Rīgas pilsētas tiesa bija atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētais, ideoloģisku motīvu vadīts, atsaucās ziņapmaiņas platformā Telegram izveidotajā kanālā “Baltijas antifašisti” publicētajiem aicinājumiem vākt un sniegt dažādas ziņas, kas skar Latvijas Republikas nacionālās un drošības intereses, lai tās tālāk nodotu Krievijas Federācijai. Apsūdzētais apzināti un mērķtiecīgi vāca un nodeva Telegram kontaktpersonām ziņas par Latvijā notiekošajiem atbalsta pasākumiem Ukrainai, par militāro industriju un militāru kravu un vienību pārvietošanos Latvijas teritorijā, tostarp militārpersonu pārvietošanās maršrutiem. Turklāt apsūdzētais Telegram platformā sistemātiski publicēja ierakstus krievu valodā, kuri saturēja draudus un naidu pret latviešiem, ukraiņiem un citu tautību iedzīvotājiem, kā arī aicinājumus uz vardarbību sakarā ar padomju pieminekļu demontāžu, pielīdzinot šādu valsts rīcību nacisma izpausmēm. Apsūdzētais par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Rīgas apgabaltiesa atstāja notiesājošo spriedumu negrozītu.
Senāts atzina, ka gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa pamatoti un argumentēti atzinušas, ka apsūdzētā vainīgums inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām, un kasācijas sūdzībā norādītie aizstāvja argumenti jau tikuši izvērtēti un noraidīti apelācijas instances tiesā. Kasācijas sūdzības saturs ir vērsts uz to, lai panāktu tiesas lēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, taču kasācijas kārtībā Senātā tie netiek pārbaudīti.
Lieta SKK-212/2026 (18400002723).



