Kā vērtējat aizvadītajā gadā paveikto ES fondu apguvē?
Šajā krīzes laikā daudzi cilvēki jūtas pazaudējuši pamatu zem kājām un uzdod jautājumu:„Ko darīt tālāk?” Ļoti bieži tie ir kvalificēti speciālisti, augstskolu absolventi. Tāpēc ir svarīgi, ka 2009. gadā izdevies uzsākt tās aktivitātes, kas dod tiešu labumu cilvēkiem, motivē viņus darboties, iegūt jaunas zināšanas.
Gribu atgādināt, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau 2008. gada aprīlī pirmā mūsu valstī tā sauktajā jaunajā plānošanas periodā (2007-2013) noslēdza līgumu un uzsāka īstenot vērienīgu projektu par 11,7 milj. latu, kas dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un svešvalodu pedagogiem nodrošina ikmēneša stipendijas par papildu kvalitatīvu darbu un jauna mācību satura ieviešanu.
Šajā mācību gadā projekts sekmīgi tiek turpināts un guvis krietni lielāku skolotāju atsaucību – pagājušajā mācību gadā stipendijas saņēma 2977 pedagogi, bet šajā mācību gadā stipendiju saņēmēju skaits palielinājies līdz 3387. Paaugstinājies arī vidējās stipendijas apmērs – no 111 latiem mēnesī pagājušajā mācību gadā līdz 122 latiem šogad. Turklāt pašvaldību izglītības darba koordinatori veiksmīgi izmanto skolotāju stipendiātu veidotos darba materiālus, tādējādi nodrošinot savstarpējās pieredzes apmaiņu, kas pedagoga profesijā ir ļoti nozīmīga.
Vasara nāca ar milzu izaicinājumiem izglītības sistēmai, kas pamatā bija saistīti ar valsts budžeta kraso samazinājumu. Tāpēc ir patiesi liels gandarījums par mūsu kopējo prasmi mobilizēties, sastrādājoties gan ar sociālajiem partneriem, gan pašvaldībām, lai rekordīsā laikā uzsāktu vēl vienu, 18 milj. latu lielu, Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta projektu skolotājiem „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Projekta ietvaros jau 2009. gada nogalē 8445 pedagogiem, kuri seko līdzi savai darba kvalitātei un personīgajai izaugsmei un kuriem iepriekš nebija iespēju saņemt ESF atbalstu, uzsāka maksāt stipendijas. Kopumā šajā projektā atbalsts paredzēts 17 400 pedagogiem.
Vai IZM 2009. gadā apguvusi visus tai piešķirtos ES fondu līdzekļus?
Esam aprēķinājuši, lai uzsāktu visu apstiprināto un vērtēšanai iesniegto projektu īstenošanu, mums šobrīd no Finanšu ministrijas plānotā piešķīruma no valsts budžeta vēl nepieciešami 96,5 milj. latu. Nauda nekur dīkstāvē nestāv. Papildus jau iedalītajiem līdzekļiem 2010. gadā esam iesnieguši pieprasījumu iedalīt 11 milj. latu, kas nepieciešami, lai vismaz īstenotu jau apstiprinātos projektus un projektus, kurus uzsākts finansēt jau iepriekšējā gadā.
Skaidrs, ka pašreizējā valsts budžeta situācijā nav iespējams realizēt visus projektus. Kā tiek izvērtētas prioritātes – kuriem dot priekšroku?
Protams, šādā valsts budžeta situācijā ir ļoti rūpīgi jāizvērtē prioritātes, vēl jo vairāk tāpēc, ka izglītības un zinātnes sektors ļoti lielā mērā ir atkarīgs no publiskajiem valsts budžeta piešķīrumiem, jo šo iestāžu rīcībā nav tik liela apmēra pašu līdzekļu, lai līdzfinansētu projektus. Tāpēc ir pilnīgi saprotami, ka, pretendējot uz valsts budžeta daļu, mēs ļoti rūpīgi izvērtējam prioritātes, un ir lietas, kuras tiek uzsāktas lēnāk, konkrēti šobrīd tie ir lielie infrastruktūras projekti zinātnei, kas prasa rūpīgāku situācijas analīzi un pamatīgāku izpētes darbu par to, kur racionālāk ieguldīt līdzekļus, lai to nākotnes atdeve nestu lielāku pienesumu gan zinātnei, gan mūsu tautsaimniecībai.
Jā, 2009. gadā līdzekļu trūkuma dēļ tika atlikta vairāku projektu īstenošana, piemēram, "Zinātnes un inovāciju politikas veidošanas un administratīvās kapacitātes stiprināšana”, "Motivācijas veicināšana zinātniskajai darbībai", "Mūžizglītības pārvaldes struktūras izveide nacionālā līmenī un inovatīvu mūžizglītības politikas instrumentu izstrāde”, "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība" u.c. Tomēr pamatā esam noturējuši un primāri uzsākuši īstenot tās aktivitātes, kas skar izglītības kvalitāti, nodrošinot gan mācību satura pilnveidi, gan sniedzot iespēju pašvaldībām sakārtot un modernizēt skolu infrastruktūru, darot to pievilcīgāku ne tikai no izglītības satura, bet arī no cilvēcības aspekta.
Pēdējā laikā ļoti bieži tiek uzsvērts, ka projektu izvēlē lielā mērā prioritāte jādod uzņēmējdarbības projektiem, kas var paši sevi līdzfinansēt.
Manuprāt, nav pamata bremzēt arī izglītības un zinātnes infrastruktūras projektus, jo publiskā sektora pasūtījumi tāpat rada darba vietas privātajā sektorā. Nenoliedzami, pašvaldību īstenotie projekti „silda” vietējo ekonomiku, bet es gribu apgalvot, ka arī izglītības infrastruktūras projekti dod būtisku ieguldījumu vietējo pakalpojumu tirgū.
Gribētu teikt, ka mūsu kopīgais lielais izaicinājums ir padarīt efektīvāku uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbību.
Kā ļoti vajadzīgu un veiksmīgu projektu daudzas izglītības iestādes min ERAF projektu "Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana". Kā veicas ar tā ieviešanu?
Pirmie 114 uzsāktie ERAF projekti par 22 milj. latu nodrošina dabaszinību kabinetu labiekārtošanu un aprīkošanu 223 vidusskolās, katrā no tām labiekārtojot un modernizējot fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas kabinetus, kā arī nodrošinot skolēnus ar datoriem mācību vajadzībām. Mums bija būtiski pēc iespējas ātrāk sākt ar jauniešiem mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanu jau vidējās izglītības posmā, lai nezaudētu tos potenciālos studentus un jaunos zinātniekus, kas nākotnē gribētu savu darbu saistīt ar dabaszinātnēm vai inženierzinātnēm. Turklāt tieši dabaszinību un matemātikas skolotāji jau iepriekšējā plānošanas periodā ar ESF atbalstu tika sagatavoti strādāt ar mūsdienīgām mācību metodēm, jauniem mācību līdzekļiem, veidojot šo mācību priekšmetu saturu, balstītu uz praktiskas izpētes un zināšanu pielietojamību ikdienā. Prieks, ka šobrīd Latvijas skolās rit intensīvs darbs. Daudzās skolās dabaszinātņu kabineti jau ir renovēti, iegādātas jaunas mēbeles un uzsākta iekārtu piegāde.
Jāsaka, aizvadītais gads pašvaldībām nebija viegls, jo vienlaikus ar projektu ieviešanu notika administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošā iestāžu reforma. Ar gandarījumu jāatzīst, ka visi projekta dalībnieki ar šiem izaicinājumiem lieliski tikuši galā, projekta darbība notiek ritmiski, un nevienā pašvaldībā darbi nav apstājušies.
"2009. gadā līdzekļu trūkuma dēļ tika atlikta vairāku projektu īstenošana."
Gribu minēt aktivitāti „Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem", kuras ietvaros katrā lielākajā pilsētā kāda skola tiks pielāgota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bet Rīgā pat veselas sešas. Tāpat izstrādāti un izvērtēti 37 projekti par 62 speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu.
Ceru, ka šie projekti ar pašvaldību kā projektu īstenotāju rūpīgu attieksmi un patiesu ieinteresētību ieguldīt naudu vislabākajā veidā bērnu vajadzībām nodrošinās ne tikai mācībām piemērotas un aprīkotas vides radīšanu, bet arī veidos civilizētāku un humānāku mūsu domāšanu, pieņemot un integrējot kā sabiedrībai vajadzīgu un lolojamu jebkuru bērnu.
Tāpat ceru, ka Latvijas sabiedrības sociāli atbildīga veidojuma stiprināšanai kalpos ERAF atbalstīts projekts „Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās", kas paredz izveidot aprīkotus kabinetus kādas profesijas iegūšanai astoņās ieslodzījuma vietās. Šo projektu īsteno Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Profesionālās izglītības iestādes lielas cerības liek uz ERAF projektu "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”. Kad varētu sākties tā īstenošana?
Iesniegt projektus ir uzaicināti 53 projektu iesniedzēji, un projektu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 31. martam. Jāņem vērā, ka tikai 2009. gada decembrī valdībā apstiprinātas Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015. gadam, saskaņā ar kurām profesionālās izglītības iestādēm sadarbībā ar pašvaldībām līdz 1. februārim jāizstrādā Profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija, bet līdz 31. martam jāiesniedz projektu pieteikumi.
Ir ļoti svarīgi, lai ERAF finansējums tiktu izlietots mērķtiecīgi, izvērtējot katras skolas attīstības iespējas gan novada, gan reģiona līmenī. Profesionālajai izglītībai ir jākļūst efektīvākai, un tas attiecas gan uz mācību procesu, gan materiāltehnisko bāzi, gan jauniešu motivāciju. Tieši uz to vērsti ES fondu projekti – lai skolas izvērtētu savas darbības efektivitāti. Laikā, kad bērnu skaits samazinās visās izglītības pakāpēs, ir ļoti svarīgi aktualizēt jautājumu – kas skolā tiek iemācīts un cik ilgi jaunietis mācās.
Aktivitātē „Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” pagājušajā gadā izdevās par 15 miljoniem latu palielināt finansējumu, līdz ar to mērķstipendijas ir iespējams saņemt visiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. No 2009. gada marta līdz 1. decembrim mērķstipendijas ir piešķirtas 20 217 sākotnējā profesionālajā izglītībā studējošajiem jauniešiem.
"Lai uzsāktu visu apstiprināto un vērtēšanai iesniegto projektu īstenošanu, mums šobrīd no Finanšu ministrijas plānotā piešķīruma no valsts budžeta vēl nepieciešami 96,5 milj. latu."
Vērojot kopējās izmaiņas profesionālajā izglītībā, aktuāls ir jautājums arī par pedagogiem. Izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, arodskolu pedagogiem tiek piedāvātas mērķstipendijas motivācijas paaugstināšanai, kā arī nodrošināta profesionālā pilnveide un kvalifikācijas celšana. Pagājušajā gadā aktivitātes "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" īstenošanai esam izvērtējuši un apstiprinājuši projektus ar 7,4 miljonu latu kopējo finansējumu, šogad uzsākta projektu īstenošana. Latvijā tas ir līdz šim nebijis atbalsts tieši arodmeistaru un profesionālo skolu pedagogu kvalifikācijas celšanai un profesionālajai pilnveidei.
Domāju, ka ir arī pienācis brīdis, kad IZM sadarbībā ar Labklājības ministriju ir jārunā par valsts arodizglītības sistēmas izmantošanu pieaugušo apmācībā, izmantojot šādas sistēmas veidošanā un iedzīvināšanā arī ES fondu līdzekļus.
Kādu atbalstu saņēmušas un saņems augstākās izglītības iestādes?
Augstskolu atbalsta aktivitātes gribu minēt kā vienu no svarīgākajām darbības jomām iepriekšējā gadā. Esam izvērtējuši un uzsākuši īstenot vērienīgus projektus zinātniskajās institūcijas un augstskolās – jaunu zinātnisko grupu izveidei, maģistra un doktorantūras studiju atbalstam.
Pateicoties ESF aktivitātei "Atbalsts doktora un maģistra studiju īstenošanai", ir nodrošināts finansiāls atbalsts doktorantam doktora studiju programmas apguvei un doktora zinātniskā grāda ieguvei, piešķirot mērķstipendiju līdz 800 latiem mēnesī. Savukārt maģistrantūrā studējošajiem iespējams saņemt mērķstipendiju līdz 300 latiem mēnesī.
Līdz 2010. gada 4. janvārim norisinājās projektu izvērtēšana aktivitātē "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem", šobrīd projekti ir izvērtēti un apstiprināti ar nosacījumiem, augstskolām ir dots uzdevums līdz šā gada 4. februārim precizēt projektus atbilstoši vērtēšanas komisijas sniegtajiem nosacījumiem, lai jau vasarā uzsāktu to īstenošanu. Kopumā augstskolu infrastruktūras sakārtošanai un aprīkojuma modernizācijai tiks izlietoti 100,6 milj. latu.
Sacījāt, ka 2010. gada lielais izaicinājums būs zinātne.
2009. gadā zinātnes jomā ir uzsāktas vairākas aktivitātes, kuru īstenošana sāksies šajā gadā. Līdz 2010. gada 9. februārim ir pagarināts projektu iesniegšanas termiņš aktivitātē "Atbalsts zinātnei un pētniecībai". Līdz 2010. gada 22. februārim var iesniegt projektus aktivitātē "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās". Saskaņošanas procesā ir Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts aktivitātē "Zinātnes infrastruktūras attīstība". Aktivitātei ir piešķirts papildu finansējums 5 milj. latu, paredzot iespēju finansēt labas ražošanas prakses standartiem atbilstoša farmaceitisko tehnoloģiju studiju pētījumu centra un labas prakses prasībām atbilstoša biofarmācijas centra izveidi.
MK ir iesniegts arī noteikumu projekts aktivitātē "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai".
Aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” plānots atbalstīt 300 pilna laika nodarbināto pētnieku, kas sastāda 3,6% no kopējā zinātnē un pētniecībā nodarbināto skaita. Atkārtotas projektu 1. kārtas izvērtēšanas rezultātā tika apstiprināti 35 projekti un noslēgti līgumi 39 902 136 latu apjomā. Šī nauda dod iespēju tieši jaunajiem zinātniekiem strādāt pie savas zinātniskās idejas izpētes, un mēs kā sabiedrība liekam lielas cerības, ka šīs aktivitātes rezultāti nesīs mums jaunas, neordināras idejas ar tālāku ietekmi Latvijas ekonomikas atdzimšanā.
Kāds ir ceļš no projekta idejas līdz tā apstiprināšanai?
Projekts sākas ar politikas plānošanas dokumentu, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai projektu iesniedzēju pārstāvošās organizācijas, profesionālās organizācijas, sociālo partneru organizācijas izprastu un spētu iesaistīties politikas plānošanā. Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos ļoti skaidri var redzēt, kādiem mērķiem atbalsts plānots.
Nākamais solis ir projektu iesniegumu atlases kritēriji, kas faktiski sašaurina projekta iesniedzēju loku un izvirza konkrētas prioritātes – tās īpašības, pēc kurām projektu iesniedzēji sarindosies zināmā secībā. Izsakoties saprotamāk – ar kādām kvalitātēm viņi savā starpā sacentīsies. Ir ļoti svarīgi, lai ieinteresētās puses saprot šo etapu svarīgumu, jo nereti gadās, ka cilvēki ar ļoti labām idejām attopas tad, kad iespējas jau ir slēgtas.
"Daudzās Latvijas skolās dabaszinātņu kabineti jau ir renovēti, iegādātas jaunas mēbeles un uzsākta iekārtu piegāde. "
Noteikti gribu uzsvērt, ka jebkura projekta sākums ir mērķa izvirzīšana un konkrētu sasniedzamo rezultātu izvērtēšana. Nav jēgas iztērēt līdzekļus, ja netiks panāktas būtiskas izmaiņas konkrētajā nozarē vai kāda sabiedrības grupa negūs konkrētu labumu.
Ļoti gribētos, lai nozares institucionālās reformas ietu kopsolī ar fondu projektu ieviešanu, jo tikai tā iespējams panākt maksimāli efektīvu rezultātu.
Kā potenciālais projekta iesniedzējs vispār uzzina par iespēju iesaistīties kādas aktivitātes politikas plānošanas dokumenta izstrādē un pieteikties kādā projektā?
Informācija tiek regulāri publicēta ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv, par iespējām iesaistīties projektos informē dažādos semināros un publicitātes pasākumos, visa aktuālā ar nozari saistītā informācija ir atbildīgās ministrijas mājaslapā, izglītības un zinātnes jomā ES fondu informācija ir visiem brīvi pieejama arī IZM ES fondu mājaslapas sadaļā- www.esfondi.izm.gov.lv.
Ir regulāri jāseko līdzi visam, kas notiek saistībā ar ES fondiem – kādus lēmumus valdība gatavojas pieņemt, kas tiek apstiprināts Uzraudzības komitejā. Tieši šī institūcija ir izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši darbības programmās noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes vadītājs, un tajā iekļauti pārstāvji no vadošās iestādes, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādēm, maksājumu iestādes, revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes, kā arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.
Protams, MK noteikumu sagatavošanas laikā IZM ņem vērā visu organizāciju izteiktos viedokļus, tomēr gadās situācijas, kad Uzraudzības komitejā deleģētie pārstāvji ne vienmēr atspoguļo visus viedokļus. Tāpēc potenciālajiem projektu iesniedzējiem noteikti jāseko līdzi visām aktualitātēm. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tieši sabiedriskā organizācija vismotivētāk var izpaust savu viedokli, piemēram, attiecībā uz horizontālajām prioritātēm par ēku pielāgošanu cilvēkiem ar speciālām vajadzībām un daudzos citos gadījumos. Jāsaka, projektu iesniedzējiem dažkārt ir diezgan vieglprātīga attieksme pret jau minētajām horizontālajām prioritātēm, piemēram, jautājumā par dzimumu līdztiesību.
Kas veic projektu uzraudzību?
Projektu kontroli un uzraudzību veic IZM padotības iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra. IZM analizē projektu progresu un sasniegtos rezultātus, kā arī pieņem lēmumu, kādiem mērķiem novirzāmi projekta īstenošanas laikā radušies ietaupījumi.
Krīze ir ļoti nopietni likusi pārdomāt – kāda ir vērtība tam, ko radām, tostarp izmantojot ES fondu līdzekļus. Es aicinātu projektu īstenotājus nevis censties par katru cenu un maksimāli ātri iztērēt piešķirtos līdzekļus, bet strādāt ritmiski un jēgpilni, jo viens no projektu kvalitātes rādītājiem ir tā efektivitāte, arī finanšu efektivitāte.
Ne visi iesniegtie projekti tiek apstiprināti, daļu no tiem vērtētājiem nākas noraidīt. Kādas ir galvenās kļūdas, ko pieļauj projektu iesniedzēji?
Tā kā noteikumus par projektu iesniegumu sagatavošanu nosaka MK, diemžēl netiek pieļauta situācija, ka projektu iesniedzējs saka: atvainojiet, kļūdījos. Lai cik šķietami nebūtiska ir kļūda, tā ir kļūda, kuras dēļ projektu noraida. Nenoliedzami, noteikumi ir sarežģīti, bet ir kāda ļoti efektīva pārbaudes metode, par kuras izmantošanu mums dažkārt rodas šaubas. Projekta pieteikuma iesniedzējam savs projekta pieteikums ir vienkārši jāizlasa kopā ar MK noteikumiem par konkrētās ES fondu aktivitātes īstenošanas kārtību– tieši tā, kā to pēc tam dara vērtētāji.
Tīmekļa vietnē katrs projekta iesniedzējs pie aktivitātes konkursa un projektu iesniegumu sagatavošanas dokumentiem var apskatīt arī projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapu, ar kuru strādā vērtēšanas komisija. Aicinātu ikvienu projektu iesniedzēju, pirms nodot projektu vērtēšanai, pašam ņemt un atbilstoši vērtēšanas veidlapai un MK noteikumos definētajiem vērtēšanas kritērijiem rūpīgi novērtēt savu projektu. Baidos, ka ne vienmēr projektu iesniedzēji izmanto šo vienkāršo projekta kvalitātes pārbaudes mehānismu.
Dažkārt, saņemot projektu, var redzēt, ka dažādas projekta sadaļas veidojuši dažādi cilvēki un noslēgumā tās vienkārši saliktas kopā, vairs nepārlasot un neizvērtējot, vai viss atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Taču, jāsaka, pēdējā laikā noraidīto projektu skaits samazinās. Tās iestādes, kuru speciālisti regulāri apmeklē seminārus un mācās, pieļauj mazāk kļūdu. Cilvēku faktors ir ļoti svarīgs. Īpaši to varēja izjust laikā, kad risinājās administratīvi teritoriālā reforma – projektu bija uzsācis viens cilvēks, bet pārņēmis cits, kurš acīmredzami pirms tam nav bijis šajā procesā iesaistīts.
Nereti dzirdēts, ka projektus regulējošā sistēma ir pārāk sarežģīta un grūti izpildāma.
Esot savas nozares profesionālim, cilvēkam bieži ir svešas un nesaprotamas dažādas administratīvās un kontroles sistēmas, taču varu ar pilnu atbildību apgalvot: tiem, kas to vēlas apgūt un saprast, tas arī izdodas. Tam, kurš iesaistījies projekta ieviešanā, ir jāapgūst vidējā posma vadītāja prasmes, finanšu kontroles un vadības, kā arī citas prasmes. Un ticiet – tās visas jums ļoti noderēs, jo cilvēks ar šādām prasmēm ir daudz konkurētspējīgāks darba tirgū.
Turklāt droši varu teikt, ka vismaz izglītības un zinātnes jomā ar ES fondu koordinēšanu, plānošanu, kā arī tālāk ar projektu īstenošanas uzraudzību mūsu sadarbības iestādē - Valsts izglītības attīstības aģentūrā – strādā ļoti atsaucīgi darbinieki, kas cenšas rast racionālu un optimālu risinājumu gan dažādās problēmsituācijās, gan palīdzēt ar savām zināšanām un pieredzi ikdienas projektu iesniegumu veidošanas un to īstenošanas darbā. Aicinu nekautrēties un lūgt konsultāciju, ja rodas kādi sarežģījumi, nepalikt vienam ar savu problēmu. Pieredze rāda – jo ātrāk sadarbojoties meklējam risinājumu, jo mazāk sarežģīts un mazāk birokrātisks būs viss projektu ieviešanas cikls.
