Vai kultūrai apzināti aizsien muti?

Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte uzskata: „Šajā sarežģītajā brīdī mums ir jāvēršas pie sabiedrības un jāaicina sabiedrība pateikt to, kas redzams socioloģiskajos pētījumos – „Eirobarometra” veiktajā aptaujā, ka 70% Latvijas iedzīvotāju apgalvo – kultūra viņiem ir svarīga. Šai ziņā Latvija neatšķiras no citām Eiropas valstīm – mēs neesam nedz tumsonīgāki, nedz nekulturālāki kā citās valstīs. Bet reizēm šķiet savādāk, ja palasām tikai to frustrēto informāciju, ko ļoti bieži pavada jebkura kultūras aktivitāte, arī identitāte.”

Kultūras ministrs Ints Dālderis iepazīstināja kultūras institūciju vadītājus ar valdības plānoto nākamā gada Kultūras ministrijas (KM) budžetu, ar principiem, kā sociālie partneri un politiskie spēki ir vērtējuši kultūru.

"Mums nav prioritāru nozaru. Kultūra ir dzīvs organisms."

Ints Dālderis

„Situācija kultūrā ir ļoti sarežģīta. Pats svarīgākais ir veidot sabiedrības izpratni, ka Latvija ir Latvija tikai tad, ja mums ir latviska kultūra. Samazinājumi ir visām kultūras funkcijām, izņemot valsts dotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolām. Mēs nevaram precīzi pateikt, kāds būs KM nākamā gada budžets, atsevišķas kultūras funkcijas veic citas ministrijas – tas ir starpresoru pasākums. Ja gadījumā tiks pieņemts 32% samazinājums, kāds bija vēl 22. septembra rītā, pēc KM aplēsēm, nav iespējama ne teātru, ne muzeju, ne arī koncertorganizāciju darbība. Mēs vienīgi varētu uzturēt ēkas un tās apsargāt. 20% samazinājums ir nedaudz cerīgāks – vismaz daļēji spēsim pildīt funkcijas, ko valsts ir uzticējusi Kultūras ministrijai,” sacīja ministrs.

Kultūras ministrijas budžets no 2003. līdz 2010. gadam

Valmieras Drāmas teātra direktore Elita Sniedze: „Šobrīd lielākā problēma ir neziņa un valdības nespēja ātrāk izšķirties par nākamā gada valsts budžetu. Visu laiku tiek mētāti skaitļi no lielākiem uz mazākiem, un iestāžu vadītāji ir izmisumā, jo jādomā par konkrētiem nākamā gada plāniem, par cilvēkiem – gan strādājošajiem, gan kultūras iestāžu apmeklētājiem. Graujošākais ir tas, kādā vietā vērtējot Ministru kabinets ir nolicis kultūru. Lielais samazinājums neliek domāt par to, vai pastāvēs seši vai astoņi teātri, te jārunā par sarkano līniju (un katrs iestādes vadītājs gatavs to novilkt), zem kuras kultūra vairs nevar pastāvēt. Mēs gribam pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka kultūra tomēr ir prioritāte.”

Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore: „Vērtējumā ir šokējoša neizpratne par atsevišķām funkcijām, un tas attiecas ne tikai uz kultūru, bet arī citām nozarēm. Ja man liktu vērtēt absolūti pretēju nozari, es godīgi teiktu, ka to nevaru darīt, jo nepārzinu to. Ja muzeju krājuma saglabāšana tiek novērtēta ar vienu punktu, tad tā ir absolūta neizpratne par muzeja jēgu, jo tā ir muzeja pamatfunkcija. Krājums tiek veidots ar mērķi, lai, dažādā veidā komunicējoties, nodotu to apmeklētājiem.

Otra lieta ir muzeju izdzīvošana vai neizdzīvošana, un uz valsts muzejiem samazinājums atstās nopietnu iespaidu. Nacionālais mākslas muzejs tiek apvienots ar vēl diviem muzejiem – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un Ārzemju mākslas muzeju. Mums būs jāsamazina savas aktivitātes, būs mazāk apmeklētāju un mazāk pašieņēmumu, kas atkal ir ļoti būtiski. Taču es negribu pieņemt situāciju, ka vispār varētu slēgt muzejus. Mēs nedrīkstam to pieļaut un par to runāt. Pat kara laikā muzeji bija atvērti apmeklētājiem. Tiks ierobežota krājumu komplektēšana, un mēs atgriezīsimies situācijā, kādā bijām 90. gadu vidū. Tad, kad būs zināms konkrēts finansējums, mēs sēdēsim un rēķināsim, vai varam izgatavot ielūgumus uz izstādi vai nevaram. Visticamāk, nevarēsim. No pasta pakalpojumiem arī droši vien atteiksimies. Katrā gadījumā, galvenais uzstādījums ir – mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka šīs institūcijas vispār aizslēdzam. Muzeji ir aktualizējuši arī jautājumu par milzīgajām īres maksām.”

Guntars Ķirsis, SIA „Latvijas Koncerti” vadītājs: „Esmu šokēts par to apmātību dažu cilvēku (un viņi veido sabiedrisko viedokli) vērtējumos un izteikumos. Protams, katrs cīnās par savu nozari, tomēr, ja atskatāmies uz laiku pirms četriem gadiem, tad – būsim atklāti – koncertzāles, teātri un muzeji nebija tik labi apmeklēti, kā tas ir šodien, taču politiskajā elitē neviens nešaubījās par to, ka kultūra ir vērtība. Ciparu valodā, ko acīmredzot saprot Finanšu un Ekonomikas ministrija, „Latvijas Koncerti” pagājušajā gadā no valsts ir saņēmuši pamatdotāciju 771 000 latu, paši nopelnījuši 525 000 latu, nodokļos samaksājuši 586 000 latu. Ja starpība starp valsts dotāciju un nomaksātajiem nodokļiem ir aptuveni 200 000 latu, tad tā ir summa, ko valsts iegulda. „Latvijas Koncerti” nodarbina 1500 cilvēku gadā, kuri arī maksā nodokļus, pelna naudu un rada pievienoto vērtību, un šī pievienotā vērtība ir nepieciešama ne tikai mums, bet arī tiem, kas pēc koncerta nākamajā dienā rada intelektuālus produktus zinātnē vai ražojot. Mūsu uzdevums ir nenogurdinoši skaidrot šīs lietas un saukt tās īstajos vārdos.”

"Māksla un kultūra vienmēr bijusi tā, kas uzrāda visādas vainas un kļūdas, kura uzšķērž un kur ir drosmīgi oponenti."

Andra Konste

Kultūras darbinieku diskusijā vairākkārt izskanēja, cik kultūras nozarei ir svarīgs Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF), pat ja Starptautiskais Valūtas fonds to nesaprot. Savulaik būdams premjers, Einars Repše reformēja visus fondus, tai skaitā Valsts Kultūrkapitāla fondu. „Tā patiesībā bija idejas iznīcināšana,” sacīja VKKF vadītājs Edgars Vērpe. „Eiropas valstīs tāpēc ir ieviests šis izstieptās rokas attāluma princips, lai politiķi kultūrā nejauktos.” Tajā laikā fonda finansējums, kas bija atkarīgs no alkohola, tabakas akcīzes nodokļa un atskaitījumiem no azartspēļu nodokļa, bija apmēram 5 miljoni, bet tagad esam nonākuši pie 2,1 miljona nākamgad. Latvijas Kultūrkapitāla fonds pašlaik ir nonācis situācijā, ka ceturtā daļa, ko tas maksā, ir mūža stipendijas.

Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste runāja par literatūras finansējuma daļu „bēdīgajā rausī”. „Māksla un kultūra vienmēr bijusi tā, kas uzrāda visādas vainas un kļūdas, kura uzšķērž un kur ir drosmīgi oponenti. Vai nav tā, ka kultūrai šobrīd apzināti aizsien muti, lai mēs nepateiktu?” jautāja A. Konste.

Elīna Egle, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, centās viest skaidrību, ko nozīmē sociālo partneru vērtējums kultūras nozarei. Pēc viņas vārdiem, ar šo vērtējumu esot notikušas manipulācijas. „Ja mēs liekam punktu „5”, tas nenozīmē, ka šai funkcijai ir jāpiešķir vislielākais finansējums, bet, ja „1”, tad finansējums vispār nav nepieciešams,” skaidroja E. Egle. Viņa solīja reformu vadības grupā pārrunāt koeficientu jautājumu ar premjeru Valdi Dombrovski. „Šie koeficienti no sociālo partneru vērtējumiem nav tālāk izmantojami,” sacīja E. Egle.

Vaicāts par nākamā gada KM prioritārajām nozarēm, kultūras ministrs I. Dālderis žurnālistiem atbildēja: „Mums nav prioritāru nozaru. Kultūra ir dzīvs organisms. Labākais, vērtīgākais kultūrā būs mūsu prioritāte.”