Apkopota Senāta prakse lietās par atlīdzību no Ārstniecības riska fonda
Augstākās tiesas mājaslapā publicēts Senāta atziņu apkopojums no nolēmumiem lietās par atlīdzinājumu, kas pieprasīts no Ārstniecības riska fonda, kā arī citos jautājumos par Pacientu tiesību likuma piemērošanu.
Apkopojumā ir iekļauti nozīmīgākie Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi laikposmā no 2015. gada līdz 2021. gada jūlijam.
Apkopojums sagatavots kā divu tiesību aktu – Pacientu tiesību likuma un Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” – normu komentāri, un Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumos atrodamās atziņas ir sakārtotas pēc attiecīgajām tiesību normām.
Apkopojums sagatavots nolūkā veicināt vienveidīgu praksi. To sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamentu.
Aktualizēta Senāta prakse patērētāju tiesību aizsardzības jomā
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa aktualizējusi Senāta Civillietu departamenta prakses apkopojumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, to papildinot ar pēdējo četru gadu nolēmumiem. Apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, kas attiecas uz Senāta nolēmumos izskatītajiem tiesību jautājumiem.
Apkopojumā sistematizētas Senāta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs. Tāpat sistematizētas atziņas par tiesas pienākumu vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus, tiesas pilnvarām konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu.
Apkopojumā iekļautas atziņas par līguma noteikumu novērtējumu un netaisnīgu līguma noteikumu piemēri, kā arī piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem, par neapspriestiem līguma noteikumiem, un līguma noteikuma saprotamību. Senāts arī vērtējis līgumslēdzēju pušu tiesisko līdzsvarotību, patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošanu dažādiem strīdiem, kā arī patērētāja pienākumus.
Turpmāk tiks publicēti arī Senāta rīcības sēžu lēmumi par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību
Lai paplašinātu piekļuvi Senāta nolēmumiem un līdz ar to veicinātu tiesu prakses vienādošanu, Augstākā tiesa paplašina Senāta nolēmumu pieejamību. Portālā manas.tiesas.lv ir publicēti arī Senāta rīcības sēžu lēmumi par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību.
Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 65% lietu, kurās Senātā iesniegtas kasācijas sūdzības. Jūlijā tiesu portālā pievienoti 92, bet augustā 67 šādi senatoru kolēģiju lēmumi.
Normatīvais regulējums šobrīd paredz, ka ir jāpublicē anonimizēti Augstākās tiesas Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta spriedumi, kā arī Krimināllietu departamenta lēmumi, kas pieņemti atklātās tiesas sēdēs. Taču, analizējot Augstākajā tiesā saņemtos informācijas pieprasījumus, secināts, ka iedzīvotājiem nepieciešami arī Senāta nolēmumi, kuri neietilpst saskaņā ar normatīvo regulējumu publicējamās nolēmumu kategorijās. Tādēļ Augstākā tiesa pēc savas iniciatīvas paplašina to nolēmumu klāstu, kuri tiek regulāri anonimizēti un pievienoti portālā manas.tiesas.lv.
2019. gadā portālā uzsākts pievienot Senāta Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta lēmumus blakus sūdzības tiesvedības lietās, jaunatklātu apstākļu lietās, kā arī lietās, kas tiek izskatītas protestu sakarā. Tāpat arī tiek publicēti lēmumi uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai Satversmes tiesai iesniegt pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai.
Tagad publiski pieejamo Senāta nolēmumu klāstā ir arī Senāta rīcības sēžu lēmumi, ar kuriem atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību vai atteikts pieņemt iesniegto blakus sūdzību.
Tiesu nolēmumu portālā ir pieejams nolēmumu meklētājs, kas ļauj atrast nolēmumus pēc dažādiem meklēšanas parametriem, tostarp iespējama meklēšana arī pēc atslēgvārdiem. Tiesu nolēmumu publicēšana nodrošina tiesas procesa atklātību jeb sabiedrības uzraudzību pār tiesu darbu un sabiedrības informētību par tiesu prakses attīstību.
ES Tiesas ģenerāladvokāta amatā iecelta Laila Medina
Laila Medina ir ieguvusi Eiropas Savienības tiesību maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā un Kopenhāgenas Biznesa skolā, savas zināšanas un prasmes ir pierādījusi, strādājot Tieslietu ministrijā, kā arī Valsts kancelejā. Darbu EST ģenerāladvokāta amatā Laila Medina uzsāks 2021. gada 7. oktobrī.
8. septembrī Briselē, Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmē, par Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokātu uz sešiem gadiem iecelta līdzšinējā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Kandidātus EST ģenerāladvokāta vakancei Latvija virzīja pirmo reizi.
Ģenerāladvokātu pienākums ir sniegt Eiropas Savienības Tiesai objektīvus un neatkarīgus secinājumus par izskatāmo lietu. Lai paātrinātu atsevišķu lietu izskatīšanu, ģenerāladvokāta secinājumi tiek sniegti tikai tajās lietās, kurās tiek apspriesti jauni vai īpaši aktuāli tiesību jautājumi.
Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai ir pastāvīgi ģenerāladvokāti, bet pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem rotācijas kārtībā jāizvirza savi kandidāti.
- Plašāk LV portāla publikācijā: Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts – kādi ir viņa pienākumi
ES Vispārējās tiesas tiesneša amatā iecelts Pēteris Zilgalvis
Tāpat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmē Briselē par Vispārējās tiesas tiesnesi iecelts Latvijas kandidāts Pēteris Zilgalvis.
Šā gada 16. februārī Tieslietu ministrija nosūtīja aicinājumu Tieslietu padomes institūcijām un Valsts prezidenta Kancelejai izvirzīt kandidātus Eiropas Savienības (ES) Vispārējās tiesas tiesneša vakancei, jo beidzās tiesneses Ingrīdas Labuckas pilnvaru termiņš. Kandidāti savu informāciju līdz 2021. gada 8. martam varēja iesniegt Tieslietu ministrijā. Atlases procedūru nodrošināja Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministra apstiprināta komisija, un prasībām atbilstošu kandidātu virzīja izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Pēteris Zilgalvis ES Vispārējās tiesas tiesneša amata pienākumus pildīs līdz 2025. gada 31. augustam. P. Zilgalvis ir ieguvis jurisprudences doktora grādu Dienvidkalifornijas Universitātē. Kopš 2005. gada Pēteris Zilgalvis ir strādājis Eiropas Komisijā – ģenerāldirektorāta (GD CONNECT), Digitālā vienotā tirgus direktorāta Digitālo inovāciju un blokķēdes nodaļas vadītāja amatā, FinTech darba grupas līdzpriekšsēdētāja amatā un citos nodaļas vadītāja amatos.
Plašāk:
- Izraudzīs kandidātu ES Vispārējās tiesas tiesneša amatam. Nedēļa tieslietās
- TM aicina izvirzīt Latvijas kandidātus ES Vispārējās tiesas tiesneša vakancei
Šogad būtiski sarucis juridiskām personām ierosināto maksātnespēju skaits
Šā gada pirmajos astoņos mēnešos ierosināto maksātnespēju skaits ir par nepilniem 10% mazāks, nekā pērn attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, šogad reģistrēts pat par trešdaļu mazāks maksātnespējas procesu skaits, rāda Lursoft pētījuma dati.
Jāņem vērā, ka 2021. gada 18. martā Saeima pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, ar kuriem maksātnespējas moratorijs tika pagarināts līdz šā gada 1. septembrim, nosakot, ka kreditori nevar iesniegt pieteikumu savu parādnieku maksātnespējai.
Kopumā šā gada pirmajos astoņos mēnešos ierosinātas 800 maksātnespējas, no tām vairākums (656) – fiziskām personām.
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, fiziskām personām ierosināto maksātnespēju skaits palielinājies, savukārt juridiskām personām – samazinājies. Šogad, no janvāra sākuma līdz augusta beigām, juridiskām personām ierosināti 147 maksātnespējas procesi, turpretī attiecīgajā periodā 2020. gadā ir bijuši 223 procesi.
Datos rādīts, ka trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kuriem šā gada pirmajos astoņos mēnešos ierosināta maksātnespēja, saistīti ar tirdzniecības nozari. Starp nozarēm, kurās maksātnespēja šogad ierosināta biežāk nekā citu jomu uzņēmumiem, ierindojas arī būvniecība un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi.
Nozares, kurās 2021. gada pirmajos astoņos mēnešos ierosināts visvairāk maksātnespēju:
- mazumtirdzniecība;
- ēdināšanas pakalpojumi;
- vairumtirdzniecība;
- ēku būvniecība;
- specializētie būvdarbi.
Analizējot to uzņēmumu datus, kuriem šogad ierosināta maksātnespēja, redzams, ka 18 no tiem jau ir likvidēti, bet vēl astoņiem uzsākts likvidācijas process, savukārt 43% ir reģistrēti nodrošinājumi.
Par pamatotu atzīst VID lēmumu par muitas parāda piedziņu no galvotāja
Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par muitas parāda piedziņu no galvotāja. Senāts atzinis par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienests tiesības pieprasīt nodokļu parāda samaksu ir veicis saprātīgā termiņā. Senāts spriedumā norāda, ka pieteicējai bija jārēķinās, ka nodokļu administrācija var paziņot par nodokļu parādu trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža, ievērojot likumā noteiktos gadījumus, kad piedziņas noilguma termiņš tiek apturēts.
Izskatāmajā lietā pieteicēja – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” – sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests 2013. gada febuārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017. gada maijā Valsts ieņēmumu diensets ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas.
Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, jo nepiekrita muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības.
Izskatāmajā lietā Senāts pērn, jūnijā, apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem, lai noskaidrotu Eiropas Padomes Regulas normu interpretrāciju par termiņu, kuram beidzoties, parādniekam vairs nevar nosūtīt paziņojumu par muitas parādu. Līdz ar to Senāts uzdeva jautājumu, vai šis termiņš būtu attiecināms arī uz galvotāju, kā arī – vai uz galvotāju būtu attiecināmi dalībvalsts noteikumi par izpildi, tostarp termiņiem.
Senāts spriedumā norāda, ka muitas iestāde vērsusies ar prasību pret galvotāju vairāk nekā četrus gadus pēc brīža, kad tika konstatēta preču neesība muitas noliktavā. Turklāt tas tika darīts pēc tam, kad tiesu izpildītājs ilgstoši nesekmīgi bija mēģinājis veikt parāda piedziņu no galvenā parādnieka.
Augstākā tiesa: Atzīst par pamatotu VID lēmumu par muitas parāda piedziņu no galvotāja
