensiju saņem 564 528 cilvēki, ceturtā daļa no Latvijas iedzīvotājiem.
FOTO: www.sxc.hu
Nākamgad par 5,6% pieaug valsts speciālā budžeta ieņēmumi
Valsts speciālo budžetu veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un tā līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem – ar valsts pamatbudžetu nesaistītajiem - ieņēmumiem.
2011. gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1 197,6 milj. latu apmērā, kas ir par 9 milj. latu jeb 0,8% vairāk nekā plānots 2010. gadā. Šī budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Speciālā budžeta izdevumi 2011. gadam plānoti 1 434,9 milj. latu apmērā, kas, salīdzinot ar šā gada plānu, ir par 5,6% jeb 76,3 milj. latu lielāks.
Kopējo izdevumu palielinājumu par 84 miljoniem latu veido izdevumi sociālajiem pabalstiem saistībā ar izmaiņām pabalstu, pensiju un atlīdzību vidējā apmērā un saņēmēju skaitā. Tajā skaitā par 150 miljoniem latu vairāk nākamgad nepieciešams valsts pensiju izmaksām un par pusmiljonu latu vairāk paredzēts pabalstiem no darba negadījumu budžeta, savukārt par 43 miljoniem latu mazāk plānots bezdarbnieku pabalstiem, bet par 24 miljoniem latu tiks samazināti izdevumi sociālajiem pabalstiem no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.
Likumprojekta „Par valsts budžetu 2011.gadam” 20. pants nosaka, ka sociālās apdrošināšanas speciālo budžeta ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā – 73,64%, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 18,61%, nodarbinātības speciālajā budžetā – 6,86%, darba negadījumu speciālajā budžetā – 0,89 procenti.
Sociālo iemaksu likme par 2% augstāka
Budžeta komisija, izskatot grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, atbalstīja obligātās iemaksu likmes palielināšanu līdz 35,09%, no kuriem tāpat kā līdz šim 24,09% maksās darba devējs, bet 11 procentus – darba ņēmējs (pašreiz darba ņēmējs maksā 9%).
Opozīcijas deputāti rosināja nepalielināt sociālo iemaksu likmi nākamgad, norādot, ka darbaspēka nodokļi Latvijā jau tā ir vieni no augstākajiem Eiropā. Uzņēmēju aizstāvji uzskata, ka likmes palielināšanas dēļ darba devēji tagad būs spiesti palielināt bruto algu.
Deputāts Andris Šķēle pauda viedokli, ka vieglprātīga nodokļu grozīšana var novest pie neprognozējamām sekām. Viņaprāt, ja likme tiks palielināta, daudzi uzņēmēji meklēs iespējas, kā apiet tā maksāšanu.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs skaidroja, ka šīs izmaiņas nepalielinās darbaspēka izmaksas, jo nākamgad tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un palielināts neapliekamais minimums. Un, ja ienākumi ir līdz 530 latiem mēnesī, tad šāda nodokļu likmju un atvieglojumu proporcija ir izdevīgāka nekā pašreiz. Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka aptuveni 70% darba ņēmēju nodokļu slogs kopumā nākamgad samazināsies, nevis pieaugs.
Turklāt, kā paskaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Jānis Šints, iepriekšējo gadu gaitā, kopš pakāpeniski valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme tiek pārdalīta, palielinot darba ņēmējam procentuāli maksājamo daļu, nav bijusi novērojama tendence, ka darba devēji šo naudas daļu darbiniekiem kompensētu.
"Aptuveni 70% darba ņēmēju nodokļu slogs kopumā nākamgad samazināsies, nevis pieaugs."
Konsolidācijas mērķim efekta no šīs nodokļu likmju maiņas nav. Taču tādējādi tiek palielināti ieņēmumi sociālajā budžetā.
Likumā paredzēti arī vairāki citi grozījumi. Tostarp, ka persona ir sociāli apdrošināta pret bezdarbu, darba negadījumiem, invaliditāti, maternitāti, slimībām un vecāku pabalstam neatkarīgi no iemaksu nomaksas fakta. Savukārt pensijai persona ir sociāli apdrošināta tikai tad, ja par viņu ir faktiski veiktas iemaksas. Minētie grozījumi būs piemērojami iemaksām no 2011. gada 1. janvāra. Juridiskais birojs norādījis, ka šī norma varētu tikt apstrīdēta Satversmes tiesā par nevienlīdzīgu attieksmi atsevišķos apdrošināšanas gadījumos un kā darbiniekam nelabvēlīga, jo iemaksas tiek veiktas ar darba devēja starpniecību un darba ņēmējs šo kārtību nevar ietekmēt.
Grozījumi likumā paredz arī noteikt nodokļu administrācijai pienākumu iekasēt obligātās iemaksas par trīs mēnešu periodu, ja darba devējs būs pieķerts, darbinieku nodarbinot nereģistrēti.
Paredzēts arī, ka saimnieciskās darbības veicējam obligātās iemaksas būs jāveic Latvijā, ja šeit ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.
2010. gada pirmajā pusgadā Latvijā bija 944 145 sociāli apdrošinātas personas, tajā skaitā 810 810 darba ņēmēji un 12 670 pašnodarbinātie.
Otrais pensiju līmenis – visu Latvijā?
Valdība starptautisko aizdevēju un vietējo lobiju ietekmē atteicās no sākotnējās ieceres nākamgad samazināt fondēto pensiju shēmā ieskaitāmās sociālās iemaksas līdz 0,5%, kas ar Fondēto pensiju likuma pārejas noteikumiem šim gadam jau ir samazinātas uz 2 procentiem, taču, sākot ar 2011. gadu, likmi atkal bija paredzēts pakāpeniski palielināt. Valdība tomēr ierosinājusi pagarināt pārejas periodu vēl uz diviem gadu, savukārt 2013. gadā iemaksas otrā līmeņa pensiju shēmā būtu jau 6%. Starptautiskie aizdevēji uzskata, ka nākamgad šādā veidā paredzētais ietaupījums nav pasākums ar ilglaicīgu efektu, tāpēc šo summu – 45 miljonus latu – konsolidācijas bilancē neatzīst.
Arī opozīcija, tāpat kā bankas, iebilst šādam budžeta ietaupījumam, jo, neatdodot otrajai pensiju shēmai visu likumā paredzēto naudu, zaudējumus cietīs nākotnes pensionāri, kuru pensijas nauda līdz ar to „nestrādā” pensijas kapitāla palielināšanai. Finanšu ministrija gan skaidro, ka šī nauda sociālo iemaksu īpašniekam nepazūd, bet tiek ieskaitīta pensiju pirmajā līmenī. Līdz šim tā ienesīgums ir bijis pat lielāks nekā otrā līmeņa privāto pārvaldītāju pārziņā nodotajai naudai. Tiesa, pirmā līmeņa ienesīgumu uzlabo arī iepriekšējos gados veiktā pensiju indeksācija.
Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz risku, ka arī šī norma var tikt apstrīdēta Satversmes tiesā.
Līdz šim sevis aizstāvībai valdība kā argumentu nav izmantojusi kaimiņu pieredzi, jo Lietuvā krīzes laikā iemaksas tāpat tika samazinātas, savukārt Igaunijā kādus gadus tās nemaksāja vispār. Tiesa, kaimiņi nav aizņēmušies naudu no Starptautiskā Valūtas fonda.
"Turpmākos trīs gadus tāpat kā pērn un šogad nav paredzēts indeksēt pensijas."
Saistībā ar otro pensiju līmeni opozīcija arī ierosina noteikt, ka šie līdzekļi pensiju pārvaldītājiem ir jāinvestē tikai Latvijā. A. Šķēle uzskata, ka otrā pensiju līmeņa līdzekļus būtu labi ieguldīt Latvijas mežos. Frakcija „Par labu Latviju” arī iesniegusi priekšlikumu noteikt, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt Latvijas valsts vai arī Latvijas kredītiestāžu, kapitālsabiedrību emitētos vai garantētos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis J. Šints norādīja, ka ar šādu regulējumu tiktu ierobežota brīva kapitāla plūsma un varētu sekot Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūra pret Latviju. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvis Harijs Švarcs paskaidroja, ka bankas neiebilst pret fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijā, taču ir jābūt labām ieguldīšanas iespējām.
Deputāts Kārlis Šadurskis uzskata, ka vissvarīgākās ir nākotnes pensionāra intereses, jo viņa nauda tiek investēta iespējamai kapitāla vairošanai. Izslēdzot iespēju ieguldīt otrā pensiju līmeņa līdzekļus ārvalstīs, tiktu pārkāpts krietna un rūpīga saimnieka princips, kā tas ir deklarēts likumā. Saskaņā ar FM informāciju, jau pašreiz Latvijā tiek ieguldīts 61 procents otrā pensiju līmeņa naudas, savukārt Igaunijā un Lietuvā – tikai nedaudz virs 20 procentiem.
Vienlaikus valdošās koalīcijas pārstāvji piekrita, ka ieguldījumi Latvijas mežos būtu apsverama iecere. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs rosināja pēc budžeta pieņemšanas izveidot darba grupu un uzklausīt ekspertus, lai šo jautājumu risinātu. LKA ir iesniegusi priekšlikumu, kas diskusijās ir izskanējis jau iepriekš, - ieviest likumā fondēto pensiju kapitāla mantošanas iespēju, kā tas esot Igaunijā un Lietuvā. Pašreiz, ja fondētās pensijas shēmas dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viņa sakrātais kapitāls tiek ieskaitīts citu lietošanai – pensiju speciālajā budžetā. Mantojuma atstāšanas tiesības sekmētu ticību pensiju sistēmai un iedzīvotāju motivāciju godprātīgi maksāt nodokļus, uzskata LKA.
Valsts pensija – bez indeksācijas
Turpmākos trīs gadus tāpat kā pērn un šogad nav paredzēts indeksēt pensijas, noteiks grozījumu likumā „Par valsts pensijām” pārejas noteikumi.
No 2012. gada 1. janvāra vairs netiks piešķirtas piemaksas (par darba stāžu līdz 1995. gadam) pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirs pēc šā datuma. Šīs izmaiņas ir zināmas jau kopš pavasara, kad Labklājības ministrija nāca klajā ar koncepciju sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Vēl viens grozījums paredz no 2012. gada 1.janvāra pārtraukt piešķirt pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, tātad šie cilvēki nevarēs saņemt pensiju agrākā vecumā. Tie pensionāri, kuriem piemaksa piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim vai kuriem pensija pēc atvieglotiem noteikumiem piešķirta līdz šim datumam, pensiju un piemaksu turpinās saņemt līdzšinējā apmērā.
Pēc Labklājības ministrijas informācijas, 2010. gada septembrī valsts pensiju saņēma 564 528 cilvēki (vecuma pensiju - 474 785, invaliditātes pensiju - 68 847, apgādnieka zaudējuma pensiju - 20 107, izdienas pensiju – 2472).
Līdz 2013. gadam, tāpat kā pēdējos divus gadus, netiks pārskatīts arī atlīdzības apmērs par darbspēju un apgādnieka zaudējumu, - to paredz grozījumi likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” pārejas noteikumi.
Grozījumi būs arī likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, korekcijas paredzētas pabalsta izmaksas nosacījumos atkarībā no pabalsta izmaksas termiņa.
Pretimnākšana atsevišķām sociālajām grupām
Budžeta un finanšu komisija atbalstīja valdības priekšlikumu, kas paredz, ka par vienu daudzbērnu ģimenes īpašumā vai turējumā esošu automobili transportlīdzekļu nodoklim tiek piemērota 20% atlaide. Komisija neatbalstīja opozīcijas ieteikumu samazināt šo nodokli uz pusi. (Jaunais nodoklis tiek ieviests nodevas vietā, lai sakārtotu nodokļu un nodevu sistēmu Latvijā.)
Vienlaikus Saeimā tiek izskatīti arī likumprojekti ārpus budžeta paketes. Ceturtdien kārtējā sēdē kā steidzami tika pieņemti grozījumi Invaliditātes likumā, no 2011. gada paredzot ieviest pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti, kuras nesaņem valsts pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. Pabalstu izmaksās par asistenta pakalpojumu izmantošanu 10 stundām nedēļā. Pabalsta nodrošināšanai tiks piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, un to administrēs Nodarbinātības valsts aģentūra. Līdzšinējā likuma redakcija paredzēja personām ar pirmās grupas redzes invaliditāti tiesības pašvaldībā pēc to deklarētās dzīvesvietas saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu. Taču, ņemot vērā budžeta konsolidāciju, nepieciešamie papildu līdzekļi šim mērķim 2011. gada valsts budžeta projektā netika paredzēti. Tiesības saņemt šo pabalstu nākamgad būs vairāk nekā 700 cilvēkiem.
Valsts sociālā atbalsta pienākumu klāstā ir arī citi izdevumi, par kuriem parasti netiek debatēts publiskajā telpā. Piemēram, kā noteiks 2011. gada budžeta likums, no 216 miljonu latu mērķdotācijas pašvaldībām 48 miljoni latu ir domāti pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.
