UNESCO eksperti: LNB celtniecība ir jāturpina arī valstij grūtos laikos

Zviedrijas Ģenerālarhīvu direktors, bijušais Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas direktors Tomass Lidmans, kas vadīja ekspertu padomi, UNESCO vārdā apsveica Latvijas valsti, kurai nākotnē būs brīnišķīga bibliotēka. Viņaprāt, pēc apmēram septiņiem sagatavošanās gadiem pēdējo triju gadu laikā ir padarīts daudz – būvniecība rit uz priekšu, darbs notiek pilnā sparā. Tai pašā laikā T.Lidmans uzsvēra, ka tik liels projekts ir jārealizē apdomīgi un rūpīgi, lai drīz vien pēc bibliotēkas uzcelšanas nebūtu jāsāk ēkas remonts.

Eksperts Abdelazizs Abids no Francijas domā, ka UNESCO konferences pieņemtā rezolūcija par atbalstu Latvijas Nacionālai bibliotēkas būvniecībai bijis ļoti labs lēmums. Tas redzams šodien, kad daudzas ar bibliotēkas celtniecību saistītas rūpes ir pārvarētas un celtniecība ir pusceļā (bibliotēkas stāvs paceļas debesīs). Taču eksperts vienlaikus norādīja, ka projekts neietver tikai bibliotēkas ēku – tikpat svarīga ir bibliotēkas elektroniskā tīkla izveide. Gaismas pils un Gaismas tīkls Latvijā ir ļoti cieši saistīti.

Dānijas Karaliskās bibliotēkas direktors Erlands Kolings Nilsens pauda pārliecību, ka šobrīd ir ļoti svarīgi iesaistīties diskusijās par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozīmi kopējā kultūras dzīvē. Pirms desmit gadiem arī Dānija ieguva jaunu Nacionālās bibliotēkas ēku, kas pasaulē pazīstama kā „Melnais dimants”. Dānija zina, cik daudz jaunu lasītāju šajos gados spējusi piesaistīt bibliotēka. Eksperts cer, ka arī Latvijas jaunā bibliotēka kļūs par vienu no svarīgākajām kultūras dzīves institūcijām, piesaistot daudz plašāku mērķauditoriju, nekā tas iespējams šobrīd.

"Šobrīd ir ļoti svarīgi iesaistīties diskusijās par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozīmi kopējā kultūras dzīvē."

UNESCO eksperti apskatīja LNB būvlaukumu, novērtēja padarīto, kā arī sniedza rekomendācijas un ieteikumus projekta tālākai attīstībai. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad valdībai jāizšķiras par tālāku bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības plānu un iespēju pabeigt un nodot ēku sabiedrības vajadzībām līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Jaunā Nacionālā bibliotēka tad varētu būt viena no galvenajām vietām dažādu kultūras pasākumu norisei.

LNB projekta attīstība

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta autors ir pasaulē pazīstamais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts, kas projektējis jau 18 bibliotēkas. Lai projekta parametri atbilstu Latvijas Būvniecības likuma prasībām, G.Birkerta projekta sadarbības partneris Latvijā ir SIA „Arhitektu birojs Ģelzis-Šmits-Arhetips”.

LNB jaunās ēkas projekts ieguvis 2000. gada Arhitektūras gada balvu ASV. Gaismas pils kopējā platība būs 40 455 kvadrātmetri, ēkai būs 13 stāvi (ieskaitot pagrabstāvu), ēkas augstums – 68 metri.

Jaunajā LNB ēkā paredzēts izvietot 6,5 miljonus drukātu materiālu, tur būs vietas 1000 lasītājiem, bibliotēka ikdienā varēs apkalpot 3000 lasītāju. Ēkā būs arī nodarbību un konferenču telpas, Latviešu grāmatniecības muzejs, izstāžu zāles, suvenīru un grāmatu veikals, restorāns, skatu laukums. Bibliotēka būs draudzīga vide cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kopš 2009. gada 1. jūlija LNB projekta vadības administrēšanu veic LR Kultūras ministrija. Šobrīd tā izstrādā turpmākās LNB projekta īstenošanas stratēģijas divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem – 2012. gada novembris un 2014. gada 1. ceturksnis. Šā mēneša laikā izstrādātos scenārijus plānots iesniegt izskatīšanai LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomei. Kad varianti uzraudzības padomes sēdē būs izskatīti, tie tiks iesniegti lēmuma pieņemšanai valdībā.

Līdzekļu izlietojums galvenajās pozīcijās (milj. latu)

Avots: LR Kultūras ministrija

Latvijas dalība UNESCO

UNESCO ir 1945. gadā dibināta īpaša Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra ar mērķi veicināt visā pasaulē miera kultūru, rosināt sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dot ieguldījumu nabadzības samazināšanai valstī un veicināt ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas palīdzību. Pēc sava juridiskā statusa tā ir patstāvīga, autonoma starpvaldību organizācija – šobrīd tajā ir 193 valstis.

Latvija par UNESCO dalībvalsti kļuva 1991. gadā. Tās sekmīgu dalību un interešu pārstāvniecību UNESCO nodrošina 1992. gadā ar likumu dibinātā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un tās Sekretariāts.

"Kultūras ministrija izstrādā turpmākās LNB projekta īstenošanas stratēģijas divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem – 2012. gada novembris un 2014. gada 1. ceturksnis."

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas darbību Latvijā vislabāk raksturo tās projekti un programmas, piemēram, UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” īstenošana, nominācijas „Suitu kultūrtelpa” iekļaušana UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iekļaušana UNESCO svinamo dienu kalendārā un citas.

1999. gada 17. novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesijā tika pieņemta UNESCO rezolūcija Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta atbalstam, aicinot organizācijas dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nodrošināt visu iespējamo atbalstu projekta īstenošanai. Starptautiskā ekspertu padome Latvijas Nacionālajai bibliotēkai savu darbību sāka 2000. gadā. Par tās dalībniekiem tika uzaicināti pasaules vadošie bibliotēku, arhīvu un kultūras nozaru speciālisti.

Līdz šim notikušas sešas UNESCO ekspertu padomes sanāksmes, kurās dalībnieki ir iepazinušies ar projekta norisi un apsprieduši dažādus jautājumus, kas saistīti ar bibliotēkas pakalpojumu sistēmu, Gaismas tīkla attīstību, personālvadību, grāmatniecības muzeja izveidi un citus.