Mākslinieciskais personāls starp naglām un kultūrpolitiku
Latvijas Nacionālās operas (LNO) Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Grunde uzskata: "Diskusijā par papildfinansējuma nepieciešamību LNO un tēriņu lietderību esošā finansējuma apstākļos, iepērkot kafiju un naglas, vēlos pievērst uzmanību, mūsuprāt, vissvarīgākajam jautājumam – situācijai, kādā atrodas operas mākslinieki.
Neapšaubāmi, šodien Baltais nams ir konkurētspējīgs Eiropā un pasaulē, mēs vienmēr esam bijuši pāris soļu priekšā saviem kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem un neesam šīs pozīcijas pazaudējuši.
Atklāts paliek jautājums – vai operas vadība šajā negausīgajā skrējienā pēc pašas dārgākās un ekskluzīvākās operas "krējuma" redz arī tur vietu savam orķestrim, saviem solistiem, korim, baletam, pašu diriģentiem?
Mūsu arodbiedrība redz, ka mēs neietilpstam šajā nākotnes plānā. Uzvedam dārgas izrādes uz mākslinieku rēķina, sūtot tos bezalgas atvaļinājumā, maksājam Eiropas līmeņa honorārus viesmāksliniekiem un izredzētiem vietējiem (cik A. Žagaram, direktoram, izmaksā A. Žagars, režisors?), samazinot atalgojumu pašu darbiniekiem.
"Iepērkot kafiju un naglas, vēlos pievērst uzmanību, mūsuprāt, vissvarīgākajam jautājumam – situācijai, kādā atrodas operas mākslinieki."
Aldis Grunde
Tuvojas 2014. gads, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, tam seko Eiropas prezidentūras gads Latvijā. Par to, kā tad mēs izskatīsimies, būs jālemj jaunajam deputātu sastāvam. Skaidrs, ka ar dotāciju 3,7 miljoni latu (kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem - 5,2 miljoni latu) ir stipri par maz.
Ja A. Žagars redz mūsu nākotni kā spožu ārieni ar sapuvušu vidu, tad mēs to redzam citādāk. Ir jāpalielina valsts finansējums un jānomaina tās pārvaldītājs, kurš ir pierādījis sevi kā nesaimniecisks vadītājs, jo neprot sabalansēt vēlamo ar esošo.
Nevaram atlikt šo jautājumu uz nākotni, kad būs beigusies dižķibele un būsim kļuvuši turīgāki. Ekonomika ir cieši saistīta ar kultūru, un, ja tā tiek atstāta novārtā, tad pazaudēto bieži vien ir neiespējami atgūt. Te nav runas tikai par vienu operas namu, bet par nacionālo kultūrpolitiku."
Orķestra arodbiedrība izplata tendenciozu informāciju par LNO finanšu resursu izlietojumu
"LNO Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības vadītāja izplatītajā paziņojumā informācija tiek interpretēta tendenciozi un neatbilst faktam. Mēs sagaidām konstruktīvu sarunu par Operas darbībai svarīgajiem jautājumiem, bet diemžēl nākas secināt, ka minētā arodbiedrība nodarbojas ar tendenciozi traktētas informācijas izplatīšanu. Iespējams, orķestra arodbiedrība nav pietiekami iedziļinājusies komplicētajās LR likumdošanas normās par publiskajiem iepirkumiem," saka LNO direktors un režisors Andrejs Žagars.
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka par visām precēm, pakalpojumiem, t.sk. arī autortiesību subjektu iepirkumiem, kuru iepirkuma vērtība gada laikā pārsniedz 2999 latus, ir jāveic viena no likumā noteiktajām iepirkuma procedūrām. Procedūras atšķiras līguma priekšmetā, tāpēc naglu iepirkuma procedūra ir atklāta, savukārt autortiesību iepirkuma gadījumā nenotiek publisks konkurss, bet tas nemaina apstākli, ka noslēgtais līgums tiek uzskatīts par publiskā iepirkuma līgumu un atbilstoši Publiskā iepirkuma likuma prasībām informācija par noslēgto līgumu ir jāpublicē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Kā lasāms IUB mājaslapas publicētajā informācijā, minētā summa Ls 19 999 ir maksimāli pieļaujamā līguma summa, nevis summa, par kuru konkrētais pakalpojums iegādāts. LNO tējas, kafijas, cukura un ūdens vajadzībām šogad ir iztērējusi Ls 990, auto ķīmijas (tehniskie šķīdumi, smērvielas, motoreļļas, kopšanas līdzekļi) iegādei – Ls 480, savukārt skrūvju, naglu un smilšpapīra iegādei jauniestudējumu dekorāciju izveidei ir iztērēti Ls 2400.
"Iespējams, orķestra arodbiedrība nav pietiekami iedziļinājusies komplicētajās LR likumdošanas normās par publiskajiem iepirkumiem."
Andrejs Žagars
Visi iepirkumi, pretēji apgalvotajam, ir vērsti uz maksimālu līdzekļu un resursu ekonomiju. Konkrētās iepirkuma procedūras slieksnis ir no Ls 2999 līdz Ls 19 999, kas ļauj procedūras ietvaros vienoties par zemāko cenu un tad saņemt attiecīgo pakalpojumu 36 mēnešus vai līdz brīdim, kamēr ir iztērēti minētie Ls 19 999. Tas ļauj nerīkot iepirkuma procedūru katru gadu un vienoties ilgtermiņā, tādējādi garantē zemāko cenu, ekonomē administratīvos resursus, kā arī pasargā LNO no inflācijas riska.
LNO darbiniekiem, t.sk. administratīvajiem, atalgojums pēc 2009. un 2010. gada algas samazinājuma nav mainīts.
"LNO administrācija vienmēr bijusi atvērta konstruktīvam un uz rezultātu vērstam dialogam ar visām LNO struktūrvienībām un māksliniecisko kolektīvu arodbiedrībām. Respektēju orķestra arodbiedrības mērķus un uzdevumus, bet metodes, ar kādām arodbiedrība mēģina tos panākt, man ir nepieņemamas," akcentē A. Žagars.
