Izskatot kopsēdē kasācijas sūdzību, Senāts uzsvēra, ka prasības nodrošināšanas lēmums civillietā, uz kura pamata komercreģistrā bija reģistrēts sabiedrības dalībniekam piederošo kapitāla daļu atsavināšanas aizliegums, ir vērsts tieši pret šo dalībnieku, nevis pret komercsabiedrību, kuras interešu aizsardzībai prasības nodrošinājuma līdzeklis piemērots. Senāts norāda, ka prasības nodrošinājums neliedz dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības dalībnieku sastāva tiesas ceļā un līdz ar to viņam piederošo kapitāla daļu automātisku pāreju sabiedrībai – faktiski tā ir tiesas sprieduma izpilde. Sabiedrībai, kuras labā noteikts prasības nodrošināšanas līdzeklis, ir tiesības reģistrēt dalībnieku reģistrā tās dalībnieku sastāva izmaiņas. Komercreģistrā reģistrētais aizliegums, ar ko nodrošināta prasība civillietā, prasības apmierināšanas gadījumā nav uzskatāms par tiesisku šķērsli atspoguļot kapitāla daļu pāreju, kas notikusi saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija cēlusi prasību pret tās dalībnieku vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai panāktu šī dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, un lūgusi tiesai nodrošināt prasību, aizliedzot atbildētājam atsavināt tam piederošās sabiedrības daļas. Uzņēmumu reģistrs pēc pieteicējas lūguma šo prasības nodrošinājumu ierakstīja komercreģistrā. Prasība civillietā tika apmierināta, un izslēgtajam dalībniekam piederošās daļas ieguva komercsabiedrība. Uzņēmumu reģistrs atteicās veikt attiecīgās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā, norādot, ka to liedz darīt joprojām spēkā esošais prasības nodrošinājums. Nepiekrītot šādam reģistra lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja administratīvajā tiesā.
Lieta SKA-50/2025 (A420263319)
