Baltijas valstu dalības NATO piecu gadu jubilejas un šīs organizācijas pastāvēšanas sešdesmitgades priekšvakarā Rīgā pēc Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa ierosmes sarīkotajā Adrijas valstu, Baltijas valstu un ASV sanāksmē piedalījās Albānijas Republikas, Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas Republikas, Melnkalnes Republikas, kā arī Baltijas valstu ārlietu ministri. Pārstāvēta bija ASV administrācija.
Atbalsta turpmāku integrāciju, prasot attīstību
Sanāksmes dalībnieki “akcentēja Horvātijas un Albānijas sasniegumus ceļā uz NATO, uzsverot, ka sagaida šo valstu pilntiesīgu dalību NATO jubilejas samitā Strasbūrā jau dalībvalstu statusā,” informē Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). Maķedonija saņēmusi atbalstu drīzai dalībai NATO saskaņā ar Bukarestes samita lēmumiem. Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Melnkalnei šī bija pirmā Adrijas, Baltijas un ASV sanāksme pēc šo valstu pievienošanās Adrijas hartai 2008. gada nogalē Helsinkos. Galvenais Baltijas valstu, Adrijas valstu un ASV dialoga mērķis, kā norāda ĀM, ir veicināt Rietumbalkānu eiroatlantisko integrāciju, lai vienlaikus atkārtoti uzsvērtu mūsu saistības reģionālās drošības veicināšanā un NATO atvērto durvju politikas principu.
Sanāksmes dalībnieki apmainījās viedokļiem par NATO operāciju Afganistānā, uzsverot Adrijas valstu lomu situācijas stabilizēšanā. Latvijas ārlietu M. Riekstiņš atzīmēja, ka Adrijas valstu ieguldījums NATO operācijā Afganistānā liecina par šo valstu apņemšanos virzīt savu integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, vienlaikus uzsverot nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, lai sasniegtu atbilstību alianses dalībvalstu kritērijiem.
Sanāksmē pārrunāja aktuālos reģionālos un globālos drošības politikas jautājumus, vienbalsīgi paužot atzinumu, ka laikā, kad visa pasaule saskaras ar ekonomikas satricinājumiem, nedrīkst aizmirst jautājumus, kas saistīti ar reģionālo drošību.
Iespēja Latvijai, aizvainojums Krievijai
Latvija un Baltijas valstis kopumā, iesaistoties Adrijas valstu eiroatlantiskās integrācijas atbalstīšanā, apliecina sevi gan kā labas attīstības piemēru, gan rada priekšnosacījumus savas ārējās drošības turpmākai uzturēšanai, uzskata eksperti. Latvijai kā nelielai valstij ir jāizmanto katra iespēja sevi apliecināt starptautiski, norāda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds. Šajā gadījumā būt par eiroatlantiskās integrācijas veiksmīgu piemēru.
"Latvija un Baltijas valstis kopumā, iesaistoties Adrijas valstu eiroatlantiskās integrācijas atbalstīšanā, apliecina sevi kā labas attīstības piemēru."
Savukārt sadarbība ar ASV ir nozīmīga Latvijas drošības kontekstā. “Latvijai ir pieredze, turklāt bez ASV Latvija ir pazudusi,” sanāksmes aktualitāti raksturo bijušais LĀI vadītājs ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš. Armijas un ārlietu resora reformēšana, pretkorupcijas darba attīstīšana ir jomas, kurās Baltijas valstīm ir pieredze, bet problēmas šajā sfērā pašlaik kavē Adrijas valstu integrēšanos Rietumu struktūrās, skaidro A. Lejiņš.
Adrijas, Baltijas un ASV tikšanās Rīgā, kā jebkurš uz NATO paplašināšanos vērsts pasākums, izraisīs Krievijas nepatiku, atzīst Krievijas ārpolitikas eksperts politologs Kārlis Daukšts. Taču fakts, ka šī tikšanās notiek bijušajā padomju republikā Latvijā, turklāt attiecas uz Krievijas vēsturisko interešu reģionu – Balkāniem –, mūsu lielajai kaimiņvalstij būšot sevišķi aizskarošs. Tiesa, visticamāk, nekādus konkrētus, pret Latviju vērstus ārpolitiskus soļus saistībā ar Adrijas, Baltijas un ASV tikšanos Rīgā Krievija nespers, uzskata K. Daukšts. Krievijas reakcija varētu būt jau ierastā – negatīvas fona informācijas izplatīšana par Latviju pašmājās.
Rietumiem svarīga stabilitāte reģionā
Lai gan tikai divas no Rietumbalkānu valstīm pašlaik var konkrēti cerēt uz dalību NATO, taču vērā ņemamas izredzes ir visām, uzskata LV.LV aptaujātie eksperti. Šķēršļu, kas ir kavējušas un kavē Adrijas jūras valstu iekļaušanos eiroatlantiskajās struktūrās, pašlaik ir vesela buķete: kā politiskās, ekonomiskās un korupcijas problēmas, tā etniskās un reliģiskās nesaskaņas. Vērā ņemams ir arī Krievijas faktors.
Jautājums ir par to, vai Rietumvalstu intereses Adrijas jūras reģionā ir pietiekamas, lai samierinātos ar riskiem, ko radītu minēto valstu iekļaušana eiroatlantiskajās struktūrās. Galvenais iemesls, kas Rietumiem licis izšķirties par labu šādam solim, ir stabilitāte Balkānos, norāda gan A. Sprūds, gan A. Lejiņš. Proti, Rietumi negrib karus, politisko, ekonomisko un etnisko nestabilitāti ne Eiropā, ne eiroatlantiskās telpas pierobežā. Otrkārt, reģions ir ģeopolitiski nozīmīgs – tuvumā ir Vidusjūra, kā arī potenciālo starpvalstu konfliktu zonas Gruzijā un Ukrainā. ASV tas ir svarīgs arī saistībā ar aktivitātēm Afganistānā, bet Eiropai – arī kā tranzītceļš uz Vidusāziju.
"Eiroatlantiskās integrācijas vārdā bijušās Dienvidslāvijas valstis būs ar mieru pašas noklusināt savas vēsturiskās domstarpības."
Rietumbalkānu reģiona saikne ar iespējamo Vidusāzijas gāzes tranzītu uz Eiropu, kā norāda K. Daukšts, pašlaik ir arī galvenā Krievijas interese Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Proti, Eiropai rodot iespēju saņemt gāzi caur Balkāniem, kas, visticamāk, arī izdotos šo valstu sekmīgas eiroatlantiskās integrācijas gadījumā, Krievijai zudīs vērā ņemama svira politisko mērķu īstenošanai Eiropā, kā arī nozīmīgs eksporta ienākumu avots.
“Ja NATO nebija problēmas uzņemt mūs – korumpētu, nozagtu, dažiem oligarhiem piederošu valsti – tad, liekot izdarīt noteiktas reformas, tiks uzņemtas arī bijušās Dienvidslāvijas valstis,” ir pārliecināts A. Lejiņš. Savukārt A. Sprūds norāda: eiroatlantiskās integrācijas vārdā šīs valstis būs ar mieru pašas noklusināt savas vēsturiskās domstarpības.
Pašlaik, ņemot vērā, ka pēdējās vēlēšanās Serbijā pārsvaru guvuši prorietumnieciskie spēki, Krievijas tiešā ietekme Balkānos ir ievērojami samazinājusies. Reģiona valstis sapratušas, ka Krievija atšķirībā no Rietumvalstīm šobrīd nespēj piedāvāt labākas politiskās un ekonomiskās perspektīvas. “Ja Rietumiem arī izdosies pierādīt, ka Kosova kļūs par dzīvotspējīgu valsti, tas tikai stiprinās to misijas apziņu un autoritāti reģionā,” rezumē LĀI vadītājs.
No 20.gadsimta 90.gados izjukušās Dienvidslāvijas republikām pašlaik NATO un ES dalībvalsts ir tikai Slovēnija, kas šīm organizācijām pievienojās 2004. gadā reizē ar Latviju. Balkānu reģiona valstis – Bulgārija un Rumānija – NATO iestājās 2004. gadā, bet ES – 2007. gadā. Atdalīdamās no Serbijas, 2008. gada februārī neatkarību pasludināja Kosova.
