TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
21. novembrī, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
9
9

Neierašanās uz tiesas sēdi – kādas tam var būt sekas?

LV portāla infografika.

Lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu tiesas procesu, ikvienai personai, kas ir uzaicināta vai izsaukta uz tiesu, ir pienākums ierasties tiesas sēdē. Tomēr nereti tiesas sēdes tiek atliktas, jo tiesā neierodas kāda no tiesas procesā iesaistītajām personām. LV portāls, konsultējoties ar zvērinātu advokāti Lindu Spureli, skaidro, kā rīkoties, ja uz tiesas sēdi nav iespējams ierasties, un kas notiek gadījumā, ja tiesa personas neierašanos atzīst par neattaisnojošu.

īsumā
  • Ikvienam lietas dalībniekam ir pienākums pēc tiesas aicinājuma saņemšanas ierasties tiesā.
  • Pastāvot iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, nepieciešams savlaicīgi rakstveidā paziņot tiesai par iemesliem, iesniedzot par to pierādījumus.
  • Tas, ka uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, nav šķērslis tiesai uzsākt lietas izskatīšanu un arī pabeigt izskatīt lietu, izņemot, ja tiesa atzīst neierašanās iemeslu par attaisnojošu.
  • Ja prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti nav ieradies tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē, tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas.
  • Ja atbildētājs nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa var taisīt aizmugurisku spriedumu.
  • Ja lietas dalībnieks nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 80 eiro.
  • Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, šai personai var uzlikt naudas sodu līdz 150 eiro.
  • Likumā noteiktos gadījumos, piemēram, laulības šķiršanas lietās vai lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa var lemt par personas piespiedu atvešanu uz tiesu ar policijas starpniecību.

Gan ikvienas personas, gan sabiedrības interesēs ir, lai tiesas procesi būtu ātri un efektīvi. Skaidrs, ka objektīvu apstākļu dēļ tiesas procesi var ievilkties, tomēr nereti tiesas procesu var paildzināt arī tā dalībnieku uzvedība. Tāpēc tiesību akti šādos gadījumos paredz iespēju tiesai regulēt tiesas procesa norisi un procesa dalībnieku uzvedību, izmantojot procesuālās sankcijas.

Pienākums ierasties uz tiesas sēdi

Civilprocesa likums nosaka, ka lietas dalībnieku aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu. Lietas dalībniekus (prasītāju, atbildētāju, trešās personas, to pārstāvjus, prokuroru, valsts vai pašvaldības iestādes un institūcijas) aicina, lieciniekus un ekspertus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti, kurā cita starpā tiek norādītas arī neierašanās sekas.

Zvērināta advokāte Linda Spurele skaidro, ka ikvienam lietas dalībniekam ir pienākums pēc tiesas aicinājuma saņemšanas ierasties tiesā, bet, pastāvot iemesliem, kuru dēļ lietas dalībnieks nevar ierasties uz tiesas sēdi, nepieciešams savlaicīgi rakstveidā paziņot tiesai par iemesliem, kuru dēļ lietas dalībnieks nevar ierasties, iesniedzot par to pierādījumus. Tas pats attiecas arī uz lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem.

“Jāņem vērā – tas, ka uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, pats par sevi nav šķērslis tiesai uzsākt lietas izskatīšanu un arī pabeigt izskatīt lietu, izņemot, ja tiesa atzīst neierašanās iemeslu par attaisnojošu.1

Līdz ar to, nepaziņojot tiesai par neierašanās iemesliem, lieta var tikt izskatīta bez visu lietas dalībnieku klātbūtnes.

Turklāt, ja prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti nav ieradies tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē, tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas. Savukārt, ja atbildētājs nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa var taisīt aizmugurisku spriedumu. Tādējādi lietas dalībniekiem pašiem ir jārūpējas, lai viņi tiktu uzklausīti,” uzsver L. Spurele.

Par neierašanos jāpaziņo savlaicīgi

Informācija par neierašanos uz tiesas sēdi ir jāiesniedz tiesai iespējami savlaicīgi. Advokāte norāda, lai gan jēdziens “savlaicīgi paziņot” likumā nav skaidrots, tomēr, lai atzītu, ka lietas dalībnieks par neierašanos ir paziņojis tiesai savlaicīgi, tam par savu neierašanos būtu jāinformē tiesa, tiklīdz ir iestājies vai lietas dalībniekam ir kļuvis zināms iemesls, kura dēļ viņš nevarēs ierasties uz noteikto tiesas sēdi. Savukārt, ja nav bijis iespējams informēt tiesu, tiklīdz ir iestājies vai kļuvis zināms neierašanās iemesls, iesniegums būtu jāiesniedz vismaz dažas darba dienas pirms noteiktā tiesas sēdes datuma, lai par saņemto iesniegumu tiesa varētu informēt arī pārējos lietas dalībniekus.

Jautājumu par lietas atlikšanu tiesa var izskatīt arī bez pārējo lietas dalībnieku klātbūtnes, kas attiecīgi citiem lietas dalībniekiem var ļaut samazināt savus ar lietas vešanu saistītos, piemēram, ceļa vai advokāta, izdevumus.

Jāņem vērā, ka tiesvedībā šie izdevumi var tikt piedzīti no tā lietas dalībnieka – prasītāja vai atbildētāja –, kurš nav varējis ierasties uz tiesas sēdi. Līdz ar to savlaicīgi paziņot par neierašanos ir katra prasītāja un atbildētāja interesēs.

Kā paziņot par neierašanos

Apstākļi, kuru dēļ lietas dalībnieks nevar ierasties tiesā, var būt dažādi. Iespējami arī gadījumi, kad lietas dalībniekam par neierašanās iemesliem nav iespējams paziņot tiesai agrāk, tikai pašā tiesas dienā, piemēram, ja ir piemeklējusi pēkšņa saslimšana vai ir noticis kāds nelaimes vai cits ārkārtējs gadījums, kas objektīvi liedz ierasties tiesā. L. Spurele uzsver, ka tie ir izņēmuma gadījumi, kuros lietas dalībniekam var arī neatlikt nekas cits kā zvanīt uz tiesu, vēlams konkrētā tiesneša palīgam vai sekretāram, izklāstot radušos situāciju, un, kaut arī tiesa šādā gadījumā, iespējams, neatzīs neierašanos par attaisnojošu, tomēr ar lielu varbūtību atliks lietas izskatīšanu, nepiemērojot lietas dalībniekam naudas sodu.

Pārējos gadījumos tiesai ir jāiesniedz iesniegums, kurā iespējami detalizēti jānorāda pamatojums, kāpēc lietas dalībnieks nevarēs ierasties uz tiesas sēdi. Iesniegumam jābūt noformētam rakstveidā un parakstītam. Ja lietas dalībnieks lieto elektronisko parakstu, iesniegumu var parakstīt ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīt uz tiesas elektroniskā pasta adresi.

Jāņem vērā, ka nebūs pietiekami, ja tiks nosūtīta parasta e-pasta vēstule.

Citos gadījumos iesniegums ir jānosūta pa pastu (vai ar kurjera starpniecību) vai jāiesniedz klātienē tiesas kancelejā. Iesniegt iesniegumu klātienē var arī jebkura cita persona, tam nav obligāti jābūt lietas dalībniekam.

Iesniegumam ir jāpievieno pierādījumi, t. i., dokumenti, kas apliecina iesniegumā minēto neierašanās iemeslu. Tikai gadījumā, ja tiesa, izvērtējot iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, atzīs lietas dalībnieka neierašanos uz tiesas sēdi par attaisnojošu, tiesai radīsies pienākums atlikt lietas izskatīšanu.

Advokāte norāda –, kaut arī likums pieļauj atlikt lietas izskatīšanu arī gadījumā, ja prasītājs vai atbildētājs, kuram paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ, lietas izskatīšanas atlikšana šādā gadījumā ir tiesas tiesība, t. i., lietas atlikšana ir atkarīga no tiesas ieskata. Tas pats attiecas arī uz gadījumu, ja tiesa atzīst lietas dalībnieka norādīto neierašanās iemeslu par neattaisnojošu.

Kādi varētu būt attaisnojoši iemesli neierasties uz tiesas sēdi

“Kā attaisnojošs iemesls primāri minama saslimšana jeb pārejoša darbnespēja. Tomēr jānorāda, ka darbnespējas lapa pati par sevi var nebūt pietiekams pamats, lai tiesa atzītu, ka lietas dalībniekam ir liegta iespēja ierasties tiesā un viņš nav ieradies attaisnojoša iemesla dēļ. Darbnespējas gadījumā ir būtiski ne tikai iesniegt tiesai darbnespējas lapu, bet arī medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto veidlapu Nr. 27/u “Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”, kuru ārsts izsniedz pēc personas pieprasījuma. Tikai gadījumā, ja no minētās veidlapas būs redzams, ka ārsts kā ārstēšanās režīmu būs noteicis ārstēšanos stacionārā vai mājās, neierašanās var tikt atzīta par attaisnojošu,” skaidro L. Spurele.

Advokāte min, ka par attaisnojošu iemeslu varētu tikt atzīta arī atrašanās ārvalstīs, ja persona ir iegādājusies ceļojumu vai lidmašīnas (autobusa) biļetes vai ir norīkota komandējumā (profesionālajās apmācībās, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos), turklāt biļetes ir nopirktas vai komandējumā persona ir norīkota, pirms personai ir paziņots par tiesas sēdi. Šādā gadījumā līdz ar iesniegumu tiesai būtu jāiesniedz ceļojuma pirkuma dokumenti, no kuriem redzams, kad ir veikts attiecīgais pirkums, un lidmašīnas (autobusa) biļetes, kurās redzams, ka persona atradīsies prombūtnē tieši tiesas sēdes datumā. Komandējuma gadījumā būtu jāiesniedz darba līgums vai cits dokuments, kas pierāda, ka persona ir nodarbināta pie konkrētā darba devēja, un darba devēja rīkojums par komandējumu.

“Jānorāda, ka nepieciešamība tiesas noteiktajā sēdes laikā atrasties darba vietā pats par sevi nebūs iemesls, lai atzītu neierašanos uz tiesas sēdi par attaisnojošu. Darba likuma 74. pantā ir noteikts, ka, ja darbinieks, pamatojoties uz izsaukumu, ierodas tiesā, tas ir attaisnojošs iemesls, lai neveiktu darbu. Turklāt darba devējam ir pienākums par minēto laiku izmaksāt darbiniekam noteikto darba samaksu vai vidējo izpeļņu,” norāda L. Spurele.

Par attaisnojošu iemeslu varētu tikt atzīta arī valsts pārbaudījuma kārtošana vai diplomdarba aizstāvēšana, ja tā sakrīt ar tiesas sēdes laiku. Šādā gadījumā līdz ar iesniegumu tiesai būtu jāiesniedz attiecīgās mācību iestādes izziņa. Advokāte uzsver, ka par attaisnojošu iemeslu tiesa var atzīt arī jebkuru citu šķērsli, kas objektīvi liedz lietas dalībniekam iespēju ierasties tiesas sēdē.

Tomēr ikvienā gadījumā ir būtiski par neierašanos tiesu informēt savlaicīgi, iesniegumam obligāti pievienojot dokumentus, kas pamato iesniegumā minēto neierašanās iemeslu.

“Jāpiebilst, ka iepriekš minētais neattieksies uz lietas dalībnieka – juridiskas personas – pārstāvi, piemēram, valdes locekli. Tiesu praksē atzīts, ka gadījumā, ja juridiskas personas pārstāvis kādu iemeslu dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, juridiskai personai ir visas iespējas nodrošināt savas lietas vešanu citā veidā, piemēram, lietas vešanai pilnvarojot citu personu,” skaidro L. Spurele.

Ja tiesa lemj piemērot procesuālās sankcijas

Ja lietas dalībnieks, kurš nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 80 eiro, turpretī, ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz 150 eiro (156. pants).

Ja liecinieks vai eksperts bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 60 eiro (109. un 122. pants).

Tiesa lēmumu par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods ir uzlikts.

Advokāte norāda, ka persona, kurai piemērots naudas sods, 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma izsniegšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru: “Šādā gadījumā motivēts rakstveida iesniegums ir jāiesniedz tai tiesai, kura ir piemērojusi sodu. Par pamatu atbrīvošanai no naudas soda vai tā apmēra samazināšanai var būt gan lietas dalībnieka mantiskais stāvoklis (jāpievieno pierādījumi), gan iemesli, par kuriem lietas dalībniekam nebija iespējams paziņot tiesai pirms tiesas sēdes, bet kuri attaisno un objektīvi pamato lietas dalībnieka neierašanos, īpaši, ja iesniegumu un nepieciešamos pierādījumus lietas dalībniekam nebija iespējams iesniegt pēkšņas saslimšanas, nelaimes vai cita ārkārtēja gadījuma dēļ.”

Piespiedu atvešana uz tiesu

Civilprocesa likuma 69. pants paredz arī tādu procesuālo sankciju kā personas piespiedu atvešanu uz tiesu vai procesuālās darbības veikšanu.

Par personas piespiedu atvešanu tiesa var lemt likumā noteiktajos gadījumos, piemēram:

  • par liecinieka piespiedu atvešanu uz tiesas sēdi (109. pants);
  • laulības šķiršanas lietās (236. pants);
  • lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām (244.4 pants);
  • lietās par bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanu, ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai (249.1 pants);
  • lietās par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no tiesu psihiatriskās vai psiholoģiskās ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā (267. pants);
  • par kredītiestādes pārstāvju piespiedu ierašanos kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lietās (378. pants).

Tiesas lēmumu par piespiedu atvešanu izpilda tiesas norādīta policijas iestāde.

1 Civilprocesa likuma 209. pants nosaka gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, savukārt 210. pantā ir minēti gadījumi, kad tiesai ir tiesības atlikt lietas izskatīšanu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU