6.martā notikušajā neformālajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē neizkristalizējās skaidra nostāja šajā jautājumā.
Abu valstu pievienošanos NATO negatīvi uztver Krievija.
Ministri pārrunāja 3. un 4.aprīlī Bukarestē gaidāmā NATO samita dienaskārtību. Tā galvenokārt saistās ar alianses tālāko paplašināšanos un attiecību stiprināšanu ar partnervalstīm, kā arī NATO vadīto operāciju Afganistānā un Kosovā gaitu.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, runājot par alianses paplašināšanos, norādīja, ka Latvija vēlas, lai Bukarestē tiktu pieņemts lēmums par Albānijas, Horvātijas un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas uzņemšanu aliansē. Ministrs arī uzsvēra, ka Latvija stingri atbalsta Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu Gruzijai un Ukrainai.
Diskusija par jaunu dalībvalstu uzaicināšanu un alianses attiecību stiprināšanu ar Gruziju un Ukrainu turpināsies līdz pat NATO samitam Bukarestē. Lēmumu šajos jautājumos pieņems NATO valstu un valdību vadītāji.
Apspriežot NATO operāciju gaitu Afganistānā un Kosovā, ministri vienojās, ka jāattīsta sadarbība ar citām starptautiskajām organizācijām, kas iesaistītas Afganistānas atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā Kosovā.
Savukārt Grieķijas puse atteicās pieļaut Maķedonijas uzņemšanu aliansē, jo tai ir 17 gadus ilgs strīds ar šo valsti par tās nosaukumu. Grieķija varētu atbalstīt tikai Albānijas un Horvātijas pievienošanos.
Tā dēvētais Adrijas valstu trijnieks ir lielā mērā izpildījis pievienošanās tehniskās prasības.
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hoops Shēfers cer, ka līdz Bukarestes samitam būs iespējams panākt atrisinājumu, jo alianses valstis lēmumus pieņem vienprātībā.
Albānija, Horvātija un Maķedonija jau darbojas Rīcības plāna dalībai NATO ietvaros. Līdzvērtīgu plānu, kas palīdz sasniegt dalības mērķus, īstenoja arī Latvija pirms iestāšanās aliansē.
ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa atzina, ka Adrijas valstis demonstrējušas progresu, kaut arī līdz galam vēl nav nonākušas Rīcības plāna ieviešanā. Viņa arī pauda cerību, ka Grieķija un Maķedonija atradīs kopīgu valodu, lai gan atzina, ka Grieķijas piekāpšanās varētu saērcināt tās nacionālistus un izraisīt nestabilitāti Balkānos.
Ukrainas un Gruzijas gadījumā izskanēja plašs viedokļu spektrs. Kā raksta ārvalstu mediji, Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Spānija pauda skepsi par minēto valstu kandidatūrām. Lai arī Ukrainas valsts vadītāji atbalsta tuvošanos NATO, ukraiņu sabiedrībā ir zems atbalsts dalībai aliansē.
Gruzijā turpretim sabiedrība vēlas iestāties NATO, taču tur decembrī tika apspiesti opozīcijas protesti.
Bažas rada arī Krievijas tradicionālā pretestība NATO paplašināšanai. Taču alianses ģenerālsekretārs kā parasti uzsvēra, ka to, kurš ieiet caur NATO durvīm, noteic tās dalībvalstis un neviens cits. Tam iebilda Luksemburgas pārstāvis, sakot, ka jārēķinās ne tikai ar pašas NATO, bet arī citu spēlētāju interesēm.
Nolemts arī, ka NATO sāks īstenot jaunu visaptverošu stratēģiju Afganistānai, lai likvidētu ieilgušās domstarpības aliansē. Stratēģijā ietilpst četri punkti, kas apvieno dažu sabiedroto prasības koncentrēties uz talibu sakaušanu un citu vēlmi vairāk pievērsties atjaunošanas darbiem un valsts veidošanai.
“Plāns paredz kopīgu sabiedroto apņemšanos palikt strādāt Afganistānā uz ilgu laiku, atjaunošanas darbus, skaidras perspektīvas kontroles nodošanai afgāņiem visos līmeņos un politiski kopīgu stratēģiju Afganistānai,” norādīja Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē.
Šo plānu aktivizēs Bukarestes samita laikā.
Afganistānas nemierīgajos dienvidos cīņu ar talibiem ved galvenokārt amerikāņu, britu, nīderlandiešu un kanādiešu karavīri. Pārējie sabiedrotie nevēlas dalīties ar saviem spēkiem šai reģionā.
ASV aicinājusi sabiedrotos nosūtīt vairāk karavīru, bet Kanāda piedraudējusi izvest savus 2500 karavīrus no bīstamās Kandahāras provinces, ja pārējie NATO locekļi neatsūtīs vērā ņemamus papildspēkus.
NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānā dienē aptuveni 40 000 karavīru, lielākoties amerikāņi.
Afganistānā dienē 99 latviešu karavīri.
