Valdība atbalsta profesionālās izglītības sakārtošanu un pilnveidi (II)

Ar pamatnostādnēm var iepazīties IZM mājaslapā sadaļā „Nozaru politika”/ Profesionālā izglītība/Aktuāla informācija – http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Profesionala_izglitiba/01-IZMPam_231209_TA4628.pdf.

Par ES līdzekļiem varēs būvēt arī jaunas ēkas

Lielākās daļas profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskais stāvoklis ir bēdīgs. Pārsvarā tās ir pagājušā gadsimta 70.–80. gados celtas ēkas, kuras nav būtiski renovētas, un to aprīkojums gan fiziski, gan morāli ir novecojis. Reģionos celtās lauksaimniecības tehnikumu milzīgās ēkas ir pustukšas, tiek izmantotas daļēji, un tās renovēt nav racionāli, bet līdzšinējās investīcijas skolu infrastruktūras uzlabošanā bijušas salīdzinoši niecīgas un rada ielāpu iespaidu. Speciālistu sagatavošana ir sadrumstalota, jo izkaisīta pa daudzām skolām, uzskata IZM.

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, šobrīd nozīmīgs resurss profesionālās izglītības iestāžu ēku renovācijai, energoefektivitātes pasākumiem, iekārtu un mācību līdzekļu iegādei un modernizēšanai ir Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumi. Tieši šī iespēja – izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu – varētu būtiski uzlabot profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūru.

IZM skaidro, ka profesionālo skolu infrastruktūrai un aprīkojumam šobrīd pieejams ERAF finansējums aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” 58,9 miljonu latu apmērā. Ministru kabineta 2009. gada 28. decembrī pieņemtie grozījumi noteikumos par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāti „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” nosaka – atbalsts var tikt sniegts ne tikai profesionālās izglītības iestāžu ēku, būvju un telpu rekonstrukcijai un renovācijai, bet arī jaunu ēku būvniecībai. Atbalstu jaunu ēku būvniecībai būs iespējams saņemt, ja jaunbūves izmaksas būs ekonomiski izdevīgākas nekā esošās ēkas rekonstrukcija vai jaunas ēkas būvniecība. Tāpat atbalstu varēs saņemt esošo būvju vai to daļu nojaukšanai profesionālās izglītības iestādes ēku kompleksa ietvaros.

"LPS dome nolēma aicināt valdību veidot profesionālās izglītības politiku, iekļaujot sistēmā gan pašvaldībām nodotās, gan IZM, gan citu ministriju pakļautībā esošās profesionālās izglītības iestādes."

Ministrijas aprēķini liecina: lai pilnībā nodrošinātu visas vajadzības saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tam būtu papildus nepieciešami vairāk nekā 200 miljoni latu, no kuriem profesionālās izglītības kompetences centru renovācijai būtu nepieciešami 65 miljoni latu, bet šo centru aprīkojumu iegādei – vismaz 23,7 miljoni latu.

Profesionālās izglītības sistēmas „renovācijas” izmaksas

Avots: IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora Jāņa Gaigala prezentācija „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma” 2009. gada 6. novembrī

Ir ļoti svarīgi, lai ERAF finansējums tiktu izlietots mērķtiecīgi, izvērtējot katras skolas attīstības iespējas gan novada, gan reģiona līmenī, pēc darba vizītes 7. janvārī Smiltenē secina izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Lai ilgtermiņā profesionālā izglītība gan Smiltenē, gan visā valstī kopumā būtu sekmīga, šobrīd pats svarīgākais ir rast iespējami labāko un ilgtspējību nodrošinošāko pieeju Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanai, jo šādi resursi – gandrīz 60 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – visai Latvijas profesionālās izglītības sistēmai pieejami tikai vienu reizi.

Skolu tīkla reforma = izglītības finansēšanas sistēmas reforma

IZM plāno mainīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus, paredzot, ka pašvaldības finansē visa veida izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, kas iespējams, attiecīgi palielinot pašvaldību budžetu ieņēmumu sadaļu, bet valsts finansē šo iestāžu pedagogu algas. Tāpat paredzēts pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, arī profesionālajā izglītībā ieviest finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, ņemot vērā, ka vidējā izglītības pakāpē viena audzēkņa izmaksas ir līdzīgas un šādā gadījumā daudz vienkāršāk ir līdzsvarot vispārējās un profesionālās izglītības savstarpējo proporciju, kā arī izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu.

Līdz šim katram izglītības iestāžu veidam ir bijis atšķirīgs finansēšanas modelis. Pašvaldības finansē tikai vispārizglītojošo skolu uzturēšanas izdevumus, kas attiecībā pret kopīgo izglītības izdevumu kopapjomu ir aptuveni 15 – 20%. Pašvaldības nav ieinteresētas kompleksā skolu tīkla optimizācijā , īpaši speciālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, jo gan pedagogu algas, gan uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta, lai arī speciālo izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības. Ja pašvaldības būtu tieši ieinteresētas racionālai visa veida izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu izmantošanai, attiecīgi daudz intensīvāk tiktu risināti skolu tīkla optimizācijas jautājumi, uzskata IZM.

Avots: IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora Jāņa Gaigala prezentācija „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma” 2009. gada 6. novembrī

Prasība pēc vienota finansēšanas modeļa valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm izskanēja 6. janvārī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē, tāpat kā prasība pēc tā, lai katram audzēknim sekotu valsts nauda pilna izdevumu kompleksa nodrošināšanai.

LPS 13. janvāra domes lēmums „Par profesionālās izglītības sistēmas reformu” prasa pašvaldības rūpīgi izvērtēt profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanu, prasot valdībai sakārtot profesionālo izglītības sistēmu gan juridiski, gan finansiāli. LPS dome nolēma aicināt valdību veidot profesionālās izglītības politiku, iekļaujot sistēmā gan pašvaldībām nodotās, gan IZM, gan citu ministriju pakļautībā esošās profesionālās izglītības iestādes, un ieviest vienotu finansēšanas modeli valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, paredzot, ka katram audzēknim seko valsts nauda pilna izdevumu kompleksa nodrošināšanai. LPS domes lēmums atbalsta profesionālās izglītības programmu ieviešanu vidusskolās.

LPS domē pieņemtos lēmumus IZM vērtē kā atbilstošus pašreizējai situācijai, aktuālajiem izdevumiem un iepriekšējās abu pušu sarunās izteiktajiem ministrijas priekšlikumiem. Tieši tādēļ IZM atbilstoši 15. decembrī valdībā apstiprinātajām Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015. gadam kā vienu no veicamajiem uzdevumiem minējusi profesionālās izglītības iestāžu jaunas finansēšanas kārtības izstrādi, kā arī pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtības pilnveidi.

Lai uzsāktu darbu pie visu nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādes, IZM ar LPS ir vienojusies veidot kopīgu darba grupu, kurā aicinās iesaistīties gan Pašvaldību savienības, gan Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus.

"Atbilstoši normatīvam vienam audzēknim ir paredzēti 385 lati gadā. Pašlaik valsts finansējuma apjoms ir 193 lati."

Kā ziņots, LPS pārstāvji jau iepriekš izvirzījuši vairākus iebildumus saistībā ar IZM skolu pārņemšanu savā īpašumā, akcentējot nesakārtoto profesionālo izglītības iestāžu finansējumu. Ministrija piedāvā pašvaldībām pārņemt profesionālās izglītības iestādes pēc šāda principa: ministrija, kā līdz šim, varētu turpināt apmaksāt pedagogu algas, bet par infrastruktūru maksāt pirmajā gadā 75%, otrajā – 50%, trešajā – 25%.

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2009. gada 15. septembrī sasauktajā valdības ārkārtas sēdē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe informēja sabiedrību par izglītības sistēmas, tai skaitā profesionālās izglītības, strukturālajām reformām, norādot, ka ir pabeigts skolu tīkla optimizācijas 1. un 2. posms – reorganizētas, slēgtas deviņas profesionālās skolas, pārskatot neefektīvās un nepiepildītās un pievienojot tās skolām ar piemērotām telpām un pietiekamu materiāli tehnisko bāzi.

Jau daudzus gadus profesionālās izglītības iestādēm trūkst līdzekļu skolu uzturēšanas izdevumu segšanai. Atbilstoši normatīvam vienam audzēknim ir paredzēti 385 lati gadā. Pašlaik valsts finansējuma apjoms ir 193 lati. Skolas to daļēji kompensē ar pašu ieņēmumiem (kopumā - 288 lati).

Paturot prātā mērķi

To, ka plānotās reformas profesionālajā izglītībā ir visai sarežģīts jautājums, apliecināja 13. janvārī LPS domes sēdē izskanējušie novadu vadītāju jautājumi izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei. Savukārt ministre izteica apņemšanos, ka 2010. gads skolu tīkla sakārtošanā būs mērenāks, mērķtiecīgāks un labāk izplānots darbs. Gadu garumā esot uzkrājušies nerisināti jautājumi, kurus krīze piespiedusi pietiekami ātri atrisināt.

Par profesionālās izglītības sistēmas reformu un strukturālām izmaiņām tiek diskutēts dažādos līmeņos – apstiprinājumu tam LV.LV guva, klausoties Ligitas Ginteres, LPS Izglītības un kultūras komitejas vadītājas, uzstāšanos. Viņa aicināja tautu un valsti, apgūstot ES naudu, saglabājot ēkas, infrastruktūru, mazinot sociālo spriedzi, savstarpējos norēķinos pārdalot naudu, cīnoties par lokālajām interesēm un cilvēku sapratni, tomēr paturēt prātā to mērķi, kā vārdā tiek veiktas šīs izmaiņas, un patiešām to sasniegt. Lai apvienotu visas šīs vajadzības, IZM ir unikāla iespēja tiešām augstā līmenī parādīt, kas tad ir strukturālās izmaiņas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Protams, tās ir notikušas šur un tur šā un tā, saka L.Gintere, tomēr „mēs esam vēl ļoti neapmierināti ar tām”. Viņa domā, ka sadarbojoties reformas iespējams izdarīt arī profesionālajā izglītībā.

Profesionālās izglītības iestāžu direktori nevairās atbildības, viņi gatavi pieņemt plānotos izaicinājumus, jo apzinās gan Latvijas valsts ekonomisko, gan demogrāfisko situāciju. „Galvenais, lai audzēkņiem, kuri mācīsies nākotnē, būtu saglabātas mācību vietas,” uzsver Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas (RSMPV) direktore Silvija Voitišķis, vienlaikus norādot, ka reorganizācija sāpīgi skar ikvienu optimizācijas plānā iekļauto skolu. RSMPV ir izglītības iestāde ar specializāciju. Turpmāk direktore savā mācību iestādē cer piedāvāt pieaugušo izglītības iespējas, e-apmācību, veidot vakara un neklātienes nodaļas, aktualizēt jaunas mācību programmas un sadarboties ar darba tirgu.

Ērgļu arodvidusskolas direktors Andris Spaile par IZM izstrādāto profesionālās izglītības iestāžu tīkla reformu ir lakonisks: „Tam bija jānotiek sen, un patlaban ministrija strādā labi. Bērnu nebūs, un, jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo visiem būs labāk. Ja nauda ies līdzi audzēkņiem, nav nozīmes, kam skola pieder – valstij vai pašvaldībai. Ir jābūt valsts atbalstītām izglītības programmām.”

Visvaldis Kursītis, Jaunaglonas arodvidusskolas direktors, stāsta, ka paredzēts apvienot četras skolas un uz Jaunaglonas arodvidusskolas bāzes veidot Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centru. Viņa vadītajai skolai, tāpat kā citām profesionālajām skolām, līdz 1. februārim jāizstrādā perspektīvais plāns – „Profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija”. Direktors uzskata, ka lielāku skaidrību par to, kas un kā būs, varētu gaidīt tad, kad izskatīs ERAF projektu – jūnija beigās vai jūlija sākumā.