VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
16. martā, 2009
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
2
2

NATO un Krievija veidos jaunu dienaskārtību

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
NATO marta sākumā nolēma atsākt augsta līmeņa sarunas ar Krieviju, kuras bija iesaldētas kopš pagājušā gada augusta, kad Krievija iebruka Gruzijā. Neraugoties uz lēmumu atsākt sarunas, NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers izteicies, ka pušu starpā pastāv nopietna viedokļu atšķirība virknē jautājumu. “Mēs domājam, ka Krievijai vajadzētu mainīt tās nostāju,” uzskata alianses vadītājs. “Kaut gan daži uzlūko NATO un Krievijas padomi kā balvu vai piekāpšanos Krievijai, tā ir jāuztver kā dialoga mehānisms un platforma sadarbībai, kas ir mūsu interesēs,” tā paudusi ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura uzskata, ka attiecībās ar Krieviju pienācis laiks doties uz priekšu.

Par ko liecina NATO lēmums atjaunot attiecības un kā tas var atsaukties uz ārpus alianses esošajiem sabiedrotajiem Krievijas pierobežā?

Politologs Toms Rostoks:

“NATO attiecību atsākšana ar Krieviju nav negaidīts notikumu pavērsiens. Jau 2008. gada nogalē ES atjaunoja attiecības ar Krieviju, tāpēc NATO attiecību atsākšana ar Krieviju bija tikai laika jautājums. Tā kā ASV vēlas pārstartēt attiecības ar Krieviju, tad vairs nav neviena šķēršļa, lai attiecības netiktu atsāktas. Tas gan nenozīmē, ka ASV un Krievijas attiecības uzlabosies. Vismaz līdz šim katra jauna administrācija beigu beigās ir sarūgtinājusi Krieviju, neraugoties uz sākotnēji pausto vēlmi izveidot ciešākas attiecības.

Pēdējos mēnešos Gruzijas jautājums vairs nav ticis aktīvi cilāts. Tas pašreizējā brīdī nav pieskaitāms pie nozīmīgāko jautājumu loka. Protams, Gruzijas pārstāvji ir tikušies ar augsta ranga ASV amatpersonām un ir saņēmuši mutisku atbalstu Gruzijas suverenitātei, kas nozīmē, ka ASV negrasās atzīt Dienvidosetiju un Abhāziju kā neatkarīgas valstis un ka ASV centīsies nepieļaut Gruzijas nokļūšanu Krievijas kontrolē.

"Krievija pēc būtības nav mainījusies, tomēr cenšas būt konstruktīvā pozīcijā."

Gruzija saņem 2008. gada oktobrī solīto ekonomisko palīdzību, un tas ir ļoti svarīgi, jo patlaban šī valsts saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām. ASV un Krievijas attiecību kontekstā runa pārsvarā ir bijusi par Krievijas atbalsta nodrošināšanu Irānas kodolprogrammas jautājuma risināšanā un ASV lēmuma par pretraķešu sistēmu izvietošanas Polijā un Čehijā lēmuma pārskatīšanu, nevis par Gruzijas nākotni. Tiesa gan, ASV būs ļoti sarežģīti turpināt atbalstīt Gruziju, vienlaikus cenšoties uzlabot attiecības ar Krieviju. Visticamāk, abas puses izvairīsies no Gruzijas jautājuma skatīšanas.”

Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks Ivars Indāns:

“NATO lēmums atjaunot augstākā līmeņa politisko dialogu ar Krieviju ir saistāms ar ASV jauno pieeju ārpolitikas jautājumiem. Diplomātijā bieži tiek izmantota prakse, kad pēc asas retorikas un demaršiem puses no jauna cenšas veidot savu dienaskārtību. Šis ir ASV mēģinājums. Pagaidām izskatās, ka arī Krievijas retorika ir mainījusies un tāpēc ir piemērots diplomātiskais fons turpināt sarunas. Krievija pēc būtības nav mainījusies, bet tā vairāk nekā iepriekš cenšas būt konstruktīvā pozīcijā. Baltijas valstīm un Gruzijai ir iespēja paust savas bažas un apsvērumus, izmantojot NATO formātu. Tas ir ietekmīgāks līdzeklis nekā divpusējās attiecības.

ASV piedāvājums Krievijai Irānas jautājumā ir mēģinājums krievus iesaistīt Rietumu pusē. Krievijai neapšaubāmi patīk šāda uzmanība, tomēr tā nav spējīga un arī ieinteresēta ietekmēt Irānas kodolprogrammas pārskatīšanu. Krievija ekonomiski nav ieinteresēta, lai uzlabotos Rietumu un Irānas attiecības. Tāpēc diez vai amerikāņiem šis priekšlikums kaut ko reālu dos. Tas nozīmē, ka ASV nāksies izveidot Austrumeiropā pretraķešu aizsardzības sistēmu, ko Krievija nav spējīga ietekmēt.”

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI