Uz Nacionālās bibliotēkas aicinājumu palīdzēt atsaucās vairāk nekā 250 brīvprātīgo. Kopā ar Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, skautu un gaidu, kā arī uzņēmēju atbalstu četrās smaga darba dienās grāmatu evakuācija tika paveikta. Veidojot garas cilvēku ķēdes, grāmatas no rokas rokā tika padotas un izvietotas turpat Krišjāņa Barona ielā bibliotēkas izstāžu zālē, Eiropas Savienības informācijas centrā, kā arī darbinieku telpās, liekot tās plānās ķīpās gar logu malām, lai pārāk nenoslogotu grīdu.
Pēc LNB direktora Andra Vilka teiktā, LNB ir izstrādājusi rīcības plānu, kā jaunāko literatūru izvietot turpat Krišjāņa Barona ielā 14, bet mazāk pieprasītākās grāmatas pārvest uz Silakrogu. Ir domāts par tādu scenāriju, lai loģistiku sakārtotu tā, ka grāmatas atkal pēc gada nebūtu jāpārved uz citu vietu.
Bibliotēkas papīra restaurācijas speciālisti ir novērtējuši, ka lielākā daļa no pagrabā iekritušajām grāmatām ir cietušas no kritiena – saplēstas, saburzītas, nosmērētas. Tās, kuras pēc kritiena atradās apakšā, ir samirkušas un citādi bojātas. Restauratori šajā situācijā izmanto metodi, kuru apguvuši no Čehijas Nacionālās bibliotēkas speciālistiem – grāmatu žāvēšanu aukstumā. Tas nozīmē, ka grāmatas ir ievietotas mīnus 20 grādu temperatūrā uz vairākām nedēļām. Tā kā ir vasara, pēc saldēšanas grāmatas tiks izņemtas un izliktas žāvēšanai saulē. Šādu metodi LNB speciālisti izmanto pirmo reizi, lai grāmatas nesāktu pelēt un nedeformētos, kā arī lai maksimāli novērstu zaudējumus, kas radušies avārijas situācijā.
„Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē” (Latv. sakāmvārds)
Latvijas Nacionālā bibliotēka vairākkārt bija informējusi sabiedrību par situāciju grāmatu krātuvē, kas neatbilst grāmatu glabāšanas normatīviem, taču līdzekļu trūkuma dēļ finansējums remontdarbiem netika piešķirts.
Kā zināms, esošajai LNB galvenajai ēkai Krišjāņa Barona ielā 14 šogad aprit 100 gadi, un tā pēc savas sākotnējās funkcijas nav paredzēta tāda apjoma grāmatu krājuma uzglabāšanai un tādas intensitātes publisko pakalpojumu veikšanai, kādai tā tikusi pielāgota pēdējos piecdesmit gadus.
"Jaunas bibliotēkas ideju apšaubīt nedrīkst – tas liecina par elementāru kultūras trūkumu."
Andris Vilks, LNB direktors: „No trīspadsmit vietām LNB saspiedusies septiņās, bet piecās ir avārijas stāvoklis dažādās pakāpēs. Mūzikas nodaļā Krišjāņa Barona ielā 2 notikušas daudzas avārijas. Ēka Tērbatas ielā 75, lai gan 90. gados pielāgota bibliotēkas vajadzībām, darbu kvalitāte bijusi slikta un jumts ir avārijas situācijā. Jēkaba ielā 6/8 līdz gadsimtu mijai bija caurs jumts, tagad tas ir nomainīts, un tiek uzskatīts, ka šī ēka ir vislabākajā stāvoklī. Galvenajā krātuvē Krišjāņa Barona ielā 14 neskaitāmās jumta teces bojāja ēkas 4. un 5. stāvu, tāpēc 1998. gadā uzlikts jauns jumts. Arī Anglikāņu ielā 5 nomainīts jumts, taču „Valsts nekustamie īpašumi” uzskata, ka šī ēka ir vēl sliktākā stāvoklī nekā Krišjāņa Barona ielā 14. Ja tā jāslēdz, rodas nopietnas problēmas, jo tur nonāk visi laikraksti, žurnāli, grāmatas un ik dienas darbinieki veido datu bāzi par LNB krājumu.”
Jaunā bibliotēka ir ļoti vajadzīga
Notikums ar LNB grāmatām skaudri ilustrē to, cik ļoti jau visdrīzākajā laikā mums ir nepieciešamas jaunas telpas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Kaut arī jaunās bibliotēkas celtne daļā sabiedrības ir raisījusi nepatiku, jo bijusi daudzu politiķu demonstratīva izrādīšanās, kas pelnījusi kritiku – gan augsto izmaksu, gan projekta īstenotāju savtīguma un citu nebūšanu dēļ, bet jaunas bibliotēkas ideju apšaubīt, manuprāt, nedrīkst –, tas liecina par elementāru kultūras trūkumu.
Likums „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” nosaka: Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai. Latvijā gandrīz puse pastāvīgo lasītāju ir bērni. Visu jauno bibliotēku pieredze rāda, ka jaunā ēkā pastāvīgo apmeklētāju skaits dubultojas.
LNB Atbalsta biedrības mājaslapā atrodams, ka LNB bibliotēkas ēkas būvi iecerēts pabeigt 2012. gadā, 2013. – sakārtot infrastruktūru un pārcelties, bet 2014. gada 18. novembrī ir paredzēta bibliotēkas atklāšana. 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un jaunā LNB ēka ir iekļauta to objektu sarakstā, kur notiks pasākumi.
A. Vilks cer, ka līdz 2012. gadam būs pabeigta jaunās bibliotēkas ēkas būvniecība Pārdaugavā, taču pašlaik situācija nav pietiekami skaidra, jo tiek gaidīts, kad tiks pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu.
„Mūsu ikdiena un informācijas telpa ir pārpilna ar rūpēm un dažāda mēroga nebūšanām. Taču ir arī lielās un labās lietas,” saka Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe. „Gan fiziskā mēroga ziņā, gan satura garīguma kontekstā – tieši tāda „labā lieta” manā uztverē ir Nacionālās bibliotēkas būvniecība.”
"Visaptverošais kultūras objektu rekonstrukcijas plāns ir palicis uz papīra…"
Arī ārvalstu vēstnieki, viesojoties LNB būvlaukumā, akcentē Gaismas pils projekta vienreizīgumu. Kanādas vēstnieks R. Skots Heteringtons (R. Scott Heatherington) par jauno Nacionālo bibliotēku saka: „Ēkas dizains ir ļoti moderns un atvērts. Domāju, ka Gaismas pils simbolizē Latvijas kā dinamiskas sabiedrības nākotni pārtikušā, veiksmīgā Eiropas Savienībā.”
Ar iespaidiem pēc ekskursijas Gaismas pils būvlaukumā dalījās arī Lietuvas vēstnieks Antans Vaļonis (Antanas Valionis): „Ļoti labu iespaidu atstāja gan Latvijas nodoms uzbūvēt iespējams pašu skaistāko bibliotēku Baltijas valstīs, gan veikto darbu kvalitāte un darba kultūra. Vēlu, lai centieni sākt šo ēku izmantot laikā tiktu veiksmīgi realizēti!”
Dānijas konsule Karina Milina (Carina Mylin) par piedzīvoto būvlaukumā emocionāli stāstīja: „Iespaidīgi betona apjomi un cilvēku darbs, lai radītu šo unikālo Rīgas pilsētobjektu. Bibliotēkas ēkas kontūras ļauj nojaust kāda būs šī vieta, kas pacels dvēseles zināšanu un skaistuma augstumos.”
Vai avārija izsitīs argumentus jaunās bibliotēkas pretiniekiem?
Šī avārija nav tikai vienas bibliotēkas un tās darbinieku nelaime, bet simbols tam, kas Latvijā notiek ar kultūru un kā pie varas esošie kultūru novērtē. Latvijas politikas attieksmi pret Latvijas kultūru un kultūrpolitikas neesamība šai valstī apliecina daudzie kultūras objekti, kas aiz Latvijas Nacionālās bibliotēkas stāv draudīgā rindā uz iespējamo avāriju tikai tāpēc, ka gadu desmitiem ir izmantoti, izmantoti, bet… tā arī nekad nav remontēti. Kultūras infrastruktūra Latvijā šobrīd ir katastrofālā stāvoklī. Raiņa „Jasmuižas” ēku kompleksa šķūnim, kurā ilgstoši bija apskatāma Latgales podniecības izstāde, nu daļa sienas nogruvusi… Tāpat Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar savu simtgadu stāžu kārtīgu remontu nav redzējis ne reizi. Vēl arī vecā Smiļģa ēka – Jaunais Rīgas teātris. Kritisks stāvoklis ir citos muzejos – Tadenavā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, J. Akuratera muzejā un citviet.
Visaptverošais kultūras objektu rekonstrukcijas plāns ir palicis uz papīra…
