Novēlots sākums un samazināta finansējuma apstākļi
2009.gadā IZM pārziņā esošajām jomām īpašu uzmanību pievērsa Valsts prezidents Valdis Zatlers gan abās pēc viņa iniciatīvas sasauktajās Ministru kabineta ārkārtas sēdēs, kad tika pieņemti lēmumi par strukturālajām reformām, gan Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā Latvijas forumā, kas bija veltīts izglītības jautājumiem, un izglītības inovāciju forumā "Skola Latvijā". Izglītības jautājumi bija aktuāli arī pēc valsts budžeta grozījumiem vasarā, kad IZM kopā ar pašvaldībām samazinātā finansējuma apstākļos rada vairākus būtiskus risinājumus, piemēram, 500 tūkstošus latu profesionālās ievirzes pedagogu atalgojumam. Tāpat izglītība aktualitāti nezaudēja pastāvīgā dialogā ar partneriem, vienojoties par 2010.gada budžeta jautājumiem, piemēram, skolotāju atalgojumu no 2010.gada 1.janvāra, bāzes finansējumu zinātnei, resursiem augstākajai izglītībai.
Ministrija uzsver, ka IZM jomām, salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā līdzekļi tika samazināti gandrīz par 200 miljoniem latu. Tāpat, salīdzinot ar 2008.gada decembri, 2009.gadā IZM centrālā aparāta struktūrvienību skaits tika samazināts par 40%, strādājošo skaits – par 30% un atlīdzība – par 37%. Vienpadsmit IZM padotības iestādes apvienojot, tika izveidotas četras padotības iestādes (Valsts izglītības satura centrs, Valsts valodas aģentūra, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības attīstības aģentūra). No 14 sporta iestādēm darbu turpinās tikai divas – Murjāņu sporta ģimnāzija un valsts aģentūra "Latvijas Sporta muzejs". Bet, lai nodrošinātu iespēju reorganizēto valsts sporta aģentūru audzēkņiem turpināt treniņus un sniegtu atbalstu treneriem, sportistiem un sporta speciālistiem, IZM slēgs trīspusējus līgumus ar biedrību "Latvijas Sporta federāciju padome" un attiecīgo sporta federāciju, 2010.gadā piešķirot finansējumu no valsts budžeta.
Līdz ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju IZM pēc vairāku gadu pārtraukuma kopš vasaras vidus atkal atbild par jaunatnes politiku. Jau augusta beigās valdība apstiprināja "Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam.
Vispārējā izglītība
Viens no būtiskākajiem 2009. gadā uzsāktajiem darbiem IZM jomās ir finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešana un skolu tīkla sakārtošana. Jūlijā IZM pārstāvji klātienē tikās ar gandrīz 90 pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem visā Latvijā, lai kopīgi rastu risinājumus skolu tīkla sakārtošanai gan strukturālo reformu un jaunā finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam", gan finansiālās un demogrāfiskās situācijas (pēdējo 10 gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par apmēram 100 000), kā arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.
Šobrīd IZM secina, ka pašvaldības, kas spēja uzsākt skolu tīkla sakārtošanu atbilstoši bērnu skaitam, demogrāfiskajām tendencēm un jaunajam finansēšanas modelim, noteikti būs ieguvējas gan izglītības kvalitātes kontekstā, gan konkurētspējīgāka pedagogu atalgojuma nodrošināšanā. To apliecina arī tas, ka no 2010.gada 1.janvāra līdzekļi, kas "sekos skolēnam" pedagogu atalgojumam, salīdzinot ar šā gada pēdējiem četriem mēnešiem, palielināsies no vidēji 460 latiem līdz vidēji 650 latiem.
2009.gadā Liepājas 1.ģimnāzija un Balvu pilsētas ģimnāzija kļuvušas par valsts ģimnāzijām. Tas gan nodrošina mācību procesa kvalitāti, gan kopumā uzlabo mācību un metodisko darbu reģionā.
2009.gadā ministrija uzsāka un turpina sadarbību un konsultācijas ar mācību priekšmetu skolotājiem un speciālistiem nolūkā pārskatīt un pilnveidot mācību saturu atbilstoši izglītības mērķiem un skolēnu vajadzībām.
Uzklausot izglītības pārstāvju viedokļus, šajā gadā tika turpināti pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai: atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti; mainīta vispārējās un profesionālās izglītības programmu licences saņemšanas kārtība un grozījumu veikšana jau licencētajās programmās; mainītas prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai; no 36 stundām uz 30 stundām samazināta pirmsskolas pedagogu slodze; vienkāršota vispārējās izglītības programmu un iestāžu akreditācijas kārtība; vidusskolā pastiprinātas prasības skolēnu pārcelšanai no klases uz klasi; samazināts valsts pārbaudījumu skaits; mērķdotāciju sadalē pašvaldībām noteikta uzraudzības kārtība un iesaistīti sadarbības partneri, kas vairo šī procesa caurskatāmību.
Lai efektīvāk organizētu valsts pārbaudes darbu norisi, ieviestas vairākas novitātes tehnoloģiju izmantojumā. IZM projekts "Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma" paredz efektīvu un attālinātu skolēnu pieteikšanu visiem valsts pārbaudījumiem, to veicot no jebkuras vietas, kur pieejams interneta pieslēgums.
Sociālā drošības tīkla stratēģija
Pieņemot grozījumus valsts budžetā 2009.gadam, pilnībā tika liegts finansējums piecgadīgo bērnu sagatavošanai skolai, kā tas bija iepriekšējos mācību gados. Tomēr, izvērtējot situāciju un iespējamos riskus, IZM panāca, ka 2009.gada 8.septembrī valdībā tika apstiprināta "Sociālās drošības tīkla stratēģija", kas 2009./2010.mācību gada pirmajos četros mēnešos piecgadīgo bērnu pedagogu atalgojumam paredzēja 4,1 miljonu latu no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tika atjaunots arī bērnu sagatavošanas skolai obligātums.
Ir panākta arī vienošanās par pirmsskolas un sākumskolas (1.–6.klase) izglītības satura pārskatīšanu un pilnveidi, par sagatavošanas darbiem (pedagogu apmācību, mācību līdzekļu izstrādi u.c.), lai ar jauno mācību gadu atsevišķās izglītības iestādēs varētu aprobēt modeli, kad bērni skolas gaitas sāk no sešu gadu vecuma.
Kopumā "Sociālās drošības tīkla stratēģijas" pasākumiem 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem bija iedalīti 4,28 miljoni latu, bet 2010. gadam un 2011.gadam – 12,9 miljoni latu ik gadu.
Profesionālā izglītība
Aizvadītā gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja dokumentu "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. – 2015.gadam", kas ir pamats turpmākai profesionālās izglītības sakārtošanai un attīstībai valstī.
Visi labākie profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi saņem ES struktūrfondu stipendijas. Arī valsts pārbaudes darbu kārtošanā profesionālajā izglītībā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – jau no decembra centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu teorētisko daļu sešām kvalifikācijām audzēkņi kārto elektroniski. Nākotnē arī citām kvalifikācijām paredzēts nodrošināt iespēju eksāmenu teorētisko daļu kārtot elektroniski.
Augstākā izglītība
Neraugoties uz samazināto finansējumu arī augstākajai izglītībai, gada sākumā, parakstot līgumus starp IZM un katru augstskolu par budžeta līdzekļu piešķiršanu, tika panākts, ka netiek samazināts studentu sociālais nodrošinājums, tai skaitā stipendijas, kā arī nodrošināts, ka stipendijas piešķir, ņemot vērā gan studentu sekmību, gan sociālo nodrošinājumu. Maksājot stipendijas maģistrantiem un doktorantiem no ES struktūrfondiem, bija iespējams palielināt stipendiju saņēmēju skaitu bakalaura līmeņa studentiem, skaidro ministrija.
Ir samazinājušās vienas studiju vietas izmaksas, un augstskolas tiek orientētas novērst programmu dublēšanos un samazināt administratīvos tēriņus. Šis darbs turpināsies, un 2010.gadā, slēdzot līgumus, vislielākā uzmanība tiks pievērsta studentu sociālajām garantijām un studiju kvalitātei.
"No 2010.gada 1.janvāra līdzekļi, kas "sekos skolēnam" pedagogu atalgojumam, salīdzinot arī šā gada pēdējiem četriem mēnešiem, palielināsies no vidēji 460 latiem līdz vidēji 650 latiem. "
2009.gadā saglabāts vairāk nekā 26 tūkstoši studiju vietu, no kurām 65% ir prioritārajās jomās (dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, vides zinātnēs, veselības aprūpē), kā arī saglabātas maģistra un doktora studiju vietas. Studentiem 2009.gadā bija iespējas saņemt studiju un studējošo kredītus, palielinot arī valsts izsniedzamā galvojuma apjomu. Studiju kredītiem piešķirti 18,95 miljoni latu (par 5,8 miljoniem jeb 40% vairāk nekā 2008.gadā), savukārt studējošo kredītiem piešķirti 10,69 miljoni latu (saglabāts 2008.gada līmenis), bet gada beigās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 2,112 miljoni latu studiju kredītu procentmaksājumu veikšanai. Tāpat jūnijā tika papildināta studiju un studējošo kredītu galvošanas kārtība, kas atvieglo iespējas studentiem saņemt šos kredītus.
2008.gada vasarā valdībā apstiprināts un Saeimā iesniegts Augstākās izglītības likumprojekts, un plānots, ka jau tuvākajā laikā likumprojekts tiks skatīts 2.lasījumā.
Izglītības un zinātnes ministra un ekonomikas ministra vadībā izstrādāts informatīvā ziņojuma projekts "Par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=23126&cat=621. Šobrīd viens no svarīgākajiem IZM darbiem – izstrādāt konkrētu pasākumu plānu, ņemot vērā valdībai piedāvātos trīs augstākās izglītības reformu modeļus. Plānu valdībā paredzēts iesniegt līdz 2010.gada 31.martam.
2009.gadā notikusi sadarbība ar Zviedriju, lai pēc starpvalstu līguma spēka zaudēšanas 2010.gada 1.jūlijā nodrošinātu starptautisko atpazīstamību iemantojušās Rīgas Ekonomikas augstskolas darbību.
Zinātne
Valdībā apstiprinātas "Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam", izstrādāti un Saeimai iesniegti grozījumi "Zinātniskās darbības likumā", kas paredz jauninājumus saistībā ar zinātniskā personāla darba samaksas un darba laika uzskaites noteikšanu, kā arī intelektuālo, kustamo, nekustamo īpašumu u.c.
2009.gadā noslēdzās deviņu valsts pētījumu programmu īstenošana prioritāros zinātnes virzienos – biomedicīna un farmācija, enerģētika, informātika, letonika, materiālzinātne, meža zinātne, medicīnas zinātne un vides zinātne, kā arī agrobiotehnoloģijas. Programmu pirmie rezultāti liecina, ka vairākās jomās, piemēram, materiālzinātnē, agrobiotehnoloģijā, enerģētikā, farmācijā, izstrādātas jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu izgatavošanai.
Valdībā apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā (enerģija un vide; inovatīvie materiāli un tehnoloģijas; nacionālā identitāte; sabiedrības veselība; vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana) un uzsākta jaunu valsts pētījumu programmu īstenošana.
Aprēķinot finansējumu humanitārajām un sociālajām zinātnēm, ir noteikts koeficients 1,3 līdzšinējā 1 vietā, kā arī rasta iespēja bāzes finansējumu izmantot ES struktūrfondu projektu īstenošanai.
Septembrī parakstīts sadarbības memorands starp IZM un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, aktīvāk iesaistot Latvijas jaunos zinātniekus lēmumu pieņemšanā.
IZM sadarbībā ar ES Zinātniskās un tehniskās pētniecības komiteju (CREST) un Eiropas Komisiju 2009.gada nogalē organizēja neatkarīgu Latvijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas ekspertīzi, lai iegūtu rekomendācijas Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas uzlabošanai. Novembrī un decembrī Latvijā viesojās septiņi Eiropas Komisijas nominēti augsta līmeņa eksperti no Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Lietuvas.
Valsts valoda
Valdība atbalstījusi IZM sagatavoto informāciju par 2009. un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem, kas veicami saskaņā ar "Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam". Programmas rezultātu sasniegšanai tiek veikti uzlabojumi gan valsts valodas juridiskā statusa stiprināšanā un valodas izglītības politikas pilnveidē, gan valsts valodas zinātniskajā izpētē, kopšanā un attīstīšanā.
Sports
Par vietēja mēroga un starptautiski nozīmīgāko Latvijas sporta dzīves notikumu un sasniegumu, kas ļāva Latvijai iegūt plašu atzinību, uzskatāms vasarā notikušais Eiropas Sieviešu basketbola čempionāts. Turklāt Starptautiskās basketbola federācijas Eiropas nodaļas ("FIBA Europe") vadība pēc čempionāta paziņoja, ka Latvijā notikušais čempionāts bijis visu laiku labākais Eiropas čempionāts. Tāpat vasarā pirmo reizi Latvijā – Cēsīs – notika Eiropas čempionāts ratiņbasketbolā, bet pirmo reizi ne vien Latvijā, bet arī Baltijā norisinājās Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāts.
Neskatoties uz sarežģīto finansiālo situāciju valstī, IZM izdevies rast gandrīz 260 000 latu, lai apbalvotu izcilos sportistus un viņu trenerus. Savukārt gada sākumā valdība atbalstīja IZM izstrādāto rīkojumu, piešķirot 100 000 latu atbalstam sportistiem, treneriem un apkalpojošajam personālam par sasniegumiem Pekinas Paralimpiskajās spēlēs.
Gada sākumā Ērgļos notika 14.Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kurā startēja vairāk nekā 700 dalībnieku, bet vasarā Valmierā – Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, kur startēja gandrīz 2000 dalībnieku.
Starptautiskie finanšu līdzekļi izglītībai un zinātnei
2009.gadā nodrošinātas gan mērķstipendijas pedagogiem, stipendijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, maģistrantūras un doktorantūras studentiem, gan dažādu izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide, gan cilvēkresursu piesaiste zinātnei u.c.
Aplēses liecina, ka 2009.gadā IZM pārziņā esošajās jomās jau apgūti gandrīz 40 miljoni latu ES struktūrfondu līdzekļu – gan pašvaldību un augstskolu projektos, gan IZM un tās budžeta iestāžu īstenotajos projektos.
Nozīmīgākās ES struktūrfondu aktivitātes, kuru īstenošana uzsākta 2009.gadā: "Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai" (9,15 miljoni latu); "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai" (41,45 miljoni latu); "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" (40,24 miljoni latu); "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" (20 miljoni latu); "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" (palielinot finansējumu no 10,5 miljoniem latu uz 25 miljoniem latu); "Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana" (22,5 miljoni latu); "Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem" (3,7 miljoni latu).
"Ministru kabinets apstiprinājis dokumentu "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam", kas ir pamats turpmākai profesionālās izglītības sakārtošanai un attīstībai."
Atbalsts izglītībai un zinātnei sniegts arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros. Prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un izglītība" 2009.gadā uzsākti septiņi projekti par apmēram diviem miljoniem latu ar mērķi sagatavot jaunus studiju kursus vai programmas; izstrādāt mācību materiālus; apmācīt akadēmisko personālu; uzlabot studiju procesa materiāltehnisko bāzi; izstrādāt un ieviest jaunu multimediju mācību palīglīdzekli pamatskolā; izveidot neformālās vides izglītības programmu skolēniem un studentiem.
Starptautiskā sadarbība
Latvijas starptautiskās atpazīstamības stiprināšanai, īpaši – augstākās izglītības un zinātnes eksportspējas veicināšanai, notiek sadarbība gan ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, gan ar citu valstu vēstniecībām Latvijā.
Martā Bonnā (Vācija) UNESCO pasaules konferencē "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" ("UNESCO World Conference on Education for Sustainable Development") lielu starptautisku interesi un atzinību izpelnījās Latvijas sasniegtais izglītībā ilgtspējīgai attīstībai. Daugavpils Universitātes Ilgtspējīgas izglītības institūts bija viens no 35 ANO dekādes "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" labās prakses piemēriem, kas tika iekļauts konferences darba kārtībā un izstādē.
IZM uzskata, ka Latvija var būt paraugs un sadarbības partnere Āzijas valstīm, piemēram, Vjetnamai un Malaizijai, jo kopš 1999.gada esam uzkrājuši starptautiski vērā ņemamu praktisku pieredzi Boloņas procesa principu ieviešanā augstākajā izglītībā. Vjetnamas puse ir ieinteresēta Latvijas augstskolu filiāļu veidošanā savā valstī; Ķīna apliecinājusi interesi par līguma parakstīšanu saistībā ar izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu atzīšanu; arī Šrilanka ir ieinteresēta sadarbībā ar Latviju augstākajā izglītībā un zinātnē; bet Japāna paudusi interesi sadarbībai starp abām valstīm par iespējām izvērst studentu un zinātnieku apmaiņu.
Apliecinājums Latvijas pozīciju stiprināšanai starptautiskajā telpā ir arī šī gada jūlijā parakstītais līgums starp Latvijas valdību un Eiropas Kosmosa aģentūru par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem.
Domājot par Latvijas prezidentūru ES 2015.gadā un mūsu valsts starptautiskās pozīcijas stiprināšanu, valdība apstiprināja IZM priekšlikumu prezidentūras laikā Latvijā rīkot vienu no nozīmīgākajiem starptautiskajiem izglītības pasākumiem – ASEM ("Asia – Europe Meeting") izglītības ministru sanāksmi.
