„Neapšaubāmi, ka arī kultūrizglītībā reformas pieprasīja krīze, un tas ir krīzes pozitīvais efekts. Bet par to, ka profesionālās ievirzes un profesionālajai izglītībai ir jāmainās, runāt sāka jau pagājušā gadsimta 90. gados,” atminas kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. „Tie paši jautājumi, kas bija aktuāli tolaik, ir aktuāli arī tagad. Gan tolaik, gan patlaban darba tirgu neapmierina kvalitāte, kādu piedāvā profesionālās skolas, protams, izņemot tās, kuras tiešām ir kompetences un izcilības centri. Otra problēma - Latvijas profesionālo ievirzes skolu programma savukārt ir pārlieku profesionalizēta, vērsta uz solistiem.”
Šie divi svarīgie iemesli, ko varētu arī dēvēt par pretrunīgiem, vidēja līmeņa kultūrizglītības sistēmai izvirzījuši nosacīti pretrunīgu reformas mērķi. Jo vidējā līmeņa izglītība ir „jāatver”, jātuvina sabiedrībai, kas nozīmē pamatotu formālo prasību mazināšanu pamatkursā, ļaujot tajā iesaistīties un mācīties ne tikvien bērniem, bet arī viņu vecākiem. „Profesionālās ievirzes skolām būtu jākļūst par kultūras un sociāliem centriem, par mūžizglītības centriem, kuros mācās cilvēki arī 50-70 gadu vecumā, apgūstot gleznošanu, klavierspēli un attīstoties kā radošas personības. Tātad jāiet demokrātijas, atvērtības virzienā,” uzskata kultūras ministre.
Un vienlaikus Latvijas profesionālajās mākslas un mūzikas skolās jāceļ izglītības kvalitāte. Jo potenciālie darba devēji – orķestri, augstskolas, kori - nav apmierināti ar šo skolu pašreizējo devumu.
Finansējums kultūrizglītībai
Kultūras ministrijas (KM) Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa stāsta, ka kultūrai 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu budžets kopumā samazinājies par 54%, un tie ir 68 256 584 lati. Samazinājums kultūrizglītībai 2010. gadā bijis par 40 procentiem.
Četrām augstskolām, 16 profesionālām vidusskolām, 144 mūzikas un mākslas skolām 2010. gadā tika atvēlēti 20 016 673 lati. Attiecīgi 144 pašvaldību mūzikas un mākslas skolu un divu pašvaldību vidusskolu mērķdotācija 2010. gadā bija 7 593 143 lati. Neraugoties uz naudas samazinājumu, 2009./2010. mācību gadā turpina darboties visas pašvaldību mūzikas un mākslas skolas.
Kultūras ministre S. Ēlerte uzskata, ka tik ļoti samazināta finansējuma apstākļos runāt par izglītības kvalitāti ir diezgan skarbi: „Kultūras ministrija dramatiski samazināja kultūrkapitāla finansējumu, kas arī ir pilnīgi nepieņemami, lai kultūrizglītībai nodrošinātu kādu iztikas minimumu.”
Kultūrizglītībai no Kultūras ministrijas budžeta atvēlēti 38 procenti, kas ir liela summa. Par to var priecāties, jo tas apliecina, ka kultūrizglītība Kultūras ministrijai ir prioritāte arī darbos.
Avots: Kultūras ministrija
Pašlaik iedalītie 7 miljoni latu 2010. gadā ir daudz mazāk nekā 16 miljoni 2008. gadā, bet krietni vairāk nekā nulle latu 2009. gadā. „Šāds finansējums ir pārāk niecīgs, bet tomēr jebkuros apstākļos ir jāprasa apmācību kvalitāte un tā jāpanāk,” ministre neatkāpjas no reformas gaitā iecerētā.
Finansējums kultūrizglītībai 2002.–2011. gadā, Ls
Avots: Kultūras ministrija
A. Miltiņa teic, ka 2010. gadā 144 profesionālās ievirzes izglītības iestādes ar kopējo finansējumu 7 593 143 lati patlaban apmeklē 20 905 audzēkņi: mūzikā – 13 640 jeb 5,7% un mākslā – 7265 jeb 3,02% Latvijas bērnu. Savukārt interešu izglītības programmu finansēšanai 2010. gadā piešķirti 7 167 388 lati un interešu izglītības programmās iesaistīti 128 556 Latvijas bērni.
Valsts finansējums vienam audzēknim
Valsts viena audzēkņa izglītībai profesionālajā ievirzē 2010. gadā ieguldījusi 450 latu mūzikas skolās un 200 latu mākslas skolās, savukārt viena audzēkņa izglītošanai interešu izglītības programmās valsts gadā ieguldījusi vidēji 55,75 latus.
„Interešu izglītību, protams, kvalitātes ziņā nevar salīdzināt ar profesionālās ievirzes izglītību, bet gandrīz 130 000 skolēnu sevi attīsta, un tas ir galvenais,” stāsta A. Miltiņa.
"6872 aptaujāto viedoklis apliecina, ka galvenais ir jaunā cilvēka kā radošas personības attīstība."
To, ka galvenais ir jaunā cilvēka kā radošas personības attīstība, apliecina arī Kultūras ministrijas veiktā vecāku aptauja, kurā savu viedokli izteica 6872 vecāki. Visvairāk – 43% aptaujāto vecāku – uzskata, ka šis iemesls ir noteicošais, kādēļ bērns apmeklē mākslas vai mūzikas skolu. Nepārprotami lielākais vairums apgalvo, ka mūzikas vai mākslas skolas apmeklējums ir paša bērna vēlēšanās vai attīsta viņa talantu, veicina vispusīgu attīstību un pat uzlabo veselību; ka mākslas un mūzikas skolas apmeklējums ir ģimenes tradīcija vai ka tas ir prestižs pasākums; vai arī – šādas nodarbības ieteicis kāds pedagogs. Vēlmi, lai bērns kļūtu par mūziķi, izteikuši vien pieci procenti vecāku, bet par mākslinieku – 0,3% aptaujāto vecāku.
„Acīmredzot nākotnē ir jāpiedāvā dziļāka izglītība tiem bērniem, kuri vēlas nākotnē kļūt par izvēlētās jomas – mākslas vai mūzikas - profesionāli,” plāno A. Miltiņa.
Reforma noris. Kāda būs kultūrizglītība 2014. gadā?
Profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmu reformas mērķi ir:
- nodrošināt talantu – izcilību - atlasi un sekmēt viņu profesionālo virzību un radošo izaugsmi. Visticamāk, ka šie bērni turpinās mācības profesionālajās vidusskolās;
- nodrošināt mūzikas un mākslas izglītības plašu pieejamību, lai sekmētu radošas personības attīstību, veidotu nacionālas valsts identitāti un uzturētu Dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktību un kvalitāti.
„Reformas iecere ir šāda. Pirmās četras klases visi mācās pēc vienotas programmas. Sākot no 5. klases, notiek sadalīšanās pēc izvēles: vai nu bērns turpina mācīties pamata kursā, vai arī mācās padziļinātā programmā,” skaidro A. Miltiņa.
Pamata programmas apguves mērķis:
- mūzikā - apgūt izglītības pamatzināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kolektīvai muzicēšanai korī, vietējā orķestrī vai ansamblī un mājas muzicēšanai pēc mūzikas skolas beigšanas;
- mākslā – apgūt izglītības pamatzināšanas un prasmes un divus trīs izvēles mācību priekšmetus, kuru saturu izstrādā skola.
- Paplašinātās programmas apguves mērķis:
- mūzikā - apgūt mūzikas izglītības zinības un prasmes spēlēt solo vai kolektīvā, kas ir salīdzināmas visas valsts mērogā un nodrošina iespēju mācīties mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmā, lai iegūtu profesiju;
- mākslā – apgūt mākslas izglītības zinības, kas ir salīdzināmas visas valsts mērogā un nodrošina iespēju mācīties mākslas profesionālās vidējās izglītības programmā, lai iegūtu profesiju.
Mūzikā pamata programmas mācību laiks būs 5-9 gadi, pavisam 1420 mācību stundas. Arī paplašinātās programmas mācību laiks būs 5-9 gadi, bet bērns būs apguvis 2135 mācību stundas.
Mākslā mācību laiks būs 5-9 gadi, pavisam apgūstot 1460 mācību stundas (A modelis). Arī padziļinātajai programmai mācību laiks būs 5- 9 gadi, bet audzēknis būs apguvis 2455 mācību stundas (B modelis).
„To, kādu izglītības līmeni jaunais cilvēks mākslas vai mūzikas skolā būs ieguvis, apliecinās beigšanas dokumentā ierakstītais apgūto stundu skaits,” teic kultūras ministre. „Ja bērns būs apguvis atvieglināto programmu, piemēram, mūzikā, bet viņam būs spējas un gribēšana mācības turpināt, viņš varēs mācīties tālāk arī mūzikas vidusskolā. Nevienam tas nebūs liegts. Jau pašlaik ir mūzikas vidusskolas, kuras uzņem audzēkņus bez iepriekšējas muzikālās izglītības apliecinošiem dokumentiem.”
Kas paveicams līdz 2014. gadam
Līdz 2012. gada 1. janvārim sadarbībā ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāizstrādā paplašinātās programmas iestājeksāmenu un noslēguma prasības 5. un 9. klasei.
Līdz 2014. gadam valstī jāievieš vienotas prasības paplašinātās mūzikas programmas 6., 7., 8. klašu absolventiem, lai nodrošinātu iespēju pamata programmas audzēkņiem sagatavoties un konkursa kārtībā iestāties paplašinātās programmas attiecīgajās klasēs jebkurā Latvijas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības iestādē.
Līdz 2014. gada 1. septembrim sadarbībā ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāizstrādā jauno izglītības programmu paraugi.
Skolām atbilstoši jaunajām programmām jāizstrādā mācību priekšmetu programmas.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība” ietvaros patlaban jau īstenoti ESF finansēti tālākizglītības kursi kultūrizglītības pedagogiem. Līdz 2010. gada 30. novembrim tos apmeklējuši 1206 pedagogi. Tālākizglītība pedagogiem turpināsies līdz 2012. gada oktobrim.
"Izglītības līmeni, ko cilvēks būs ieguvis mākslas vai mūzikas skolā, apliecinās beigšanas dokumentā ierakstītais apgūto stundu skaits."
Izstrādāts metodiskais materiāls jauna mūzikas mācību priekšmeta „Mūzikas mācība” ieviešanai, kas skolām būs pieejams no 2011. gada janvāra. Kursos kopumā piedalījušies 258 mūzikas teorijas pedagogi (79,1% no mūzikas teorijas skolotāju skaita).
Līdz 2012. gada 1. janvārim ESF tālākizglītību kursu ietvaros jāizstrādā metodiskās vadlīnijas un materiāli priekšmetiem „Ansamblis” un „Vispārējās klavieres” un jāorganizē kursi šo priekšmetu apmācības uzlabošanai.
Līdz 2014. gadam jāizstrādā vienots modelis valsts konkursiem un valsts festivāliem konkursiem, lai varētu efektīvi īstenot izglītības kvalitātes kontroli attiecīgajās vecuma un izglītības programmu grupās.
Iecerēts, ka mūzikas un mākslas skolu programmu reformas ieguvumi pēc tās pabeigšanas 2014. gadā būs:
- interesants un bērna vecumam atbilstošs mācību saturs,
- elastīga izglītības programma, atbilstoša katra bērna spējām un interesēm,
- efektīvi izmantots valsts, pašvaldību un vecāku finansējums,
- veicināta muzicēšana ansambļos un grupu darbs mākslā.
„Darāmā mums vēl ļoti daudz,” apzinās Kultūras ministrijas Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja A. Miltiņa.
