Jaunā finansēšanas kārtība „nauda seko skolēnam” pastāv jau no 2009. gada 1. septembra un tiek īstenota, palielinot vidējo skolēnu proporciju uz vienu pedagoģisko likmi. Latvijā vēl 2008./2009. mācību gadā uz vienu pedagoģisko likmi bija vidēji 6,4 skolēni, kas bija viszemākā proporcija Eiropā, secinājusi IZM. Salīdzinājumam, Lietuvā – 11, Igaunijā – 13, ES – līdz pat 18 skolēnu uz vienu pedagoģisko likmi. Šobrīd šī attiecība ir: novados 8 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi, republikas pilsētās 10,2 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi. Ministrija plāno, ka līdz 2011./2012. mācību gadam skolēnu un skolotāju proporcija turpinās palielināties, sasniedzot skaitli 12.
Ieviešot skolu jauno finansēšanas principu, IZM ir izvēlējusies naudu sadalīt novadiem. „Novada ietvaros būs vieglāk līdzsvarot finansējumu: novads raugās uz skolu tīklu kopumā un sadala līdzekļus skolām, skaidro ministrija.”
"Mērķdotācijas palielinājums šā gada janvārī nenoliedzami ir ļoti gaidīts un nepieciešams, jo kaimiņskolā mācības bija jāorganizē pat apvienotajās klasēs, nācās samierināties ar krasu administrācijas samazinājumu."
I.Feldmane
Kā zināms, pērnvasar, dažas nedēļas pirms 1. septembra, tika slēgti vairāki desmiti Latvijas skolu. Toreiz tika prognozēts, ka dažas skolas varētu tikt likvidētas vai reorganizētas vēl mācību gada vidū. Tomēr ministrijā nav saņemts neviens iesniegums par kādas skolas slēgšanu vai reorganizāciju no 2010. gada sākuma.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis: „Pagaidām nevienu izglītības iestādi neesam slēguši. Esam centušies saglabāt arī visu līdz šim radīto interešu izglītībā, vienīgi mazākos apjomos un izslēdzot dublēšanos. Tomēr jau tuvākajā nākotnē mūs gaida ļoti smagas diskusijas par profesionālajām skolām – kuru saglabāt, kuras finansēšanā turpmāk piesaistīt Eiropas Savienības naudu. Mums jārēķinās arī ar demogrāfisko situāciju. Tuvākajos gados audzēkņu skaits samazināsies par 30-40%.”
Vārkavas novada domes priekšsēdētājas Antras Vilcānes viedoklis attiecībā uz mazajām lauku skolām ir šāds: „Mēs ar vieglu roku aizveram iestādes, kas labi strādā, lai pēc kāda laika sāktu domāt, ko darīt tālāk, jo lēmums ir bijis pārsteidzīgs. Tāpēc savā novadā cenšamies skolas paturēt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.”
Pašvaldības turpina domāt, kā optimizēt skolu tīklu
Līdz ar taupības režīma ieviešanu 2009./2010. mācību gada sākumā no aptuveni 350 līdz 250 latiem par likmi tika samazināta skolotāju alga, turklāt daudzas skolas vairs nevarēja apmaksāt arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas par klašu audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos nodarbībām un individuālo darbu ar skolēniem. Līdz ar piemaksu atjaunošanu skolotāju algas tagad varētu pieaugt par 30 procentiem, lēš ministrijā.
Tiesa, daļa skolotāju piemaksas saņēma arī aizvadītā gada pēdējos četros mēnešos – citi pilnā, citi samazinātā apmērā, jo daļa skolu piemaksām novirzīja, piemēram, administrācijas algošanai paredzēto naudu.
Pašvaldību vadītāji uz to, ka jaunajā gadā apmaksāt pedagogu darbu skolām būs vieglāk nekā pērn, lūkojas piesardzīgi. Sējas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš nav tik optimistiski noskaņots, jo finansējums solīts tikai līdz šā mācību gada beigām. Kas būs tālāk? – viņš vaicā.
Valsts finansējums gan pieaugs, bet pašvaldība skolu uzturēšanai vairāk nekā līdz šim noteikti nevarēs dot, jo krīze krietni skar arī novada budžetu, uzskata Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntis Safronovičs. Līdz 30. martam novadā izstrādās skolu optimizācijas plānu, lai pirms nākamā mācību gada būtu skaidrs, kuru skolu novadā varētu slēgt, kuru apvienot.
"Lielākas ieguvējas būs skolas ar lielāku izglītojamo skaitu un skolas, kur mācās vairāk vidusskolēnu."
L.Līdums
Jau pērn Dobeles novadā mazās skolas daļēji uzturēja uz lielo skolu rēķina. Piemēram, ģimnāzija nesaņēma visu, kas tai pienāktos pēc skolēnu skaita, jo daļa naudas tika skolām, kurās mācās mazāk par simt skolēnu. „Tāda mazo skolu dotēšana turpināsies arī šogad. Bet piemaksas no jaunā gada saņems visi skolotāji,” apliecina G.Safronovičs.
Liepājas 7. vidusskola uztraukusies, ka līdz šim tā darbojās divās ēkās, bet no jaunā gada skolas rīcībā paliek tikai viens nams. Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova stāsta, ka skolēni un izglītības kvalitāte tālab necietīs – telpas ir gana plašas un arī turpmāk skolēni mācīsies vienā maiņā. Viņa uzskata, ka valsts finansējuma palielinājums ļaus visiem Liepājas skolotājiem saņemt piemaksas, taču tajā pašā laikā pašvaldība vēlas samazināt skolu uzturēšanas izmaksas.
Pēc jaunās sistēmas „nauda seko skolēnam” notiek pamatīga cīņa par katru bērnu, ir atklāts Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. Tas savukārt kropļo kvalitāti, jo tā vietā, lai laba skola orientētos uz zinošiem skolēniem, galvenais ir, cik bērnu skola dabūs. Izglītības jautājumi ir sociāli ļoti jutīgi, tāpēc tie būs ļoti smagi jautājumi, kurus vajadzēs pieņemt deputātiem.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Leons Līdums domā, ka šā gada pielikums mērķdotācijai par darba samaksu pedagogiem, protams, ir pozitīvi vērtējams, jo pēc šokējošā atalgojuma samazinājuma skolām septembrī, kuru vissāpīgāk pārdzīvoja skaitliski mazāko skolu pedagogi, janvāra finansējuma pieaugums dos iespēju samaksāt skolotājiem par skolēnu darbu labošanu, individuālajām konsultācijām, klases audzināšanas darbu. Droši vien varēs atļauties arī veikt piemaksu par darba kvalitāti līdz 7% no darba algas. Īpaši skolu atbalsta personālam – bibliotekāriem, psihologiem, logopēdiem un par darbu pagarinātajās grupās – varēs veikt lielāku darba samaksu. Arī interešu izglītības joma novadā saņems papildu finansējumu, kas ļaus labāk sagatavoties X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
L.Līdums atzīst, ka lielākas ieguvējas būs skolas ar lielāku izglītojamo skaitu un skolas, kur mācās vairāk vidusskolēnu, jo tad atalgojuma aprēķina koeficients ir augstāks. Uzlabosies izglītības kvalitāte skolēniem, un tiks izpildīti skolu mācību plāni. Diemžēl, salīdzinot ar skolotājiem, izglītības iestāžu vadītāji (direktori un viņu vietnieki) neizjutīs sava atalgojuma palielinājumu šobrīd. Par to būtu jādomā, uzskata L.Līdums. Un, lai arī atalgojums ir nedaudz palielināts, tas nenozīmē, ka tas ir pietiekams – būtu jādomā par skolotāju darba likmes samaksas celšanu.
"Izglītības jautājumi sociāli ir ļoti jutīgi, tāpēc tie būs ļoti smagi jautājumi, kurus vajadzēs pieņemt deputātiem."
I.Boķis
Rugāju novada domes Izglītības pārvaldes pārraudzībā ir divas izglītības iestādes – Eglaines pamatskola un Rugāju novada vidusskola. Rugāju novada vidusskolas direktore Inese Feldmane sadarbību ar pašvaldību vērtē kā labu, jo izglītība te ir pasludināta par vienu no prioritātēm, kas arī dod zināmu stabilitātes sajūtu un ļauj ar cerīgāku skatu raudzīties nākotnē.
Naudas palielinājumu viņa komentē šādi: „Tā kā mācību gada sākumā valsts mērķdotācija pedagogu algām bija ievērojami mazāka, novada dome izlēma no pašvaldības līdzekļiem apmaksāt pagarināto dienas grupu nodarbības abās skolās. Mērķdotācijas palielinājums šā gada janvārī nenoliedzami ir ļoti gaidīts un nepieciešams, jo kaimiņskolā mācības bija jāorganizē pat apvienotajās klasēs, nācās samierināties ar krasu administrācijas samazinājumu.
Šobrīd trīspusējās sarunās ir panākts kompromiss par papildu finansējuma sadali. Kopā ar pašvaldības speciālistiem ir atrasts risinājumus, lai abās skolās normāli noritētu mācību process un bērni nebūtu cietēji. Tie līdzekļi, kuru pietrūkst, tiks meklēti no pašvaldības līdzekļiem.
Rugāju novada vidusskolai valsts finansējums, ievērojot skolēnu skaitu skolā, ir lielāks nekā Eglaines skolai, tāpēc tika izlemts, ka vidusskola šobrīd var iztikt ar mērķdotāciju, kas ļauj apmaksāt gan apvienoto grupu nodarbības, gan īstenot skolas stundu plānu, saglabājot visus klašu komplektus. Tas pašvaldībai, protams, it kā ir ietaupījums, par ko mēs varam tikai priecāties. Tā kā skolai ir daudz finansiālu vajadzību, domāju, ka šis ietaupījums kaut daļēji tās varētu atrisināt.”
