Sociālā apdrošināšana Igaunijā

Otrs svarīgs pamatdokuments ir Eiropas Sociālās apdrošināšanas kodekss. Sociālās apdrošināšanas kodeksa standarti tiek uzskatīti par Eiropas sociālās apdrošināšanas minimumu jomās, kuras tie skar, – medicīniskā aprūpe, slimības un bezdarbnieku pabalsti, atbalsts vecumdienās un nelaimes gadījumos darbā, pabalsti ģimenēm, māmiņām, invalīdiem un apgādnieka zaudēšanas gadījumā. Darbu koordinē Sociālo lietu ministrija un Sociālās apdrošināšanas pārvalde, kurā var iegūt informāciju par dažādiem sociālo garantiju jautājumiem.

Vecuma pensija

Pašlaik Igaunijā vecuma pensiju ir tiesīgi saņemt valstī pastāvīgi dzīvojošie vīrieši, kuri ir sasnieguši 63 gadu vecumu, un sievietes, kuras sasniegušas 60,5 gadu slieksni, ar vismaz 15 gadus ilgu darba stāžu. Igaunijā patlaban ir pārejas periods gadu starpības vienādošanā starp vīriešiem un sievietēm vecuma pensijas saņemšanai – sievietēm katru gadu par 6 mēnešiem tiek pagarināts pensionēšanās vecums.

Igaunijas parlaments (Riigikogu) 2010. gada 7. aprīlī pieņēma likumu par „Pensijas nodrošināšanas likuma” izmaiņām, kas paredz vecuma pensijas saņemšanu no 65 gadu vecuma abu dzimumu pārstāvjiem. Likums stāsies spēkā 2017. gadā, un tad pensijas sasniegšanas laiks katru gadu palielināsies par trim mēnešiem, līdz 65 gadu robežu sasniegs 2026. gadā.

Pensiju sistēmas mērķis Igaunijā ir palīdzēt cilvēkiem saglabāt ienākumu un dzīves līmeni, aizejot pelnītā atpūtā. Pensiju sistēma sastāv no trim līmeņiem:

•  1. līmenis – tagadējā valsts pensija (tā dēvētā obligātā),
• 2. līmenis – pensijas uzkrājumu fonds,
•  3. līmenis – pensijas uzkrājumu papildu fonds.

Valsts (obligātai) pensijai ir jānodrošina cilvēkam nepieciešamais normālais dzīves līmenis, un tā balstās uz sociālo maksājumu pārdali – tagadējie strādājošie iemaksā savu sociālo nodokli un ar to nosedz šodienas pensionāru vajadzības.

"Ja cilvēks neaiziet pensijā likumā noteiktajā laikā un turpina strādāt, tad par katru nostrādāto mēnesi pensija, kas viņam pienākas, tiek palielināta par 0,9 procentiem."

Otrajam pensiju līmenim var būt divi varianti:

1. privātie pensiju fondi, kad strādājošais pats atsevišķos finanšu instrumentos iemaksā savu naudu, lai sakrātu līdzekļus vecumdienām,
2. valsts regulētie pensiju fondi, kad strādājošais noslēdz līgumu ar sociālās apdrošināšanas iestādi, kas apņemas konkrētajam cilvēkam maksāt pensiju līdz mūža beigām. Šajā gadījumā otrā līmeņa pensiju fondā iemaksas veic strādājošie, kuri ir dzimuši pēc 1983. gada – strādājošais pats maksā 2% no sociālā nodokļa, bet valsts pievieno vēl 4 procentus.

Trešais līmenis jeb uzkrājumu papildu fonds ir pilnīgi brīvprātīgas iemaksas. To izvēlas, vadoties no priekšstata, kas vecumdienās spēs nodrošināt atbilstošu dzīves līmeni.

"Pabalstu var saņemt arī jaunieši, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc internātskolas."

Cilvēkiem ir iespēja aiziet priekšlaikus pensijā trīs gadus pirms likumā paredzētā vecuma sasniegšanas, tomēr tad pensijas apmērs tiek samazināts par 0,4% par katru mēnesi, kas palicis līdz noteiktajam pensionēšanās vecumam. Ja cilvēks neaiziet pensijā likumā noteiktajā laikā un turpina strādāt, tad par katru nostrādāto mēnesi pensija viņam tiek palielināta par 0,9 procentiem. Igaunijas pensionāri var strādāt un arī saņemt vecuma pensiju. Kopējais neapliekamais minimums pensijai un algai ir 336 eiro.

Valsts pensija tiek maksāta no strādājošo sociālajām iemaksām, ko par strādājošo maksā darba devējs un kas ir 33% no darba algas. Šī summa sadalās: 13% - Slimokasei, 20% - sociālajām vajadzībām.

Pensionāru skaits un aprēķinātās pensijas (Igaunijas kronās*)

Avots: Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde

* EEK 1 = LVL 0,0449

** Vidējā vecuma pensija no 2011. gada 1. janvāra – 272 eiro

*** Tautas pensija – tā ir pensija, ko saņem Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ir nodzīvojuši Igaunijā ne mazāk par 5 gadiem un kuriem nav tiesību saņemt valsts pensiju saskaņā ar Pensijas likumu, kā arī uz laiku Igaunijā iebraukušie iedzīvotāji.

Vecuma pensija un ienākuma nodoklis

Saskaņā ar ienākuma nodokļa likumu ar ienākuma nodokli neapliekamais pensijas apjoms ir 2304 eiro gadā jeb 192 eiro mēnesī. Tajā pašā laikā Igaunijā neapliekamais minimums strādājošajiem ir 1728 eiro gadā jeb 144 eiro mēnesī. Strādājošam pensionāram ir tiesības arī uz šo neapliekamo minimumu, tātad kopā ar pensiju šī summa ir 336 eiro mēnesī. Pensionāram pašam jāizvēlas, vai šo summu attiecināt uz darba algu vai uz pensiju.

Pabalsts cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem

Pabalsta veidi cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem ir dažādi, taču jebkura pabalsta pieprasīšanai ir jāiesniedz dokumenti: speciāla veidlapa, pase vai ID karte un ekspertu slēdziens par fizisko trūkumu smaguma pakāpi. Aprēķinātā sociālā pabalsta norma 2011. gadā ir 25,57 eiro. Bērnam to maksās līdz 16 gadu vecumam:

• ar vidējiem fiziskiem trūkumiem - 270% no sociālā pabalsta normas (2011. gadā tas ir 69,04 eiro ),
• ar smagiem fiziskiem trūkumiem - 315% no sociālā pabalsta normas (2011. gadā tas ir 80,55 eiro).

Pabalstus saņem arī strādājošie cilvēki ar fiziskiem trūkumiem un pensionāri. Vecāki, kuriem ir bērni ar fiziskiem trūkumiem, saņem atbalstu rehabilitācijai un bērnu papildu apmācībai. Par visiem šiem gadījumiem laikus ir jāpaziņo vietējai sociālās apdrošināšanas pārvaldes nodaļai, lai tā varētu veikt apsekošanu.

Pabalsti ģimenēm

Valsts pabalsti ģimenēm tiek maksāti:

• Igaunijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un
• Igaunijā dzīvojošam ārzemniekam, kuram ir dzīvošanas atļauja uz noteiktu laiku.

Ir šādi ģimeņu pabalsta veidi:

• vienreizējais pabalsts, bērnam piedzimstot – 320 eiro, tāpat arī
• vienreizējais pabalsts bērna adoptācijas gadījumā – 320 eiro.

Aprēķinātā bērna pabalsta norma 2011. gadā – 9,59 eiro mēnesī. Ģimenē pirmajam un otrajam bērnam katru mēnesi maksā divkāršu bērna pabalsta normu – 19,18 eiro, bet, esot trešajam un turpmākajiem, katru mēnesi ģimene saņem seškārtīgu normu – 57,54 eiro.

Ja bērnu audzina tikai viens no vecākiem, pabalsts tiek saņemts:

• ja bērna reģistrācijas aktā trūkst informācijas par tēvu,
• ja tēvs ir atzīts par meklējamu.

Pabalsta lielums šajā gadījumā ir divkārša bērna pabalsta norma – 19,18 eiro.

Armijā esošu vecāku bērns katru mēnesi saņem pieckāršu bērna pabalsta normu – 47,95 eiro. Ģimenes aprūpē esošs bērns saņem divdesmitkārtīgu bērna pabalsta normu – 191,80 eiro. Pabalstu var saņemt arī jaunieši, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc internātskolas. Tad pabalsta apmērs ir četrdesmitkārtīga bērnu pabalsta norma jeb 383,60 eiro. Lai saņemtu ģimenes pabalstu, arī jāsazinās ar sociālās apdrošināšanas pārvaldi. No 2011. gada 1. janvāra aprēķini Igaunijā tiek veikti eiro.

Veselības apdrošināšana

Igaunijā veselības apdrošināšanas sistēma darbojas saskaņā ar 2002. gada 19. jūnijā pieņemto Veselības apdrošināšanas likumu, kurā pēdējie grozījumi veikti 2006. gada 1. augustā. Saskaņā ar šo likumu Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji - cilvēki, kuri saņēmuši dzīvošanas atļauju uz laiku vai kuriem ir dzīvošanas tiesības Igaunijā - var saņemt veselības apdrošināšanu, ja par viņiem ir maksāts sociālais nodoklis vai arī šo nodokli maksā viņi paši. Visiem bērniem līdz 19 gadu vecumam veselības apdrošināšana ir garantēta neatkarīgi no tā, vai viņu vecāki strādā vai ne. Katrai personai var būt tikai vienas valsts veselības apdrošināšana.

Par sociāli apdrošinātiem uzskata:

•  darba devēja apdrošinātās personas (ja tiek maksātas sociālās iemaksas),
•  personas, kuras pašas par sevi veic sociālās iemaksas.

Valsts apdrošinātās personas ir:

•  armijā dienošie,
• ārzemēs strādājošie, kas pilda valsts funkcijas,
• bezdarbnieka pabalsta saņēmēji,
• darba tirgū strādājošie,
• atomelektrostacijas avārijas likvidēšanā piedalījušies Igaunijas iedzīvotāji,
• vecāki, kuri audzina vienu vai vairākus bērnus,
• personas, kuru aprūpē ir bērni ar fiziskiem trūkumiem.

Pielīdzināmās personas ir:

• grūtnieces,
• personas, kuras saņem Igaunijas valsts pensiju,
• uz speciālo līgumu pamata strādājošie.

Ja cilvēks nestrādā oficiāli un savu darba algu saņem „aploksnē”, tad viņam tiesību uz veselības apdrošināšanu nav.

Medicīnisko pakalpojumu kompensācija

Avots: Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde

Iedzīvotājiem, kuriem ir nokārtota veselības apdrošināšana, ir tiesības saņemt kompensāciju, iesniedzot Slimokasē aizpildītu veidlapu, kurā uzrādīti visi nepieciešamie dati.

Veselības apdrošināšanas jautājumus kārto 2001. gadā izveidotā Igaunijas Slimokase, radot apdrošinātiem iedzīvotājiem kompensācijas saņemšanas iespējas. Igaunijas veselības apdrošināšanas mērķis ir nosegt apdrošināto personu izdevumus veselības aprūpei, finansēt zāļu un medicīnisko palīglīdzekļu iegādi un izmaksāt kompensāciju īslaicīgas darba nespējas gadījumā.

"Veselības aizsardzības sistēma darbojas pēc solidaritātes principa: saslimšanas gadījumā kompensācija nav atkarīga no tā, cik par konkrēto cilvēku ir veiktas sociālās iemaksas."

Veselības aizsardzības sistēma darbojas pēc solidaritātes principa: saslimšanas gadījumā Slimokases kompensācija nav atkarīga no tā, cik par konkrētu cilvēku ir veiktas sociālās iemaksas. No strādājošo cilvēku iemaksātās sociālās naudas Slimokase nosedz veselības aizsardzībai izdevumus arī tiem, kuri patlaban nestrādā. Igaunijas Slimokases darbību un uzdevumus nosaka „Igaunijas Slimokases likums”.

Sociālās apdrošināšanas budžets 2011. gadam (eiro)

Avots: Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde

Sociālās apdrošināšanas pārvalde un akciju sabiedrība „Eesti Post” („Igaunijas Pasts”) ir noslēguši vienošanos par pensiju, pabalstu un dažādu kompensācijas maksājumu piegādi mājā 2011.– 012. gadam. Līgums stājās spēkā 2010. gada 29. decembrī un darbosies līdz 2012. gada 28. decembrim. „Igaunijas Pasts” no 2011. gada 1. janvāra ir noteicis vienas piegādes cenu – 4,60 eiro. Pensijas un pabalstus uz valsts rēķina par šo cenu saņem 12 940 cilvēki, bet 15 230 cilvēki par piegādi mājās ir apņēmušies maksāt paši.