Vai Gaismas pili spēsim uzbūvēt labāk un lētāk?

Saeimā iesniegtais 2010. gada valsts budžeta projekts ietekmējis ne tikai katru no mums, bet arī Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) celtniecību. Projekts tiks turpināts – tas nebūs pilnībā jāapstādina, taču ar nākamgad atvēlēto finansējumu (13 018 380 latu) LNB ēkas būvdarbiem un būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai būvniecība netiks pabeigta laikā.

Kā norāda Kultūras ministrija (KM), budžeta izstrādes procesā LNB celtniecība apskatīta ne vairs kontekstā, cik lielu finansējumu piešķirt, bet gan – vai krīzes apstākļos valsts vispār var atļauties būvniecību turpināt. Process varētu ievilkties par gadu vai pat vairāk (Gaismas pils pabeigšanas termiņš ir 2012. gada 18. novembris). Pēc ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, katrs būvniecības pagarinājuma gads valstij varētu izmaksāt ap 3 miljoniem latu.

Kāpēc bibliotēkas projekts ir tik dārgs? Varētu taču uzbūvēt lētāk…  

Viena no atbildēm uz šo jautājumu rodama LNB mājaslapā www.lnb.lv: „Bibliotēkas projekta gadījumā nav runa tikai par ēku ar četrām sienām, kur salikt grāmatplauktus un nolikt galdiņus lasītājiem, – tajā jābūt īpašam, iespieddarbu glabāšanai piemērotam klimatam. Lai nodrošinātu iespējami ātru pakalpojumu sniegšanu lasītājiem, paredzēta iespēja bieži pieprasīto un jaunāko literatūru izvietot apmeklētājiem brīvi pieejamos plauktos. Bibliotēkā jābūt modernam tehnoloģiju centram, kas apkalpo ne tikai LNB ēkas datorsistēmu, bet arī visas valsts publiski pieejamo bibliotēku Gaismas tīklu.”

Saskaņā ar pēdējiem aprēķiniem līdz 2009. gada 1. oktobrim realizēto LNB būvdarbu vērtība (būvprodukcija) ir 16 473 613 lati bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Par šiem līdzekļiem pusotra gada laikā Gaismas pilij ir teju  pabeigta ēkas nulles cikla izbūve, turpinās karkasa betonēšana piektā stāva līmenī, nesen sākta sienu mūrēšana, ko turpinās arī nākamgad. Pamatojoties uz būvniecības izmaksu samazinājumu, pasūtītājam (valstij) izdevies ietaupīt 700 123 latus.

Vai mainīsies projekta izmaksas taupības apstākļos?

Gaismas pils celtniecības līgumu ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA) valsts noslēdza 2008. gada 15. maijā par nepilniem 115 miljoniem latu. Līgums pieejams LNB mājaslapā www.lnb.lv un KM mājaslapā www.km.gov.lv, tajā ir ietverta formula, kas paredz: ja valstī sarūk kopējās būvniecības izmaksas, arī bibliotēkas cena samazinās.

Ja jau KM un NBA noslēgtā līguma nosacījumi finansējuma samazinājuma dēļ tiks būtiski mainīti, atbildīgās ministrijas pienākums ir ne tikai „tirgoties” par būvdarbu termiņu pagarināšanu, bet arī apsvērt iespēju atkārtoti veikt tāmes ekspertīzi, lai pārskatītu tāmē iekļautos bibliotēkas iekšējās apdares un funkcionālos risinājumus atbilstoši budžeta un ekonomiskās krīzes situācijai, uzskata „Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Tāpat publiskajā telpā jau izskanējis: Latvijas būvizmaksu koeficients rāda samazinājumu tikai par dažiem procentiem, lai gan reāli privātajā tirgū pāris gados būvniecības izmaksas sarukušas par pusi, un patlaban LNB reālās izmaksas kopumā varētu būt ap 60 miljoniem latu.

"Nācijas pašapziņai Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūve ir svarīgs objekts."

Situāciju skaidro kultūras ministrs Ints Dālderis: „Arī līdz šim KM daudz darījusi, lai maksimāli samazinātu projekta administratīvās izmaksas: likvidēta valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” un KM Infrastruktūras nodaļa. Bet tāmju pārskatīšana ved pie līguma apturēšanas un būvdarbu kavēšanas. Nav tik vienkārši veikt izmaiņas projektā: materiālu izvēle saistīta ar ēkas arhitektonisko vērtību, kas ir simboliska, un Latvijas Nacionālā bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve.” Ministrs iebilst pret to, ka projektā iekļauti tikai visdārgākie materiāli.

„Delnas” pieaicināto neatkarīgo būvinženieri Sergeju Meierovicu neapmierina darba tempi, lai arī viņš saprot, ka to norisi ietekmē finansējums. Viņš ir neizpratnē, kāpēc būvlaukumā atrodas ļoti daudz tehnikas un vēl citi būvniecībai nepieciešamie materiāli, taču būvdarbi notiek tikai vienā maiņā. S. Meierovics rosina darbu organizēt trīs maiņās.

Viņš vērš uzmanību uz tāmē iekļautajiem bibliotēkas iekšējās apdares izmaksu ierakstiem. Pēc S. Meierovica sacītā, tur dažādām pozīcijām atvēlēta pārāk liela summa, kas salīdzinājumā ar mazumtirdzniecības cenām krasi atšķiras. Piemēram, kļavas koka dēļu grīdai kvadrātmetra izmaksas tāmē ir 100 lati, mazumtirdzniecībā – 37 lati kvadrātmetrā, savukārt durvis pēc tāmes maksā no 890 līdz 1400 latiem gabalā, mazumtirdzniecībā – no 350 līdz 370 latiem. Viņš domā, ka nav normāli, ja Gaismas pils celtniecības tāmē iestrādātas dārgas granīta plāksnes, gaismas ķermeņi no 200 līdz 6000 latiem, kā arī spoguļi par 155 latiem kvadrātmetrā.

Lai rastu iespēju ietaupīt līdzekļus, būvinženieris rosina apsvērt iespēju atkārtoti veikt tāmes ekspertīzi, kā arī meklēt ietaupījumus, optimizējot darba organizāciju.

Būvuzraugi no „Hill International”, ar kuru valstij noslēgts līgums, atzīst – patlaban notiek darbs, lai radītu scenāriju turpmākai darbībai, ievērojot to, ka 2010. gada budžets atšķiras no iepriekš plānotā. Tiek skatīti visi iespējamie veidi, kā samazināt izdevumus ne tikai ēkas iekšējai apdarei. Ēkas apdares un iekštelpas materiāli izvēlēti saprāta robežās, ņemot vērā funkcijas, kas ēkai būs jāpilda, skaidro būvuzraugi. Tagad ir pāragri spriest par iespējamiem iekštelpas apdares materiāliem, jo šie darbi vēl ir tālu. Tāmē iekļauti tikai provizoriskie skaitļi.

„Hill International”pārstāvis Pīters Sokets norāda: tikai nākotnē varētu pārskatīt apdarei izmantojamo materiālu izvēli, lai ietaupītu naudu. Atsaucoties uz diskusijā sacīto, šobrīd to nav lietderīgi darīt divu iemeslu dēļ: pirmkārt, projektā paredzētos materiālus izvēlējies arhitekts ar domu, ka tie labi iederēsies viņa projektētajā ēkā, turklāt projekta pārstrāde izmaksātu 10-15% no projektēšanas izmaksām, tādējādi ietaupījums būtu niecīgs; otrkārt, apdares materiālu iestrāde ēkā paredzēta tikai pēc diviem gadiem, tāpēc pašlaik par to spriest esot pāragri.

"Bibliotēka ir tāds pats infrastruktūras projekts kā ēku siltināšana vai ceļu būve."

Autoruzraugs Ēriks Kalniņš uzskata: nav efektīvi pievērst uzmanību tikai iekštelpu apdares tāmei. Ēkas apdares materiāli veido 5% no kopējām projekta izmaksām jeb aptuveni 6,5 miljonus. Tāme tika gatavota laikā, kad izmaksu cenas bija ļoti augstas. Tagad tiek skatīti visi iespējamie varianti, lai izmaksas samazinātu.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns uzsver atbildību, ar kādu īstenojams šis projekts. Pašlaik diskusijām par apdares materiāliem vispār nevajadzētu būt, jo līdz to iestrādei vēl ejams tāls ceļš. Tie paredzēti pēdējos būvniecības gados un pašlaik nekādu ietaupījumu nedotu. Turklāt dažu materiālu “izraušana” no konteksta nav pareiza – tāme jāskata kopumā.

Viņš informēja, ka līdz novembra vidum tiks izstrādāts un ministrijai iesniegts plāns, kurā būs iekļauti tie darbi, kas paveicami par nākamajā gadā projektam atvēlēto budžetu, kā arī 2011. gadā – par solītajiem 25 miljoniem latu.

Vai Gaismas pils kļūs par Latvijas nacionālo lepnumu?

Neapšaubāmi, nācijas pašapziņai LNB jaunbūve ir svarīgs objekts. Par šī projekta panākumiem un lietderību mums visiem vajadzētu izjust nacionālu lepnumu. Parasti šādas būves rada tautas vienotības izjūtu, bet Latvijā mēdz dominēt negatīva nostāja. Var saprast – daudziem Nacionālās bibliotēkas celtniecība šķiet neizprotama tagad, kad  diendienā tiek runāts par krīzi un ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, taču ir jāsaprot arī tas, ka tieši valstij jāmēģina stimulēt ekonomika, ieguldot infrastruktūrā. Bibliotēka ir tāds pats infrastruktūras projekts kā ēku siltināšana vai ceļu būve. Tas ir veids, kā stimulēt ekonomikas atdzīvināšanu. Mazā valstī, kāda ir Latvija, nav lielu dabas resursu, tāpēc uzsvars liekams uz izglītību, inovatīvu zinātnisko pētniecību, jaunu ražotņu izstrādi, informācijas kvalitatīvu ieguvi, apstrādi un izplatīšanu, un to visu nevar īstenot bez pasaules līmeņa bibliotēkas.

Nacionālās bibliotēkas būvniecības jautājums, iespējams, ir visilgāk risinātais kultūras dzīves jautājums Latvijas vēsturē, secina kultūras ministrs I. Dālderis. Strīdi un nesaskaņas šajā sakarā neapklust jau 80 gadus. Līdz ar to nebūtu nopietni vēlēšanos celt vai necelt bibliotēku piedēvēt tai vai citai valdībai vai politiskai partijai. Kopš sākās runas par jaunas bibliotēkas nepieciešamību, kā arī sarunas par Gunāra Birkerta projektēto ēku, ir mainījušās ne tikai valdības, bet pat Latvijas valstiskais statuss.

Daloties pieredzē par bibliotēku celtniecību Vācijā un Igaunijā, LNB direktors Andris Vilks vērš uzmanību: arī šajās valstīs bibliotēku celtniecība notikusi daudzu gadu garumā, taču Igaunijā, kur bibliotēkas celtniecībai netika izmantoti augstas kvalitātes materiāli, tagad bibliotēkā nepārtraukti kaut kas jāremontē.

"Nedrīkst pazaudēt mērķa izjūtu – turpināt un pabeigt Gaismas pils būvniecību."

Vienmēr būs populisti, kas, apelējot pie citām, it kā svarīgākām jomām, paziņos: bibliotēka ir lieka greznība – norāda kultūras ministrs, taču, lai arī ko kāds runātu, nedrīkst pazaudēt mērķa izjūtu – turpināt un pabeigt Gaismas pils būvniecību. Būves iekonservēšana, pēc valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas domām, nebūtu labākais līdzekļu izlietojuma veids, jo prasītu papildu izmaksas.

Tai pašā laikā vēlreiz jāatgādina – Nacionālā bibliotēka tiek būvēta par nodokļu maksātāju naudu, un viņi drīkst zināt par bibliotēkas būvniecības gaitu, tās projekta finansējuma apmēriem un līdzekļu izlietojumu. Latvijā naudas kāre joprojām ir neizmērojama, un sabiedrība arī nav tik dumja, kā varbūt šķiet. Būvkompānijas vadītājam M. Saukānam pašam jāskaidro un jāstāsta sabiedrībai, kas, kāpēc un cik projektā maksā. Uz visiem šiem jautājumiem sabiedrībai ir tiesības saņemt godīgas un izsmeļošas Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtnieku atbildes.

Jauna bibliotēka Latvijā noteikti ir vajadzīga – internets un e-grāmatas nekad neaizstās īstās grāmatas. Bet, ja šinī ēkā būs kaut vismazākās korupcijas vai naudas izšķērdēšanas pazīmes, šai ēkai būs nulles vērtība.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas vēsture

Uzziņai

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas „Gaismas pils” projektam kopš 2004. gada iztērēti 46 853 000 latu. No šīs summas 8,612 miljoni latu – projektēšanas darbiem, 28,753 miljoni latu – „Gaismas pils” būvdarbiem, kā arī būvuzraudzībai un autoruzraudzībai; 6,147 miljoni latu samaksāti par būvlaukumā atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem.

Silakroga grāmatu krātuves rekonstrukcija izmaksājusi 0,859 miljonus, „Gaismas pils” būvlaukuma sagatavošana – 1,437 miljonus latu. Priekšprojekta darbiem izlietoti 0,335 miljoni latu, citiem pakalpojumiem, tostarp dažādu ekspertu algošanai, iztērēts 0,71 miljons latu.

LNB projekta realizācijai patlaban spēkā ir septiņi līgumi: ar pilnsabiedrību „Nacionālā būvkompāniju apvienība” par „Gaismas pils” būvdarbiem (par 138 489 654 latiem), ar „Hill International S.A.” – par būvuzraudzību un inženierkonsultācijām (izmaksās 3 797 954 latus), ar SIA „Hill International Baltic” – par būvdarbu uzraudzību (par 1 629 450 latu), ar SIA „Arhitektu birojs Ģelzis–Šmits–Arhetips” – par LNB infrastruktūras objektu projektēšanu (izmaksā 1 203 114 latu), ar SIA „Constructus” – par LNB infrastruktūras objektu inženierrisinājumu daļas projektēšanu (izmaksā 2 173 476 lati).

Arhitekts Gunārs Birkerts par konsultāciju sniegšanu LNB ēkas infrastruktūras objektu būvprojekta izstrādē saņems 88 200 latu, SIA „Metrum” par zemes ierīcības projekta izstrādi LNB ēkas teritorijai – 8204 latus.