Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aicinājis izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi organizēt diskusijas par šo tēmu. Pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) domām, konkrētam lēmumam jābūt pieņemtam līdz gada beigām.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums par bērnu skološanu no sešu gadu vecuma saņēmis ļoti daudz sabiedrības protestu, īpaši no cilvēkiem reģionos. Vai nākamgad tomēr nolems uz skolu sūtīt arī sešgadniekus? Kā viņi iekļausies skolā? Kas būs ar septiņgadniekiem, kuriem arī jāuzsāk mācības pirmajā klasē? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Kaut arī programma 1. klasei vēl tikai tiek gatavota, IZM jau aicina ikvienu iesaistīties dokumentu apspriešanā mājaslapā: www.izm.gov.lv.
IZM paveiktais un plānotais
IZM informē, ka darbs pie bērnu skolas gaitu uzsākšanas no sešu gadu vecuma ir izstrādes stadijā. Atbilžu uz visiem jautājumiem pagaidām nav, jo visus iespējamos modeļus un citus jautājumus ministrija turpina apspriest ar sākumskolas un pirmsskolas izglītības ekspertiem, sadarbības un sociālajiem partneriem.
Vērtējot jau saņemtos vecāku un pedagogu viedokļus, IZM secina, ka tie balstīti izglītības sistēmas pieredzē pirms 20–30 gadiem. Pēc ministrijas informācijas, šobrīd Latvijā mācības 1. klasē sešu gadu vecumā sāk apmēram 10% bērnu, bet vidusskolas absolventi, atestātu saņemot tikai 19 gadu vecumā, Latvijā ir vieni no gados vecākajiem Eiropā. Savukārt apmēram 20 Eiropas valstīs 1. klasē mācības uzsāk no sešu gadu vecuma, bet no piecu gadu vecuma – 5 valstīs, tai skaitā Maltā un Nīderlandē.
Tādēļ atbildīgā ministrija, balstoties uz sociālo un sadarbības partneru atziņām, starptautisko pieredzi un situācijas analīzi, vienlaikus izvērtējot un vecumposmu īpatnībām pielāgojot mācību saturu un metodes, atbilstīgi pārmaiņām sagatavojot pedagogus un izglītības iestāžu vidi, uzskata, ka skolas gaitas uzsākšana 1. klasē no sešiem gadiem Latvijā ir iespējama, tādējādi sasniedzot vairākus pozitīvi vērtējamus ieguvumus.
Lai minētās izmaiņas ieviestu praksē, VISC gatavo valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas noteiks, kā organizējams pedagoģiskais process pirmsskolā, pārskata 1. klases izglītības programmu un mācību saturu līdz 6. klasei. Vadlīnijas paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā, līdz ar to jautājums tiks sakārtots arī juridiski. Pirmsskolas vadlīniju projekts no 6. oktobra līdz 5. novembrim nodots sabiedrības apspriešanai un publicēts VISC mājaslapā: http://isec.gov.lv
Mācību programmas projektu 1. klasei VISC plāno sagatavot līdz šā gada 30. oktobrim, kad tas tiks nodots sabiedrības apspriešanai. 1. klasē paredzēts organizēt integrētas mācību nodarbības (tās ilgums – 30 minūtes), bērniem netiks uzdoti mājas darbi. Pedagoģiskā procesa pamatā būs rotaļa. Pirmajā semestrī paredzēts, ka tiks veicināta bērnu vispārējā attīstība: attīstītas sociālās, intelektuālās, pašizpausmes un fiziskās prasmes; otrajā semestrī – lasītprasme un rakstītprasme, lai mācību gada beigās bērni mācētu rakstīt burtus, lasīt īsus tekstus, rēķināt 10 apjomā.
"Vienota likuma, kas noteiktu visu bērnu attīstību, nav, taču eksistē divi galvenie faktori, kuri palīdz bērnam mobilizēt spēkus attīstībai, savu iekšējo potenciālu, – vecāku un citu pieaugušo cilvēku mīlestība un ticība bērnam."
Ministrija uzskata, ka nereti 1. klases pedagogi saskaras ar problēmām, ka skolēnu sagatavotība skolai ir ļoti atšķirīga, tāpēc ar sešgadīgo bērnu mācībām pirmajā klasē būtu jāpanāk skolēnu pamatprasmju apguves izlīdzinājums. Šobrīd ir paredzēts, ka tie bērni, kuriem nākamajā gadā 1. klasē būs septiņi gadi, tiks mācīti atšķirīgi no tiem, kas mācības sāks sešu gadu vecumā, pakāpeniski nodrošinot bērnu saplūšanu, orientējoši – 5. klasē.
Šā gada oktobra beigās darbu sāks darba grupas, kas strādās pie spēkā esošā mācību satura pārskatīšanas līdz 6. klasei. Ministrija sola, ka saturs tiks sakārtots tā, lai tas atbilstu konkrētajam bērnu vecumposmam, ņemot vērā, ka bērni skolas gaitas sāks sešu gadu vecumā.
Lai pedagogi būtu gatavi strādāt ar pārskatīto mācību saturu un gūtu visu nepieciešamo atbalstu darbam ar sešgadīgajiem bērniem 1. klasē, VISC plāno organizēt pedagogu tālākizglītības kursus.
Valdība un pašvaldības nav dalītas varas
Pašlaik diskusijas centrā nonācis jautājums, kā skolas gaitas sāks sešgadīgie bērni, taču tas ir tikai viens aspekts – reforma ir daudz plašāka.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un IZM 2007. gadā vienojās par mērķdotācijām pašvaldībām no valsts līdzekļiem, tostarp pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai, iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai, kā arī mācību literatūras iegādei un citiem mērķiem – līdz ar to šo bērnu sagatavošana skolai bija obligāta. Tagad, kad pēc budžeta grozījumiem valsts mērķdotācijas pirmsskolas izglītībai netika piešķirtas, daudzas pašvaldības to turpināja darīt brīvprātīgi. Varēja arī nedarīt...
„Jāņem vērā, ka viena bērna izmaksas bērnudārzā ir ievērojami augstākas par skolēna izmaksām vispārizglītojošā skolā,” skaidro LPS vadītāja padomniece izglītības un kultūras jomā Olga Kokāne. „Puse, pat vairāk, pašvaldību budžeta tiek novirzīta izglītībai, bet pašvaldību budžeti sašaurinājušies.” Kā piemēru viņa min Lubānas pašvaldību, kur vasaras beigās, lai varētu atvērt bērnudārzu, tās darbinieki veselu mēnesi atradās bezalgas atvaļinājumā, vien priekšsēdētājs un sekretāre bez atalgojuma dežurēja.
Jautāta, kurš ir centrālais spēlētājs skolu reformā – skola vai pašvaldības –, viņa atbild – pašvaldības. „Nauda seko skolēnam uz pašvaldībām, nevis tieši uz skolu. Tā jau nav izglītības sistēmas, bet finanšu reforma, tādēļ noteicošā loma ir pašvaldībām. Tas ir objektīvi, citādi nevar būt,” spriež O. Kokāne.
No 1. oktobra valsts atkal nodrošinās algu pirmsskolas pedagogiem. Šāds rezultāts panākts, valdībā apstiprinot „Sociālās drošības tīkla stratēģiju”, kas paredz, ka 2009./2010. mācību gadā no Pasaules Bankas aizdevuma līdzekļiem valsts finansēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, neskatoties uz to, ka, veidojot šā gada budžeta grozījumus un neieklausoties par izglītības nozari atbildīgās ministrijas un ministra argumentācijā, līdzekļi šajā pozīcijā netika paredzēti.
Mērķdotācijas veidā pašvaldības saņems nepieciešamo finansējumu, kas paredzēts šo pedagogu atalgojumam, tai skaitā arī par septembri un oktobri. Kopumā 2009. gada četriem mēnešiem šo pedagogu atalgojumam ir nedaudz vairāk nekā 4 miljoni latu, 2010. gada budžetā plānoti 8,6 miljoni latu, un līdzīga summa paredzēta arī 2011. gadā. Tāpat no Pasaules Bankas aizdevuma paredzēti līdzekļi izglītības sākumposma satura pārveidei, lai nodrošinātu iespējas skolas gaitas bērniem sākt no sešu gadu vecuma.
Vai bērni ir gatavi mācībām?
Precīzi raksturot sešgadīgo bērnu attīstības procesu bieži vien ir ļoti grūti, tāpēc ka bērni nav vienādi – secināts Daugavpils Universitātes 2008. gadā veiktajā pētījumā „Metodisko materiālu „Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas” izstrāde”. Ir bērni, kuri attīstās ātrāk, citi – lēnāk. Vienota likuma, kas noteiktu visu bērnu attīstību, nav, taču eksistē divi galvenie faktori, kas palīdz bērnam mobilizēt savus spēkus attīstībai, savu iekšējo potenciālu, – vecāku un citu pieaugušo cilvēku mīlestība un ticība bērnam.
Pirmsskolā bērna personības attīstībā dominējošā ir rotaļa, tātad – brīva darbība, savukārt skolā skolēna mācību darbība jau tiek reglamentēta ar stundu, tādēļ pedagoģijas eksperti uzskata, ka būtiski ir apzināties un pieņemt spēles ienākšanu skolas pedagoģiskajā procesā, radīt un uzturēt labvēlīgus apstākļus spēles pārejai augstākā attīstības līmenī.
Viņi izzinājuši iespējamos šķēršļus, kas varētu sagaidīt audzēkņus, sagatavojot tos 1. klasei. Vairāk bažu saistīts ar sociālo un intelektuālo attīstību, vismazāk – ar fizisko attīstību. Ir bažas par emocionālo, vērtību izpratnes un gribas attīstību.
Dr. paed. Zenta Anspoka, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore, secina – mūsdienās nav viennozīmīgi skaidrojams, no cik gadiem bērns ir gatavs sākt mācības skolā, jo to ietekmē dažādi faktori. Viņa norāda uz plaša eksperimentāla pētījuma par mūsdienu bērnu attīstības tendencēm no dažādiem viedokļiem nepieciešamību: „Pēdējos divdesmit gadus (tieši šie gadi ir bijuši visdinamiskākie sabiedrības, informatizācijas tehnoloģiju un citu tautsaimniecības jomu attīstības gadi) tas valstī nav īstenots. Šobrīd galvenokārt par bērnu gatavību skolai no sešu vai septiņu gadu vecuma varam spriest tikai pēc pirmsskolas un skolas skolotāju profesionālās darbības pieredzē balstītiem apgalvojumiem. Jāņem vērā, ka daļai no tiem var būt arī subjektīvs raksturs, bet, kā zināms, uz šādiem apgalvojumiem balstoties, nevar izlemt katra bērna likteni.”
Latvijas Skolu psihologu asociācijas (LSPA) viedokli pauž tās prezidente, Rīgas Ziemeļu rajona skolu valdes psiholoģijas metodiskās apvienības vadītāja Iveta Grāvīte. Viņa uzsver, ka sešgadīgo apmācībā galvenais jautājums ir par to, kāds būs izglītības saturs un kādas būs mācību formas. „Mācīties vienmēr ir labi, bet vai ir bāze un vienota sapratne par to, kas sešgadniekiem ir jāmāca? Vai skolotājiem ir prasmes un iemaņas rotaļāties kopā ar viņiem? Vai līdz nākamā gada 1. septembrim pedagogi būs sagatavoti darbam ar sešgadniekiem? Vai skolām ir piemērotas telpas sešgadnieku uzņemšanai? Vai vecāki ir gatavi tam, ka viņu bērni ies skolā agrāk? Ja sešgadniekiem būs atvieglotas programmas, tad kurā brīdī notiks satura izlīdzināšana līdz šā brīža programmai?” vaicā psiholoģe.
"Vecākiem zūd atbildība, un viņi izvēlas vieglāko ceļu, uzticot sabiedrībai savu bērnu sagatavošanu skolai."
I. Grāvīte norāda – pat tad, ja sešgadnieki ir intelektuāli gatavi skolai, bieži vien bērniem nodarbībās ir disciplīnas un uzmanības problēmas. Bērnu attīstība norit ļoti dažādi dažādiem bērniem: katrs gadījums ir individuāls, un šajā vecumā ir nozīme pat katram mēnesim. Ir veikti pētījumi, kas apliecina: pārāk ātra bērna iekļaušanās mācību procesā veicina lielāku neirotismu pusaudžu vecumā.
Vienmēr būs cilvēki, kuri apgalvos, ka viņi ir mācījušies no sešu gadu vecuma un labi jutušies skolā, un daudz dzīvē sasnieguši. Ir bērni, kuri intelektuāli un emocionāli ir agrāk nobrieduši par saviem vienaudžiem un veiksmīgi uzsākuši skolas gaitas, bet to nevar attiecināt uz vairumu sešgadnieku, atgādina psiholoģe.
Liela problēma varētu būt jautājums, kurā klasē sapludināt abus vecumus. LSPA uzskata, ka to nevar darīt, jo katram gadam ir savas intelektuālās un saskarsmes spējas, emocionālā attīstība. Lai bērni attīstītos veiksmīgāk, jāievēro vecumposma īpatnības. Piemēram, ir liela starpība starp pirmklasnieku un otrklasnieku, tāpat – ceturtklasnieku un piektklasnieku. Pat 9. un 10. klases audzēkņi atšķiras.
Skolotāju cerības un bažas
Pret sasteigtajām IZM darbībām iebilst skolu vadība un pedagogi. Viņi domā, ka IZM darbība krīzes apstākļos ir nekonsekventa, nepārdomāta un neatbilstoša ilgtermiņa vajadzību attīstībai. Lēmumi tiek mainīti atkarībā no konjunktūras un finansēm, nevis izvērtējot skolēnu un pedagogu vajadzības.
Preiļu rajona Vanagu pamatskolas direktorei Janīnai Praņevskai ir sajūta, ka, priekšplānā izvirzot kādu vienu jautājumu (šajā gadījumā – piecgadīgo un sešgadīgo mācības), tiek novērsta uzmanība no daudzām citām svarīgām problēmām. „Būtu laiks aizmirst par kampaņveidīgām metodēm un izglītības sistēmā tās nepielietot. Šī jaunā „iniciatīva” būtībā ir mēģinājums atkārtot 1985./1986. mācību gadu, kad mācības skolā uzsāka sešgadīgi bērni,” ir pārliecināta skolas vadītāja.
Viņa ierosina – laiku, kad bērnam uzsākt mācības skolā, ļaut izlemt vecākiem kopā ar pedagogiem, ņemot vērā arī ģimenes ārsta viedokli. Tas varētu notikt 6, 7 vai pat 8 gadu vecumā. Pirmsskolas izglītības skolotājs (skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē) vērtē bērna prasmes, iemaņas un fiziskās un psiholoģiskās attīstības līmeni un iesaka, kad labāk uzsākt skolas gaitas.
Vanagu pamatskolas skolotāji neatbalsta jauno ierosmi, jo pedagoģiskajā darbā ir pārliecinājušies par to, ka lielākā daļa sešgadnieku vēl nav ne fiziski, ne psiholoģiski gatavi ilgstoši pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā.
Strenču novada vidusskolas sākumskolas pedagogi vienmēr priecājos par skolai nobriedušiem bērniem, un, pēc viņu domām, tie noteikti nav sešgadnieki. Viņi atbalsta bērnu apmācību, bet uzskata, ka tai iesākumā nav vajadzīgs skolas sols. „Katrs bērns ir individuāls, un gatavība skolai nenotiek visiem vienā vecumā: pat septiņgadīgs bērns vēl nespēj veikt skolēnu pienākumus,” saka skolotāji.
Otrkārt, skola nevar atrisināt ģimeņu problēmas. Ir pierādījies, ka vecāki ar saviem bērniem pavada ļoti maz laika, taču ir prasmes, ko var sniegt tikai ģimene. Vecākiem zūd atbildība, un viņi izvēlas vieglāko ceļu, uzticot sabiedrībai savu bērnu sagatavošanu skolai. Vecāki sūta bērnus uz skolu agrāk, jo ikdienā tas izmaksā lētāk (jāmaksā tikai par pusdienām). Tas nozīmē, ka pēc jaunajām izmaiņām 1. klasē nonāks arī piecgadīgi bērni – tie, kam pilni seši gadi paliks rudenī.
Skolotāji spriež: 1. klasē stundas pēc jaunās programmas beigtos jau 10.30. Kas notiks pēc tam? Vai visiem bērniem būs iespēja nokļūt mājās ar pieaugušo palīdzību? Stundu zvans 1. klasei arī skanēs citā laikā. Vienā 1. klasē nākamgad mācības sāks bērni no 5 līdz 7 gadu vecumam, jo dažiem tikai rudenī paliks seši gadi. Taču rajonu skolās (ar mazu skolēnu skaitu) nebūs iespējams sadalīt bērnus klasēs pēc spējām un vecuma.
„Sešu gadu vecumā vadošā ir rotaļu darbība, mūzika un kustību aktivitāte. Vai to varēs nodrošināt jaunā programma?” jautā skolotāji. Arī materiālā nodrošinājuma, kas atbilstu nodarbībām ar sešgadīgiem bērniem, nav. Skolās ir soli, tāfele un krīts, skolotāju pašgatavotas spēles, bet telpā ir nepieciešams arī paklājs, jo mugurkauls šī vecuma bērniem nav tik stingrs, lai tik ilgi sēdētu solā.
Skolēns patstāvīgi atbild par savu rīcību tikai no septiņiem gadiem, līdz tam viņam ir nepieciešama nepārtraukta pieaugušo uzmanība – uzskata pedagogi. „Vai skolas vide radīs drošības sajūtu sešgadīgam bērnam? Vai skolas troksnis radīs veselīgu emocionālo vidi? Kā skolēnu slimošana jaunajā vidē ietekmēs mācību prasmju apguvi? Vai skolas zvans vienmēr sakritīs ar darba pabeigšanu?” šie ir jautājumi, kas vēl nodarbina Strenču sākumskolas pedagogus.
Vecumnieku vidusskolas sākumskolas skolotājas domā līdzīgi – sešus gadus vecs bērns nav gatavs sākt skolas gaitas, jo tām nav psiholoģiski, fiziski un sociāli gatavs. Arī psihologi uzskata, ka pat septiņi gadi ne vienmēr atbilst bērna psiholoģiskai gatavībai iet skolā.
Direktora vietniece pirmsskolas jomā Daiga Alde atgādina, ka pirmsskolas vecumā bērniem attīstās izziņas un valodas spējas, kā arī veidojas personības sociāli emocionālās ievirzes un tendences visai turpmākajai dzīvei. Sešus gadus veci bērni nespēj ilgi nosēdēt mierā un pakļaut savu darbību gribas kontrolei, smagi pārdzīvo neveiksmes, ātri nogurst vai kļūst pilnīgi vienaldzīgi pret veicamā darba kvalitāti; fiziski ir kustīgi, trokšņaini, viņiem daudz patīk uzturēties svaigā gaisā un spēlēt kustību rotaļas, bet komandu spēles un sacensības šim vecumam vēl īsti nav piemērotas, jo bērni neprot zaudēt. Daudziem ir vāji attīstīta sīkā pirkstu muskulatūra, nav pietiekamas prasmes griezt ar šķērēm, plēst papīru utt. Bērniem jūk izpratne par jēdzieniem – burti, cipari –, grūtības sagādā dažādi laika jēdzieni (vakar, šodien, rīt, pulksteņa pazīšana); nav pietiekami attīstītas sociālās prasmes (savstarpējās attiecības, paškontrole, pašvērtējums, savas darba vietas sakārtošana pirms un pēc darba) un pašapkalpošanās prasmes (prasme aizsiet kurpju auklas, cepuri); grūtības sagādā rakstīt rūtiņās, līnijās.
"Bija gultiņas, katrai klasei divas telpas. Bija atbilstīgi mācību līdzekļi. Visu iznīcināja! Tās bija lielas materiālās vērtības. Laikam jau esam bagāta valsts?"
I. Rakēviča
D. Alde aicina pārdomāt jautājumu par bērnu dienas ritma organizēšanu, jo sešgadīgam bērnam fizioloģiski vēl vajadzīgs dienas miegs. Problemātiska varētu būt bērnu aizvešana no pirmskolas iestādes mājās. Tas jādara vecākiem. Vai visi vecāki varēs to nodrošināt pēc 3–4 rotaļnodarbībām skolā?
Ja tomēr Izglītības ministrijā nolems uz skolu sūtīt sešgadniekus, Vecumnieku vidusskolas skolotājas lūdz ievērot, lai vismaz līdz 1. septembrim bērnam ir pilni seši gadi, nevis tie paliek, piemēram, decembrī.
Inta Rakēviča, Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, valdības atbalstīto bērnu skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma uztver ar dalītām jūtām. Pedagoģe jau vienreiz šādu eksperimentu ir piedzīvojusi un saprot, ka patlaban skolai nav atbilstoša materiālā nodrošinājuma, lai to darītu. Pieredzējusī skolotāja ir emocionāla: „80. gados, kad nāca sešgadīgie, bija pētījums, labāks vai sliktāks, bet zinātniski pamatots, bija sīki izstrādāta metodika (lai vieglas smiltis Karulei, kura mums mācīja, kā vajag strādāt ar sešgadīgajiem). Bija gultiņas, katrai klasei bija divas telpas. Bija atbilstīgi mācību līdzekļi. Visu iznīcināja! Tās bija lielas materiālās vērtības. Laikam jau esam bagāta valsts? Tagad, ja mums būtu jāuzņem sešgadīgie, mums ir četras sienas, soli. Ne rotaļu stūrīša, ne rotaļu un spēļu, ne atpūtas telpas, ne mācību materiāla nodarbībām. Nekā. Es nevaru sešgadīgu bērnu ielikt telpā, kur mācās septiņgadīgie. Viņiem ir vajadzīga cita metodika. Sešgadīgam bērnam vadošā darbība ir rotaļdarbība. Kur lai bērns rotaļājas, ja nodarbībām nav piemērotas bāzes? Tas nozīmē, ka bērna interese tiks iznīcināta jau 1. klasē. Ja mēs to nerespektēsim, mēs aiziesim „purvā”.”
Vienlaikus viņa atgādina: „Bērni spēj vairāk, nekā mēs domājam. Ziloni arī var iemācīt dejot, kur nu vēl bērnu – par to nemaz nav šaubu, svarīgi tikai – kā to dara.” I. Rakēviča atklāj Anglijā redzēto – tur piecgadīgiem bērniem ir 60 minūšu stunda un viņi nav noguruši! Bet mums nav finanšu resursu, nav nodrošinājuma, arī skolotāji nav sagatavoti, un vienos kursos to izdarīt nevar.
Vecāku rūpes un vēlēšanās
Vecāki nepārprotami vēlas, lai skolas gaitas viņu bērniem sagādātu prieku, lai bērni būtu spējīgi paveikt to, ko no viņiem gaida.
Liena, divu meitu (4 un 9 gadi) māmiņa: Vispirms gribētu saprast, kāds šādām pārmaiņām ir patiesais nolūks. Vai tiešām šis ir īstais brīdis valstī, lai pārskatītu (pārstrādātu) mācību programmas? Nav skaidrs, kādēļ pēkšņi sešgadniekiem piemērotāka vieta mācībām būs skolas sols, nevis ierastā bērnudārza vide, kur ir atbilstošs telpu iekārtojums, materiālā bāze, lai mācības varētu mīties ar spēlēm, rotaļām. Uzskatu, ka bērna attīstībai šai vecumā nepieciešams ir arī pusdienas miegs. Vai skola to nodrošinās? Manuprāt, arī par bērnu ēdināšanu bērnudārzos gādā daudz rūpīgāk.
Vēl jautājums – ko darīs sešgadnieks, kam stundas beigsies ap 11–12? Ne visas skolas tagad var nodrošināt pagarinātās dienas grupas, jo ne visiem vecākiem ir iespējas par grupu maksāt.
Vecākai meitai gadi mainās decembrī, tādēļ bērnudārza vadītāja piedāvāja pirmsskolas sagatavošanu viņai iziet trīs gadus, lai nebūtu 1. klasi jāsāk sešu gadu vecumā. Tajā brīdī vēl nodomāju, vai vienam gadam tik liela nozīme? Vadītāja, pedagoģe ar lielu pieredzi, mani pārliecināja: mācību vielu cits bērns var uztvert arī 5 gadu vecumā, bet psiholoģiski bērni vēl nav nobrieduši patstāvīgi tikt galā. Tādēļ daudziem, kas skolu sāk apmeklēt ātrāk, rodas veselības problēmas. 3.–4. klasē, kad slodze lielāka, var būt grūtības arī ar mācību apguvi.
Ja vienīgā motivācija agrākai skolas gaitu sākšanai ir uztraukums par 19 gadus veciem jauniešiem skolas solos, varbūt vērts domāt par vispārējās izglītības apguvi 11. klasēs, kā tas bija senāk.
Baiba, piecgadīgās Patrīcijas mamma: Par reformas būtību būtu vieglāk runāt, ja būtu skaidrs, kāds ir tās mērķis, ko valsts iegūs, ja bērni skolā sāks iet agrāk, un kāpēc ir tāda steiga. Šobrīd ministrija ir nolēmusi, ka bērniem skolā jāsāk iet sešu gadu vecumā, taču nav izstrādāta ne atbilstoša mācību programma, ne kritēriji, kas sešgadniekam jāzina. Ministrija nav izlēmusi, kur pirmajā klasē būs jāmācās – skolā vai bērnudārzā. Tomēr tam visam ir ļoti liela nozīme. Reiz jau šāds eksperiments notika, bet pēc kāda laika atgriezāmies pie iepriekšējās sistēmas. Vai tagad būs citādi?
Ja reformas mērķis ir atbrīvot vietas bērnudārzā, tad 1. klases viela bērniem ir jāapgūst skolā, kā līdz šim, nevis bērnudārzā, kā par to runā šobrīd, jo tad jau vietas bērnudārzā neatbrīvosies. Ja reformas vienīgais mērķis ir, lai bērns skolu beidz 18 gados, tad uzskatu, ka labāk būtu intensificēt mācību programmu un, ja tiešām vajadzīgs, pagarināt mācību gadu.
Es neesmu laimīga, ka mana meita būs „eksperimentālais trusītis”. Tomēr viņa ir samērā gudrs bērns, un gan jau galā tiks, kaut arī šobrīd viņai vēl ir grūti ilgāku laiku veltīt uzmanību kaut kam vienam. Taču vairākiem bērniem no meitas grupiņas tas varētu radīt nopietnas problēmas. Un droši vien skolotājai arī, ja būs noteikta mācību viela, kas bērnam jāapgūst, bet viņš uz to vienkārši vēl nebūs spējīgs.
Mani galvenie iebildumi nav pret to, ka skolā jāsāk iet sešos gados, bet gan pret to, ka reforma ir tik sasteigta.
