TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
21. maijā, 2021
Lasīšanai: 22 minūtes
3
3

Steidzamības kārtā virza grozījumus Bāriņtiesu likumā. Nedēļa tieslietās

Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” paredz bāriņtiesu nodošanu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā.
  • ANO Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 38. sesijā tika izskatīts un pieņemts Latvijas nacionālais ziņojums par cilvēktiesību situāciju valstī. Latvijai izteiktas 258 rekomendācijas.
  • Tiesa atstāj spēkā Konkurences padomes lēmumu par konstatēto karteli meliorācijas nozarē. Uzņēmumiem valsts budžetā jāiemaksā naudas sods vairāk nekā 70 000 eiro apmērā.
  • Stājies spēkā spriedums prasības lietā pret bijušajiem “Parex bankas” valdes locekļiem, kuriem nāksies atmaksāt 124,3 miljonus lielus eiro zaudējumus.
  • Ņemot vērā Satversmes tiesā nolemto, tiesai no jauna jāvērtē darba uzteikuma tiesiskums, savulaik sodītai personai liedzot veikt darbu bērnu aprūpes vai izglītības iestādē.
  • Tiesai no jauna jāvērtē Uzņēmumu reģistra faktiskā rīcība, veicot kļūdainu ierakstu tīmekļvietnes Maksātnespējas reģistra sadaļā.
  • Augstākās tiesas Senāts paudis atziņu, ka iestādes darbinieks darba pienākumu izpildes laikā pēc savas iniciatīvas var pierakstīt savas pārdomas, veikt piezīmes, konspektus, radīt melnrakstus. Tie ir pieraksti, kuri nav jāizpauž ne darba devējam, ne citām personām.
  • Senāta Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt Tukuma novada domes un Engures novada domes lēmumus par akceptu Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanai.

19. maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputātu vairākums atbalstīja piešķirt steidzamības statusu likumprojektam  “Grozījumi Bāriņtiesu likumā, ko nekavējoties, 20. maijā, konceptuāli atbalstīja arī Saeimā.

Likumprojekts paredz bāriņtiesu nodošanu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā. Tieslietu ministrijas ieskatā iecerētais regulējums, kas paredz valsts funkcionālo pārraudzību pār bāriņtiesām, veicinās tiesisku bāriņtiesu darbību un ļaus efektīvāk nodrošināt bērnu interešu aizsardzību.

LV portāls jau iepriekš vairākās publikācijās norādīja uz nepieciešamību veikt reformas bāriņtiesu jomā, īpaši ņemot vērā, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu pašvaldību skaits ievērojami samazināsies (no 119 uz 42).

Plašāk:

Kā informē Tieslietu ministrija, likumprojekta mērķis ir:

  • nodrošināt atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam;
  • noteikt, ka tiesiskās attiecības ar bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām;
  • noregulēt jautājumus saistībā ar bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa mācību programmas apgūšanas pienākumu un darba režīmu laikā līdz minētās mācību programmas apgūšanai;
  • tiesiski reglamentēt situāciju, ja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktā administratīvo teritoriju apvienošanas dēļ tiek izveidota jauna bāriņtiesa, vairākām pašvaldībām apvienojoties, kā arī gadījumā, ja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktā administratīvo teritoriju apvienošana neskar pašvaldību (nerada nepieciešamību likvidēt esošas vai izveidot jaunas institūcijas).

“Nav šaubu, ka valsts noteiktā apjomā drīkst iesaistīties pašvaldības darbā. Turklāt šajos likuma grozījumos paredzētā funkcionālā pārraudzība nodrošinās ne tikai pietiekamu aizbildnības un aizgādnības iestāžu darbības uzraudzību, bet arī kvalitatīvu un bērnu interesēm atbilstošu savlaicīgu lēmumu pieņemšanu bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības un aizgādnības jomā,” uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Likumprojekta izstrādātāji cita starpā atsaucas uz Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-32-05, atgādinot, ka valstij ir pienākums ne tikai pārraudzīt pašvaldības darbības tiesiskumu, bet arī panākt, ka šī darbība ir tiesiska. Tādējādi valsts noteiktā apjomā drīkst “iejaukties” pašvaldības darbā.

ANO vērtē Latvijas progresu cilvēktiesību aizsardzībā

11.–14. maijā Apvienoto Nāciju organizācija Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 38. sesijā tika izskatīts un pieņemts Latvijas nacionālais ziņojums par cilvēktiesību situāciju valstī, ziņo Ārlietu ministrija.

Izskatīšanas laikā Latvijas delegācijas vadītājs – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs – prezentēja Latvijas paveikto cilvēktiesību aizsardzības jomā kopš 2016. gada. Īpaši tika izcelts progress, nodrošinot dzimumu līdztiesību, mazākumtautību integrāciju, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanu.

Latvijas nacionālais cilvēktiesību ziņojums ietver laikposmu no 2016. gada līdz 2020. gadam. Ziņojuma sagatavošanā un izskatīšanā piedalījās Latvijas nacionālā delegācija, kuru veidoja nozaru ministriju un Ģenerālprokuratūras pārstāvji.

Latvijas ziņojuma izskatīšanā piedalījās 87 ANO dalībvalstis, kuras novērtēja Latvijas sasniegto cilvēktiesību aizsardzībā un izteica rekomendācijas turpmākajam progresam.

Dalībvalstis atzinīgi vērtēja panākto dzimumu līdztiesībā, sabiedrības integrācijā un diskriminācijas novēršanā. Īpaši tika atzīmēta Latvijas pirmā Nacionālā rīcības plāna pieņemšana, lai ieviestu ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 par sievietēm, mieru un drošību. Dalībvalstis novērtēja arī 2019. gadā pieņemto likumu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas no 2020. gada paredz automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem bērniem nepilsoņu ģimenēs.

Interaktīvā dialoga ietvaros ANO dalībvalstis Latvijai izteica 258 rekomendācijas. Valstis aicināja turpināt uzsākto cīņā pret vardarbību ģimenē, vardarbību pret sievietēm un bērniem, naida noziegumiem un visa veida diskrimināciju. Papildus dalībvalstis akcentēja nepieciešamos uzlabojumus personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšanā, tai skaitā, uzlabojot izglītības pieejamību, kā arī cilvēku tirdzniecības novēršanā. Būtiski veicināt dzimumu līdztiesību un mazināt algu atšķirību starp sievietēm un vīriešiem. Dalībvalstis rekomendēja Latvijai apsvērt pievienošanos vairākiem citiem nozīmīgākajiem starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības instrumentiem, tai skaitā ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Tuvāko mēnešu laikā Latvijai ir jāizvērtē visas saņemtās rekomendācijas un jāsniedz ANO savs viedoklis par tām, pirms tam to apstiprinot Ministru kabinetā.

Jauna prakses vadītāju apmācību programma Ieslodzījuma vietu pārvaldē

Ieslodzījuma vietu pārvaldē šonedēļ norisinās pirmās nodarbības jaunās prakses vadītāju apmācību programmas ietvaros. Jaunā programma ieviesta ar Norvēģijas grantu atbalstu, un tās īstenošanā piedalīsies arī Norvēģijas korekcijas dienestu pārstāvji, daloties savā profesionālajā pieredzē.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure: “Uzskatu, ka efektīvu sodu izpildes politiku var īstenot tikai kvalificēts, profesionāls un psiholoģiski noturīgs personāls, tādēļ viena no mūsu prioritātēm ir uz mērķu sasniegšanu tendēta personāla attīstība. Tieši tādēļ mēs ne tikai strādājam pie jaunā mācību centra būvniecības, bet arī esam izveidojuši jaunu prakses vadītāju jeb mentoringa apmācību programmu. Lai veiksmīgi norisinātos mūsu pieredzējušo un profesionāli augsti kvalificēto prakses vadītāju zināšanu pēctecīga nodošana, ir ļoti svarīgi apgūt pareizos instrumentus un metodes šo zināšanu un iemaņu nodošanā izglītojamajiem.”

Foto: Evija Trifanova, LETA

Jaunās programmas ietvaros prakses vadītāji pilnveidos profesionālās kompetences, kas nepieciešamas kvalifikācijas prakses vadīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra izglītojamajiem, kuri apgūst profesionālo tālākizglītības mācību programmu “Ieslodzījuma vietu apsardze”.

TIESĀS

Tiesa atstāj spēkā Konkurences padomes lēmumu par konstatēto karteli meliorācijas nozarē

Augstākā tiesa lēmusi neierosināt kasācijas tiesvedību un atstājusi spēkā Konkurences padomes lēmumu, ar kuru iestāde 2018. gadā konstatēja aizliegtu SIA “Limbažu Melio”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” vienošanos Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos. Tādējādi spēkā stājies KP lēmums, un uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumu valsts budžetā jāiemaksā naudas sods vairāk nekā 70 000 eiro apmērā.

KP 2018. gada lēmumā konstatēja, ka trīs meliorācijas sistēmu būvnieki – SIA “Limbažu Melio”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – no 2015. līdz 2016. gadam ir aizliegti vienojušies četrās cenu aptaujās, elektroniski apmainoties ar attiecīgajā cenu aptaujā iesniedzamajām tāmēm un vienojoties par darbībām, lai konkrētais uzņēmums uzvarētu konkursos.

Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un tika sagatavoti piedāvājumi, kas nav tapuši patiesas konkurences apstākļos.

Neskatoties uz to, ka uzņēmumi saskaņotu darbību un komunikāciju par iepirkumu skaidro ar konkursa organizētāju prasību – nodrošināt cenu aptaujās noteiktu skaitu piedāvājumu –, tiesa ir atzinusi, ka vēlme palielināt piedāvājumu skaitu konkrētā iepirkumā neattaisno informācijas apmaiņu, kas ierobežo vai pat izslēdz konkurenci iepirkumos, tostarp mazinot iespēju, ka piedāvājumu iesniegs patiesi konkurējošs tirgus dalībnieks. Prasība iesniegt vairāk nekā vienu piedāvājumu ir tieši vērsta uz konkurences veicināšanu, nevis ir attaisnojums saskaņotu piedāvājumu iesniegšanai. Tādējādi jebkāda ziņu apmaiņa starp potenciālajiem konkurentiem par to, vai un ar kādām cenām tie plāno piedalīties konkrētos iepirkumos, pēc savas būtības ir vērsta uz konkurences ierobežošanu, kas ir aizliegta ar Konkurences likumu.

Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “Senāta lēmums ir nozīmīgs arī ar to, ka skaidro iestādes un tiesas pienākumu sadalījumu, administratīvajā procesā nodrošinot lietas dalībniekiem iepazīšanos ar lietas materiāliem konkurences lietās. Pilnīga un savlaicīga iepazīšanās ar lietas materiāliem ir būtiska aizstāvības tiesību sastāvdaļa, it īpaši konkurences lietās, kuras parasti ir sarežģītas gan pierādījumu, gan ekonomiskā un juridiskā novērtējuma ziņā. Senātā lēmumā izdarītās atziņas būs noderīgas tirgus dalībniekiem, jo risina aizstāvības tiesību realizēšanas praktiskos aspektus.”

Foto: Zane Bitere, LETA

Tiesai no jauna jāvērtē, vai bija tiesiski uzteikt darbu, savulaik sodītai personai liedzot strādāt bērnu aprūpes vai izglītības iestādē

Senāta Civillietu departaments 17. maijā atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta prasība pret Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādi “Sporta pārvalde” par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējumu. Tā kā tiesiskais regulējums, kas neparedzēja individuālā gadījuma izvērtēšanas iespēju savulaik sodītai personai veikt darbu bērnu aprūpes vai izglītības iestādēs, atzīts par neatbilstošu Satversmei, Senāts atzina, ka pārsūdzētais apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Izskatāmajā lietā prasītājs strādāja par ēkas uzraugu Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē “Sporta pārvalde”. Prasītājam darba līgums uzteikts, pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vēstuli, kurā norādīts, ka noziedzīgs nodarījums – huligānisms –, par kuru savulaik sodīts prasītājs, iespējams, bija saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, un prasītājs atbrīvots no darba. Prasītājs, apstrīdot uzteikumu, cēlis prasību tiesā, jo viņa ieskatā darba devējs nepamatoti plaši iztulkojis Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, turklāt situācijā, kad prasītāja darba pienākumos neietilpa tieša vai regulāra saskarsme ar bērniem.

Senāts spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesai, izskatot lietu pēc būtības, apstrīdētā norma uz konkrēto personu jāattiecina individuāli, izvērtējot riskus, ko rada tieši šīs personas nodarbinātība, kas citstarp ietver saskarsmi ar bērniem, un šai nolūkā jāpiemēro Satversme un minētajā Satversmes tiesas spriedumā ietvertās atziņas.

Tiesai no jauna jāvērtē Uzņēmumu reģistra faktiskā rīcība, veicot kļūdainu ierakstu tīmekļvietnes Maksātnespējas reģistra sadaļā

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Uzņēmumu reģistra faktiskās rīcības, veicot ierakstu tīmekļvietnes Maksātnespējas reģistrā sadaļā “Žurnāls” par konkrētas privātpersonas maksātnespējas procesu, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzinājumu. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Izskatāmajā lietā pieteicēja AS “Citadele banka” vērsās tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību saistībā ar to, ka Uzņēmumu reģistra kļūdas dēļ Maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācija par pieteicējas kreditoru bija redzama tikai sadaļā “Meklēšana”, bet nebija redzama sadaļā “Žurnāls”. Šāda kļūda radās, jo amatparsona, reģistrējot informāciju par lēmumu tīmekļvietnē, ierakstīja nākamās dienas datumu, nevis datumu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Līdz ar to sadaļā “Žurnāls” nebija atrodams ieraksts par konkrēto pieteicējas debitoru.

Galvenais strīds lietā bija par to, vai privātpersona var paļauties, ka Uzņēmumu reģistra pārvaldītajā Maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācijas apjoms sadaļā “Žurnāls” ir pilnīgs.

Senāts spriedumā piekrīt Uzņēmumu reģistram, ka ne Maksātnespējas likumā, ne likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nav noteikts, ka maksātnespējas reģistra sadaļā “Žurnāls” pieejamajai informācijai ir prevalējošs statuss pār ierakstiem, kas pieejami, meklējot informāciju par konkrētas personas procesu. Senāts arī piekrīt, ka visu informāciju par maksātnespējas procesu var iegūt, tikai atlasot konkrēto fizisko personu. Taču Senāts nepiekrīt Uzņēmumu reģistram, ka pieteicēja nevarēja paļauties uz to, ka maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācijas apjoms sadaļā “Žurnāls” ir pilnīgs.

Senāta ieskatā tieši kļūda, nevis tiesību normās balstīti apsvērumi ir iemesls tam, ka pieteicēju interesējošais ieraksts konkrētajā sadaļā nebija redzams. Tā kā Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Uzņēmumu reģistra faktiskās rīcības vērtējumu, tas atcelts arī daļā, kas attiecas uz iespējamo zaudējumu atlīdzinājumu.

Atzīst par pamatotu tiesas secinājumu neizsniegt informāciju, kuru arhīva darbinieks apkopojis savu pienākumu veikšanai

Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izsniegt pieteicējam tādu informāciju, kuru ir radījis Latvijas Nacionālā arhīva darbinieks pēc savas iniciatīvas un izmanto savam darbam.

Pieteicējs bija vērsies Latvijas Nacionālajā arhīvā ar lūgumu izsniegt informāciju – arhīvā lietotās datnes, kuras satur ziņas par arhīva dokumentiem un kuras lieto arhīva darbinieces. Arhīvs šo lūgumu noraidīja, norādot, ka šāds datu apkopojums iestādē nav apstiprināts. Arhīvs arī norādīja, ka darbinieki mēdz izmantot savus personiski izveidotos palīgmateriālus, taču tiem nav publiskas ticamības.

Senāts atzina par pamatotu tiesas secinājumu, ka pieprasītie dati nav arhīva dokumentēta informācija, ko arhīvs radījis, apkopojis vai apzināti uzkrājis. Tā ir informācija, kuru iestādes darbinieks ir izveidojis, lai efektīvāk pildītu savus darba pienākumus. Senāts spriedumā norāda – iestādes darbinieks darba pienākumu izpildes laikā pēc savas iniciatīvas var veidot shēmas, tabulas, pierakstīt savas pārdomas, veikt piezīmes, konspektus, radīt melnrakstus. Tie ir pieraksti, kuri palīdz veikt darba pienākumus un kuri nav jāizpauž ne darba devējam, ne citām personām. Proti, tie ir personīgi pieraksti, kuru izpaušanu nevar pieprasīt. Tā kā pieteicēja pieprasītās datnes nav arhīva rīcībā esoša dokumentēta informācija un no normatīvajiem aktiem neizriet arhīva pienākums konkrēta satura datnes radīt, tiesa atzina, ka pieteicēja prasījums nav apmierināms. Senāts šim tiesas secinājumam piekrīt. Turklāt lietā ir ziņas par to, ka arhīvs šādu informāciju neatzīst par savu. 

Stājies spēkā spriedums prasības lietā pret bijušajiem “Parex bankas” valdes locekļiem

Senāta Civillietu departaments izskatot bijušā “Parex banka” valdes locekļa kasācijas sūdzību un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, SIA “REAP” un AS “Reverta” pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021. gada 25. janvāra spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. 

Senatoru kolēģija atzina: tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums.

Ar Latgales apgabaltiesas 2021. gada 25. janvāra spriedumu SIA “REAP” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” prasība pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumu, kompensācijas un līgumsoda piedziņu apmierināta daļēji, no abiem solidāri SIA “REAP” labā piedzenot kompensāciju 117 671 498,74 eiro. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu 6 471 932,43 eiro apmērā noraidīta.

No bijušajiem valdes locekļiem solidāri SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” labā piedzīta atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem 6 664 623,42 eiro. Noraidīts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” prasījums daļā par 10 718 080,72 eiro atrautās peļņas piedziņu. Ar Latgales apgabaltiesas spriedumu noraidīta abu bijušo valdes locekļu pretprasība pret likvidējamo AS “Reverta”, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, Latvijas Republikas Finanšu ministriju un AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” par līguma punktu atzīšanu par spēkā neesošiem.

No abiem bijušajiem valdes locekļiem par labu SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” labā nolemts piedzīt tiesāšanās izdevumus 188 263,81 eiro no katra, savukārt SIA “REAP” labā – tiesāšanās izdevumus 449 938,26 eiro no katra. Tāpat no atbildētājiem piedzīti ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Valsts AS “Privatizācijas aģentūra” (tagad – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”) un AS “Reverta” (līdz 2012. gada 10. maijam nosaukums AS “Parex banka”, pašlaik prasībā pēc tiesību pārņemšanas – SIA “REAP”) 2011. gada 2. decembrī iesniedza tiesā prasību un pēc prasības precizēšanas lūdza piedzīt solidāri no bijušajiem valdes locekļiem zaudējumus 17 382 704,14 eiro valsts AS “Privatizācijas aģentūra” labā, kompensāciju 117 671 498,74 eiro un līgumsodu 6 471 932,43 eiro AS “Parex banka” labā.

Atstāj negrozītu spriedumu par akceptu Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanai

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt Tukuma novada domes un Engures novada domes lēmumus par akceptu Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanai.

Izskatāmajā lietā trešā persona SIA “Sky Port” (iepriekšējais nosaukums – SIA “Tukums Airport”) novērtēja ietekmi uz vidi lidostas “Jurmala Airport” darbības paplašināšanai. Ar paredzēto darbību plānots pāriet no lidostas darbības tikai diennakts gaišajā laikā uz darbību, kas ļauj nodrošināt regulārus kravu un pasažieru pārvadājumu reisus un pakalpojumus. Birojs vērtēja trīs lidostas paplašināšanas alternatīvas un par pieļaujamu atzina pirmo alternatīvu – lidojumu skaita palielināšanu līdz 2200 lidojumiem gadā. Engures novada dome un Tukuma novada dome šo paredzētās darbības alternatīvu akceptēja.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU