TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
15. februārī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes

Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts – kādi ir viņa pienākumi

Latvija pirmo reizi virzīs pretendentu uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta vakanci, kurš darbu EST uzsāks 2021. gada 7. oktobrī. Latvijas kandidātus izvirzīja tieslietu ministra izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpa pārstāvji no Augstākās tiesas, Saeimas, Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Tieslietu ministrijas. 2021. gada 21. janvārī izvirzītos kandidātus apstiprināja Ministru kabinets. LV portāls skaidro, kas ir EST ģenerāladvokāts, kāda ir viņa loma un pienākumi EST un kā tiek noteikts, no kuras valsts tiks virzīts pretendents ģenerāladvokāta vakancei.

īsumā
  • Eiropas Savienības Tiesa (EST) tika izveidota 1952. gadā, un tā ir sadalīta divās struktūrās: Tiesā un Vispārējā tiesā.
  • Atšķirībā no Vispārējās tiesas, kuras sastāvā ir pa diviem tiesnešiem no katras ES valsts, Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras ES dalībvalsts un 11 ģenerāladvokāti.
  • EST ģenerāladvokāts ir neitrāls tiesas padomdevējs, kurš palīdz EST tās funkciju izpildē.
  • Ģenerāladvokātiem atšķirībā no tiesnešiem ir padomdevēja loma, un viņi nepiedalās nolēmumu pieņemšanā EST lietās.
  • Piecām lielajām ES dalībvalstīm ir noteikta pastāvīga ģenerāladvokāta amata vakance, savukārt atlikušās sešas tiek aizpildītas rotācijas sistēmas kārtībā starp mazajām ES dalībvalstīm.
  • EST tiesnešus un ģenerāladvokātus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci.
  • Latvija pirmo reizi virzīs pretendentu uz EST ģenerāladvokāta vakanci, kurš darbu EST uzsāks 2021. gada 7. oktobrī.

Atbilstoši EST mājaslapā sniegtajai informācijai EST tika izveidota 1952. gadā. Kopš tā laika EST uzdevums ir nodrošināt “tiesiskumu (līgumu) interpretēšanā un piemērošanā”. Veicot šo uzdevumu, EST:

  • kontrolē Eiropas Savienības (ES) iestāžu aktu tiesiskumu;
  • nodrošina, ka dalībvalstis ievēro pienākumus, kas izriet no līgumiem;
  • pēc valsts tiesu lūguma interpretē ES tiesības.

Kā norādīts oficiālajā ES tīmekļvietnē, EST ir sadalīta divās struktūrās:

  • Tiesa izskata valstu tiesu lūgumus pieņemt prejudiciālus nolēmumus, dažos gadījumos prasības atcelt tiesību aktus un apelācijas sūdzības;
  • Vispārējā tiesa izskata privātpersonu, uzņēmumu un dažos gadījumos ES valstu valdību iesniegtas prasības atcelt ES tiesību aktus (praksē tas nozīmē to, ka šī tiesa galvenokārt darbojas konkurences tiesību, valsts atbalsta, tirdzniecības, lauksaimniecības un preču zīmju jomā).

Atšķirībā no Vispārējās tiesas, kuras sastāvā ir pa diviem tiesnešiem no katras ES valsts, Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras ES dalībvalsts un 11 ģenerāladvokāti.

Ko dara ģenerāladvokāts

Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka EST ģenerāladvokāts ir neitrāls tiesas padomdevējs, kurš palīdz EST tās funkciju izpildē. Ģenerāladvokāts sniedz neatkarīgu un objektīvu viedokli EST lietās. Turpinot TM norāda, ka ģenerāladvokāta pienākumos galvenokārt ietilpst:

  • palīdzēt EST sagatavot lietu;
  • piedāvāt lietas risinājumu;
  • sniegt juridisku pamatojumu piedāvātajam lietas risinājumam;
  • izteikt viedokli par dažādiem tiesību jautājumiem, it īpaši attiecībā uz kritisku judikatūras novērtējumu.

Detalizētāk ar ģenerāladvokāta pienākumiem, tostarp pilnvaru termiņa sākumu, atlaišanas pamatu, norīkošanu, lietu nodošanu, secinājumu sniegšanu u. tml. var iepazīties EST reglamentā.

Ar ko atšķiras EST ģenerāladvokāts no tiesneša

Ģenerāladvokātu iecelšanas procedūra ir tāda pati, kāda tā ir EST tiesnešiem (gan Tiesas, gan Vispārējās tiesas), norāda TM. Arī privilēģijas (imunitāte) EST ģenerāladvokātiem ir līdzvērtīgas EST tiesnešiem, proti, viņus nevar atcelt no amata pirms noteiktā sešu gadu pilnvaru termiņa beigām un var atkārtoti ievēlēt. Saskaņā ar ES faktu lapām uz EST tiesnešiem un ģenerāladvokātiem attiecas imunitāte pret tiesas procesa ierosināšanu, pēc amata pilnvaru beigām imunitāte saglabājas attiecībā uz darbībām, kuras viņi ir veikuši, pildot amata pienākumus. Tāpat tiesnešus un ģenerāladvokātus var atbrīvot no amata tikai ar vienprātīgu EST lēmumu.

Kā norāda TM, ģenerāladvokātiem atšķirībā no tiesnešiem ir padomdevēja loma un viņi nepiedalās nolēmumu pieņemšanā EST lietās. Tāpat atšķirībā no EST tiesnešiem ģenerāladvokāti savos secinājumos var apsvērt alternatīvus un dažādus viedokļus pirms sava viedokļa izteikšanas par lietu. Ģenerāladvokātu secinājumi EST nav saistoši, tomēr tiem ir svarīga loma, un EST mēdz uz tiem atsaukties arī citās lietās, skaidro TM.

Vienlaikus TM uzsver: neskatoties uz to, ka EST tiesnešiem un ģenerāladvokātiem ir identisks statuss, funkcijas ir dažādas: “Tiesnesis pieņem lēmumu pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, kurā ģenerāladvokāta viedoklim/secinājumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.”

Vai Vispārējā tiesā arī mēdz būt ģenerāladvokāti

Tiesas ģenerāladvokāta secinājumi/viedoklis nepieciešams visās EST lietās, izņemot gadījumus, kad EST izlemj, ka lietā nav jaunas likuma interpretācijas (no new point of law), kā arī lieta nav komplicēta, turpina TM. Vispārējai tiesai atšķirībā no Tiesas nav pastāvīgu ģenerāladvokātu, un tā nevar tos aizņemties no Tiesas.

Vienlaikus EST Statūtu 49. pants pieļauj ad hoc ģenerāladvokātus, kurus ieceļ no Vispārējās tiesas tiesnešu vidus. Proti, EST Statūtu minētajā pantā paredzēts, ka Vispārējās tiesas locekļiem var uzdot pildīt ģenerāladvokāta pienākumus. Ģenerāladvokāta pienākums, rīkojoties pilnīgi objektīvi un neatkarīgi, ir atklātās tiesas sēdēs izteikt pamatotus secinājumus dažās Vispārējā tiesā iesniegtās lietās, lai palīdzētu Vispārējai tiesai pildīt tās pienākumus. Tādu lietu noteikšanas kritērijus, kā arī procedūru ģenerāladvokātu norīkošanai nosaka Vispārējās tiesas reglamentā. Loceklis, kuram kādā lietā uzdots veikt ģenerāladvokāta pienākumu, nevar piedalīties sprieduma pieņemšanā attiecīgajā lietā.

Tomēr atbilstoši TM sniegtajai informācijai ad hoc ģenerāladvokāta institūts Vispārējā tiesā netiek bieži izmantots, ņemot vērā lietu faktisko raksturu, kā arī tās lielo darba noslodzi.

Kā nosaka, no kurām valstīm tiks izvēlēts ģenerāladvokāts Tiesā

Kā jau tika minēts, pašreiz Tiesas sastāvā no katras ES dalībvalsts ir 11 ģenerāladvokāti. Piecām lielajām ES dalībvalstīm, Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai, ir noteikta pastāvīga ģenerāladvokāta amata vakance, savukārt atlikušās sešas tiek aizpildītas rotācijas sistēmas kārtībā starp mazajām ES dalībvalstīm. Šī rotācija notiek alfabētiskā kārtībā.

“Sākumā EST bija divi ģenerāladvokāti – viens no Francijas, otrs no Vācijas. Pirmajā ES paplašinājumā (1972. gadā) ģenerāladvokātu skaits tika palielināts līdz četriem, jo pievienojās Apvienotās Karalistes un Itālijas ģenerāladvokāti. Otrajā paplašinājumā tika pievienots vēl viens ģenerāladvokāta amats, kas tika piešķirts Nīderlandei, paredzot, ka tas tiks aizpildīts rotācijas kārtībā starp mazākajām ES dalībvalstīm. Trešajā paplašinājumā (1986. gadā) sestais ģenerāladvokāta amats tika izveidots Spānijai. Savukārt 1995. gadā tika izlemts ģenerāladvokātu skaitu palielināt līdz 8 amata vietām, bet 2000. gadā līdz 9 amata vietām. Tādējādi piecas lielās dalībvalstis (Vācija, Francija, Itālija, Apvienotā Karaliste un Spānija) turpināja pastāvīgā ģenerāladvokāta institūtu, bet atlikušās vietas tika piešķirtas mazākām dalībvalstīm rotējošā alfabētiskā secībā,” stāsta TM.

Lisabonas konferencē 2007. gadā dalībvalstu pārstāvji izlēma ģenerāladvokātu amata vietas palielināt līdz 11, kā arī noteikt sešām dalībvalstīm pastāvīgos ģenerāladvokātus, pievienojot sarakstam Poliju. TM vērš uzmanību, ka formāli šis lēmums pēc EST pieprasījuma tika apstiprināts 2013. gadā.

Pēc breksita pastāvīgās ģenerāladvokātu amata vietas palikušas “lielajām” ES dalībvalstīm, Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Polijai, bet pārējām ES dalībvalstīm uz atlikušajiem sešiem ģenerāladvokāta amatiem kandidāti jāizvirza rotācijas kārtībā, jo tās ir “mazās” dalībvalstis, tā TM.

Kas un kā var kļūt par EST ģenerāladvokātu

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 253. pants noteica, ka EST tiesnešus un ģenerāladvokātus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņus uz sešiem gadiem amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar LESD 255. pantā paredzēto komiteju, kas sniedz atzinumu par kandidātu piemērotību pildīt Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumus.

Minētās komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus. Vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Savukārt Padome pēc Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas pieņem lēmumu, ar ko nosaka komitejas reglamentu, un lēmumu, ar ko ieceļ tās locekļus.

Pirmo reizi tiks virzīts ģenerāladvokāta pretendents no Latvijas

Latvija pirmo reizi virzīs pretendentu uz EST ģenerāladvokāta vakanci, kurš darbu EST uzsāks 2021. gada 7. oktobrī.

Kā norāda TM, lai izraudzītos ģenerāladvokāta kandidātus no Latvijas, ar tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota komisija, kuras sastāvā ietilpa pārstāvji no Augstākās tiesas (AT), Saeimas, Ārlietu ministrijas (ĀM), Ģenerālprokuratūras (ĢP), Satversmes tiesas (ST) un TM. Savukārt atbilstošākie pretendenti tiek izraudzīti no kandidātu vidus, kurus nominēja AT priekšsēdētājs, ST priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētājs, kā arī Valsts prezidenta kanceleja.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka EST ģenerāladvokātus uz sešiem gadiem amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar LESD 255. pantā paredzēto komiteju, ja netiek izpildīti LESD minētie priekšnoteikumi, pastāv iespēja, ka Latvijas (tāpat kā jebkuras citas ES dalībvalsts) valdības atbalstītais kandidāts var nekļūt par ģenerāladvokātu.

Latvijas kandidāts tiks publiskots tikai pēc iecelšanas amatā

2021. gada 21. janvārī Ministru kabinets (MK) izskatīja un apstiprināja TM sagatavoto rīkojuma projektu “Par Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta amata pretendentu kandidatūru apstiprināšanu”. Atbilstoši TM sniegtajai informācijai MK lēmums par izvirzītajiem kandidātiem nav publiski pieejams un Latvijas kandidāts tiks publiskots tikai pēc iecelšanas amatā.1

Ģenerāladvokāta pienākumi Latvijas kandidātam pēc iecelšanas amatā jāsāk pildīt 2021. gada 7. oktobrī. Kā norāda TM, datums, kad tiks pieņemts lēmums par kandidāta iecelšanu no Latvijas, būs atkarīgs no LESD 255. pantā minētās komitejas un valdības darba organizācijas.

1 Žurnālā "Jurista Vārds" sniegtā informācija liecina, ka 2020. gada novembra beigās tika izvirzītas vai pausts atbalsts vismaz sešām EST ģenerāladvokāta amata kandidatūrām no Latvijas. Saeimas Juridiskā komisija kā iespējamās kandidatūras nolēma virzīt AT senatori prof. Dr. iur. Jautrīti Briedi un Eiropas Komisijas Juridiskā dienesta juristu Agni Sauku; AT izvirzīja AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāju Anitu Zikmani (šai kandidatūrai atbalstu paudusi arī Valsts prezidenta kanceleja un LZTIP); ST izvirzīja ST priekšsēdētājas padomnieku Ingusu Kalniņu; TM izvirzīja ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesību politikas jautājumos Lailu Medinu; LZAP izvirzīja zvērinātu advokāti Jūliju Jerņevu” (Gailīte D. Latvijas juristi sacenšas par EST ģenerāladvokāta amata vietu. Jurista Vārds, 24.11.2020., Nr. 47 (1157), 6.lpp.).

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU