Šādi domāt mani mudina LTAB mājaslapā publiski pieejamais 2009. gada rezultātu pārskats par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA). Pārskatā rakstīts: „Jāatzīmē, ka 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, daudzkārt ir palielinājies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iesniegto prasību skaits par iepriekšējo gadu laikā notikušajiem satiksmes negadījumiem, kas galvenokārt ietekmē Garantijas fonda zaudējumu pieteikumu skaita palielināšanos. Tā, piemēram, 2008. gadā nav bijis pieņemts neviens lēmums VSAA pieprasīto zaudējumu atlīdzībai, bet 2009. gadā jau pieņemti 98 šādi lēmumi.”1
LTAB mājaslapā ir pieejami pārskati, sākot ar 2005. gadu. Apkopojot tos tabulā, atklājas interesanta aina.
Apdrošināšanas sabiedrību un Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību sadalījums pa dažiem zaudējumu veidiem (OCTA)
*apdrošināšanas gadījumu skaits, saistībā ar kuriem apdrošināšanas
sabiedrībās ir pieņemti lēmumi par zaudējumu atlīdzību
** iepriekš Veselības apdrošināšanas aģentūra
OCTA un slimības pabalsts pēc satiksmes negadījuma
Darba devēji apmaksā pārejošas darba nespējas desmit dienas (iepriekš tās bija 14 dienas), par tālāko darba nespēju pabalstu maksā VSAA no valsts budžeta līdzekļiem. Darba devējs izmaksā pabalstu pirmajās desmit slimošanas dienās:
- par otro un trešo slimības dienu – ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas,
- no ceturtās līdz desmitai slimības dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas.
Turpmāko darbnespējas lapu apmaksā VSAA. Tā kā izmaksāti tiek procenti no vidējās izpeļņas, tad ceļu satiksmes negadījumā cietušais no apdrošinātāja vai Garantiju fonda ir tiesīgs pieprasīt nesaņemto starpību starp vidējo izpeļņu un izmaksāto slimības naudu. Un arī darba devējs, pie kura strādā cietušais darbinieks, kā arī VSAA ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību izmaksātā darba nespējas pabalsta apmērā.
"Vislielākais iemesls naudas neatgūšanai no apdrošinātāja acīmredzot ir nezināšana par šādu iespēju."
Svarīgi! Izmaksas var notikt tad, ja policijas sastādītajā ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) protokolā būs ierakstīti cietušā (konkrētā negadījumā iesaistītās personas) dati. Protokols ir pamatojums CSNg cietušajam tālāk vērsties ar prasību apdrošināšanas sabiedrībā, kurā CSNg izraisījušais vaininieks iegādājies OCTA polisi, vai LTAB, ja CSNg ir izraisījis nenoskaidrots transportlīdzeklis.
Tikai retais darba devējs šo iespēju izmanto. Pieļauju, ka liels darba devēju īpatsvars maksā saviem darbiniekiem minimālo algu plus algu „aploksnē”, kas šo nesaņemtās starpības daļu no vidējās izpeļņas padara tik niecīgu, lai darba devējs šai lietā būtu ieinteresēts. Bet vislielākais iemesls naudas neatgūšanai tomēr būs nezināšana par šādu iespēju. Dažkārt – arī vienkārši nevēlēšanās bojāt attiecības ar savu apdrošinātāju.
Likums atļauj, likums ierobežo
Zīmīgs fakts, ka 2009. gadā darba devējam par cietušās personas pārejošu darba nespēju tika pieņemti tikai seši atlīdzības lēmumi par kopējo summu Ls 17 738, vidējā izmaksa par vienu gadījumu – 2956 lati! Secinājums: dažās, iespējams, skaitliski lielās organizācijās pie vadības ir kompetenti vadītāji, kas ir informēti par naudas līdzekļu atgūšanas dažādām iespējām, tās balstot uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Piemēram, likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 32. panta „Prasības noilgums” 1. daļā teikts: „Tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja persona, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību par dzīvības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tās neizmanto 10 gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas. Pārējos apdrošināšanas veidos tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja tās nav izmantotas triju gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas.”
Jāpiebilst, ka likuma 32. panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami tajos civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumos, ja apdrošināšanas līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 46. panta noteikumus: „Apdrošinātājs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā var segt zaudējumus, kas radušies noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā, ja apdrošinātā persona par zaudējumus izraisījušo notikumu ir iesniegusi zaudējumu piedziņas prasību triju gadu laikā pēc apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās.”
"Izmaksa var notikt tad, ja policijas sastādītajā ceļu satiksmes negadījuma protokolā būs ierakstīti cietušā dati."
Izklausās ļoti sarežģīti. Lai būtu saprotamāk, sniegšu piemēru. Uz Jēkabpils–Dunavas ceļa 2010. gada jūlijā notika ceļu satiksmes negadījums. Negadījuma vietā strādājušas četras mediķu brigādes. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve informējusi, ka pēc avārijas trīs cietušie bērni nogādāti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, viens cietušais ar ļoti smagu politraumu un vēl divi ar galvas traumām nogādāti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes klīnikā „Gaiļezers”, viena sieviete negadījumā mirusi, bet vēl četri uz vietas izmeklētie cilvēki no hospitalizācijas atteikušies.
Gadījumā ja kādai personai, kas tobrīd no hospitalizācijas atteicās, taču vēlāk (nākamajās dienās) šā negadījuma seku rezultātā veselības stāvoklis bija pasliktinājies, tad šī persona ir tiesīga ne vēlāk kā līdz 2013. jūlijam vērsties pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, kas varētu būt gan darba nespējas pabalsts, gan ārstnieciskie izdevumi. Protams, ar nosacījumu, ka šīs personas dati noteikti fiksēti Ceļu policijas protokolā. Nebūtu slikti, ja tie būtu ierakstīti arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atskaites dokumentācijā.
Saskaņotais paziņojums nedod tiesības uz OCTA atlīdzību
Pilnīgākai kopainai par personām, kas varētu pretendēt uz atlīdzību, jāapskata arī CSDD sniegtie dati par notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem.
Ceļu satiksmes negadījumi 2006.–2009. gadā2
* - CP - Ceļu policijā reģistrēto CSNg skaits no pārkāpuma reģistra
** - SAS - Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā ar saskaņotajiem paziņojumiem
pieteikto CSNg skaits
Salīdzinot abas tabulas, rodas jautājums par Valsts norēķinu centra un LTAB uzskaites metodiku, t.i., kā uzskaita apdrošināšanas gadījumu. Manuprāt, šajos datos ir ievērojama neatbilstība starp CSNg ar cietušajiem un lēmumu par atlīdzību skaitu (piemēram, 2009. gadā fiksēti 3160 CSNg ar cietušajiem, bet lēmumu skaits VNC 2009. gadā – 1844). Taču neatbilstību nav iespējams pamatot, pirms nav zināma uzskaites metodika.
Kāds tomēr varētu būt iemesls datu neatbilstībai? Lūk, dažas no iespējamām atbildēm:
- uz CSNg notikuma vietu ne vienmēr izbrauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde (maz ticams);
- uz CSNg notikuma vietu izbraukusī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde neatliekamo palīdzību sniedz uz vietas un nepieciešamības gadījumos stacionē;
- VNC (bijusī VOAVA) apkopo informāciju pa ārstniecības iestādēm un dienām, līdz ar to var rasties skaitliska neatbilstība, jo vienā dienā un vienā tajā pašā ārstniecības iestādē var būt bijusi sniegta medicīniskā palīdzība cietušajiem no dažādām CSNg vietām.
Vienlaikus uzskaites datos parādās ļoti daudz aizpildītu saskaņoto paziņojumu. Saskaņoto paziņojumu, neizsaucot Ceļu policiju, drīkst aizpildīt, ja vienlaikus pastāv trīs nosacījumi:
- ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki,
- nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, t.i., ne tikai transportlīdzeklim,
- transportlīdzekļiem nav radušies
tādi bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts piedalīties satiksmē
saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem.
"Ja nebūs policijas protokola, bet tikai saskaņotais paziņojums, tad uz slimības naudas līdzmaksājumu vai kompensāciju cietušie cerēt nevar."
Taču arī tajos negadījumos, par kuriem aizpildīts saskaņotais paziņojums, var būt cietušie. Pamatojoties uz to vien, ka saskaņotais paziņojums ir aizpildīts, apdrošinātājs neatlīdzinās zaudējumus, kas radušies trešās personas mantai, nedz arī jebkādus ārstnieciskos izdevumus.
Piemēram, ja satiksmes negadījumā bijis it kā nenozīmīgs trieciens, cietušais galvas sāpes var sajust tikai pēc dažām stundām vai pat nākamajā dienā. Iespējams, ka ārsts konstatēs galvas smadzeņu satricinājumu, pieņemot, ka tās varētu būt negadījuma sekas. Protams, ārsts slimības vēsturē ierakstīs, ka noticis satiksmes negadījums. Bet, tā kā nebūs policijas protokola, tikai saskaņotais paziņojums, tad uz slimības naudas līdzmaksājumu vai kompensāciju (arī par bojātu mantu) šie cietušie cerēt nevar. Tāpat kā paši saskaņotā paziņojuma aizpildītāji – autovadītāji.
[1] Biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” vietne http://www.ltab.lv/lv/statistika
[2] Ceļu satiksmes drošibas direkcijas publiski pieejamie dati vietnē http://www.csdd.lv/?pageID=1098863886
