Kā jūs vērtējat profesionālās izglītības iestāžu reorganizācijas gaitu?
Skolu tīkla reorganizācija nav pašmērķis. Vēl būtiskāka par finanšu trūkumu ir demogrāfiskā situācija. Ir jāapzinās, ka pēc pieciem gadiem profesionālās izglītības skolās būs divreiz mazāk audzēkņu nekā pirms pieciem gadiem. Audzēkņu skaits atgriezīsies esošajās robežās tikai ap 2025. gadu. Tātad skolu piepildījums drīz būs tikai 50 procenti, telpu platība uz vienu audzēkni divas reizes lielāka un ēku uzturēšanas izmaksas attiecīgi divas reizes lielākas. Krīze liek ātrāk risināt šīs problēmas, kas būtu jārisina tik un tā.
Nepilna pusgada laikā ir reorganizētas deviņas profesionālās izglītības iestādes. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam situāciju, šovasar esam apbraukājuši pilnīgi visas skolas, iepazinušies ar situāciju, runājam ar pašvaldību vadītājiem, jautājumu sagatavošanas laikā ņemts vērā sociālo un sadarbības partneru, nozaru asociāciju viedoklis. Pusgada laikā esam izdarījuši to, ko treknajos gados politiski bija krietni grūtāk izdarīt. Ņemot vērā šā brīža finansiālās iespējas, kā arī raugoties ilgtermiņā, IZM turpinās mērķtiecīgu profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanu, un es ceru, ka šo pārmaiņu rezultātā ieguvēji būs visi izglītības procesā iesaistītie.
"Krīze liek ātrāk risināt problēmas, kas būtu jārisina tik un tā."
Mūsu uzdevums – panākt, lai profesionālā izglītība būtu vienlīdz kvalitatīvs izglītības piedāvājums vidējā pakāpē. Daudzas profesionālās skolas jau tagad strādā ļoti labi, un uzņemšanā ir konkurss, taču kopumā stereotips, ka uz profeni ir jāiet, ja tevi neņem vidusskolā, ir ļoti spēcīgs. Un jāatzīst, ka daudzviet skolās materiāli tehniskā bāze ir ļoti bēdīgā stāvoklī.
Profesionālās izglītības iestāžu reorganizācijas pamatprincips ir nodrošināt līdzsvarotas profesionālās izglītības pieejamības principa ievērošanu visā valsts teritorijā, tāpēc izglītības iestāžu reorganizācija tiek izvērtēta katrā plānošanas reģionā atsevišķi. Plānojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, ir jānodrošina profesionālās izglītības pieejamība visās pamatprofesijās plānošanas reģionu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros. Pārējās teritorijās, veidojot valsts profesionālās izglītības iestāžu filiāles, profesionālās izglītības pieejamība nodrošināma sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām.
Ministrijā ir izstrādāts ģenerālplāns profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanai, kuru tagad apspriežam ar nozarēm, novadiem un pilsētām, kā arī plānošanas reģioniem. Pēcāk tas tiks prezentēts Ministru kabinetā.
Kuras profesionālās izglītības iestādes šobrīd jau likvidētas vai reorganizētas?
Ar 2009. gada aprīli tika likvidēta Rīgas 10. arodskola, kura sagatavoja tramvaja un trolejbusa vadītājus. Skola nepiedāvāja iegūt profesionālo vidējo izglītību, tātad bija orientēta uz tālākizglītību. Šobrīd tramvaja un trolejbusa vadītāju apmācību veiksmīgi nodrošina „Rīgas satiksme”.
Ministru kabinetā ir apstiprināti rīkojumi par Apes arodvidusskolas pievienošanu Alsviķu profesionālajai skolai, Kazdangas profesionālās vidusskolas – Cīravas arodvidusskolai, Daugavpils Mežciema arodskolas – Daugavpils 1. arodvidusskolai, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma – Rīgas Purvciema amatu skolai. Apvienotas tiek Rīgas Jūras transporta profesionālā vidusskola un Rīgas 13. arodvidusskola, izveidojot jaunu mācību iestādi. Savukārt Rīgas Dzelzceļnieku skolu pievieno Rīgas Valsts tehnikumam. Sagatavots arī Ministru kabineta rīkojuma projekts par Vangažu arodskolas pievienošanu Mālpils profesionālajai vidusskolai.
Ar vairākiem novadiem uzsāktas sarunas par profesionālās izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām, šis process sāksies ar nākamo gadu.
Vai, veicot skolu reorganizāciju, audzēkņiem tiek nodrošināta iespēja turpināt mācības izvēlētajā profesijā?
Protams! Pievienojot profesionālās izglītības iestādi kādai citai skolai, pievienojamo izglītības iestāžu audzēkņiem ir nodrošināta iespēja turpināt mācīties uzsāktajā izglītības programmā. Man pat gribas teikt, ka skolu reorganizācijas procesā vislielākie ieguvēji ir tieši audzēkņi. Tā, piemēram, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā, kurā tika gatavoti tekstilizstrādājumu izgatavotāji, audzēkņi mācījās visai nepiemērotās telpās. Turpmāk jauniešiem būs iespēja arodu apgūt daudz atbilstošākos apstākļos, jo Rīgas Purvciema amatu skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā ir nodrošināta kvalitatīva materiāli tehniskā bāze un ir labi pasniedzēji.
Arī lielai daļai pedagogu ir iespēja turpināt darbu tajās izglītības iestādēs, uz kurām aiziet reorganizējamās skolas audzēkņi.
Līdzekļu trūkuma dēļ šogad tika samazināts profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu skaits. Vai šāda tendence saglabāsies arī turpmākajos gados?
Samazinātais uzņemto audzēkņu skaits šogad var būt īstermiņa krīzes risinājums, nevis ilgtermiņa politika. Nākamajos gados plānots atjaunot līdzšinējo uzņemamo audzēkņu skaitu – 10 000 līdz 12 000, tai skaitā paredzot iespēju apgūt profesiju vidusskolēniem, kuri neturpina izglītību augstskolās.
"Samazinātais uzņemto audzēkņu skaits šogad var būt īstermiņa krīzes risinājums, nevis ilgtermiņa politika."
Šogad valsts varēja finansēt 7500 budžeta vietu. Ņemot vērā, ka pieprasījums bija lielāks, tika atrasta iespēja budžeta vietu skaitu palielināt gandrīz par tūkstoti, palielinot pieļaujamo audzēkņu skaitu grupā no 25 līdz 30.
Vienlaikus budžeta vietu skaits tiek pārdalīts par labu prioritārajām programmām tajās skolās, kurās izveidojies konkurss. Nav neviena profesionālā skola, kur bija konkurss atbalstāmajās jomās un kura nav varējusi uzņemt papildu grupu. Resursus atrod no tām skolām, kuras nevar nokomplektēt grupas. Ir skolas, kuras īsteno vienādas programmas, bet vienā piesakās maz, kamēr citā jāveido dubultās grupas.
Kādi būtu pirmām kārtām veicamie uzdevumi, lai paaugstinātu profesionālās izglītības prestižu?
Es negribu piekrist tiem, kuri apgalvo, ka profesionālās izglītības prestižs mums ir ļoti zems un uz arodskolām iet tikai tie, kuri sekmju dēļ neaiziet uz vidusskolu. Tas ir tikai un vienīgi stereotips, kas nāk līdzi no padomju laikiem. Eiropā tādu stereotipu nav un tur profesionālā un vispārējā izglītība ir vienāda līmenī. Vācijā, piemēram, profesionālās izglītības iestādes izvēlas 80%, Austrijā un Ungārijā – 70% pamatskolu absolventu, Eiropā vidēji – 50 procenti. Latvijā tikai 30! Viens no iemesliem – mūsu profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskā bāze.
Nevar noliegt, ka vispārizglītojošās skolās, kas ir pašvaldību dibinātas, salīdzinājumā ar valsts arodskolām ticis ieguldīts vairāk līdzekļu. Tikai pēdējos gados, kad radās iespēja izmantot dažādu Eiropas fondu un projektu naudu, profesionālās izglītības iestādēs tika un tiek veikti remonti, uzlabota materiāli tehniskā bāze un iegādāts moderns aprīkojums. Ar nākamo gadu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un izglītības programmu pilnveidošanai būs pieejami ievērojami Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi (59 miljoni latu), un tas skolām ļaus paaugstināt savu konkurētspēju un celt profesionālās izglītības prestižu.
Kā piemēru varu minēt Igauniju, kura, pateicoties ievērojamam ERAF līdzekļu ieguldījumam, ir spējusi sakārtot savas profesionālās izglītības iestādes, un daudzās skolās, kurās deviņdesmitajos gados bija problēmas ar grupu nokomplektēšanu, tagad ir pat konkurss. Jāteic gan, ka Igaunija profesionālās izglītības sistēmas reformu veica krietni agrāk, ievērojami samazinot skolu skaitu – pēdējo septiņu gadu laikā Igaunijā skolu skaits ir samazinājies no 62 līdz 30, taču visas šīs skolas ir paredzēts pilnībā renovēt un nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu. Tam kopumā Igaunijā ir paredzēts izmantot ERAF līdzekļus 274 miljonu latu apmērā (iepriekšējā periodā jau ir investēti 44,5 miljoni latu). Domāju, arī pie mums būtu ejams šāds ceļš. Mums ir visas iespējas, izmantojot ERAF finansējumu un mērķtiecīgi reorganizējot skolu tīklu, divos gados profesionālo izglītību Latvijā pārveidot pilnīgi jaunā kvalitātē. Taču tas, protams, ir politiskas izšķiršanās jautājums.
Kāpēc jūs mudinātu jauniešus izvēlēties profesionālās izglītības ceļu?
Plānotās izmaiņas profesionālajā izglītībā jauniešiem noteikti šķitīs pievilcīgas. Tā, piemēram, ieviešot divu līmeņu profesionālās vidējās izglītības programmas, būs iespējams apgūt arodu īsākā laikā (trīs gados četru gadu vietā), saņemt zemāka kvalifikācijas līmeņa profesiju jau mācību laikā un turpināt izglītību pēc pirmā līmeņa profesionālās izglītības programmas apguves otrajā līmenī. Programmas tiks savstarpēji saskaņotas ar nākamās pakāpes – koledžu un augstskolu – profesionālo studiju programmām.
Ir uzsākts darbs pie tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātā noteikto profesiju kvalifikācijas struktūras izveides, nosakot pamatprofesijas (bāzes profesijas) un ar tām saistītās profesijas, kā arī profesiju specializācijas.
"Šogad valsts varēja finansēt 7500 budžeta vietu."
Šobrīd jau ir izveidotas un tiek aprobētas moduļu programmas. Moduļu programma nodrošina speciālistu nepārtrauktu un dinamisku profesionālo pilnveidi vai arī jaunas profesionālās kvalifikācijas vai kādas profesionālas kompetences apguvi atbilstoši uzņēmuma vai darba tirgus prasībām. Veidojot sākotnējās profesionālās izglītības programmas, kuru apguves ilgums ir trīs līdz četri gadi, uzsvars tiks likts uz atbilstošā nozarē raksturīgu zināšanu plašu apguvi un iespēju apgūt specializētās zināšanas un prasmes prakses laikā uzņēmumos.
Mācoties profesionālās izglītības iestādē, jaunietis jau 19–20 gadu vecumā ir ieguvis vidējo izglītību un profesiju, kura tiek atzīta Eiropas Savienībā, viņam ir iespēja iekļauties darba tirgū, ir iespēja turpināt izglītību augstskolā – tā noteikti ir nopietna motivācija pēc pamatizglītības iegūšanas izvēlēties doties uz kādu no profesionālās izglītības iestādēm.
Jāatceras, ka vislielākā reģistrēto bezdarbnieku grupa ir jaunieši 20–30 gadu vecumā ar vispārējo pamata vai vidējo izglītību. Tātad tie jaunieši, kuri neturpina mācības, neiestājas augstskolās, izkrīt no izglītības sistēmas nesagatavoti reālajai dzīvei.
Vai samazinātā finansējuma apstākļos profesionālās izglītības audzēkņiem tiek saglabāta iespēja saņemt stipendiju?
Audzēkņi kopumā saņems tieši tādu pašu stipendiju, kā līdz šim, vienīgi finansēšanas avoti būs divi – valsts budžets un Eiropas Sociālais fonds (ESF). Audzēknis, kas profesionālās izglītības iestādē klātienē apgūst profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, no stipendiju fonda var saņemt ikmēneša stipendiju. Profesionālās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot katram izglītojamam vidēji 10 latu mēnesī, minimālā ikmēneša stipendija noteikta septiņu latu apmērā.
IZM ir uzsākusi ESF atbalstītās aktivitātes “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” īstenošanu, un jau šā gada pavasarī aptuveni 10 000 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu papildus jau esošajām valsts noteiktajām stipendijām sāka saņemt mērķstipendijas, kuru apjoms ir līdz 50 latiem mēnesī. Šīs stipendijas varēja saņemt audzēkņi, sākot no otrā kursa, kuri mācās prioritārajās jomās – inženierzinātnēs un tehnoloģijās, arhitektūrā un būvniecībā.
Lai palielinātu mērķstipendijas saņēmēju loku, IZM steidzamības kārtā apstiprināšanai MK virzīja grozījumus normatīvajā aktā, un valdība šā gada 14. jūlijā tos akceptēja, palielinot ESF atvēlēto finansējumu un paplašinot mērķstipendiju saņēmēju loku. Līdz ar to 2009./2010. mācību gadā mērķstipendijas saņems visi sekmīgi studējošie visās profesionālās izglītības programmās. Pirmā kursa audzēkņiem mērķstipendija būs no 10 līdz 20 latiem mēnesī, vecāko kursu audzēkņiem – no 20 līdz 50 latiem mēnesī.
Mērķstipendijas saņem arī jaunieši, kuri apgūst ar lauksaimniecību saistītu profesiju: lauku īpašumu apsaimniekotājs, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, biškopis, zivkopis, veterinārārsta asistents u.c. To maksā no Zemkopības ministrijas piešķirtajām subsīdijām.
