Valdība atbalsta profesionālās izglītības sakārtošanu un pilnveidi (I)

Ar pamatnostādnēm var iepazīties IZM mājaslapā sadaļā "Nozaru politika"/ Profesionālā izglītība/Aktuāla informācija – http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Profesionala_izglitiba/01-IZMPam_231209_TA4628.pdf.

IZM apliecina, ka profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatnostādnes tika izstrādātas ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem un pirms iesniegšanas valdībā tika ņemti vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, nozaru asociāciju, plānošanas reģionu, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas, Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes un profesionālās izglītības iestāžu priekšlikumi par nepieciešamajiem papildinājumiem un izmaiņām pamatnostādņu projektā.

Ar sarunām Latvijas Pašvaldību savienībā par profesionālās izglītības skolu tīkla sakārtošanu atbildīgajai ministrijai iesācies jaunais, 2010.gads. Pašvaldības seko līdzi IZM plāniem, jo IZM mājaslapā publicētās "Profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam" vēl jāiesniedz Valsts kancelejā parakstīšanai. Saskaņā ar minēto dokumentu profesionālās izglītības iestādēm sadarbībā ar pašvaldībām ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.februārim jāizstrādā Profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija. Savukārt līdz nākamā gada 1.aprīlim profesionālās izglītības iestādēm ir jāiesniedz savi projektu pieteikumi, lai jau vasaras sākumā uzsāktu projektu īstenošanu.

J. Gaigals: Kopējā darbā izdevies sagatavot kvalitatīvu plānošanas dokumentu

IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals atzīst, ka līdz šim profesionālajā izglītībā ir investēts ļoti maz līdzekļu, līdz ar to profesionālās izglītības iestāžu aprīkojums ir novecojis, bet ēkas nav renovētas un ir nerentablas no energoefektivitātes viedokļa. Otrkārt, demogrāfiskā prognoze liek rīkoties nekavējoties. Nākamajos piecos gados audzēkņu skaits vidējā izglītības pakāpē samazināsies gandrīz divas reizes, bet jau tagad profesionālās izglītības sistēmā ir gandrīz par 10 000 vairāk vietu nekā audzēkņu. IZM galvenais uzdevums – nodrošināt tādu izglītības politikas plānošanu, kura novestu pie stabila speciālistu papildinājuma tautsaimniecībai, pretējā gadījumā Latvijā tiek prognozēts kvalificēta darbaspēka deficīts. Pašlaik profesionālās izglītības iestādēs mācās vien 30% no pamatskolu beidzējiem. Viens no uzdevumiem ir pakāpeniska profesionālo skolu audzēkņu īpatsvara palielināšana vidējās izglītības posmā, proti, nodrošinot, ka aptuveni puse no audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs.

"IZM galvenais uzdevums – nodrošināt tādu izglītības politikas plānošanu, kura novestu pie stabila speciālistu papildinājuma tautsaimniecībai, pretējā gadījumā Latvijā tiek prognozēts kvalificēta darbaspēka deficīts."

Vienlaikus J.Gaigals ir gandarīts par ministrijas paveikto: "Kaut gan profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatnostādņu izstrādes gaitā nācās uzklausīt arī pārmetumus, ka dokumenta sagatavošanai atvēlēts pārāk maz laika, ar gandarījumu varu teikt, ka dažu mēnešu laikā ir paveikts darbs, ko nebija izdevies īstenot daudzus gadus."

Lai visām – gan valsts, gan pašvaldību dibinātām – profesionālās izglītības iestādēm būtu radīti vienādi nosacījumi, ir jāatrisina jautājumi, kas saistīti ar ERAF projekta līdzfinansēšanu, jāpilnveido profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas, kā arī pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtība, stipendiju piešķiršanas kārtība, ar skolu uzturēšanu saistītie un citi jautājumi, norāda departamenta vadītājs.

Veidos integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pārņemt pašvaldībām profesionālās izglītības iestādes

IZM pārziņā šobrīd ir 59 profesionālās izglītības iestādes un 10 koledžas, kuras īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas. Reformas rezultātā profesionālās izglītības piedāvājums tiks sabalansēts un pieejamība saglabāsies, sola ministrija.

Saskaņā ar IZM sagatavoto plānu profesionālās izglītības iestādes turpmāk tiks diferencētas 1) kompetenču centros (14 no 33 profesionālās izglītības iestādēm), kuri veiks profesionālās izglītības metodiskās virsvadības un eksaminācijas centru funkcijas attiecīgajā reģionā, 2) profesionālās izglītības iestādēs ar specializāciju, 3) profesionālās izglītības iestādēs pamatiemaņu apgūšanai, 4) profesionālās izglītības iestādes filiālēs un 5) integrētajās izglītības iestādēs. Izglītības iestādes apvienojot, to darbību nodrošinās vienota administrācija un tiks izmantota vienota infrastruktūra (sporta komplekss, bibliotēka, ēdināšana, dienesta viesnīca u.tml.).

"Lai aptuveni puse no audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izvēlētos mācīties profesionālās izglītības iestādēs."

Savukārt profesionālās skolas, kurās audzēkņu skaits tiek prognozēts mazāks par 50%, IZM piedāvā pārņemt pašvaldībām un veidot integrētas izglītības iestādes, kurās zem viena jumta varētu realizēt dažādas izglītības programmas un kuras vienlaikus var būt arī pieaugušo un neformālās izglītības centri. Taču LPS pārstāvji ir izvirzījuši vairākus iebildumus saistībā ar IZM skolu pārņemšanu savā īpašumā, akcentējot nesakārtoto profesionālo izglītības iestāžu finansējumu.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe gan sola, ka IZM padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām tiks nodotas pēc brīvprātības principa un to pārņemšana netiks uzspiesta. Viņa norāda, ka šobrīd tiek saskaņota vairāku skolu nodošana tām pašvaldībām, kuras pašas vēlas tās pārņemt. Jautāta par to, kas notiks ar skolām, kuras saskaņā ar plānu paredzēts nodot pašvaldībām, bet kuras tās atteiksies pārņemt, T. Koķe norāda, ka to turpmākā darbība tiks vērtēta izglītojamo skaita un piedāvāto programmu kontekstā.

Vienlaikus ministre uzsver, ka ne šogad, ne tuvākajā laikā neviena no profesionālās izglītības iestādēm slēgta netiks, savukārt darbs pie kompetenču centru izveides varētu sākties jau 2010.gada pirmajā pusgadā, kad būs izvērtēti struktūrfondu projekti profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai.

Avots: IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora Jāņa Gaigala prezentācija "Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma" 2009.gada 6.novembrī

Līdz 2015.gadam reorganizēs gandrīz pusi no IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm

Esošo deviņu profesionālās izglītības iestāžu vietā Kurzemē IZM gatavojas saglabāt Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskolu un Saldus profesionālo vidusskolu, savukārt uz Ventspils profesionālās vidusskolas bāzes iecerēts veidot kompetences centru ar specializāciju kokapstrādē, mehānikā un metālapstrādē, mašīnzinībās, enerģētikā un būvniecībā.

Otrs kompetences centrs Kurzemē atrastos Liepājā, apvienojot Liepājas Būvamatniecības vidusskolu, Liepājas Tūrisma un tekstila skolu un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu. Šis centrs specializētos būvniecībā, kokapstrādē, tekstiliju ražošanā, tūrismā un atpūtas organizācijā, viesnīcu un restorānu pakalpojumos, mehānikā un metālapstrādē, inženiermehānikā, mašīnzinībās un enerģētikā.

Savukārt Laidzes Profesionālā vidusskola tiktu nodota vai nu pašvaldībai integrētās izglītības iestādes izveidei, vai arī kļūtu par Ventspils Profesionālās vidusskolas filiāli. Līdzīgs liktenis sagaida arī Cīravas un Skrundas arodvidusskolas, kuras gan varētu kļūt par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas filiālēm.

Uz esošo skolu bāzes Latgalē kompetenču centri savukārt tiks veidoti Daugavpilī un Rēzeknē. Daugavpils Kompetenču centru veidos Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola, apvienota ar Daugavpils 1.arodvidusskolu un Daugavpils Tirdzniecības skolu, bet Rēzeknes Kompetenču centrs tiks radīts, Rēzeknes 14.arodvidusskolu apvienojot ar Rēzeknes profesionālo vidusskolu.

Šajā reģionā plānots vēl viens – Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš tiktu veidots uz Jaunaglonas arodvidusskolas, Preiļu arodvidusskolas, Višķu profesionālās vidusskolas un Dagdas arodvidusskolas bāzes.

Atsevišķu skolu statusu saglabās Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola un Daugavpils Tirdzniecības skola. Viļānu 41.arodvidusskola, Latgales Amatniecības meistaru skola un Zilupes arodvidusskola kļūs par Rēzeknes profesionālās vidusskolas filiālēm.

Lūznavas profesionālajai vidusskolai būs iespējas izvēlēties – vai pievienoties Austrumlatgales profesionālās izglītības kompetences centram, vai pievienoties Viduslatgales profesionālās izglītības kompetences centram. Bet Bebrenes profesionālo vidusskolu, visticamāk, pārņems Ilūkstes novada pašvaldība.

Vidzemē kompetenču centrus paredzēts veidot uz Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Valmieras 36.arodvidusskolas un Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolas apvienošanas rezultātā veidojot Vidzemes profesionālās izglītības centru.

"Profesionālās izglītības programmu saturu nosaka Profesijas standarts, Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts un izglītības programma."

Apvienošana skars Jāņmuižas profesionālo vidusskolu un Cēsu profesionālo vidusskolu, kā arī Smiltenes tehnikumu un Smiltenes profesionālo vidusskolu. Bet atsevišķas iestādes statusu saglabās Alsviķu profesionālā vidusskola, Jaungulbenes arodvidusskola, Barkavas arodvidusskola, Rankas arodvidusskola un Ērgļu arodvidusskola, lai gan pēdējās trīs skolas varētu pārņemt pašvaldības, kuras izteikušas vēlmi to darīt.

Zemgalē kompetenču centri tiks veidoti, Jelgavas Amatniecības vidusskolu apvienojot ar Jelgavas Amatu vidusskolu, kā arī uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes. Apguldes arodvidusskolu, visticamāk, pārņems pašvaldība, bet Vecbebru profesionālā vidusskola un Viesītes arodvidusskola, ja tās nepārņems pašvaldības, kļūs par Austrumzemgales Profesionālās izglītības kompetences centra filiālēm.

Arī Saulaines profesionālajai vidusskolai iespējami divi scenāriji, vai nu kļūstot par pašvaldības profesionālās izglītības iestādi, vai arī saglabājot atsevišķas izglītības iestādes statusu. Pēdējā variantā par tās filiāli kļūs Zaļenieku arodvidusskola. Bet kā atsevišķa iestāde tiks saglabāta Jēkabpils Agrobiznesa koledža.

No sešām Rīgas reģionā esošajām skolām kompetences centru plānots veidot uz Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bāzes, kā arī Ogres Amatniecības vidusskolas, Ogres Meža tehnikuma un Ogres profesionālās vidusskolas bāzes. Savukārt Bulduru Dārzkopības vidusskolu, Limbažu profesionālo vidusskolu, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu un Mālpils profesionālo vidusskolu plānots saglabāt kā atsevišķas iestādes.

Rīgā plānots veidot trīs kompetenču centrus, no kuriem viens būs uz Rīgas Valsts tehnikuma bāzes, bet otrs – apvienojot Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolu ar Rīgas Purvciema amatu skolu un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolu. Trešo kompetenču centru veidos uz Rīgas Tehniskās koledžas bāzes.

Savukārt kā atsevišķas skolas ar specializāciju noteiktās jomās tiktu noteiktas Rīgas 3.arodskola, Rīgas Amatniecības vidusskola, Rīgas Būvniecības vidusskola, Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola, Rīgas Stila un modes skola un Rīgas Tirdzniecības tehnikums, Rīgas Celtniecības koledža un Rīgas Uzņēmējdarbības koledža.

Profesionālās izglītības programmu veidi un to saturs

IZM norāda – lai racionāli izmantotu visu veidu resursus, viens no profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas pamatuzdevumiem ir konsolidēt programmu piedāvājumu. Gadā valstī tiek licencētas vidēji 320 profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. Šobrīd Latvijā ir apstiprināti 424 profesiju standarti un 1827 licencētas profesionālās izglītības programmas.

Saturiski dažāda nosaukuma profesionālās izglītības programmas ir līdzīgas, bet to nosaukumi ir atšķirīgi, tādēļ sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtiski jāsamazina profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu skaits, veidojot katrā nozarē vienu līdz divas pamatprogrammas (bāzes programmas) un specializācijas kursu mācību programmas, kas varētu tikt izmantotas arī pieaugušo apmācībai.

Profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek trīs līdz četrus gadus. Pirmā līmeņa profesionālās izglītības programmās mācās salīdzinoši neliels audzēkņu skaits, tās tiek piedāvātas pēc 7. vai 8.klases grupās ar pedagoģisko korekciju, kā arī apguvei speciālajās internātskolās. Vislielākais audzēkņu skaits apgūst otrā un trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas.

Profesionālās izglītības programmu saturu nosaka Profesijas standarts, Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts un izglītības programma. Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem – Izglītības likumam, Profesionālās izglītības likumam, Noteikumiem par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu, "Profesijas standartu izstrādes kārtību", "Par profesiju standartu reģistra izveidi" – arodbiedrības, darba devēju organizācijas, profesionālās organizācijas, izglītības iestādes un citas juridiskas vai fiziskas personas izstrādā profesijas standarta projektu un iesniedz Profesijas standarta projektu un iesniegumu izskatīšanai IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamentā, kurš savukārt to iesniedz ekspertu nozīmēšanai Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA). Pēc ekspertu atzinuma PINTSA pieņem lēmumu. Profesijas standarts nosaka profesionālās kvalifikācijas līmeni, profesionālās darbības pamatuzdevumus, profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences, prasmes un zināšanas. Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts nosaka profesionālās izglītības programmu pamatdaļas, to obligātā satura sadalījumu: programmas apjomu, teorijas un prakses savstarpējo procentuālo attiecību, vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu savstarpējo procentuālo attiecību, obligāto vispār­izglītojošo priekšmetu saturu un prakses daļu apjomu.

Uzņemšana profesionālās izglītības programmās

Īstermiņa darbaspēka pieprasījums nevar būt par pamatu uzņemšanas plānošanai, jo īstermiņa darbaspēka pieprasījums ir ļoti mainīgs, uzskata IZM. Plānojot uzņemšanu, tiek ņemts vērā darbaspēka ilgtermiņa pieprasījums, kā arī Ekonomikas ministrijas darbaspēka pieprasījuma prognoze līdz 2015.gadam un nozares īpatsvars tautsaimniecības struktūrā. Plānojot profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaitu, ir jāņem vērā  tas, ka vecumā no 20 līdz 30 gadiem ir ļoti liels skaits bezdarbnieku, kam ir tikai vispārējā izglītība.

Izglītības un zinātnes ministrijā ir noteikta izglītojamo uzņemšanas plānošanas kārtība:

1. Ievērojot kārtējā gada audzēkņu uzņemšanas rezultātus, izglītības iestādes augustā iesniedz ministrijai priekšlikumus audzēkņu uzņemšanai nākamā budžeta gadā (izglītības programmas, iegūstamās kvalifikācijas, iepriekšējās izglītības prasības, audzēkņu skaits, mācību grupu skaits).
2. Ministrija, ievērojot nākamā gada budžeta plānojumu un kārtējā gada audzēkņu uzņemšanas plāna izpildi, kā arī Ekonomikas ministrijas ziņojumus par Latvijas tautsaimniecības attīstību (nozaru procentuālo nozīmīgumu pēc pievienotās vērtības tautsaimniecības struktūrā),  Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādātās darba tirgus pieprasījuma prognozes un citus tautsaimniecības attīstības rādītājus, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, citu institūciju iesniegtos pieprasījumus speciālistu sagatavošanai un izglītības iestāžu priekšlikumus, izstrādā savu nākamā gada audzēkņu uzņemšanas plāna projektu un nosūta izglītības iestādēm.
3. Izglītības iestāžu priekšlikumi un ministrijas projekts tiek nosūtīti izvērtēšanai profesionālās izglītības un nodarbinātības reģionālajām padomēm.

Šādas padomes ir izveidotas Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Padomju locekļus ir izvirzījuši Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Plānošanas reģioni. Padomju sastāvos ir iekļauti arī pa vienam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras.

Reģionālo padomju sēdēs piedalās attiecīgā plānošanas reģionā esošo profesionālās izglītības iestāžu direktori, kuri aizstāv savus priekšlikumus audzēkņu uzņemšanas projektam.

4.  Reģionālo padomju saskaņoto audzēkņu uzņemšanas plāna projektu Izglītības un zinātnes ministrijā noformē ministrijas rīkojuma formā.

Ievērojot šādu izglītojamo uzņemšanas budžeta vietās secību, tiek ņemtas vērā gan darba devēju, gan reģionu intereses.

Profesionālās izglītības programmu izstrāde

Profesionālās izglītības programmas (bāzes programmas) sākotnējā profesionālajā izglītībā izstrādā nozares pamatprofesijām, kuras tiks noteiktas sadarbībā ar nozaru profesionālajām asociācijām, veidojot kvalifikāciju ietvarstruktūru. Kvalifikāciju ietvarstruktūrā tiks iekļautas arī pieaugušo profesionālās apmācības programmas (specializācijas).

Ir izveidotas un tiek aprobētas moduļu programmas. Moduļu programmas pamatelements ir modulis, kas ir relatīvi patstāvīga izglītības programmas sastāvdaļa, īpaši strukturēts mācību priekšmetu un nodarbību komplekss.

Modulis ir noteikta mācību vienība ar sākuma un beigu stāvokļa aprakstu. Katram modulim ir formulēti mērķi, uzdevumi, mērķu sasniegšanas mehānismi un moduļa apguves rezultātu novērtēšanas sistēmas apraksts. Tas ir paredzēts vienas vai vairāku profesionālo zināšanu apguvei un tā saturu nosaka profesionālās kvalifikācijas pamatprasībās noteiktās zināšanas, prasmes un profesionālās kompetences.

Moduļu programma nodrošina nepārtrauktu un dinamisku speciālistu profesionālo pilnveidi vai arī jaunas profesionālās kvalifikācijas vai kādas profesionālas kompetences apguvi atbilstoši uzņēmuma vai darba tirgus prasībām.

Īpaši efektīva moduļu izmantošana ir pieaugušo profesionālās apmācības īstenošanā, nodrošinot specializāciju un saistīto profesiju apguvi. Šāda veida izglītības programmas var veidot un īstenot, lai efektīvāk nodrošinātu īstermiņa darbaspēka pieprasījumu.

Profesionālās izglītības programmu izvērtēšana

Profesionālās izglītības programmas saturiski tika pārskatītas, lai izveidotu elastīgas profesionālās izglītības programmas, kuras nodrošinātu iespēju reaģēt uz darbaspēka pieprasījumu īstermiņā un atbilstu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.

Šādi mērķi var tikt sasniegti, ieviešot divu pakāpju profesionālās vidējās izglītības programmas un veidojot profesionālās izglītības programmas pēc moduļu principa.

Saskaņā ar koncepciju ieviešot divu līmeņu profesionālās vidējās izglītības programmas, var nodrošināt profesionālās izglītības programmas apguvi īsākā laikā (trīs gados četru gadu vietā), iespēju saņemt zemāka kvalifikācijas līmeņa profesiju jau mācību laikā un iespēju turpināt izglītību pēc pirmā līmeņa profesionālās izglītības programmas apguves otrā līmeņa profesionālās izglītības programmā.

Profesionālās izglītības programmu diferenciācija

Avots: IZM Informatīvais ziņojums par pirmā līdz trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmu pārskatīšanu

Turpmāk vēl.