DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. septembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Atzīst par pamatotu VID lēmumu par muitas parāda piedziņu no galvotāja

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par muitas parāda piedziņu no galvotāja. Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienests tiesības pieprasīt nodokļu parāda samaksu ir veicis saprātīgā termiņā. Senāts spriedumā norāda, ka pieteicējai bija jārēķinās, ka nodokļu administrācija var paziņot par nodokļu parādu trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža, ievērojot turklāt likumā noteiktos gadījumus, kad piedziņas noilguma termiņš tiek apturēts.

Izskatāmajā lietā pieteicēja – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (pirms reorganizācijas – apdrošināšanas akciju sabiedrība „InterRisk Vienna Insurance Group”) – sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests 2013.gada febuārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā Valsts ieņēmumu diensets ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas.

Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, jo nepiekrita muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības.

Izskatāmajā lietā Senāts pērn jūnijā apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem, lai noskaidrotu Eiropas Padomes Regulas normu interpretrāciju par termiņu, kuram beidzoties, parādniekam vairs nevar nosūtīt paziņojumu par muitas parādu. Senāts līdz ar to uzdeva jautājumu, vai šis termiņš būtu attiecināms arī uz galvotāju, kā arī - vai uz galvotāju būtu attiecināmi dalībvalsts noteikumi par izpildi, tostarp termiņiem. 

Senāts spriedumā norāda, ka muitas iestāde vērsusies ar prasību pret galvotāju vairāk nekā četrus gadus pēc brīža, kad tika konstatēta preču neesība muitas noliktavā. Turklāt tas tika darīts pēc tam, kad tiesu izpildītājs ilgstoši nesekmīgi bija mēģinājis veikt parāda piedziņu no galvenā parādnieka.

Tā kā piedziņas lēmuma nodošana izpildei zvērinātam tiesu izpildītajam aptur noilguma termiņu līdz brīdim, kad izdots akts par piedziņas neiespējamību, tad, brīdī, kad iestāde vērsās pie pieteicējas, nebija iestājies likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta astotās daļas 9.punktā noteiktais lēmuma izpildes noilgums. Tātad iestāde, saņemot informāciju, ka nodokļu parāda piedziņa no parādnieka nav iespējama, likumā noteiktajā termiņā izmantoja iespēju prasīt nodokļu samaksu no galvotāja.

Tādējādi nozīme ir ne tikai muitas parāda paziņošanas termiņam, bet arī termiņam, kādā nodokļu administrācija var piedzīt nodokļu parādu. Pretējā gadījumā, ja galvotāja pienākums izbeigtos laikā, kad nodokļu administrācija ir paziņojusi nodokļu parādu parādniekam un uzsākusi tā piedziņu no parādnieka, tad galvotājs nepamatoti tiktu atbrīvots no pienākuma samaksāt galvoto nodokļu parādu. Savukārt nodokļu administrācijai nebūtu iespējams efektīvi izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu parāda samaksu.

Lieta Nr. SKA-145/2021 (A420251617)

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI