Kas vērsās Satversmes tiesā?
Satversmes tiesā vērsās fiziska persona, kura bija izdarījusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Šai personai transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā tika reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti jeb tā saucamie “soda punkti”.
Kāda ir lietas būtība?
Atbilstoši šajā lietā apstrīdētajai normai – Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrajai daļai – informācija par personas soda punktiem bija vispārpieejama. Tas nozīmē, ka šo informāciju no Ceļu satiksmes un drošības direkcijas varēja pieprasīt un iegūt jebkura persona neatkarīgi no tā, vai šai personai bija pamatots iemesls šo informāciju saņemt.
Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka šādā veidā tiek pieļauta viņa personas datu pārmērīga apstrāde. Konkrētāk – jebkurš varot iegūt informāciju par faktu, ka pieteikuma iesniedzējam ir piemērots sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Tas nesamērīgi ierobežojot pieteikuma iesniedzēja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas ietvertas Satversmes 96. pantā.
Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa?
Lieta tika ierosināta jau 2018. gadā, kad Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma paredz personas datu apstrādi izpaušanas veidā un ka šajā gadījumā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību jāvērtē kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesībām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tā kā vairākas lietā piemērojamās Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas nebija skaidras, Satversmes tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā un lūdza par šīm normām prejudiciālu nolēmumu. Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka vispārpieejamas informācijas statusa noteikšana informācijai par personas soda punktiem ir pretrunā ar Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ietverto datu minimizēšanas principu.
Līdzīgi arī Satversmes tiesa atzina, ka, padarot informāciju par personas soda punktiem vispārpieejamu, patiešām tiek aizskartas šīs personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Līdz ar to Satversmes tiesa, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas izdarītos secinājumus, pārbaudīja:
- pirmkārt, vai šis pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu;
- otrkārt, vai tas ir pamatots ar būtiskām sabiedrības interesēm jeb leģitīmu mērķi;
- treškārt, vai šis ierobežojums patiešām ir vērsts uz šo būtisko sabiedrības interešu aizsardzību un šīs intereses nav iespējams aizsargāt tādā veidā, kas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežotu mazāk.
Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?
Satversmes tiesa secināja, ka informācija par personas soda punktiem tiek darīta pieejama citām personām ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību. Konkrētāk – likumdevējs bija plānojis tā motivēt transportlīdzekļu vadītājus atturēties no jaunu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšanas.
Satversmes tiesa atzina, ka atsevišķos gadījumos, padarot informāciju par personas soda punktiem pieejamu citām personām, patiešām tiek mazinātas ceļu satiksmes noteikumu regulāro pārkāpēju iespējas piedalīties ceļu satiksmē. Tomēr nav pamata uzskatīt, ka soda punktu sistēma nevarētu uzlabot ceļu satiksmes drošību, ja informācija par personas soda punktiem nebūtu vispārpieejama. Proti, ir iespējams īstenot izglītojošas kampaņas sabiedrībā, kā arī paredzēt efektīvus sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšanu vai likt transportlīdzekļa vadītājam apmeklēt mācības un kārtot zināšanu pārbaudes, nepastāvot vajadzībai par to paziņot visai sabiedrībai. Personas, kam informācija par konkrētas personas soda punktiem patiešām ir vajadzīga, varētu šo informāciju iegūt arī tad, ja tai būtu ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Ko nosprieda Satversmes tiesa?
Satversmes tiesa atzina, ka Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa, ciktāl tā noteic vispārpieejamas informācijas statusu informācijai par personas soda punktiem, neatbilst Satversmes 96. pantam. Turklāt, apzinoties Eiropas Savienības tiesību nozīmi datu aizsardzības jomā un nepieciešamību stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Eiropas Savienībā, Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētā norma zaudē spēku no tās spēkā stāšanās dienas.
Kāda ir šā nolēmuma nozīme un ietekme uz sabiedrību?
Pirmkārt, Satversmes tiesas spriedums parāda, ka informācija par personas soda punktiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras izpaušanā jāņem vērā Informācijas atklātības likuma un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Proti, šīs informācijas apstrāde ir pieļaujama tikai oficiālas iestādes kontrolē vai tad, ja apstrādi atļauj Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvie akti, paredzot atbilstošas garantijas soda punktu saņēmēju tiesībām un brīvībām.
Otrkārt, spriedums atgādina visai Latvijas sabiedrībai to, ka Latvija ir atzinusi tās tiesiskās sistēmas atvērtību Eiropas Savienības tiesībām. Latvijai ir jāņem vērā Eiropas Savienības tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātā to interpretācija. Šis pienākums attiecas arī uz Satversmes tiesu, kurai, aizsargājot Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormu, ir pienākums nodrošināt tādu Eiropas Savienības tiesību piemērošanu, kas stiprina Latviju kā demokrātisku, tiesisku un uz katram cilvēkam piemītošo cieņu un brīvību balstītu valsti.
