Saskaņā ar MK noteikumiem par oriģinālliteratūras izdevumu uzskata literāru darbu – daiļliteratūru, bērniem domāto literatūru, zinātnisko un populārzinātnisko literatūru, uzziņu literatūru, reliģisko literatūru, memuārliteratūru – un tā tulkojumu. Atzinumu par grāmatu atbilstību mācību literatūras un oriģinālliteratūras statusam nosaka Latvijas Nacionālā bibliotēka.
PVN 10% likme līdz 2010. gada 31. decembrim tiek piemērota arī avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējais metiens pārsniedz 100 eksemplāru, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.
Situācija pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas
Kopš PVN likmes paaugstināšanas šā gada janvārī no 5% uz 21%, gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tipogrāfiju apgrozījums ir samazinājies par 70%, savukārt grāmatniecību pasūtījumi izdevniecībām – par 58%. Vērojams nodarbināto cilvēku, kā arī jaunizdevumu skaita samazinājums.
PVN likme šajā laikā nozīmīgi ietekmējusi grāmatu cenu un to pārdošanu, tādēļ notikušas akcijas, kuru laikā grāmatām īslaicīgi tika pazeminātas cenas, tādā veidā kaut nedaudz veicinot grāmatu pārdošanu. Ir pierādījies, ka PVN likmes paaugstināšana šajā nozarē nav bijusi lietderīga.
"Par oriģinālliteratūras izdevumu uzskata literāru darbu – daiļliteratūru, bērniem domāto literatūru, zinātnisko un populārzinātnisko literatūru, uzziņu literatūru, reliģisko literatūru, memuārliteratūru – un tā tulkojumu."
Eiropā patlaban tikai trīs valstīs grāmatām tiek piemērota pilna PVN likme – Latvijā, Dānijā un Bulgārijā. Arī Lietuva janvārī apsvēra domu piemērot pilno PVN likmi, bet, redzot Latvijas nepatīkamo pieredzi, atstāja pazemināto likmi. Eiropas Savienības rekomendācijas nosaka – nedrīkst aplikt ar nodokļiem lasīšanu! Grāmatu izdošana un lasīšana jāveicina visiem iespējamiem kultūras un ekonomikas līdzekļiem.
Vairāk nekā pusgadu grāmatniecības nozares un Kultūras ministrijas (KM) speciālisti centās panākt grāmatu piegādēm piemērotās 21% PVN likmes pazemināšanu: tika rakstītas vēstules valdībai un Saeimai, pie Saeimas tika veidots grāmatu sārts, notika tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, martā tika sagatavota statistika par to, cik nopietna krīze nozarē izveidojusies pēc PVN likmes celšanas.
Cer uz jauniem izdevumiem
Kā norādījusi Finanšu ministrija, šiem noteikumiem varētu būt pozitīva ekonomiskā ietekme: samazinātos mācību grāmatu un oriģinālliteratūras izdevumu cenas, palielinātos to pārdošanas apjoms, mācību grāmatas un oriģinālliteratūras izdevumi kļūtu vairāk pieejami ģimenēm ar bērniem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
"I. Zandere: Tā ir kultūras uzvara pār pārprasto ekonomijas izpratni."
Lēmums par PVN likmes samazināšanu mācību un oriģinālliteratūrai varētu veicināt jaunu izdevumu veidošanu, preses konferencē prognozēja KM Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja, “Jāņa Rozes apgāda” direktore Renāte Punka: “Šis lēmums ir ilgstošu pārrunu rezultāts, tāpēc priecājamies, ka mūsu likumdevējiem pietika politiskās atbildības pārtraukt latviešu valodas iznīcināšanas procesu, kas strauji progresēja pēc likmes četrkāršošanas, kad krasi samazinājās latviski iznākošo grāmatu skaits un uz bankrota sliekšņa nonāca lielākā daļa Latvijas izdevniecību. Likuma izmaiņu izstrādē piedalījās Kultūras, Izglītības, Finanšu, Ekonomikas un Tieslietu ministrijas un grāmatniecības nozares pārstāvji. Kopīgiem spēkiem izdevies vienoties par Latvijas sabiedrības interesēm un ekonomikas atveseļošanai labvēlīgu risinājumu.”
KM domā, ka pazeminātās PVN likmes piemērošanai būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo palielināsies mācību grāmatu un oriģinālliteratūru izdevumu pārdošanas apjoms. “PVN samazināšana grāmatām viennozīmīgi ļaus samazināt grāmatu cenas,” uzsver R. Punka. Grāmatas cenu veido PVN, atlīdzība autoriem, redaktoriem, korektoriem un maketētājiem, pārdošanas izmaksas, poligrāfijas izmaksas un izdevniecības darba nodrošināšana.
Avots: LR KM Grāmatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētājas, “Jāņa Rozes apgāda” direktores Renātes Punkas prezentācija
Pēc R. Punkas domām, grāmatām cena ir augsta tādēļ, ka iedzīvotāji maz lasa. Jo vairāk cilvēki lasīs grāmatas, jo lielāks būs grāmatu noiets un zemākas būs cenas.
Vienlaikus samazinātā PVN likme mazinās draudus latviešu valodai, ļaus saglabāt grūti atjaunojamas darba vietas, veicinās sabiedrības konkurētspēju.
Savukārt kultūras ministrs Ints Dālderis apgalvo, ka šajā ekonomiski grūtajā laikā pazeminātā PVN likme grāmatu piegādēm ļaus saglabāt tautas garīgās vērtības, jo grāmatas latviešu valodā ir svarīgs instruments latviešu valodas un kultūras saglabāšanai: “Ar ko latvietis atšķiras no citām tautām? Pirmkārt, ar to, ka viņš runā latviešu valodā. Mūsdienās, lai kāda valoda varētu attīstīties, absolūts priekšnoteikums ir drukātais vārds.” Lēmums par 21% PVN likmi grāmatām emocionāli grūtā brīdī bija sasteigts un kļūdains un radīja milzīgus zaudējumus nozarē, taču valsts budžetā tas neko nav devis, secina ministrs, paužot nožēlu, ka mācību grāmatām un oriģinālliteratūras izdevumu piegādēm piemērota PVN likme nevis 5% apmērā, bet gan 10%. Jautājumi par drukātā vārda latviešu valodā nākotni nav tikai atsevišķas nozares jautājumi, tie ir daudz nopietnāki un saistīti ar nacionālas valsts ideju. I. Dālderis cer, ka samazinātā PVN likme turpmāk palīdzēs grāmatniecības nozarei un vienlaikus latviešu valodai dzīvot un attīstīties, jo latviešu valoda ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats.
"I. Dālderis: Lēmumi par drukātā vārda latviešu valodā nākotni nav tikai atsevišķas nozares jautājumi, tie ir daudz nopietnāki un saistīti ar nacionālas valsts ideju."
Savukārt dzejniece, izdevniecības “Liels un mazs” galvenā redaktore Inese Zandere uzskata, ka panāktā PVN likmes samazināšana ir ieguldīto pūļu vērta – “tā ir ideoloģiska un kultūras uzvara pār pārprasto ekonomijas izpratni”. Taču, “priecājoties par padarīto, neaizmirsīsim visu to, kas vēl jādara, lai neatstātu savu tautu muļķu lomā”, aicina I. Zandere.
Vienlaikus viņa norāda, ka pavisam nesen ir pieņemts lēmums, ar kuru tiek samazinātas iespējamo sponsoru un mecenātu aktivitātes bērnu literatūras izdošanā. Lai grāmata “neizkristu cauri” šim vispārējās taupības tīklam, ir jānostiprina pārējie “stūri” – bibliotēka kā saiknes ar lasītāju veidotāja un Kultūrkapitāla fonda atbalstītie radošie projektu konkursi, kuros katrai grāmatai ir jāpierāda savas tiesības, jēga un vajadzība pastāvēt kopējā latviešu valodas kultūras kontekstā.
Runājot par lasīšanas veicināšanu, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes valdes pārstāve I. Zandere norāda, ka nepietiekamā valsts finansējuma un grāmatu augsto izmaksu dēļ tik daudzus gadus pastāvējusī “Bērnu žūrija” šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, nevarēja pietiekamā daudzumā nokomplektēt tās grāmatas, ko katru gadu saņēma daudzās bērnu bibliotēkas un vairāk nekā 15 000 bērnu Latvijā un latviešu diasporā ārpus Latvijas, kuri regulāri iesaistās “Bērnu žūrijas” darbā. Arī pašvaldības, kuras atbalsta bibliotēkas, ne vienmēr spēja šādu palīdzību sniegt.
Bet, komentējot mūsu valsts pārvaldē iesaistīto cilvēku kultūras līmeni un diskusijas valdībā par to, vai tulkotā literatūra ir jāatbalsta vai nav, viņa secina: nav tādas instances, kas varētu nolemt, ka šī grāmata ir tā vērta, lai to tulkotu, un šī nav. Ieguvums no šīs diskusijas ir tāds, ka tomēr neviena no valsts pārvaldes institūcijām neuzņēmās arbitra lomu, kas varētu novilkt šo robežu, un tas atspoguļojās MK noteikumu tekstā: par oriģinālliteratūras izdevumu uzskata arī literāra darba tulkojumu. “Tulkotāja darbs ir tieši tikpat svarīgs kā latviešu rakstnieka darbs, jo jebkurš tulkotais teksts, kas rodas latviešu valodā, ietekmē latviešu valodu un literatūru,” uzsver I. Zandere.
