Ārkārtas valdības sēdē vērtē reformas izglītības nozarē

Pirmā ārkārtas sēdē par izglītības sistēmas strukturālajām reformām atskaitījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Tā kā sēdes uzdevums bija sabiedrības informēšana, jācer, ka tiešsaistē no Ministru kabineta ēkas sabiedrība saklausīja vismaz dažas atbildes uz to, kas notiek izglītības sistēmā Latvijā. Kam šādu iespēju nebija, portāls „LV.LV” sniedz ieskatu ministres ziņojumā.

Skolu tīkls 2009./2010. mācību gadā

Latvijā šogad 842 vispārizglītojošās dienas skolās mācības uzsākuši 225 873 skolēni (2008./2009. mācību gadā – 948 skolas, 236 223 skolēni), skolās strādā 22 tūkstoši skolotāju (2008./2009. mācību gadā – 25 tūkstoši). No slēgtajām un reorganizētajām skolām mācības citās skolās turpina 3564 skolēni (1,5%).

Ministre vērsa sabiedrības uzmanību uz skolēnu skaita straujo samazināšanos (par 12 tūkstošiem mazāk) un aicināja valdību analizēt demogrāfisko situāciju Latvijā. „Gadiem ilgi netika sekots līdzi skolēnu skaita dinamikai,” secina ministre, bet izglītības pieejamību valstī viņa raksturo kā „augstu un pozitīvu”.

Atlaišanas pabalsti 1,194 miljonu apmērā ir nodrošināti 1844 pedagogiem. Ministru kabinets 15. septembrī atbalstīja finansējuma piešķiršanu to pedagogu pabalstiem, kuri atbrīvoti no darba saistībā ar izglītības iestādes slēgšanu, reorganizēšanu vai pedagogu skaita samazināšanu.

Sākot ar šo mācību gadu, darba attiecības ir pārtraukuši 1362 pensijas vecuma pedagogi.

Nauda seko skolēnam

Kā norādīja T. Koķe, principa „nauda seko skolēnam” mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, veicinot izglītības iestāžu konkurētspēju, īstenojot izglītības programmas atbilstoši skolēnu vajadzībām un efektīvāk izmantojot finanšu līdzekļus. Jaunā finansēšanas kārtība pastāv jau no šā gada 1. septembra un tiek īstenota, palielinot vidējo skolēnu proporciju uz vienu pedagoģisko likmi līdz 9,1 (iepriekš – 6,4). Ministrija plāno, ka līdz 2011./2012. mācību gadam skolēnu un skolotāju proporcija turpinās palielināties, sasniedzot skaitli 12.

Ieviešot jauno skolu finansēšanas principu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izvēlējusies naudu sadalīt novadiem. „Kad tiks panākta optimālā proporcija, finansējumu varēs novadīt arī līdz skolām,” skaidroja ministre. „Pašlaik tas nav iespējams, jo starp skolām ir pārāk lielas atšķirības (lielās skolas ir ieguvējas, mazās – zaudētājas) un ne visas jaunievēlētās pašvaldības ir ieguvušas vienādu iedzīvotāju uzticību (ir pašvaldības, kur tā ir zema). Novada ietvaros būs vieglāk līdzsvarot finansējumu: novads raugās uz skolu tīklu kopumā un sadala līdzekļus skolām.” Arī SAK vadītājs R. Ķīlis ārkārtas sēdē norādīja, ka, par nožēlu, pašvaldību vēlēšanas nav mazinājušas sociālo spriedzi, vietām pat kāpinājušas to.

Ministre uzskata, ka, ieviešot skolu finansēšanas principu „nauda seko skolēnam” un mazinot birokrātiskos šķēršļus, ir palielināta skolu un pašvaldību patstāvība lemt par skolām. T. Koķe ir pārliecināta, ka naudas sadale novadiem notiek caurskatāmi, atbilstoši mērķdotācijas sadales kārtībai un pedagogu darba samaksas noteikumiem. Ir izveidota darba grupa, kurā iesaistīti arī Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvji, un 17. septembrī tā skatīs finansējuma sadali novadiem.

Viņa secināja, ka izglītības sistēmas strukturālās reformas nav saistītas tikai ar ieguvumiem. Negatīvās iezīmes, viņasprāt, ir sociālās spriedzes paaugstināšanās, psiholoģiskā klimata pasliktināšanās skolās, izglītības pieejamības samazināšanās un bērnu drošības apdraudējumi ceļā uz/no skolas.

Kvalitātes faktori

Izglītības un zinātnes ministrija ir atgriezusies pie piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai, kas, pēc ministres domām, ir labs pamats izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Pašlaik FM, IZM un LPS strādā, lai jau ar 1. oktobri valsts spētu nodrošināt piecgadīgo apmācību, bet skolas gaitas no 6 gadu vecuma skolēni uzsāks ar 2010. gada 1. septembri. Kā argumentu tam, vai bērni, vecāki un skolas būs gatavas pārmaiņām, ministre minēja faktu, ka jau patlaban 10% vecāku sūta savus bērnus skolā no sešu gadu vecuma. „Mēs izdarīsim visu, lai skolotāji metodiski un saturiski spētu īstenot sešgadīgo apmācību jau ar nākamo mācību gadu,” sacīja ministre.

Ministru kabinets 8. septembra sēdē nolēma piešķirt naudu piecgadīgo un sešgadīgo apmācībai no „sociālā tīkla” trim gadiem. Finanšu ministrs Einars Repše sēdē vēlējās precizēt, ka piecgadīgo un sešgadīgo apmācība tiek kreditēta no Pasaules Bankas piešķirtā aizdevuma un „tas būs jāatmaksā mūsu bērniem un bērnu bērniem”.

Ministrija kopā ar nozares profesionāļiem arī turpmāk strādās pie mācību satura un mācību metožu pārskatīšanas. Izglītības satura pārskatīšana, t.sk. sākumskolas, paredz arī iespēju to digitalizēt. Savukārt „Latvijas Forumā” ir izskanējusi vēlme iesaistīt skolotājus praktiķus centralizēto eksāmenu darbu satura sagatavošanā.

Lai pedagogi varētu izstrādāt un īstenot saviem skolēniem atbilstošas programmas, 2010. gada 1. ceturksnī no ESF līdzekļiem šim mērķim plānots piešķirt 4,56 miljonus latu.

"Starp skolām ir pārāk lielas atšķirības, un ne visas jaunievēlētās pašvaldības ir ieguvušas vienādu iedzīvotāju uzticību."

Izglītības standartiem nav piemērojama tiesību aktu forma. Patlaban izglītības standartus apstiprina Ministru kabinets, un skolotājiem pēc apstiprināšanas tie kļūst nesaprotami, tāpēc izglītības un zinātnes ministre izteica priekšlikumu turpmāk Ministru kabinetā akceptēt tikai šo standartu pamatprincipus.

Lai arī tā ir privāta iniciatīva, šogad sākusi strādāt e-vidusskola, kas ir alternatīva vietās, kur nav iespējams piekļūt vidusskolai, bet pašvaldības bibliotēkā pieejams interneta pieslēgums.

Ministre runāja arī par iespēju 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt skolai, kurā mācās bērns, taču finanšu ministrs iebilda pret nesagatavotu MK normatīvo dokumentu pieņemšanu ārkārtas sēdē.

Profesionālā izglītība

Ir pabeigts skolu tīkla optimizācijas 1. un 2. posms – reorganizētas, slēgtas deviņas skolas, pārskatot neefektīvās un nepiepildītās skolas un pievienojot tās skolām ar piemērotām telpām un pietiekamu materiāli tehnisko bāzi. Jau daudzus gadus profesionālās izglītības iestādēm trūkst līdzekļu skolu uzturēšanas izdevumu segšanai. Atbilstoši normatīvam vienam audzēknim ir paredzēti 385 lati gadā. Pašlaik valsts finansējuma apjoms gadā vienam audzēknim ir 193 lati. Skolas to daļēji kompensē ar pašu ieņēmumiem (kopumā – 288 lati).

Ministrija piedāvā pašvaldībām pārņemt arī profesionālās izglītības iestādes, ierosinot, ka ministrija, kā līdz šim, varētu turpināt apmaksāt pedagogu algas, bet par infrastruktūru maksāt pirmajā gadā 75%, otrajā – 50%, trešajā – 25%.

Ministre akcentēja sadarbību ar tautsaimniecības nozarēm un darba devējiem: ir izstrādātas un īstenotas inovatīvas programmas (ķīmisko procesu tehniķis, pārtikas produktu ražošanas tehniķis u.c.).

Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka profesionālajai izglītībai jāatbilst darba tirgum un tās nākotne ir darba devēju, atbildīgās ministrijas un pašvaldību rokās.

Augstākā izglītība un zinātne

Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs R. Ķīlis savā uzrunā ieteica valdībai reformēt tos sektorus, kur nav lielas vēlētāju balsu iegūšanas perspektīvas (piemēram, augstāko izglītību).

Pašlaik sakarā ar augstākās izglītības un zinātnes strukturālajām pārmaiņām ir izveidota darba grupa ekonomikas ministra Arta Kampara vadībā (T. Koķe ir šīs grupas vadītāja vietniece), un līdz 2009. gada 1. novembrim turpināsies priekšlikumu izstrāde. Augstākās izglītības darbības optimizācijas programmu plānots iesniegt Ministru kabinetā 2010. gada 1. februārī. Vienlaikus notiek arī zinātnisko institūciju telpiskās attīstības stratēģijas izvērtēšana, nosakot vadošos valsts nozīmes pētniecības centrus.

Finansējums no IKP augstākajai izglītībai 2008. gadā Latvijā bija 0,91%, Eiropā vidēji – 1,32%, 2009. gadā (prognoze) Latvijā – 0,64%, Eiropas Komisijas kopējais mērķis – no 2010. gada vismaz 2 procenti.

Zinātnei 2008. gadā: Latvijā – 0,61% (0,29% – valsts finansējums; 0,17% – privātais finansējums; 0,15% – ārvalstu un augstskolu finansējuma), 2007. gadā – ES-27 – 1,84%. Mērķis būtu, lai ikgadējais finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai būtu ne mazāks par 0,15% no IKP.

Personāla un studentu attiecība Latvijas augstskolās ir 1:19. Samazinot studiju vietas izmaksas, šogad ir saglabājies budžeta vietu skaits. Divreiz ir pieaudzis konkurss uz budžeta vietām tehniskajās zinātnēs, par 20% samazinājies uzņemto skaits nepilna laika studijās valsts augstskolās, par 50% - privātajās augstskolās.

Šajā mācību gadā trīs koledžas ir iekļautas augstskolās, bet slēgta viena augstskolas filiāle.

2010. gada uzdevumi

Nobeigumā ministre citēja A. Linkolna vārdus: „Ja domājat, ka izglītība ir par dārgu, izmēģiniet neizglītotību.” Valsts budžeta un strukturālo reformu kontekstā IZM nākamajam gadam izvirzījusi šādus uzdevumus:

• paaugstināt vispārējās un profesionālās izglītības izmaksu efektivitāti;
• lai atveseļotu tautsaimniecību, paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes eksportspēju;
• stiprināt nacionālās vērtības (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, profesionālās ievirzes sports).

Valsts budžeta samazinājums