Kļavu un hokeja zemes uztraukumi
Arī tālie kanādieši izrāda interesi par Baltijas fenomenu. “Tā kā uzņēmumu un mājsaimniecību bilancēs ir saspīlējums, bet banku sektors nevēlas aizdot, pastāv risks, ka trauslā atkopšanās Rietumeiropā var strauji zaudēt spēju uzņemt apgriezienus. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kas lielā mērā atkarīgas no eksporta uz Rietumeiropu,” Kanādas “Royal Bank of Canada” investīciju bankas “RBC Capital Markets” attīstības tirgus stratēģa Naidžela Rendela teikto portālā “FTAdviser” atstāsta BNS.
Pēc viņa teiktā, lai gan pēdējos sešos mēnešos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu akciju tirgi cēlušies par 50 līdz 130%, reģionā, sevišķi Baltijas valstīs un Ukrainā, saglabājas nozīmīgi riski, tostarp augošie budžeta deficīti. “Panākt politisku vienprātību par tēriņu samazināšanu un nodokļu pacelšanu būs ļoti grūti,” viņš atzinis,
brīdinot, ka ekonomiskā nenoteiktība un tirgu svārstīgums Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā var pārsviesties arī uz citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
Savukārt bijušais Čehijas ārlietu ministrs, nu jaunās konservatīvās partijas “TOP 09” vadītājs Karels Švarcenbergs, kritizējot savas valsts politiķus, biedē ar sliktāko praksi Eiropā: “Ja mūsu politiskajiem līderiem nebūs drosmes, ja mēs turpināsim „izmest” naudu tā, it kā nekas nenotiktu, mēs varam nonākt tādā pašā stāvoklī kā Ungārija vai Baltijas valstis.” Un piebilst: “Mūsu galvenais uzdevums ir radikāli samazināt izdevumus, tomēr, iespējams, mēs nevarēsim iztikt arī bez vairāku nodokļu celšanas. Mums ir jāstrādā ar lielāku piepūli. Punkts. Mums nav citas izvēles.”
(Čehijā 9. un 10. oktobrī būs parlamenta vēlēšanas, tāpēc lielāko partiju politiķi ir atteikušies atbalstīt pagaidu valdības aicinājumus par nodokļu celšanu un budžeta izdevumu samazināšanu. Tomēr jaunā partija iestājas par tādu pasākumu īstenošanu, kuri īstermiņā draud pasliktināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tā paziņojusi: jāsamazina sociālie pabalsti, jāpalielina maksa par veselības aprūpi, jāīsteno pensiju reforma, par 20% jāsamazina budžeta tēriņi un jāievieš īpaša izglītības nodeva.)
Lietuva jau nervozē par mazāku parādu
Lietuvai nākamgad var rasties lieli sarežģījumi ar valsts parāda pieaugumu un aizņemšanās izmaksu palielināšanos, norāda analītiķi, pieļaujot, ka valsts galu galā būs spiesta sekot Latvijas pēdās un vērsties pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda. Lietuvas parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) šovasar pieaudzis līdz 24,9% iepretim 15,6% šā gada sākumā. Ja šāda tendence turpināsies, nākamgad parāds pārsniegs 30% no IKP, prognozē biznesa laikraksts “Verslo žinios”.
"Pat parāds virs 30% līmeņa mums ir liela problēma, kas būtiski ierobežo varas institūciju manevrēšanas iespējas nākotnē."
„Mēs neesam spēcīga valsts un nevaram atļauties lielu procentu nastu. Pat parāds virs 30% līmeņa mums ir liela problēma, kas būtiski ierobežo varas institūciju manevrēšanas iespējas nākotnē,” laikraksts citējis SEB bankas prezidentu Ģītanu Nausedu, problēmas sakni saskatot nodokļu administrēšanā. Jo valsts budžeta ieņēmumu kritums, kas ir lielāks nekā visas ekonomikas samazinājums, nozīmējot, ka uzņēmēji pārceļas uz ēnu ekonomiku, bet varas institūcijas šim procesam līdz šim nav spējušas pretdarboties.
Savukārt Latvijā valsts ārējais parāds, ņemot vērā milzīgo starptautisko aizdevumu, var pietuvoties kritiskajai robežai – 60% no IKP, kas ir Māstrihtas līgumā noteiktais kritērijs Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstīm.
Budžetus baltieši griež kā dienišķo maizi – regulāri
Šonedēļ Igaunijas valdība vienojās, ka 2010. gada budžets atbildīs Māstrihtas kritērijam, proti, deficīts nepārsniegs 3% no IKP, lai Igaunija jau 2011. gadā varētu kļūt par eirozonas dalībnieci, vēsta BNS. Lai nodrošinātu šādu atbilstību, igauņiem nācies piespiesties un budžeta “melnrakstā” atrast vēl 17 miljonus latu, ko samazināt. Izskatīšanai parlamentā budžeta projektu plānots iesniegt 30. septembrī.
Pagaidām saskaņā ar valdības lemto tēriņi aizsardzībai nākamgad saglabāsies 1,86% apmērā no IKP, izdevumi izglītībai pieaugs par vienu miljardu igauņu kronu (50 miljoniem latu) - līdz 11 miljardiem kronu (493 miljoniem latu), bet pensijām atvēlētā summa nemainīsies.
Igaunijas budžeta izdevumu samazināmie skaitļi gan nav salīdzināmi ar Latvijas izkaptij pakļautajām trīsciparu summām, taču budžeti ir salīdzināmi.
Igaunijā nākamā gada budžeta tēriņi - 89 miljardi igauņu kronu (aptuveni četri miljardi latu) - esot samērojami ar šā gada tēriņiem. Latvijas budžeta izdevumi šim gadam plānoti par nepilniem 700 miljoniem latu lielāki – 4,69 miljardi, bet nākamgad (ar budžeta deficītu 8,5%) varētu tuvoties Igaunijas „valsts maciņa” apmēram.
Lai salīdzinātu, jāatceras, ka Latvijā skaitās 2,27 miljoni iedzīvotāju, Igaunijā – 1,34 miljoni.
Sociālie griesti: nekas vēl nav beidzies
Latvijā sociālā sfēra ir atzīta par prioritāru, tomēr arī tai nākamgad par 6% jāsamazina izdevumi. Labklājības ministrs Uldis Augulis no prasītajiem 93 miljoniem latu atradis 40, un vēl jau nav zināms, vai šī summa netiks noprotestēta.
Taču arī kaimiņi atkārtoti atgriežas pie sociālo tēriņu pārskatīšanas. Lietuvas Seims šonedēļ pieņēma likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada 1. jūlija samazināt tā dēvētās māmiņu algas. Šovasar Valsts prezidente Daļa Grībauskaite šādu ierobežojumu no šā gada 1. septembra gan noraidīja. Parlaments pie tā atgriezās atkal, tagad paredzot dabas „9 mēnešu force major”. Par likuma grozījumiem nobalsoja 94 Seima deputāti, viens atturējās, informē BNS.
Līdz ar to paredzēts, ka līdz 2010. gada 1. jūlijam pašreizējie bērnu kopšanas pabalsti nemainīsies - 100% no mātes vai tēva pēdējās darba algas pirmajā bērna dzīves gadā un 85% no pēdējās darba algas otrajā gadā. Taču no nākamā gada vidus „māmiņalgas” tiks samazinātas par 10%, tādējādi bērna dzīves pirmajā gadā pabalstā tiks izmaksāti 90%, bet otrajā gadā - 75% no pēdējās darba algas.
Parlaments arī paturēja spēkā līdzšinējos lēmumus, kas paredz, ka „māmiņalga” nedrīkst pārsniegt 7440 litu (1488 latus) mēnesī un pabalsts jāsamazina vai jāanulē vispār, ja tā saņēmējs sāk strādāt algotu darbu.
Nodokļos joprojām uzmanīga pielāgošanās
Valdības vienlaikus rauga iespējas valsts kases papildināšanai. Latviju kaimiņi nodokļos gan nemitīgi apspēlē. Proti, Latvija, paaugstinot nodokļus (ko dara daudzas valstis, ne tikai Baltijā), ir spiesta iemīt ceļu un līdz ar to kaimiņiem ir iespēja attiecīgo nodokļu likmes celt par kādu procentpunktu mazāk vai vismaz – paskatīties, kā ar to galā tiek Latvija.
Tā bija ar naudas ietilpīgajiem pievienotās vērtības nodokli un akcīzi. Vispirms PVN paaugstināja Latvija. Kamēr te pusgadu debatēja, cik tas ir slikts lēmums, PVN vasarā līdz 20% palielināja igauņi. Lietuviešiem vairs zaudēt nav ko, tāpēc arī viņu likme no 1. septembra ir 21 procents.
"Ideja par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu ir grūti realizējama, un to nepieņemtu ne sabiedrība, ne politiķi."
Lietuvieši šoruden paaugstināja arī akcīzi, bet pirms palielināšanas iepirkās tā, ka augustā budžetā ienācis par 54 miljoniem litu (11 milj. latu), bet PVN – par 62 miljoniem litu (12,6 milj. latu) vairāk, nekā plānots. Savukārt Latvija pēc akcīzes paaugstināšanas, nespējot tikt galā ar tabakas ēnu biznesu, šonedēļ ar likumu noteica ierobežojumu cigarešu privātajam ievedumam vienā dienā – līdz divām paciņām (līdz šim bija 10), lai novērstu beznodokļa pārrobežu rūpalu. Jo Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka vienas nedēļas laikā caur pieciem muitas kontroles punktiem (Grebņeva, Terehova, Vientuļi, Silene, Pāternieki), kā arī robežkontroles punktu Pededze valstī atļauti, nepārkāpjot likumā noteiktos atļauto cigarešu ievešanas daudzumus, tiek ievestas 393 896 paciņas jeb aptuveni 7,9 miljoni cigarešu. Gadā legāli ievesto cigarešu apmērs varētu būt aptuveni 20,4 miljoni paciņu jeb aptuveni 408 miljoni cigarešu.
Latvijā vēl, iespējams, atsāksies diskusija par mājokļa nodokli. Taču Lietuvas Nacionālās vienošanās projektā par valsts finanšu stabilitāti, kuru izstrādājusi valdība kopā ar sociālajiem un koalīcijas partneriem, ir nolemts atteikties no šī nodokļa, jo ideja par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu ir grūti realizējama un to nepieņemtu ne sabiedrība, ne politiķi. Valdības kanclers Deivids Matuļonis izteicies, ka Nacionālā vienošanās var tikt parakstīta jau šomēnes. Tās mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu un sociālās apdrošināšanas fonda budžeta deficītu, samazinot budžeta piešķīrumus un sociālos tēriņus, kā arī paaugstinot iemaksas šajā fondā, informē BNS, atsaucoties uz laikrakstu „Lietuvos rytas”.
Igaunijā valsts ieņēmumu palielināšanai paredz no nākamā gada 1. janvāra paaugstināt akcīzi alkoholam par 10%, bet no 2011. gada – akcīzi tabakas izstrādājumiem par 20 procentiem.
Brīnumi nenotiek – baltiešu konkurētspēja pavājinās
Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jaunākajā pētījumā (Global Competiveness Report 2009-2010) Latvijas konkurētspēja starp 133 valstīm ir novērtēta ar 68. vietu, kas ir par 14 sliktāka nekā iepriekšējā pētījumā. Zemāk nokļuvuši arī kaimiņi, taču joprojām virs Latvijas – Lietuvai 53. vieta (mīnus deviņas pozīcijas salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu) un Igaunijai visnotaļ augstā 35. pozīcija (mīnus trīs pozīcijas), informē BNS.
Latvijai vissliktākie rādītāji ir tādās jomās kā banku sistēmas stabilitāte (115. pozīcija), valsts budžeta deficīts (101. vieta) un inflācija (117. vieta), kā arī tēriņi lauksaimniecības politikai (112. vieta). Vispārējā makroekonomiskā stabilitāte Latvijā novērtēta ar zemo 99. vietu. Igauniju un Lietuvu pētnieki atzinuši par ekonomiski daudz stabilāku, atvēlot Igaunijai 47. vietu un Lietuvai 57. vietu.
Starp ES valstīm zemāka konkurētspēja nekā Latvijai ir tikai Grieķijai (kura, starp citu, pērn saņēmusi vislielākos Eiropas fondu maksājumus, salīdzinot ar dalības maksu ES kopējā budžetā) - 71. vieta un Bulgārijai - 76. vieta. Viskonkurētspējīgākās pasaules valstis ir Šveice, apsteidzot ASV, kas zaudējusi līdzšinējo līderību saistībā ar banku sistēmas sabrukumu, un Singapūra.
Taču citā regulārajā salīdzinājumā, ko mēdz citēt amatpersonas, Pasaules Bankas un Starptautiskās Finanšu korporācijas pētījumā „Doing Business 2010”, kurā izvērtēta biznesa vide 183 pasaules valstīs, Latvija kļuvusi par uzņēmējdarbībai 27. labvēlīgāko valsti pasaulē, mūsu valsts sniegums uzlabojies par divām pozīcijām, un pētnieki ierindojuši Latviju to valstu skaitā, kas, par spīti krīzei, īstenojušas reformas biznesa vides uzlabošanai. Abās pārējās Baltijas valstīs vērtējums ir nedaudz augstāks - Lietuvai pētījumā atvēlēta 26. un Igaunijai - 24. vieta. Jauno ES dalībvalstu vidū Baltijas kopējais sniegums uzņēmējdarbības vides reitingā ir vislabākais.
Pētījuma autori slavē Latviju par vienota kredītu reģistra izveidi, kas apkopo informāciju par aizdevumiem. Kā vēl viens panākums minēta vienkāršāku īpašuma reģistrēšanas procedūru ieviešana, ļaujot samaksāt par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā un zīmoga nodevu – zemesgrāmatu nodaļās, nevis bankās.
Savādi gan ir tas, ka vislabākie rezultāti Latvijai ir kredītu pieejamībā (4. vieta), kaut gan pētījumā vērtēti procesi laikā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada maijam.
Bankroti turpinās
Lietuvā krīzes dēļ reāli strādājošu uzņēmumu skaits pēdējā gada laikā sarucis gandrīz par desmitdaļu, informē BNS, atsaucoties uz laikrakstā “Lietuvos rytas” publicēto statistiku. Šogad jūlijā Lietuvā darbojās aptuveni 79 tūkstoši firmu, pirms gada – 87 900. Ekonomikas nedienas vissmagāk skārušas lauksaimniecību un mežrūpniecību - pēdējā gada laikā šajās jomās strādājošo uzņēmumu skaits krities par piektdaļu. “Ja kāda liela kompānija bankrotē, tās pēdās seko ar šo kompāniju saistītas mazākas firmas vai uzņēmumi, kas tai piegādāja preces vai pakalpojumus. Cilvēki zaudē darbu un samazina patēriņu, tādējādi dodot triecienu citiem uzņēmumiem un veicinot to nonākšanu uz bankrota sliekšņa,” paudis risku pārvaldes risinājumu kompānijas “Creditinfo Lietuva” vadītājs Sauļus Žilinsks. Lietuvā ir reģistrēti 154 tūkstoši uzņēmumu, taču tikai nedaudz vairāk nekā pusei uzņēmumu ir darbinieki un tās maksā nodokļus.
"Lietuvā aptuveni pusei mazo un vidējo uzņēmumu, kas prasījuši kredītus sava biznesa attīstīšanai, vietējās bankas atteikušās tos izsniegt."
Latvijā saskaņā ar “Lursoft” datiem darbojas (nav likvidēti) 164 tūkstoši uzņēmumu. Pērn reģistrēti 11 347 uzņēmumi, likvidēti 4765, šogad attiecīgi – 6640 un 4653. Lietuvā aptuveni pusei mazo un vidējo uzņēmumu, kas prasījuši kredītus sava biznesa attīstīšanai, vietējās bankas atteikušās tos izsniegt, pēc apspriedes ar banku vadības pārstāvjiem šomēnes informēja Lietuvas ekonomikas ministrs Daiņus Kreivis. Dažās bankās atteikuma procents esot pat lielāks.
Savukārt Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Ņujorkā, tiekoties ar Zviedrijas premjerministru Fredriku Reinfeldu, aicināja Zviedrijas bankas aktīvāk veicināt uzņēmējdarbības kreditēšanu Latvijā. Zviedrijas premjers apstiprināja, ka viņa valdība atbalsta mūsu valsts centienus tautsaimniecības stabilizācijas procesā un ka Zviedrija ilgtermiņā ir ieinteresēta Baltijas reģiona ekonomiskajā stabilitātē, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Vai sāk augt dzīvokļu cenas?
Igaunijā augustā salīdzinājumā ar jūliju mājokļu cenas cēlušās vidēji par 5% - līdz 9622 igauņu kronām (432 latiem) par kvadrātmetru, bet galvaspilsētā Tallinā cena par vienu pārdotā mājokļa kvadrātmetru augustā sasniedza 13 363 igauņu kronas (aptuveni 600 latu) - par 17% vairāk nekā jūlijā, liecina Igaunijas Zemes dienesta sniegtā informācija. Tiesa, līdz ar cenu pieaugumu ir samazinājies darījumu skaits.
Rīgā sērijveida neremontētu dzīvokļu cenas augustā, salīdzinot ar jūliju, praktiski nav mainījušās - vidējā dzīvokļu cena bija 459 eiro (322,6 lati) par kvadrātmetru, informē viens no šī tirgus dalībniekiem “Ober-Haus”.
Lietuvieši uzskata, ka viņiem nekustamā īpašuma tirgus ir dzīvelīgs. Viļņā kvadrātmetra cena ir virs 720 eiro (apmēram 500 latu). Šomēnes sabiedrības uzmanību pievērsuši dzīvokļu darījumi prezidenta rezidencei netālajā prestižajā Turniškes rajonā, kur dzīvokļi tiek pārdoti par 10 miljoniem litu (2 miljoni latu). Bet varot nopirkt arī daudzkārt lētākus mājokļus.
Katrai savi trumpji
No presē lasītā secināms, kas pašreiz ir galvenie cerību trumpji katrā sabiedrībā. Lietuvā tā ir stipra prezidente, kam uzticas lielākā sabiedrības daļa.
Igaunija tuvojas mērķim pirmā iestāties eiro zonā. Un tagad eksperti var slēgt derības, vai viņiem izdosies tajā iesprukt pirms/bez kaimiņiem. Vai tiešām Eiropa neatradīs argumentus, lai vienu pašu Baltijas valsti neņemtu pretī? Bet varbūt igauņu aizvējā pa eiro vārtiem tiek ielaista arī Latvija un Lietuva, kurai būtu vismaz morālas tiesības uz to pretendēt, ja reiz lietuviešus noraidīja, kad viņi bija gatavi pāriet uz eiro un netika vienotās valūtas zonā it kā tikai tāpēc, ka citas nevarēja izpildīt Māstrihtas „mājasdarbus”. SEB analītiķi jau pasteigušies paziņot, ka Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kas varētu ieviest eiro 2011. gadā.
Latvijai? Latvijas bonuss varētu būt tas, ka esam steidzīgi saslieta laboratorija, kurā šis sociālekonomiskais zinātniskais eksperiments ir jānoved līdz kādam jēgpilnam galam. Lai tas būtu arī pamācošs piemērs citu valstu biedēšanai ar pērienu vai arī standarts, kā valsti izvilkt no bedres. Turklāt pasaulē sāk spriest un uzskatīt, ka globāli ekonomikas lejupslīde jau ir atsitusies pret krīzes kloākas dibenu.
