Mazāks valsts budžeta finansējums kultūrai – draudi tās pastāvēšanai

Politiķu solījumiem, ka viss būs labi un ka neviena kultūras iestāde arī nākamgad netiks slēgta, kultūras cilvēki netic un nosauc šos solījumus par bezjēdzīgiem. Ja īstenotos valsts funkciju auditoru prognozētais nākamā gada budžeta veidošanas scenārijs ar apmēram 10% samazinājumu kultūras nozarei, daļu valsts kultūras iestāžu – teātru un muzeju -, pēc kultūras iestāžu vadītāju domām, vienkārši nāktos slēgt vai nodot privatizācijai, jo tās nespētu norēķināties par siltumu, elektrību un telpu nomu.

Kļūdains izrādījies arī iepriekšējās kultūras ministres Helēnas Demakovas lēmums – visas ēkas, kurās atrodas kultūras iestādes, nodot SIA „Valsts nekustamie īpašumi”. Tagad komunālie maksājumi un nomas maksa ir tik nesamērīgi augsta, ka kultūras iestādēm nākas tērēt apmēram 20-30% no valsts piešķirtās dotācijas. Izveidojusies absurda situācija, piemēram, ar esošo finansējumu muzeja direktoram jādomā nevis par to, kā izveidot jaunu izstādi, bet gan kā nomaksāt komunālos maksājumus – šomēnes maksāt par elektrību vai par apkuri.

Par situāciju kultūras iestādēs 2010. gadā

Biedrības „Laiks kultūrai” valdes locekles, Valmieras Drāmas teātra direktores Evitas Sniedzes pārskatā par stāvokli kultūras iestādēs 2010. gadā (aprēķinus izdarījuši kultūras iestāžu vadītāji) izgaismojas draudīga aina valsts attieksmē pret kultūras nozari: ja valsts budžets pret 2008. gadu ir samazinājies par 28%, tad Kultūras ministrijas (KM) budžets – par 43%, sasniedzot 68 miljonu latu samazinājumu (ieskaitot LNB projektu) un atgriežoties 2006. gada līmenī.

Lejupslīde ir acīmredzama: KM budžets, kas 2007. gadā veidoja pat 3,3%, bet 2008. gadā – 2,3% no valsts budžeta, 2010. gadā ir sasniedzis vienu no zemākajām atzīmēm – tikai 1,6% no valsts budžeta. Tai pašā laikā KM pakļautībā esošās iestādes nodokļos ir samaksājušas 2008. gadā – 25 661 347 latu, bet 2009. gadā – 20 313 988 latu.

Kultūras ministrijas budžets 2003.-2010. gadā (bez LNB un ES fondiem)

Avots: VDT direktores Evitas Sniedzes prezentācijas materiāli

Kopš 2008. gada neiedomājamu samazinājumu – par 72% - piedzīvojis Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF). Tādējādi fonds nespēj nodrošināt pietiekamu kultūras pasākumu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, jo likvidēti 95% mērķprogrammu un kultūras programmu. Mūža stipendiju apmērs samazināts no 150 līdz 100 latiem mēnesī, bet turpmāka līdzekļu samazinājuma gadījumā Kultūrkapitāla fonds būs spiests vēlreiz lemt par mūža stipendiju apjoma samazināšanu un atteikties no jaunu stipendiju piešķiršanas. Gadā tiek realizēti trīs projektu konkursi (iepriekš – četri), un atbalstīto projektu skaits samazinājies par 29 procentiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI), kas nodibināta 1989. gadā, kopš 2008. gada strādājošo skaits samazinājies par 28 darbiniekiem, bet finansējums ir samazinājies par 54,85 procentiem. Šogad VKPAI finansējums ir 1034 400 latu, t.sk. tiešais finansējums kultūras pieminekļu glābšanas pasākumiem objektos – 116 000 latu. Samazinoties finansējumam, par 15% no kopējā darba apjoma ir samazinājušās arī VKPAI veicamās funkcijas, bet administratīvais slogs samazinājies par 25 procentiem.

"Komunālie maksājumi un nomas maksa ir tik nesamērīgi augsta, ka kultūras iestādēm nākas tērēt apmēram 20-30% no valsts piešķirtās dotācijas."

Kas varētu notikt, ja tiktu realizēts nākamais samazinājums? Valsts kontroles darbs kultūras mantojuma saglabāšanā vājināsies, pieļaujot kultūrvēsturisku vērtību apjoma lielākus zaudējumus un kultūrvēsturiskās vides nekvalitatīvus pārveidojumus. Ilgtermiņā tas nozīmētu arī speciālistu profesionalitātes līmeņa krišanos un pavājinātu darbu sabiedrības izglītošanā un identitātes apziņas veidošanā, kā arī starptautisko saistību izpildē.

Valsts muzeji šodien glabā 2,5 miljonus nacionālā muzeja krājuma vienību, un tajos patlaban strādā 814 darbinieki (strādājošo skaits kopš 2008. gada samazinājies par 24%). Kopumā 2010. gadā Kultūras ministrija valsts muzejiem ir piešķīrusi 3 453 059 latu dotāciju (summa samazināta par 46%).

Pērn KM reorganizēja muzeju nozari – veica centralizāciju un decentralizāciju, atsevišķus valsts muzejus nododot pašvaldībām un likvidējot Muzeju valsts pārvaldi (funkcijas nodotas Kultūras ministrijai). Līdzekļu trūkuma dēļ pilnībā ir pārtrauktas VKKF kultūras programmas akreditēto muzeju darbības sekmēšanai, kā arī nepietiekamie resursi rada draudus Latvijas nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai (gan muzeju krājumu vērtībām, gan muzeju ēkām – arhitektūras pieminekļiem). Bet, samazinoties muzeju sniegto pakalpojumu apjomam, neefektīvi tiks izmantotas muzejos uzkrātās kultūrvēsturiskās vērtības, netiks nodrošināta pilnvērtīga krājumu papildināšana, tādā veidā degradējot kultūrvidi, kas savukārt varētu novest pie Latvijas valsts tūrisma piedāvājuma samazināšanās.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) patlaban strādā 344 darbinieki (no tiem 71 – saimnieciskais personāls). Valsts finansējums bibliotēkai 2010. gadā ir 1 724 135 latu (tai skaitā informācijas resursu iegādei – 50 000 latu).

Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam ir atbrīvoti 230 darbinieki, bet darbā pieņemti 100 darbinieki. Finansējums Nacionālajai bibliotēkai ir samazinājies par 57,25 %; finansējums sadaļā „Preces un pakalpojumi” ir 2000. gada līmenī (2000. gadā – 282 221 lats, 2010. gadā – 285 529 lati). Līdz ar to lasītavu darba stundu skaits ir samazināts no 70 līdz 40 stundām nedēļā, ir atlikti vairāki pastāvīgi un svarīgi darbības virzieni.

Līdzekļu samazināšanās gadījumā nebūs iespējams nodrošināt kvalitatīvu metadatu sistēmas kvalitātes kontroli (datu apstrāde valsts mērogā, kas nodrošina informācijas meklēšanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem) un visu datu konversiju (katalogu kartīšu informācijas pārnese uz datubāzēm) digitālā formā, norāda LNB vadība. Krājumu, t.sk. digitālo resursu, kā arī pakalpojumu pieejamība nespēs apmierināt sabiedrības intelektuālo, sociālo un kultūras pieprasījumu, tāpat vājināsies darbs kultūras mantojuma un jaunas informācijas iesaistē mūsdienu dzīves apritē, sabiedrības izglītošanā un identitātes apziņas veidošanā, kā arī starptautisko saistību izpildē.

Nacionālajā kino centrā (NKC) strādājošo skaits no 26 samazināts līdz 17 darbiniekiem, likvidētas Filmu reģistra funkcijas, bet Rīgas Kino muzejs pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai. Kopējais NKC finansējums samazinājies par 71% (2008. gadā – 3 133 693 lati, 2010. gadā – 894 341 lati), bet funkcijas samazinātas par 42% no kopējā darba apjoma.

Tas rada nopietnus šķēršļus audiovizuālās mākslas jaunradei un tās pieejamībai sabiedrībai, t.sk. filmu nekomerciālai pieejai, vienlaikus apdraudot arī Latvijas starptautisko saistību izpildi audiovizuālajā un kino jomā. Nepietiekamā finansējuma dēļ nebūs iespējams piesaistīt būtisku filmu nozares finansējumu no Eiropas programmām un kopprodukciju partneriem.

Kopš 2008. gada Latvijas Nacionālās operas (LNO) budžets ir samazināts par 36% (2008. gadā – 5 774 323 lati, 2010. gadā – 3 700 000 lati). LNO atalgojuma fonds samazināts par 28%, LNO štats – par 18% (2008. gadā – 634, 2010. gadā – 532). Operas ieņēmumi samazinājušies aptuveni par 40 procentiem.

Šobrīd Kultūras ministrijas pārziņā ir septiņi repertuāra teātri: Jaunais Rīgas teātris, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Leļļu teātris, Daugavpils teātris, Valmieras Drāmas teātris un M. Čehova Rīgas Krievu teātris. Teātru finansējums samazināts par 55,25% (2008. gadā – 7 041 410 lati, 2010. gadā – 3 150 431 lats). Šobrīd teātros strādā par 109 darbiniekiem mazāk nekā 2008. gadā. Gandrīz uz pusi samazinājies nospēlēto izrāžu skaits: 2008. gadā – 2709 izrādes, 2010. gada 8 mēnešos – 1510. Sarūk arī skatītāju skaits: 2008. gadā – 650 703, 2010. gada 8 mēnešos – 369 732 skatītāji.

Ko var prognozēt, ja finansējums teātriem turpinātu samazināties? Tam varētu būt tādas nepatīkamas sekas kā teātru sezonas garuma saīsināšana (pašreizējo 10 mēnešu vietā līdz pat 4-8 mēnešiem) un iestudējumu kvalitātes samazināšanās un komercializēšanās. Samazinoties finansējumam, apdraudētas ir pastāvīgās teātru trupas (solisti, orķestri, balets, aktieri), viņiem tiek liegts pilnvērtīgs darbs. Sponsoru un ziedotāju interese zūd, kas vēl dramatiskāk ietekmē LNO un teātru budžetu. Lai izdzīvotu, iespējams arī biļešu cenu kāpums, kas daļai sabiedrības varētu mazināt iespēju apmeklēt operu un teātrus. Beigās tas var novest pie teātru reputācijas zaudēšanas starptautiskajā apritē un mākslinieku aizplūšanas uz ārzemēm.

"Kultūras pieminekļu aizsardzībai nākamgad rekomendēts 24% liels finansējuma samazinājums un funkciju deleģēšana pašvaldībām bez plāna, kā pašvaldības to īstenos."

Valsts finansējuma samazinājums kultūrizglītībai 2010. gadā vidēji ir ap 30 procentiem. Kā norāda Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas prezidents, Daugavpils mūzikas skolas direktors Aivars Broks, pedagogu algas jau ir samazinātas par 30 procentiem. Mūzikas vidusskolu budžeti, salīdzinot ar 2008. gadu, samazināti aptuveni par 35 procentiem. Mūzikas skolas 2009. gada četrus mēnešus novadīja ar 70% (!) samazinājumu. 2010. gadā mūzikas skolu finansējums sastāda apmēram tikai 65% no nepieciešamā, kas ir 8 miljoni latu. Bet mūzikas skolām ir nepieciešami apmēram 11,8 miljoni.

Lielākā daļa Kultūras ministrijas institūciju atrodas SIA „Valsts nekustamie īpašumi” (t.i., Finanšu ministrijas) piederošās ēkās. Iestāžu budžeti neuzrāda reālo līdzekļu daudzumu, ko varētu izmantot savu kultūras funkciju veikšanai. Nododot nekustamo īpašumu VNĪ, ideja bija panākt papildu valsts finansējuma piesaisti un sakārtot šos objektus, bet rezultātā kultūras iestādes ieguva vēl vienu ļoti būtisku maksājumu – par nekustamā īpašuma izmantošanu, kuru vēsturiski un arī līdz šim paši apsaimnieko. Otra būtiska problēma, kas saistās ar to, ka ēka pieder VNĪ, ir Eiropas naudas piesaiste ēku rekonstrukcijai.

Ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumi arvien pieaug un katru gadu (tā kā samazinās dotācija) sastāda lielāku procentu, kas no kultūras funkcijām paredzētā finansējuma jāizdod ēku uzturēšanai. To uzskatāmi ilustrē piemērs ar dažiem teātriem par to izdevumiem komunālajiem un apsaimniekošanas izdevumiem, ko sastāda siltums, elektrība, ūdens, telpu kārtējais remonts, jumta tīrīšana, deratizācija, kanalizācijas tīrīšana, NĪ nodoklis, apdrošināšana, un ēku apkalpojošā personāla algas + nodokļi.

Valsts funkciju auditoru ieteikumi kultūras nozarē

Pēc LV.LV rīcībā esošās informācijas, par valsts pārvaldes funkciju izvērtējumu, lielākais finansējuma samazinājums – par 30% - tiek ieteikts filmu nozarei, kas ir gandrīz tas pats, kas rekomendēt pārtraukt Latvijas kino uzņemšanu. Nav ņemts vērā tas, ka pēdējo divu gadu laikā filmu nozarei finansējums jau ir samazināts par 71% un atlikusī valsts dotācija ir vienīgais, kas ļauj jau tā novājinātajai kino industrijai piesaistīt ievērojamu līdzfinansējumu no Eiropas fondiem, uzturēt augstu kvalifikāciju un piesaistīt ārzemju kopprodukciju filmu uzņemšanu Rīgā, kas turpmāk vairs nebūs iespējams, uzsver Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš.

Arī kultūras pieminekļu aizsardzībai nākamgad rekomendēts 24% liels finansējuma samazinājums un funkciju deleģēšana pašvaldībām bez plāna, kā pašvaldības to īstenos. Tas draud ar nekvalitatīvu būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā un kultūrvēsturisko objektu degradāciju visā Latvijā, jo pašvaldības, pirmkārt, būs ieinteresētas tūlītējā finansiālā ieguvumā, nepievēršot uzmanību ilgtspējai un videi.

Audita ziņojumā bibliotēkām nākamā gada budžetu rekomendē samazināt par 44 372 latiem, muzejiem un izstādēm – par 981 267 latiem, teātriem, izrādēm un koncertdarbībām – par 1 485 375 latiem, filmu nozarei – par 313 203 latiem, kultūras procesu veicināšanai, pieminekļu aizsardzībai un arhīviem – par 704 174 latiem, bet biedrībām un reliģiskajām organizācijām – par 31 347 latiem.

"Mākslinieki vienmēr strādājuši no sirds un ar pilnu atdevi, un tas nekad nemainās, lai arī kāda iekārta, vara un alga būtu."

Kultūras ministrs Ints Dālderis uzskata, ka Valsts kancelejas vadībā veiktais valsts funkciju izvērtējums un uz tā bāzes tapušais ziņojums par valsts budžeta finansējuma samazinājumu dažādās nozarēs ir nekompetenti sagatavots teorētisks dokuments, kura ieviešana dzīvē nav iespējama, līdz ar to Kultūras ministrija to neuzskata par apspriešanas vērtu.

Katrs personiski var ļoti daudz izdarīt, un katrs atbildēt – personiski. Ja personisko atbildību izjutīs, sākot no Valsts prezidenta un beidzot ar katru no mums, tas varētu palīdzēt sakārtot Latvijas valsti. Katrs labi padarīts darbs darbojas mums par labu.

Mākslinieki vienmēr strādājusi no sirds un ar pilnu atdevi, un tas nekad nemainās, lai arī kāda iekārta, vara un alga būtu. Tieši tādēļ mākslinieki bieži netiek novērtēti atbilstoši viņu ieguldītajam darbam, jo zina – viņi jau tāpat darīs.