TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
22. decembrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
7
7

Administratīvā procesa likuma tapšana. Administratīvo tiesību aktualitātes šodien

Demokrātiska un tiesiska valsts nav iedomājama bez likuma, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu privātpersonas un valsts attiecībās. 2021. gadā aprit 20 gadi, kopš tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas kļuva par pamatu mūsdienīgas administratīvās tiesas izveidei Latvijā. Atzīmējot šo notikumu, ir tapusi atmiņu filma “Cilvēks–Valsts–Tiesnesis. Administratīvā tiesa”, kurā apkopotas videointervijas ar likuma idejas autoriem un izstrādātājiem. Sadarbībā ar administratīvajām tiesām tikko iznācis arī Administratīvā procesa likuma tapšanai un administratīvo tiesību šodienas aktualitātēm veltīts žurnāla “Jurista Vārds” numurs.

Administratīvā procesa likuma veidotāju atmiņas filmā

Lai saglabātu vēsturē atmiņas par Administratīvā procesa likuma izstrādes gaitu, ir tapušas astoņas videointervijas ar likuma veidotājiem – Egilu Levitu, Arvīdu Dravnieku, Jautrīti Briedi, Veroniku Krūmiņu, Guntu Višņakovu, Daci Mitu, Normundu Salenieku un Uldi Pētersonu. No šīm intervijām izveidota arī videofilma Cilvēks–Valsts–Tiesnesis. Administratīvā tiesa”.

“Šī ir atmiņu filma par iecerēm, kas bija to cilvēku prātos un sirdīs, kuri pirms vairāk nekā 20 gadiem izstrādāja Administratīvā procesa likumu,” pirms filmas nodošanas skatītāju vērtējumam sacīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Filmas projekta vadītājs, Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Geks atzīst, ka tas ir bijis liels izaicinājums no teju deviņu stundu garā interviju materiāla izveidot 20 minūšu ilgu filmu. Nolemts filmas saturā fokusēties uz administratīvo tiesu, kur satiekas cilvēks, valsts un tiesnesis. Savukārt filmas kompozīcija veidota pagātnestagadnesnākotnes skatījumā. Atskatoties pagātnē, likuma izstrādāšanā, – par likuma nepieciešamību, par to, kāda tika iecerēta administratīvā tiesa, kādiem jābūt tiesnešiem. Novērtējot šodienu,kāda šodien ir administratīvā tiesa. Visbeidzot, ar skatu nākotnē – likuma izstrādātāju novēlējumi administratīvajai tiesai.

Jānis Geks bija ne tikai filmas projekta vadītājs, bet arī intervētājs un sarunu veidotājs. Pirms pirmizrādes viņš atklāja svarīgākās atziņas, kuras pats ir guvis, strādājot šajā projektā. Pirmkārt, tā ir precīza un skaidra izpratne par to, kāpēc likums tika veidots tieši tāds, kāds tas ir, un kāpēc tika veidota atsevišķa administratīvā tiesa. Likumā faktiski ietverta “mācību grāmata” par tiesību principiem, kas bija efektīvākais veids, kā tobrīd mainīt juridisko un sabiedrisko domu un orientēties uz citādu – vērtību – domāšanu. Veidojot jaunas tiesas, sasniegt mērķi bija vieglāk.

Otrā atziņa, kas gūta no likuma veidotāju intervijām, ir spēja nesadegt darbā un neieslīgt rutīnā, kas aktuāli jebkurā darbā – arī tiesneša un tiesneša palīga. “Tā ir izdevība tuvāk iepazīt runātājus kā personības, kuru stāstītais mani personīgi iedvesmoja un motivēja darboties tālāk pie šī projekta tikpat dedzīgi, kā viņi to darīja pirms 25 gadiem,” trešo gūto atziņu atklāja Jānis Geks. Viņš filmu salīdzina ar pūra lādi, pilnu ar dārgumiem, kas ir spēka un iedvesmas avots.

Pilnās intervijas ar Administratīvā procesa likuma izstrādātājiem ir skatāmas Augstākās tiesas YouTube kanālā.

Administratīvo tiesību un procesa aktualitātes apjomīgā “Jurista Vārda” tematiskajā numurā

Atzīmējot Administratīvā procesa likuma jubileju, arī šī gada pēdējais žurnāla “Jurista Vārds” numurs veltīts tēmai “Valsts pārvaldes darba kontrole: administratīvo tiesību un procesa aktualitātes”. Laidiens tapis, sadarbojoties administratīvajām tiesām un žurnāla redakcijai. To veido trīs sadaļas – administratīvais process starpkaru periodā, Administratīvā procesa likuma tapšana, administratīvo tiesību un procesa aktualitātes šodien.

Tā, piemēram, tematisko izdevumu ievada Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Ingas Bērtaites-Pudānes raksts Administratīvās justīcijas un administratīvā procesa ģenēze Latvijā”. Raksta mērķis ir ieskicēt kopainu administratīvās justīcijas un administratīvā procesa attīstībā Latvijā, kopš tās dibināšanas, tā sekmējot vēsturisko sakņu apzināšanu, kā arī meklējot kopīgo un atšķirīgo starpkaru periodā un mūsdienās.

Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnese Arlita Zariņa savu publikāciju Tiesas sēdes vadīšana veidojusi ar mērķi apskatīt administratīvās tiesas tiesneša lomu tiesas sēdes vadīšanā.

Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Lauras Konošonokas rakstā Pierādījumu pārbaude un novērtēšana apelācijas instances tiesā aplūkoti pierādījumu pārbaudes un novērtēšanas elementi, fokusējoties uz apelācijas instances tiesu, bet Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, LU Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores palīdze Laura Bugne sagatavojušas publikāciju Pieteikums par faktisko rīcību. Raksta mērķis – pētīt ar faktisko rīcību saistītos pieteikuma priekšmetus un to savstarpējas nošķiršanas kritērijus.

Tematisko “Jurista Vārdu” (izdevējs – VSIA “Latvijas Vēstnesis”) var abonēt vai iegādāties internetveikalā. Žurnālu kiosks: https://www.juristavards.lv/zurnals.php?mode=visi.

Administratīvās justīcijas simtgade

2021. gadā administratīvās tiesas atzīmēja vēl vienu jubileju, jo pirms 100 gadiem, 1921. gada 4. martā, neatkarīgās Latvijas likumdevējs – Satversmes sapulce – pieņēma likumu “Par administratīvām tiesām”, kas lika pamatu justīcijas attīstībai Latvijā. Tā darbība tika pārtraukta pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā.

Padomju okupācijas laikā pilsoņi neapšaubīja valsts orgānu lēmumus un rīcību, tāpēc LPSR administratīvā procesa nebija, un līdz ar to nebija arī likuma, kas regulētu procesu, kādā valsts pārvalde pieņem privātpersonām saistošus individuālus tiesību aktus. Zudusi bija arī pilsoņu izpratne par administratīvajām tiesībām. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc moderna Administratīvā procesa likums tika pieņemts tikai 2001. gadā.

Plašāk par to lasiet LV portāla publikācijā un infografikā Administratīvā justīcija cauri gadsimtam.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU