Igaunija joprojām kaldina zinātkāru sabiedrību

Jau vēsturiski viens no svarīgākajiem izglītības un zinātnes centriem visās jomās Igaunijā ir Tartu universitāte. Arī šoreiz universitātes zinātnieki kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu pārstāvjiem ir veikuši izpētes darbu, lai atbildētu uz jautājumu „Kurp virzās Igaunijas skola?”.

Igaunija kvalitatīvu izglītību ir izsludinājusi par savas attīstības prioritāru pamatvirzienu. Skolu sistēma Igaunijā ir vairākkārt reformēta un veikti vairāki uzlabojumi, bet izmaiņas reālajā dzīvē ieviešas lēnāk un to iespaids parādās tikai pēc gadiem. Viena no svarīgākajām izmaiņām pēdējos gados ir izglītības kvalitātes vadības ieviešana izglītības sistēmā. Tas nozīmē, ka skolām un bērnudārziem ir pienākums veikt savu iestāžu izglītības kvalitātes auditu un šīs pašanalīzes atskaiti līdz 2010. gada pavasarim iesniegt attiecīgajai Izglītības un zinātnes ministrijas komisijai.

Pāreja uz izglītības kvalitātes vadību

Izglītības kvalitātes vadības sistēmas pamatā ir princips, ka izglītības iestāde pati izveido galvenos attīstības virzienus, darba grupas un procedūras, seko kvalitatīvam darbam bez tiešas ārējas kontroles. Tas ietver regulāru paškontroli un atskaitīšanos par to. Šādai attīstības sistēmai būtu jāaptver visu ieinteresēto grupu (skolēnu, vecāku, skolotāju, skolu īpašnieku un citu partneru) vajadzības, intereses un to realizācijas risinājumi. Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana Igaunijas izglītības sistēmā no 2006. gada nozīmē, ka valsts ir uzsākusi apzinātu ceļu, lai uzlabotu valsts iedzīvotāju izglītības līmeni un veidotu zinātkāru sabiedrību. Virzoties uz šo pamatmērķi, kvalitātes vadības sistēma jau vairākus gadus pastāv Igaunijas profesionālās izglītības skolu tīklā.

"Viena no svarīgākajām izmaiņām pēdējos gados ir izglītības kvalitātes vadības ieviešana izglītības sistēmā."

Izglītības līmeņa vērtēšanas pamats ir skolotāju darba izvērtēšana. Kaut gan pēdējo piecu gadu laikā izglītības sektora vidējais bruto finansējums ir pieaudzis par 60%, tas ir zemāks nekā veselības un sociālajā nodrošināšanā, sabiedriskajā sektorā, valsts aizsardzībā, kā arī viesnīcās un restorānos strādājošajiem.

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu algu

Igaunijas izglītības sistēmas 2007.-2013. gada attīstības programmā paredzēts, ka izglītības iestādes jānodrošina ar labi atalgotiem, motivētiem un profesionāliem skolotājiem. To plāno sasniegt ar labākiem darba apstākļiem un atalgojuma sistēmu, kurai jābūt konkurētspējīgai ar citās tautsaimniecības jomās strādājošajiem.

Pedagogu algas pamatlikmes 2009. gada 25. jūnijā

Avots: Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija

Jaunajā, 2008. gadā ieviestajā izglītības sistēmas finansēšanas modelī jau iestrādāts pedagogu labāks atalgojums un algu diferencēšana, vecākajiem un profesionālākajiem pedagogiem maksājot vairāk, noslogojuma normas samazināšana un izdevumu palielināšana izglītībai. Skolotāju algu diferencēšana nebalstās tikai uz kvalifikācijas pamatalgu, kas noteikta pēc nostrādātā stāža, bet ņemti vērā arī gadskārtējā darba rezultāti. Tas dod skolām lielāku brīvību un tiesības savu finansējumu izlietot iespējami racionālāk. Zinātnieki, mācību iestāžu vadītāji un mācībspēki ir vienisprātis, ka saspringtās ekonomiskās situācijas apstākļos jādara viss, lai izglītības darbs nemazinātos un nekristos skolotāju darba motivācija.

Lai visi skolēni būtu paēduši

Izglītības sistēmas 2007.-2013. gada attīstības programmā paredzētais liecina par to, ka pieņemtie programmēšanas dokumenti rada lielisku normatīvo dokumentu bāzi, lai pedagogiem nodrošinātu normālus darba apstākļus un atalgojumu arī reālajā dzīvē. Diemžēl īstenība gan nedaudz atšķiras.

Kā raksta laikraksts „Postimees”, līdz šim vairākums pašvaldību ir maksājušas starpību starp faktisko skolēnu pusdienu cenu skolās un valsts kompensāciju, ar to radot iespēju pamatskolas skolēniem saņemt bezmaksas pusdienas. Diemžēl šodienas ekonomiskajā situācijā pašvaldības ir spiestas lūgt palīdzību bērnu vecākiem. Piemēram, jau no šā gada 1. septembra Paides pamatskolas vecākiem pašiem būs jāmaksā par siltām pusdienām bērniem, jo pašvaldība finanšu līdzekļu trūkuma dēļ to vairs nedarīs. Paides skolā viena skolēna pusdienas izmaksā 15 kronas (67 santīmus). No šīs summas tagad bērnu vecāki maksās 3,53 kronas (16 santīmu) par katru bērnu, ko līdz šim maksāja pašvaldība. Ar šādu soli pašvaldība savā budžetā cer ietaupīt 200 000 kronas (8,98 tūkst. latu).

"Gandrīz visās Igaunijas pašvaldībās pamatskolēni saņem bezmaksas pusdienas, tikai dažās ir lūgts vecākus nedaudz piemaksāt."

Arī Saku pagasta bērnu vecākiem ir jāpatukšo savi maciņi. Šeit pašvaldība apmaksā pusdienas tikai 1.-4. klašu skolēniem, bet 5.–9. klašu skolēnu vecākiem par katru skolēnu papildus jāpiemaksā 8,53 kronas (38 santīmi) dienā. Toties pagastā ir pieņemts lēmums, ka pašvaldība sniegs palīdzību maznodrošināto ģimeņu bērniem siltu pusdienu saņemšanai skolā un palīdzēs samaksāt par bērnudārzu.

Situācija ar ēdināšanu skolās ir dažāda. Katrā skolā tā nedaudz atšķiras. Sāremā skolās, piemēram, vecāku naudas maciņi netiek skarti, jo ēdināšanu nodrošina no valsts piešķirtajiem līdzekļiem vai arī pagasts nedaudz piemaksā (galvenokārt par ēdnīcu saimnieciskiem izdevumiem un pavāru algošanu).

Galvaspilsētas Tallinas skolās pusdienas izmaksā 18 kronas (81 santīmu) dienā. Bez maksas tās ir visiem pamatskolu audzēkņiem. Pilsētas Izglītības nodaļas galvenā speciāliste Leini Jurisāra apgalvo, ka pilsēta atbalstu skolēnu ēdināšanai sniegs arī šajā gadā un vecāku palīdzība prasīta netiks.

Igaunijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Kurmets Mīrseps laikrakstam „Postimees” skaidro: „Nevienā Igaunijas likumā nav minēts, ka kādam būtu jānodrošina skolēnu ēdināšana skolās. Atbalstu skolām valsts maksā kā vienreizēju atskaitījumu, ko regulē valsts budžeta likums. Izglītības vai kāds cits likums skolēnu bezmaksas ēdināšanu neparedz. Tagad pašvaldības cer, ka no valsts budžeta segtā skolēnu ēdināšana tiks veikta arī nākamajā gadā, bet tas vēl nav galīgi izlemts. Pašvaldību ieņēmumi ir samazinājušies par vienu piekto daļu. Šajā ziņā situācija pilsētās nav labāka kā mazajās pašvaldībās.”